Maksātnespējas likums

(6) Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir iesniegusi tiesā pieteikumu par atkāpšanos no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa, jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, ievērojot šā panta pirmo, otro un trešo daļu, tiesai iesaka parādnieks, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, vai šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku. Pieteikumu jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanai konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā 15 dienu laikā no dienas, kad tiesā iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atkāpšanos, tiesā iesniedz attiecīgi parādnieks vai šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis.

(7) Ievērojot šā panta pirmo, otro un trešo daļu, parādniekam vai šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktajam kreditoru vairākumam ir tiesības mainīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu. Jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, ievērojot šā panta pirmo un otro daļu, tiesai iesaka parādnieks, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, vai šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu un parādnieku. Pieteikumu par jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanu un esošās tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu tiesā iesniedz attiecīgi parādnieks vai šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis.

(8) Ja šajā pantā minētajā gadījumā, kad tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iesaka šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, netiek panākta vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, to konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā izvēlas un ieceļ tiesa no šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma izvirzītajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātiem.

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

(1) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par tiesiskās aizsardzības procesa lietu ieraksta šādas ziņas:

1) parādnieka firma (nosaukums);

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) datums, kad lieta ierosināta, un tiesas nosaukums;

5) datums, kad pieņemts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, tiesas nosaukums, lietas numurs un, ja tas ir attiecināms, tad arī termiņš, kādā iesniedzama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 5. pantā noteiktā sūdzība;

6) ja tas ir attiecināms, tad lietā ieceltās tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vārds, uzvārds, prakses vietas adrese Latvijā, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, kā arī tās atbildīgās iestādes, kura kārto maksātnespējas reģistru, piešķirtais identifikācijas numurs;

61) ja tas ir attiecināms, tad arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

7) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

8) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

9) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

91) ja tas ir attiecināms, tad arī maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1., 2. vai 4. punktu;

10) datums, kad tiesa apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, un tiesas nosaukums;

11) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums, tiesas nosaukums un pamatojums;

12) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var tikt publicētas arī citos reģistros, informācijas sistēmās vai datubāzēs.

VI nodaļaTiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, izņemot lietas par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti, un lietas par prasījumiem, kas minēti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu;

3) aizliegums kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju;

5) līgumsoda pieauguma apturēšana;

6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Eiropas Centrālās bankas noteiktā galveno refinansēšanas operāciju procentu likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Eiropas Centrālās bankas noteiktā galveno refinansēšanas operāciju procentu likme;

7) nokavējuma naudas pieauguma apturēšana;

8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana;

9) aizliegums kreditoram un citam piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam izvairīties no izpildāmu līgumu izpildes vai tos izbeigt, paātrināt vai citādi pārveidot parādniekam nelabvēlīgā veidā, izmantojot līguma klauzulu, kurā paredzēti šādi pasākumi, kas ir saistīti ar tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai izriet no tās.

(11) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir spēkā divus mēnešus no tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas.

(12) Šā panta 1.1 daļā noteikto termiņu ar tiesas lēmumu var pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem no tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja tam piekrīt šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, pamatojoties uz parādnieka motivētu pieteikumu, kurā norādītas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un tā saskaņošanai veiktās darbības, kā arī skaidroti pagarināšanas pamatotības pieņēmumi. Par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas seku pagarināšanu un termiņu parādnieks nekavējoties informē uzraugošo personu un kreditorus.

(13) Ja brīdī, kad tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek iesniegts tiesā, ir spēkā šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, tās turpina piemērot līdz tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanai.

(2) Nodrošinātais kreditors var prasīt parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu, ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais aizliegums rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība). Lēmumu atļaut parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

(3) Parādniekam ir pienākums informēt tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas lietas par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietas par saistību izpildīšanu tiesas ceļā un darbinieku pārstāvjus, ja ir izveidota darbinieku arodbiedrība vai ievēlēti darbinieku pilnvaroti pārstāvji, par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

(4) Parādniekam ir pienākums pēc tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi un saskaņošanu, kā arī iesniegt kreditoru prasījumu pamatotību apliecinošus dokumentus un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus.

(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas var atcelt ar tiesas lēmumu šādos gadījumos:

1) ja tās vairs neatbilst mērķim atbalstīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apspriešanu (piemēram, ja šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums neatbalsta apspriešanas turpināšanu), — pamatojoties uz parādnieka, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai kreditora motivētu pieteikumu;

2) ja tās netaisnīgi nelabvēlīgi ir ietekmējušas vai ietekmēs kreditoru vai kreditoru grupu, — pamatojoties uz parādnieka, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai kreditora motivētu pieteikumu;

3) ja tās var izraisīt kreditora maksātnespēju, — pamatojoties uz parādnieka, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai kreditora motivētu pieteikumu;

4) citos gadījumos, — pamatojoties uz parādnieka vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieteikumu.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos, ievērojot pieteikumā norādīto, tiesas lēmums tiek attiecināts uz visiem kreditoriem (vispārēja atcelšana) vai uz vienu vai vairākiem atsevišķiem kreditoriem vai kreditoru grupām (ierobežota atcelšana).

(7) Parādnieks ir tiesīgs piesaistīt pagaidu finansējumu, rakstveidā to saskaņojot ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu. Par pagaidu finansējumu uzskata tādu finansējumu, kas ietver vismaz finansiālu palīdzību laikā, kamēr ir spēkā tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas, un kas ir pienācīgs un nepieciešams uzreiz, lai parādnieka uzņēmums varētu turpināt darboties vai lai tiktu saglabāta vai palielināta šā uzņēmuma vērtība. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona rakstveida saskaņojumā norāda vismaz ziņas par pagaidu finansējuma sniedzēju, apmēru, pamatnosacījumiem, procentuālo vērtību attiecībā pret attiecīgās kreditoru grupas kopējo prasījumu un pamato pagaidu finansējuma nepieciešamību. Par sniegto saskaņojumu parādnieks un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nekavējoties rakstveidā informē kreditorus, nosūtot saskaņojumu.

