Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums

107. pants. Ja iestāde, kas šā likuma 31. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā uzsākusi maksājumu pakalpojumu vai elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot tajā filiāli, bet kas darbojas ar pārstāvja starpniecību vai bez šādas starpniecības, ir pārkāpusi šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XIV1 nodaļas noteikumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā vai ir pamatotas aizdomas par šādiem pārkāpumiem, iestādes, kuras ir atbildīgas par šo tiesību normu ievērošanas nodrošināšanu (turpmāk šajā pantā — kompetentās iestādes), ir attiecīgās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja iestāde pakalpojumu sniegšanai izmanto pārstāvjus un filiāles un ir uzsākusi maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas izplatīšanu vai atpirkšanu šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kompetentās iestādes ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tiek sniegts attiecīgais pakalpojums.

Pārejas noteikumi

1. Attiecībā uz maksājumiem, kas uzsākti līdz 2012.gada 1.janvārim, izņemot šā likuma 93.panta otrajā daļā minētos maksājumus, maksātājs un viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties par izpildes termiņu, kas nav ilgāks par trim darba dienām. Maksājuma izpildes termiņu var pagarināt vēl par vienu darba dienu, ja maksājums uzsākts un veikts papīra formā.

2. Līdz 2010.gada 31.maijam maksājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti saskaņā ar standartlīgumiem, kuri noslēgti līdz 2010.gada 31.maijam, var nepiemērot šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XV nodaļas noteikumus. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, sākot ar 2010.gada 1.jūniju, nodrošina sniegto maksājumu pakalpojumu atbilstību šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XV nodaļas prasībām attiecībā uz visiem spēkā esošajiem līgumiem.

3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noslēgtajos tiešā debeta līgumos, kuros norēķiniem izmanto euro, paredzētā maksātāja piekrišana (80.panta izpratnē) maksājumu pakalpojumu sniedzējam debetēt naudas summas no maksātāja konta, sākot ar 2010.gada 1.jūniju, uzskatāma arī par saņēmēja piekrišanu iesniegt maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājuma rīkojumu debetēt naudas līdzekļus no maksātāja konta.

4. Līdz euro ieviešanas dienai noslēgtajos tiešā debeta līgumos, kuros norēķiniem izmanto latus, paredzētā maksātāja piekrišana (80.panta izpratnē) maksājumu pakalpojumu sniedzējam debetēt naudas summas no maksātāja konta, sākot ar euro ieviešanas dienu, uzskatāma arī par saņēmēja piekrišanu iesniegt maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājuma rīkojumu debetēt naudas līdzekļus no maksātāja konta.

5. Elektroniskās naudas institūcija, kas līdz 2011.gada 30.aprīlim atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām ir informējusi Latvijas Banku par elektroniskās naudas institūcijas darbības uzsākšanu, līdz 2011.gada 30.oktobrim atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 5.1 panta noteikumiem iesniedz Komisijai paziņojumu par reģistrāciju iestāžu reģistrā.

6. Elektroniskās naudas iestādei, kura līdz 2012.gada 30.aprīlim nav reģistrēta šā likuma 10.pantā minētajā iestāžu reģistrā, pēc 2012.gada 30.aprīļa ir aizliegts emitēt elektronisko naudu.

7. Maksājumu iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.panta noteikumiem nav nepieciešama licence un kura līdz 2011.gada 30.aprīlim ir jau reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, līdz 2011.gada 1.jūlijam iesniedz Komisijai informāciju par to, kā maksājumu iestāde nodrošina šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi, ja maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, kā arī apliecinājumu tam, ka maksājumu iestāde atbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

8. Maksājumu iestādi, kura līdz 2011.gada 1.jūlijam nav izpildījusi šā likuma pārejas noteikumu 7.punkta prasības par informācijas un apliecinājuma iesniegšanu, Komisija izslēdz no šā likuma 10.panta trešajā daļā minētā reģistra, un tai ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus.

9. Maksājumu iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.panta noteikumiem nav nepieciešama licence un kura līdz 2011.gada 30.aprīlim jau ir reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, līdz 2011.gada 1.septembrim samaksā šā likuma 40.1 panta pirmajā daļā noteikto maksu Komisijas darbības finansēšanai kārtībā, kāda noteikta šā likuma 40.1 panta otrajā daļā minētajos Komisijas normatīvajos noteikumos.

10. Šā likuma 44.1 panta pirmā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.augustā, bet 92.1 panta pirmā daļa — 2011.gada 1.jūlijā.

11. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2011.gada 31.jūlijam izdod šā likuma 44.1 pantā minētos noteikumus.

12. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir noteikti šā likuma 2.panta otrās daļas 3., 4. un 7.punktā, ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā — maksājumu kontiem, kas atvērti un nav slēgti pirms šā likuma 44.1 panta spēkā stāšanās dienas.

13. Iestāde, kura neatbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumam par maksājumu vidējās aritmētiskās vērtības nepārsniegšanu vai 5.1 panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumam par apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra nepārsniegšanu, pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas ir tiesīga turpināt elektroniskās naudas emisiju vai sniegt maksājumu pakalpojumus, ja tā līdz 2014.gada 31.jūlijam iesniedz Komisijai šā likuma 11.pantā minētos dokumentus, lai saņemtu licenci maksājumu iestādes darbībai vai elektroniskās naudas emisijai. Ja šajā punktā minētā iestāde līdz 2015.gada 30.janvārim nav saņēmusi licenci maksājumu iestādes darbībai vai elektroniskās naudas emisijai, tās turpmākā darbība ir izbeidzama.

14. Neliela apjoma maksājumu sistēmu, kura darbību uzsākusi līdz šā likuma 26.1 panta spēkā stāšanās dienai, Komisija reģistrē neliela apjoma maksājumu sistēmu reģistrā, ja neliela apjoma maksājumu sistēmas operators līdz 2014.gada 15.jūlijam iesniedz Komisijai informāciju un nepieciešamos dokumentus. Ja neliela apjoma maksājumu sistēma līdz 2014.gada 29.augustam nav reģistrēta šā likuma 26.1 panta otrajā daļā minētajā reģistrā, tās turpmākā darbība ir izbeidzama.

15. Šā likuma 44.2 pants stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

16. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestādes par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu atbilstību šā likuma 20. un 21.panta prasībām nodrošina līdz 2017.gada 1.janvārim.

17. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.martam izdod šā likuma 44.3 panta desmitajā daļā paredzētos noteikumus.

18. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, tos inkasācijas uzdevumus, rīkojumus par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu vai tiesu izpildītāju dotos rīkojumus par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, kuri izdoti līdz 2017.gada 30.jūnijam, un šā likuma 44.3 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos rīkojumus, kas paziņoti, izmantojot šā likuma 44.3 panta trešās daļas 2. un 3.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, izpilda tādā secībā, kādā tos ir saņēmis maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, rīkojumus, ar kuriem tiek precizēts tajos inkasācijas uzdevumos, rīkojumos par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu vai rīkojumos par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, kas izdoti līdz 2017.gada 30.jūnijam, noteiktais naudas līdzekļu apmērs vai izpildāmās darbības, pieņem izpildei piešķirto unikālo numuru secībā un izpilda tādā secībā, kāda tika noteikta sākotnējā (aizstājamā) rīkojuma izpildei.

19. Šā likuma 44.3 panta trešās daļas 2. un 3.punkts un desmitās daļas otrais teikums (attiecībā uz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā šā panta subjekts, izpildot šā panta pirmajā daļā noteikto rīkojumu, uzsāk un veic datu apmaiņu, izmantojot šā panta trešās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu) zaudē spēku ar 2019.gada 1.jūliju.

20. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, ar 2019.gada 1.jūliju nodrošina šā likuma 44.3 panta trešās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, ar 2017.gada 1.jūliju var izmantot šā likuma 44.3 panta trešās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, iepriekš informējot par to Valsts ieņēmumu dienestu un Tiesu administrāciju. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā un kas nav informējis Valsts ieņēmumu dienestu un Tiesu administrāciju par elektroniskās datu apmaiņas uzsākšanu, izmantojot šā likuma 44.3 panta trešās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, līdz 2019.gada 30.jūnijam datu apmaiņai ar Valsts ieņēmumu dienestu izmanto šā likuma 44.3 panta trešās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, bet ar tiesu izpildītājiem — šā likuma 44.3 panta trešās daļas 3.punktā noteikto datu apmaiņas veidu atbilstoši Civilprocesa likumā paredzētajai kārtībai, kāda bija spēkā līdz 2017.gada 30.jūnijam.

21. Komisija triju mēnešu laikā pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Komisijas deleģētā regula par patērētāju plaši izmantoto ar maksājumu kontu saistīto pakalpojumu standartizēto terminu sarakstu un to definīcijām, Eiropas Komisijas deleģētā regula par pakalpojumu cenrādi un Eiropas Komisijas deleģētā regula par pārskatu par pakalpojumiem piemēroto maksu, izdod šā likuma 60.1 un 60.2 pantā minētos normatīvos noteikumus, un maksājumu pakalpojumu sniedzēji minētajos pantos noteiktās prasības sāk pildīt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo Komisijas normatīvo noteikumu spēkā stāšanās.

22. Pirmais pārskata periods, par kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz šā likuma 60.2 panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu maksas pārskatu, sākas ar šā likuma 60.2 panta otrajā daļā minēto Komisijas normatīvo noteikumu spēkā stāšanās dienu.

23. Šā likuma 46.1 panta pirmajā daļā minēto informāciju Patērētāju tiesību aizsardzības centram maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirmo reizi iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma 60.1 panta pirmajā daļā minēto Komisijas normatīvo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

24. Šā likuma 40. panta pirmā un 1.1 daļa (jaunā redakcijā), 1.3 daļa, grozījums par 1.2 daļas izslēgšanu, kā arī grozījumi otrajā un trešajā daļā, 40.1 panta pirmā un otrā daļa (jaunā redakcijā), 3.1 daļa, grozījums par trešās daļas izslēgšanu, grozījumi ceturtajā, piektajā un sestajā daļā stājas spēkā 2017. gada 1. aprīlī. Iestādes šā likuma 40. panta pirmajā, 1.1, 1.3 daļā, 40.1 panta pirmajā daļā, otrās daļas 1. punktā un 3.1 daļā noteikto maksu Komisijas darbības finansēšanai sāk maksāt ar 2017. gada otro ceturksni.

25. Iestādes šā likuma 40.1 panta otrās daļas 2. punktā noteikto maksu Komisijas darbības finansēšanai sāk maksāt ar 2018. gada 1. janvāri. No 2017. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. decembrim iestādes, kas minētas šā likuma 40.1 panta otrās daļas 2. punktā, Komisijas darbības finansēšanai maksā 2000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no iestādes bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar elektroniskās naudas iestādes pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz 100 000 euro gadā.

26. Grozījums par šā likuma 2. panta otrās daļas 3. punkta un 2.1 daļas 3. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada 25. jūnijā.

27. Iestāde, kurai darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5. vai 5.1 panta noteikumiem nav nepieciešama licence un kura ir reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, līdz 2018. gada 13. novembrim iesniedz Komisijai papildu informāciju un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 5. panta pirmās daļas 2.1 un 4. punkta vai 5.1 panta pirmās daļas 2.1 un 4. punkta nosacījumiem.