(8) Ja šā panta septītajā daļā minētais finansējums pārsniedz 10 procentus no attiecīgās kreditoru grupas kopējo prasījumu apmēra, kreditors ir tiesīgs iesniegt parādniekam rakstveida iebildumus piecu dienu laikā pēc saskaņojuma saņemšanas. Ja parādnieks nepiekrīt kreditora iebildumiem, parādnieks sasauc kreditoru sapulci pagaidu finansējuma nepieciešamības izvērtēšanai. Ja pagaidu finansējuma nepieciešamība izvērtēta kreditoru sapulcē, šā likuma 96. panta piektajā daļā minētie noteikumi uz pagaidu finansējumu attiecas tiktāl, ciktāl to ir atbalstījusi kreditoru sapulce.

37.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona:

1) uzrauga parādnieka rīcību kārtējo saistību izpildē;

2) pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas norisi un saimniecisko darbību;

3) izskata kreditoru iesniegtās sūdzības;

4) izvērtē parādnieka finansiālo stāvokli un sniedz ieteikumus parādnieka maksātspējas saglabāšanai vai atjaunošanai;

5) iesaistās kreditoru iebildumu izvērtēšanā un sniedz parādniekam ieteikumus par tiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no parādnieka un viņa pārstāvjiem tiesiskās aizsardzības procesā nepieciešamo informāciju;

2) pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar tiesiskās aizsardzības procesa norisi;

3) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus;

4) elektroniskā veidā iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestam ziņas par savu izglītību un kvalifikāciju publiskošanai tīmekļvietnē. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nodrošina, lai publicēšanai iesniegtās ziņas būtu sagatavotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām un atbilstu valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas, kā arī fizisko personu datu aizsardzības prasībām;

5) sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ja par to panākta vienošanās ar parādnieku.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības:

1) būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;

3) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, ieteikt labojumus un papildinājumus;

4) mēneša laikā pēc šā likuma 174.3 pantā noteiktā procesuālās darbības protokola parakstīšanas iesniegt Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonas rīcību.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādi pienākumi:

1) piedalīties tiesas sēdēs tiesiskās aizsardzības procesa lietās;

2) sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas kontroles dienestam un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

3) piecu dienu laikā paziņot atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, un kreditoriem par izmaiņām norādītajā kontaktinformācijā;

4) sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā;

5) sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai;

6) šajā likumā noteiktajos gadījumos sagatavot parādnieka saimnieciskās darbības novērtējumu;

7) Civilprocesa likumā minētajos gadījumos sagatavot parādnieka saimnieciskās darbības novērtējumu, ja iesniegta apelācijas sūdzība par tiesiskās aizsardzības procesa apmierināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.

37.2 pants. Saimnieciskās darbības novērtējums

(1) Saimnieciskās darbības novērtējuma mērķis ir noteikt, vai:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns nostāda nepiekrītošo kreditoru sliktākā situācijā nekā cits risinājums, ja kreditora iebildumos par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu norādīts uz tā neatbilstību šā likuma 40. panta ceturtās daļas 15. punktam;

2) kreditoru grupa, kura pārkategoriju piespiedu piemērošanas ceļā ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir tāda kreditoru grupa, kura pēc parādnieka kā uzņēmuma, kas turpina darbību, vērtēšanas vai parādnieka maksātnespējas procesa gadījumā saņemtu kādu maksājumu vai saglabātu kādu dalību.

(2) Saimnieciskās darbības novērtējumu veic:

1) tiesiskās aizsardzības procesā ieceltā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai pēdējā ieceltā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona;

2) cita persona, kura saņēmusi profesionālās kvalifikācijas sertifikātu īpašuma novērtēšanai.

(3) Saimnieciskās darbības novērtējumā atbilstoši tā veikšanas mērķim iekļauj situācijas vērtējumu, kā arī sniedz vērtējumu vismaz par:

1) plānoto naudas plūsmu;

2) ieņēmumu gūšanas iespēju;

3) plānoto izdevumu pamatotību;

4) parādniekam piederošo mantu.

(4) Saimnieciskās darbības novērtējuma veicēju izvēlas un izmaksas sedz:

1) kreditors, kura iebildumos norādīts uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna neatbilstību šā likuma 40. panta ceturtās daļas 15. punktam, — ja saimnieciskās darbības novērtējumu veic šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam mērķim;

2) parādnieks, — ja saimnieciskās darbības novērtējumu veic šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam mērķim.

(5) Ja saimnieciskās darbības novērtējums veikts šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam mērķim un konstatēta neatbilstība tam, parādnieks atlīdzina kreditoram radušos izdevumus.

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana;

2) kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;

3) parādnieka – kapitālsabiedrības – pamatkapitāla palielināšana (arī ieguldot pamatkapitālā kreditoru prasījumu tiesības pret parādnieku);

4) parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācija (46.pants);

5) citas metodes, kas atbilst tiesiskās aizsardzības procesa mērķim.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kreditoru grupas ietvaros un katram kreditoru prasījuma veidam (pamatparādam, līgumsodam vai procentiem) var paredzēt tikai proporcionālu pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanu vai samazināšanu.

(3) Ieskaits ir pieļaujams, ja parādnieka prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās vismaz trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes var attiecināt uz darbinieka darba samaksas prasījumiem, ja tam piekrīt attiecīgais darbinieks. Parādnieka darbiniekam tiesiskās aizsardzības procesā nav piemērojams kreditora statuss.

(41) Ja ir izveidota darbinieku arodbiedrība vai ievēlēti darbinieku pilnvaroti pārstāvji, tad tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes, kas paredz atlaist vismaz 25 procentus darbinieku, ir izmantojamas, ja tam piekrīt darbinieku pārstāvji.

(42) Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes nav izmantojamas attiecībā uz prasījumiem, kas minēti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā.

(5) Nodokļu prasījumiem bez nodokļu administrācijas piekrišanas nav atļauta:

1) nodokļu pamatparāda dzēšana vai samazināšana;

2) nodokļu pamatparāda samaksas sadalīšana termiņos, termiņa pagarināšana vai termiņa atlikšana uz laiku, ilgāku par sešiem mēnešiem;

3) nokavējuma naudas samazināšana vairāk par 50 procentiem vai dzēšana;

4) soda naudas samazināšana vairāk par 65 procentiem vai dzēšana;

5) kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšana termiņos, termiņa pagarināšana vai atlikšana uz laiku.

(6) Tiesiskās aizsardzības procesā ir aizliegts piemērot tādas metodes, kuras ierobežo kreditoru tiesības vairāk, nekā tas nepieciešams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna sekmīgai īstenošanai un šajā likumā minētā tiesiskās aizsardzības procesa mērķa sasniegšanai.

(7) Tiesiskās aizsardzības procesa metodes nav piemērojamas attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa izdevumiem, kā arī administratīvo pārkāpumu procesā piemērotajiem un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem.

(8) Šā panta otrajā daļā noteiktais proporcionalitātes princips nav attiecināms uz nodokļu un darbinieku darba samaksas prasījumiem, kā arī uz kompensāciju par radīto kaitējumu, ja nav saņemta attiecīgā kreditora vai darbinieka piekrišana.

(9) Šā panta otrajā daļā noteikto proporcionalitātes principu var neattiecināt uz kreditoriem, kuru prasījums nesasniedz vienu procentu no visu kreditoru prasījumu summas, vai kreditoriem, kuru preci vai sniegto pakalpojumu objektīvi nav iespējams aizstāt.

(10) Ja, piemērojot šā panta astoto vai devīto daļu, uz attiecīgo kreditoru netiek pilnībā attiecinātas tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes, tad attiecīgajam kreditoram nav piemērojams kreditora statuss.

39.pants. Prasījumu aizstāšana ar pamatkapitāla daļām vai akcijām

(1) Ja nenodrošināto kreditoru galvenie prasījumi tiek samazināti vairāk par 10 procentiem vai dzēsti pilnībā, šiem kreditoriem ir tiesības prasīt parādniekam – kapitālsabiedrībai –, lai samazinātā vai dzēstā prasījuma apmērs tiek aizstāts ar parādnieka pamatkapitāla daļām vai akcijām (turpmāk šajā pantā – daļas).

(2) Ja saskaņā ar likumu kreditoriem ir tiesības prasīt parādniekam – kapitālsabiedrībai –, lai samazinātā vai dzēstā prasījuma apmērs tiek aizstāts ar parādnieka daļām, parādnieks – kapitālsabiedrība – tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredz parādnieka pamatkapitāla palielināšanu par apmēru, kādā ir samazināti vai dzēsti nenodrošināto kreditoru galvenie prasījumi.

(3) Ja, palielinot pamatkapitālu, tā palielinājums ir vienāds ar esošā pamatkapitāla apmēru vai lielāks par to, pamatkapitāls tiek palielināts par apmēru, kas nepārsniedz esošā pamatkapitāla apmēru, starpību starp pamatkapitāla palielinājumu un samazināto vai dzēsto galveno prasījumu kopsummu uzskatot par daļas uzcenojumu.

(4) Nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi ir tikuši samazināti šajā pantā minētajā apmērā vai arī dzēsti, ir tiesības triju mēnešu laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas iegūt jaunās daļas proporcionāli apmēram, kādā ir samazināts vai dzēsts nenodrošinātā kreditora prasījums, ievērojot iespējamo daļu uzcenojumu.

(5) Nenodrošinātajam kreditoram piesakoties uz jaunajām daļām, tās tiek apmaksātas ar attiecīgā kreditora mantisko ieguldījumu, kura vērtība atbilst šā kreditora samazinātā vai dzēstā prasījuma apmēram.

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas parādnieks nekavējoties nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā arī izstrādā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ko saskaņo ar kreditoriem šajā likumā noteiktajā kārtībā un iesniedz apstiprināšanai tiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā saskaņošanas termiņa beigām.

(11) Izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, parādniekam ir tiesības sasaukt kreditoru sapulci, izvēloties kādu no šā likuma 86. panta 2.2 daļā minētajiem kreditoru sapulces norises veidiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu izstrādā un saskaņo divu mēnešu laikā no dienas, kad pagājis šā likuma 37. panta 1.1 vai, ja attiecināms, 1.2 daļā noteiktais termiņš. Ja šā likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas tiek atceltas attiecībā uz visiem kreditoriem, tad tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu izstrādā un saskaņo divu mēnešu laikā no minēto seku atcelšanas dienas.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna uzdevums ir nodrošināt, lai plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja šā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas parādnieka maksājumu saistības un to pamatu, atsevišķi norādot parādnieka maksājumu saistības pret saistītajām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, kā arī parādnieka maksājumu saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem;