28. Iestāde, kura ir reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, bet kura vairs neatbilst šā likuma 5. panta pirmās daļas vai 5.1 panta pirmās daļas nosacījumiem, līdz 2018. gada 13. septembrim iesniedz Komisijai visus nepieciešamos dokumentus un informāciju licences saņemšanai. Par dokumentu izskatīšanu iestāde maksā Komisijai šā likuma 39.1 panta 3. punktā minēto maksu samazinātā apmērā — 2500 euro.

29. Iestādi, kura līdz 2019. gada 13. janvārim nav saņēmusi licenci maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes darbībai šo pārejas noteikumu 28. punktā noteiktajā kārtībā vai nav apliecinājusi savu atbilstību šā likuma 5. panta pirmās daļas vai 5.1 panta pirmās daļas nosacījumiem šo pārejas noteikumu 27. punktā noteiktajā kārtībā, Komisija izslēdz no šā likuma 10. panta trešajā daļā minētā reģistra, un tai ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus un emitēt elektronisko naudu.

30. Licencēta iestāde līdz 2018. gada 1. septembrim nodrošina atbilstību šā likuma prasībām, izstrādājot šā likuma 11. panta pirmās daļas 14., 15., 16., 17. un 18. punktā minētos dokumentus.

31. Uzskatāms, ka iestāde, kura ir reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā ar tiesībām sniegt šā likuma 1. panta 1. punkta "g" apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojumu un ir reģistrēta kā elektronisko sakaru komersants, sniedz šā likuma 1. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojumu.

32. Elektronisko sakaru komersantu, kurš sniedz šā likuma 1. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojumu, bet līdz 2020. gada 13. janvārim nav saņēmis licenci maksājumu iestādes darbībai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā, Komisija izslēdz no šā likuma 10. pantā minētā iestāžu reģistra, un tam ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus, izņemot šā likuma 3. panta pirmās daļas 11. punktā minētos pakalpojumus.

33. Elektronisko sakaru komersants, kurš sniedz šā likuma 3. panta pirmās daļas 11. punktā minētos pakalpojumus, līdz 2019. gada 13. janvārim pirmo reizi iesniedz šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minēto ziņojumu.

34. Persona, kura sniedz šā likuma 3. panta pirmās daļas 10. punktā minētos pakalpojumus, līdz 2018. gada 1. septembrim iesniedz Komisijai šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto paziņojumu par pakalpojumu atbilstību šā likuma 3. panta pirmās daļas 10. punkta nosacījumiem un atbilstošu pamatojumu, aprakstot savu darbību.

35. Šā likuma 1. panta 38. un 39. punkts, grozījumi 12. panta trešajā daļā attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu un 34. pantā attiecībā uz otrās daļas izslēgšanu, 35. pants jaunā redakcijā, ar kuru tiek ieviesta jauna kārtība iestāžu pašu kapitāla aprēķināšanai, grozījumi 64. pantā attiecībā uz 2. un 5. punkta papildināšanu ar "g" apakšpunktu, grozījumi 67. panta otrajā daļā un 80. panta otrā daļa jaunā redakcijā, 81. panta sestā daļa, 84. panta trešā daļa, 86. panta pirmā daļa jaunā redakcijā un 86. panta 1.1 un 1.2 daļa, grozījumi 87. panta pirmajā un trešajā daļā attiecībā uz trešās daļas izslēgšanu, 87. panta 1.1 un 3.1 daļa, 87.1 pants, 88. panta 2.1 un 4.1 daļa, grozījumi 89. pantā attiecībā uz trešās daļas izslēgšanu, 92. panta ceturtā daļa jaunā redakcijā, kā arī 99. panta 3.1 daļa un grozījums sestajā daļā, 10.1 daļa un grozījums divpadsmitajā daļā, kā arī 104. panta otrā, trešā, ceturtā, piektā, sestā un septītā daļa stājas spēkā 2018. gada 1. oktobrī.

36. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā likuma 80.1 panta trešās daļas 4. punkta un ceturtās daļas 1. punkta, 80.2 panta otrās daļas 3. punkta un trešās daļas 1. punkta, 81.1 panta otrās daļas 3. punkta un 104.4 panta prasības sāk piemērot ar 2019. gada 14. septembri.

37. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 104.1 panta trešajai daļai līdz 2019. gada 13. janvārim pirmo reizi iesniedz Komisijai visaptverošu novērtējumu par operacionālajiem un drošības riskiem, kas saistīti ar tā sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem.

38. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 104.3 panta pirmajai daļai līdz 2019. gada 31. jūlijam pirmo reizi iesniedz Komisijai statistikas datus par krāpšanu un citām prettiesiskām darbībām iepriekšējā pusgadā, kas saistītas ar maksāšanas līdzekļu izmantošanu iepriekšējā pusgadā.

39. Šā likuma 44.2 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2019. gada 1. maijā.

40. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina šā likuma 44.2 panta ceturtajā daļā minēto prasību izpildi ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. janvārim.

41. Šā likuma grozījumi par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot nosaukumu "Eiropas Komisijai" 10. panta ceturtajā daļā, Eiropas Komisijas regulu nosaukumus 31. panta pirmās daļas 1. punktā un 81.1 panta otrās daļas 3. punktā, kā arī pārejas noteikumus, grozījumi par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" visā likumā, vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) visā likumā, grozījumi 40. panta pirmajā, 1.1, 1.3 un 1.4 daļā (par vārdu "Komisijas darbības finansēšanai" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankai") un par trešās daļas izslēgšanu, grozījumi 40.1 panta pirmajā, otrajā, 3.1 un piektajā daļā (par vārdu "Komisijas darbības finansēšanai" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankai") un par ceturtās un sestās daļas izslēgšanu, kā arī grozījums par 53. panta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

42. Šā likuma 1. panta 42. un 43. punkts, 2. panta pirmās daļas jaunā redakcija, grozījumi 3. panta pirmās daļas 5. punktā un otrajā daļā, II2 nodaļa, 39.1 panta 5. punkts un 55.1 panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

43. Latvijas Banka Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienā reģistrē šā likuma 26.3 panta otrajā daļā minētajā reģistrā kapitālsabiedrības, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai. Minētās kapitālsabiedrības atbilstību šā likuma 26.3 panta otrajā daļā noteiktajām uz valūtu tirdzniecības sabiedrībām attiecināmajām prasībām nodrošina līdz 2023. gada 31. decembrim.

44. Šā likuma 40. panta otrā daļa zaudē spēku ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienu.

44. Šā likuma 40. panta otrā daļa zaudē spēku ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienu.

45. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

46. Licencēta elektroniskās naudas iestāde šā likuma 4. panta ceturtās daļas 2. un 3. apakšpunktā minētos kriptoaktīvu pakalpojumus ir tiesīga sniegt no 2024. gada 30. decembra.

47. Šā likuma 56. panta 2.3 daļa stājas spēkā 2025. gada 9. janvārī.

48. Šā likuma 56.3 panta pirmās daļas 2. punktu attiecībā uz aprakstu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmantošanas kārtību atbilstoši Regulai Nr. 2022/2554 piemēro ar 2025. gada 17. janvāri.

49. Atbilstību šā likuma 44.4 panta prasībām maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. septembrim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 97/5/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija direktīvas 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (Dokuments attiecas uz EEZ);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvas 2015/2366/ES par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ direktīvu 2007/64/EK (Dokuments attiecas uz EEZ);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2005/60/EK un Komisijas direktīvu 2006/70/EK;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta regulas (ES) Nr. 2024/886, ar ko groza regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) 2021/1230 un direktīvas 98/26/EK un (ES) 2015/2366 attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2556, ar ko groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES, 2014/65/ES, (ES) 2015/2366 un (ES) 2016/2341 attiecībā uz finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 25.februārī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 17.martā