2) tās parādnieka maksājumu saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā, atsevišķi norādot parādnieka saistības, kuru izpildei kreditori ir cēluši prasību tiesā, un maksājumu saistības, par kurām parādnieks sniedzis galvojumus;

3) parādnieka saistības, kuras nav maksājuma saistības, bet kuru rezultātā mainās parādnieka aktīvu sastāvs;

4) to parādnieka maksājumu saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

5) plānoto parādnieka ieņēmumu kopsummu tiesiskās aizsardzības procesa laikā un plānoto ieņēmumu prognozes pamatojumu, raksturojot pieņēmumus, ar kuriem pamatoti plānotie ieņēmumi, kā arī plānotās darbības parādnieka izmaksu samazināšanai;

6) plānoto parādnieka izdevumu kopsummu tiesiskās aizsardzības procesa laikā un plānoto izdevumu prognozes pamatojumu, raksturojot pieņēmumus, ar kuriem pamatoti plānotie izdevumi, kā arī plānotās darbības parādnieka izdevumu samazināšanai;

7) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes, kā arī pamatojumu izraudzītās metodes nepieciešamībai, lai panāktu tiesiskās aizsardzības procesa plāna izpildi;

8) parādnieka esošos un plānotos pamatdarbības veidus;

9) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

10) to darījumu veidus, kurus parādnieks drīkst veikt, nesaskaņojot ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, ja tāda tiks iecelta, un šo darījumu apmēru;

11) kārtību, kādā kreditori tiks informēti par parādnieka darbības rezultātiem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas laikā;

12) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, ja attiecināms, un ievērojot šā likuma 35.1 pantu, norādot:

121) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas, ja tāda tiks iecelta, kandidāta apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šā likuma 12.3 panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi;

13) visas parādnieka mantas sarakstu, tajā skaitā tās vērtību, atsevišķi norādot parādnieka ieķīlātās mantas sarakstu, kura ir nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai un uz kuru attiecināmi ierobežojumi, saskaņā ar kuriem nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kas kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem, līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai;

14) atlīdzību nodrošinātajam kreditoram par viņa tiesību ierobežošanu tiesiskās aizsardzības procesa laikā un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumus, kā arī šo atlīdzības veidu izmaksas kārtību;

15) pamatojumu tam, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns atbilst kreditoru interešu ievērošanas kritērijam vai ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir vismaz tikpat liels kā būtu gadījumā, ja minētā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process, vai gadījumā, ja tiktu piemērots nākamais labākais alternatīvais scenārijs un ja netiktu īstenots tiesiskās aizsardzības process;

151) parādnieka ekonomiskās situācijas un darbinieku stāvokļa aprakstu, norādot vismaz informāciju par darbinieku skaitu un informāciju par darba tiesisko attiecību ilgumu, kā arī informāciju par parādnieka finansiālo grūtību cēloņiem un apmēru;

152) darbinieku pārstāvju informēšanas un konsultēšanas kārtību;

153) plānoto ietekmi uz parādnieka darbinieku nodarbinātību, piemēram, informāciju par darbinieku skaita samazināšanu vai īstermiņa nodarbināšanu;

154) ja attiecināms, informāciju par jaunu finansējumu jeb finansējumu, kas nepieciešams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai, tajā skaitā norādot finansējuma nepieciešamības iemeslus;

155) pamatojumu tam, kāpēc izredzes ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu novērst parādnieka maksātnespēju un nodrošināt uzņēmuma pastāvētspēju ir saprātīgas, tostarp izklāstot plāna sekmīgai īstenošanai nepieciešamos priekšnosacījumus;

16) apliecinājumu tam, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītā informācija ir patiesa un pievienotie dokumentu atvasinājumi atbilst oriģinālajiem dokumentiem.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā var paredzēt priekšrocības personām, kuras piešķir līdzekļus šā plāna īstenošanai, atbilstoši to piešķirto līdzekļu apmēram. Ja tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts un vienlaikus tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kuri izriet no minētā plāna īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses.

(6) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam pievieno:

1) pārskatu par plānotās naudas plūsmas prognozēm pirmajā procesa gadā, paskaidrojot pārskata posteņus viena mēneša intervālā, bet nākamajiem gadiem – triju mēnešu intervālā;

2) kreditoru iesniegtos un vērā neņemtos iebildumus attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kā arī pierādījumus tam, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir nodots visiem kreditoriem;

3) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

4) šā likuma 43.1 pantā minēto zvērināta revidenta atzinumu, ja tāds ir sagatavots;

5) šā panta ceturtās daļas 12. un 12.1 punktā norādītās ziņas par kreditoru izvirzītajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātiem, ja nav panākta vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu;

6) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstību šā likuma prasībām, tajā skaitā tā izpildes un tiesiskās aizsardzības procesa mērķa sasniegšanas iespējamību;

7) ja kreditoru iebildumi norāda uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna neatbilstību šā panta ceturtās daļas 15. punktam, šā likuma 37.2 panta otrajā daļā minētās personas sagatavotu parādnieka saimnieciskās darbības novērtējumu;

8) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vērtējumu par to kreditoru atbilstību šā likuma 38. panta devītajai daļai, uz kuriem netiek attiecināts proporcionalitātes princips.

(7) Salīdzinājumā ar citiem kreditoriem būtiski nelabvēlīgākus noteikumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā attiecībā uz atsevišķu kreditoru var paredzēt tikai ar attiecīgā kreditora piekrišanu.

(8) Parādniekam ir pienākums nodot tiem kreditoriem, kuru prasījumi atzīti par pirmsšķietami (prima facie) nepamatotiem, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu vienlaikus ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna iesniegšanu tiesā, kā arī nekavējoties informēt kreditorus par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas dienu.

41.pants. Nodrošināto kreditoru interešu aizsardzība tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(1) Ja vien nodrošinātais kreditors nav atteicies, attiecībā uz viņu ievēro šādus noteikumus:

1) nodrošinātā kreditora prasījuma dzēšana vai samazināšana nav atļauta bez viņa piekrišanas, izņemot prasījuma daļu, kas pārsniedz nostiprinātās hipotēkas apmēru vai maksimālās komercķīlas atbildības apmēru, kā arī procentos izteikto blakus prasījumu daļu, kas pārsniedz likumiskos procentus;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredz:

(2) Izdevumi, kas rodas, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iekļautā ieķīlātā manta tiesiskās aizsardzības procesa laikā iet bojā vai samazinās tās vērtība, ir maksātnespējas procesa izdevumi nodrošinātā kreditora prasījuma ieķīlātās mantas vērtībā vai tās samazinājuma apmērā.

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana

(1) Parādnieks nodod visiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu. Ja parādniekam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas piekrišanu, saskaņošanas termiņu nodokļu administrācijai nosaka ne īsāku par 21 dienu no dienas, kad tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns uzskatāms par iesniegtu nodokļu administrācijai.

(2) Balsošana par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu notiek atsevišķi šādās kreditoru grupās:

1) nodrošinātie kreditori prasījumu nodrošinātajā daļā;

2) nenodrošinātie kreditori, arī nodrošinātie kreditori prasījumu nenodrošinātajā daļā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta:

1) nodrošināto kreditoru grupā – tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu;

2) nenodrošināto kreditoru grupā – tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu.

(31) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns nav saskaņots, ievērojot šā panta trešo daļu, parādnieks var lūgt tiesu apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu pārkategoriju piespiedu piemērošanas ceļā, ja izpildās visi šādi kritēriji:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir izstrādāts atbilstoši šā likuma 40. un 41. pantam un saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir nodots saskaņošanai visiem kreditoriem;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir apstiprinājusi vismaz viena kreditoru grupa, izņemot tādu, kura pēc parādnieka kā uzņēmuma, kas turpina darbību, vērtēšanas vai parādnieka maksātnespējas procesa gadījumā nesaņemtu nekādu maksājumu vai nesaglabātu nekādu dalību;

3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns nodrošina, ka nepiekrītošā kreditoru grupa būs vismaz tikpat labvēlīgā situācijā kā piekrītošā kreditoru grupa;

4) neviena kreditoru grupa nevar saņemt vai paturēt vairāk par tās prasījumu vai pilnu dalības apjomu.

(4) Ja kreditors norādītajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(5) Kreditoram ir tiesības iesniegt parādniekam rakstveida iebildumus attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu piecu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Atzīstot iesniegtos iebildumus par pamatotiem, parādnieks atbilstoši groza tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Par vērā neņemtajiem iebildumiem parādnieks nekavējoties uzsāk šā likuma 43.1 pantā minētās darbības un pievieno vērā neņemtos iebildumus saskaņotajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

(51) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izvērtēšanas nolūkos kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem ir tiesības pieprasīt un parādniekam ir pienākums sniegt papildu ziņas, izņemot ziņas, kuru neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm.

(6) Kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna saskaņošanu nav tiesīgas īstenot:

1) personas, kuras ietilpst vienā koncernā ar parādnieku;

2) fiziskās personas, kurām kā dalībniekiem ir izšķiroša ietekme uz parādnieku – kapitālsabiedrību;

3) personas, kuras ir ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no šās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām pēdējo divu gadu laikā pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas.

(61) Šā panta sestajā daļā minēto kreditoru prasījumi netiek ieskaitīti kopējā kreditoru galveno prasījumu summā, no kuras rēķina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai nepieciešamo balsu skaitu.

(7) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu rakstveidā saskaņo ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto administratoru.

43.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu

(1) Pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna nodošanas kreditoriem un iesniegšanas apstiprināšanai tiesā atzinumu par šo plānu sniedz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.

(11) Atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nodod parādniekam iesniegšanai tiesā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā sniedz vērtējumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstību šā likuma 38., 40. un 42.panta prasībām. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā sniedz vērtējumu par to, vai sagatavotais plāns ir izpildāms un vai tas sasniegs likumā noteikto tiesiskās aizsardzības procesa mērķi.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona pēc savas iniciatīvas, ja tās rīcībā ir attiecīgās ziņas, atzinumā sniedz argumentētu viedokli par to, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītais kreditora prasījums ir pirmsšķietami (prima facie) pamatots. Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas rīcībā ir pierādījumi, kas liecina par prasījumu pirmsšķietamu (prima facie) nepamatotību, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona tos pievieno atzinumam.

(4) Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā kādu no prasījumiem atzīst par pirmsšķietami (prima facie) nepamatotu, tā atzinumu nodod parādniekam, kurš savukārt nekavējoties informē attiecīgo kreditoru.

(5) Parādniekam vai kreditoram, kura prasījumu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinusi par pirmsšķietami (prima facie) nepamatotu, ir tiesības ne vēlāk kā trīs dienas pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas dienas iesniegt tiesai pierādījumus par kreditora prasījuma pamatotību.

(6) Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertas saistības, par kurām ir pamatotas šaubas, vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona uzskata, ka plānam pievienotie dokumenti ir, iespējams, viltoti, tā sniedz attiecīgu informāciju atbildīgajām valsts institūcijām.

43.1 pants. Zvērināta revidenta atzinums par kreditoru iebildumiem

(1) Ja parādnieks nav ņēmis vērā kreditoru izteiktos iebildumus pret tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, šos iebildumus izvērtē un par tiem savu atzinumu sniedz neatkarīgs zvērināts revidents, kurš nav tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.

(2) Ja kreditoru iebildumi attiecas uz kreditora prasījuma pamatotību, zvērināts revidents atzinumā sniedz argumentētu viedokli par to, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītais kreditora prasījums ir pirmšķietami (prima facie) pamatots.

(3) Ja zvērināts revidents kādu no prasījumiem atzīst par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, viņš atzinumu nodod parādniekam, kurš savukārt nekavējoties informē attiecīgo kreditoru.

(4) Parādniekam vai kreditoram, kura prasījumu zvērināts revidents atzinis par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, ir tiesības ne vēlāk kā trīs dienas pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas dienas iesniegt tiesā pierādījumus par kreditora prasījuma pamatotību.

(5) Ja zvērināts revidents konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertas saistības, par kurām ir pamatotas šaubas, vai uzskata, ka plānam pievienotie dokumenti ir, iespējams, viltoti, viņš sniedz attiecīgās ziņas atbildīgajām valsts institūcijām.

(6) Izmaksas, kas saistītas ar zvērināta revidenta atzinuma sniegšanu, finansē tie kreditori, kuru iebildumi ir bijuši par pamatu šajā pantā noteikto darbību uzsākšanai.

VII nodaļaTiesiskās aizsardzības procesa īstenošana

44.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

Attiecībā uz parādnieku tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) tiesa ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pieņēmusi nolēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no dienas, kad to apstiprinājusi tiesa. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu.

(2) Pēc tam, kad pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt savas tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredzēto ieķīlāto parādnieka mantu, kas norādīta kā nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai, līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai.

(3) Pēc tam, kad pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, nodrošinātie kreditori var realizēt savas tiesības attiecībā uz tādu ieķīlāto parādnieka mantu, kura nav nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai un uz kuru nav attiecināmi ierobežojumi.

46.pants. Reorganizācija tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros

(1) Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācija tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros ir iespējama tikai tad, ja to paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

(2) Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācija notiek saskaņā ar komercsabiedrību darbību regulējošā likuma prasībām, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācijas procesā kreditoriem nav tiesību prasīt nodrošinājumu.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, ja tāda iecelta, kreditors un parādnieka – komercsabiedrības –dalībnieks (akcionārs) var iesniegt tiesā pieteikumu atzīt par spēkā neesošu parādnieka – komercsabiedrības – dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu par reorganizāciju, ja tas pieņemts, pārkāpjot šo likumu, vai neatbilst tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesa, kura ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(6) Tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros nevar piemērot tādu reorganizācijas veidu, kura īstenošanas rezultātā parādnieks beidz pastāvēt, izņemot parādnieka pārveidošanu.

47.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus parādnieks saskaņo ar kreditoriem šā likuma 42.pantā paredzētajā kārtībā un kopā ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinumu iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums var lūgt parādnieku tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumiem pievienot pēdējās ieceltās tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinumu par sagatavoto grozījumu atbilstību šā likuma prasībām, tajā skaitā to izpildes un tiesiskās aizsardzības procesa mērķa sasniegšanas iespējamību.

48.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var noteikt ilgāku, bet ne ilgāku par četriem gadiem, šādu nepieciešamību izskaidrojot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto termiņu var pagarināt vēl par diviem gadiem, ja tam piekrīt šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums. Šādā gadījumā uz parādnieku attiecas šā likuma 47.panta noteikumi par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu.

49.pants. Parādnieka rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā parādniekam ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus (kredītus), izņemot gadījumus, kad aizdevumu (kredītu) izsniegšana ir parādnieka pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot, piešķirt parādnieka valdes un padomes locekļiem prēmijas vai cita veida mantisku papildu atlīdzību;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt mantiskās saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(2) Parādnieks, rakstveidā saskaņojot ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, ja tāda iecelta, un neizdarot grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, var veikt to maksājumu saistību izpildi (rēķinu samaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, ja šie maksājumi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.

(3) Parādniekam tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:

1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

3) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas;

4) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai vai kreditoriem, ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nav iecelta, par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

5) pēc tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas, ja tāda iecelta, pieprasījuma nekavējoties rakstveidā tai sniegt visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;

6) ja tiesiskās aizsardzības procesā nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, pēc kreditora pieprasījuma sniegt tam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu;

7) nekavējoties ziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, ja tāda iecelta, par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

8) paziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, ja tāda iecelta, par savas juridiskās adreses maiņu un jebkurām citām izmaiņām, kas ierakstāmas publiskajos reģistros;

9) ja tiesiskās aizsardzības procesā nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, paziņot kreditoriem un tiesai par savas juridiskās adreses maiņu;

10) ziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, ja tāda iecelta, par katru būtisku notikumu parādnieka darbībā;

11) ja tiesiskās aizsardzības procesā nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniegt atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

12) ja tiesiskās aizsardzības procesā nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniegt atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, tiesas apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus.

50. pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas, ja tāda iecelta, darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona veic parādnieka darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona:

1) piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, tiesas apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus;

3) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

4) pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi un saimniecisko darbību;

5) informē kreditorus pēc to pieprasījuma par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un izskata iesniegtās sūdzības.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no parādnieka un viņa pārstāvjiem tiesiskās aizsardzības procesā nepieciešamo informāciju;

2) pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar tiesiskās aizsardzības procesa norisi;

3) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus;

4) elektroniskā veidā iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestam ziņas par savu izglītību un kvalifikāciju publiskošanai tīmekļvietnē, izņemot gadījumu, kad attiecīgajā tiesiskās aizsardzības procesā jau ir sniegtas šādas ziņas, pamatojoties uz šā likuma 37.1 panta trešās daļas 4. punktu. Ziņu iesniedzējs nodrošina, lai publicēšanai iesniegtās ziņas būtu sagatavotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām un atbilstu valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas, kā arī fizisko personu datu aizsardzības prasībām.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības:

1) būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;

3) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, ieteikt labojumus un papildinājumus;

4) mēneša laikā pēc šā likuma 174.3 pantā noteiktā procesuālās darbības protokola parakstīšanas iesniegt sūdzību Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram par Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonas rīcību.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādi pienākumi:

1) piedalīties tiesas sēdēs tiesiskās aizsardzības procesa lietās;

2) sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas kontroles dienestam un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

3) piecu dienu laikā paziņot atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, un kreditoriem par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītās kontaktinformācijas maiņu;

4) sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā;

5) sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

51.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst šā likuma prasībām.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesu:

1) ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana;

2) pēc kreditora pieteikuma saņemšanas, ja pastāv šā panta trešās daļas 2.punktā minētā pazīme;

3) pēc šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvja pieteikuma saņemšanas, ja pastāv kāda no šā panta trešajā daļā minētajām pazīmēm.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, ja tāda iecelta, ir pienākums nekavējoties informēt kreditorus par to, ka:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) parādnieks ilgāk kā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nav iesniedzis tiesai šā plāna grozījumus;

3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja ir izpildījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(5) Parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības (57.panta pirmās daļas 9.punkts).

(6) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai parādnieks, ja nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, minētā lēmuma norakstu nosūta:

1) attiecīgajam publiskajam reģistram, pievienojot pieteikumu ieraksta izdarīšanai par maksātnespējas atzīmes dzēšanu;

2) tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas izpildu lietas par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

(7) Šā panta sestā daļa netiek piemērota, ja tiesiskās aizsardzības process izbeigts, pasludinot juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesu.

52.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto parādnieka rīcības ierobežojumu un šajā procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, šā likuma 37.pantā minētie aizliegumi izbeidzas un apturētā līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā.

VIII nodaļaĀrpustiesas tiesiskās aizsardzības process

53.pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

(1) Parādniekam ir tiesības vienlaikus iesniegt pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu un lūgt tiesu pasludināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) parādnieks ir izstrādājis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši šā likuma 38. un 40.panta noteikumiem;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums;

3) šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, kas pieprasījis tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšanu, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir vienojies ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu;

4) parādnieks ir saņēmis tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinumu (43.pants);

5) parādnieks saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir nosūtījis tiem kreditoriem, kuri šo plānu nav saskaņojuši, vienlaikus ar tā iesniegšanu apstiprināšanai tiesā.

(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma normas, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nedrīkst skart nodokļu administrācijas intereses, ja šā plāna īstenošanai nepieciešama nodokļu administrācijas piekrišana (38.pants).

54.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa saskaņā ar:

1) parādnieka ieteikumu, ja parādnieks lūdz apstiprināt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šā likuma 42. panta 3.1 daļā noteiktajā kārtībā;

2) šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un parādnieka vienošanos, ja šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums ir pieprasījis tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšanu.

(2) Šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma vienošanās ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izvēli (53.panta pirmās daļas 3.punkts) uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

55.pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas sekas

Šā likuma 37. un 45.pantā minētās sekas iestājas pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

C sadaļaJuridiskās personas maksātnespējas process

IX nodaļaJuridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

56.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti

Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un šajā likumā noteiktiem speciāliem subjektiem (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

57.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes

(1) Parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

2) parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

3) parādnieks – cits šā likuma 56.pantā minētais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 2134 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

4) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;

5) parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

6) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

7) ir iestājies šā likuma 51.panta otrajā daļā minētais apstāklis;

8) ir iestājies kāds no šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem;

9) ir iestājies šā likuma 51.panta piektajā daļā minētais apstāklis.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto brīdinājumu izsniegšanu var apliecināt arī ar zvērināta tiesu izpildītāja sastādītu aktu par atteikšanos saņemt brīdinājumu.

58.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

(1) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu ieraksta šādas ziņas:

1) parādnieka firma (nosaukums);

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) datums, kad tiesā pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, tiesas nosaukums, lietas numurs un, ja tas ir attiecināms, tad arī termiņš, kādā iesniedzama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 5. pantā noteiktā sūdzība;

5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds un amata apliecības numurs;

6) pilnvarotā administratora vārds, uzvārds, amata apliecības numurs un pilnvaras darbības termiņš;

7) ja tas ir attiecināms, tad arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks;

10) ja tas ir attiecināms, tad arī maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1., 2. vai 4. punktu;

11) juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas datums, tiesas nosaukums un pamatojums;

12) mantas pārdošanas plāna iesniegšanas datums;

13) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var tikt publicētas arī citos reģistros, informācijas sistēmās vai datubāzēs.

59. pants. Administratora iecelšana juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Administratora amata kandidātu konkrētam juridiskās personas maksātnespējas procesam izvēlas no Pretendentu saraksta, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi.

(2) Informāciju par administratora amata kandidātu, kuru izvēlas no Pretendentu saraksta, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, paziņo Latvijas Bankai, ja šo kandidātu iesaka finanšu tirgus dalībniekam, kura uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Latvijas Banka.

X nodaļaJuridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums

60.pants. Personas, kuras var iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesai var iesniegt:

1) kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm;

11) kreditors vai kreditori, ja pastāv šā likuma 51.panta trešās daļas 2.punktā minētā pazīme;

12) šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvis, ja pastāv kāda no šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajām pazīmēm;

2) parādnieks, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 37. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādītā persona, lai pret parādnieku ierosinātu šīs regulas 3. panta 2. punktā noteikto maksātnespējas procedūru;

4) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu).

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 57.panta 4.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku.

(3) Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Ja pastāv šā likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā minētā pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu gadījumos, kad nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

(4) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai iesniedz Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

61.pants. Ierobežojumi juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors.

(11) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums nav attiecināms un nodrošinātais kreditors ir tiesīgs iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja komercreģistra iestāde vai nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā.

(3) Nenodrošinātais kreditors nav tiesīgs iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.

62.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.

(21) Administratoram ir pienākums nekavējoties pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, bet ne vēlāk kā līdz pieteikuma par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniegšanai tiesā iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestam iesniegumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu, ja juridiskās personas maksātnespējas process pasludināts saskaņā ar parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu.

(3) Depozīts izmantojams, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts, pamatojoties uz to, ka kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.

(4) Ja juridiskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts vai tiek finansēts no parādnieka līdzekļiem, vai kreditori nolemj turpināt juridiskās personas maksātnespējas procesu, depozīts atmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam.

(5) Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam netiek atmaksāts šādos gadījumos:

1) juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis nepamatots vai apzināti nepatiess;

2) kreditors, saņemot sava prasījuma apmierinājumu, neatsauc juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un tiesa notur juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas sēdi;

3) ja gada laikā pēc šā panta trešajā vai ceturtajā daļā noteikto gadījumu iestāšanās netiek iesniegts iesniegums par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu;

4) ja administrators līdz pieteikuma par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniegšanai tiesā neizpilda šā panta 2.1 daļā noteikto pienākumu.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos iemaksātais depozīts ieskaitāms Valsts kasē.

(7) (Izslēgta ar 22.12.2016. likumu)

(71) Tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas, ja viņš maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz pēc tam, kad, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka un darbinieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevar iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu.

(72) Ja šā panta 7.1 daļā noteiktajā gadījumā no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un kreditori nav nolēmuši izmantot citu finansēšanas avotu, juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(73) (Izslēgta no 01.01.2019. ar 31.05.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 65. punktu)

(74) Šā panta 7.1 daļā noteiktajā gadījumā juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas kārtībā un apmērā, kādā ir izmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts iemaksājams Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā un izmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam, administratoram vai Valsts kasei.

XI nodaļaJuridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

63.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;

2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu, tajā skaitā tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura aprēķināta kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts), nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanas procentu pieaugums;

4) nodrošinātajam kreditoram divus mēnešus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu.

(2) Ja sprieduma izpildes lietvedība uzsākta pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tā ir izbeidzama Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas kreditori piesaka prasījumus administratoram šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(4) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku.

(5) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

64.pants. Administratora pilnvaras pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība;

2) administrators ne vēlāk kā līdz mantas pārdošanas plāna vai ziņojuma par mantas neesamību sastādīšanai lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai par tās izbeigšanu;

3) administrators veic kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) administrators, ja nepieciešams, iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu vai dzēšanu, pievienojot tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu.

(2) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais administrators darbojas Latvijā, neuzsākot šīs regulas 3. panta 2. punktā noteikto maksātnespējas procedūru, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators nodrošina, lai attiecīgajām juridiskās personas maksātnespējas procesa kompetentajām personām un institūcijām tiktu iesniegts pienācīgi apliecināts nolēmuma noraksts par juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu un administratora iecelšanu, kā arī noteiktā kārtībā apliecināts šā nolēmuma tulkojums valsts valodā.

65.pants. Administratora pienākumi pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators:

1) nekavējoties pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā un iesniedz šo lēmumu tiesai, kā arī nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sastāda parādnieka bilanci;

3) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

4) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā un noteiktajos termiņos sniedz kreditoriem un Maksātnespējas kontroles dienestam savas darbības pārskatu;

6) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai;

7) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vēršas Maksātnespējas kontroles dienestā ar iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka administratora atlīdzības apmēru par darbinieku prasījumu iesniegšanu un kārtību, kādā tā izmaksājama;

8) izvērtē un ceļ tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;

9) pieprasa, lai parādnieka dalībnieki (akcionāri) izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniedz tiesai prasības par šādu saistību izpildi;

10) ja finanšu tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Latvijas Banka, vismaz reizi gadā rakstveidā informē zināmos kreditorus par juridiskās personas maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir ārvalstīs, kā arī paziņojumu Maksātnespējas kontroles dienestam;

11) nodrošina parādnieka mantas pārdošanas plānā iekļautās mantas novērtēšanu;

12) iesniedz tiesu izpildītājam pieteikumu par izpildu lietvedības izbeigšanu lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā;

13) nodod glabāšanā valsts arhīvam parādnieka dokumentus, tajā skaitā:

14) pilda citus šajā likumā noteiktos pienākumus.

66.pants. Administratora pienākumi maksātnespējas procesos, kas uzsākti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 2015/848

(1) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 29. panta 1. punktā minētā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora iecelšanu, kā arī noteiktā kārtībā apliecinātu šā nolēmuma tulkojumu valsts valodā.

(2) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums šīs regulas 2. panta 10. punkta izpratnē, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 28. panta 1. punktā minētā persona piecu dienu laikā no dienas, kad šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz pieteikumu par parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Pieteikumā norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietas adresi, tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;

4) faktu, ka pret parādnieku uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(3) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 28. panta 2. punktā minētajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt atbildīgajai iestādei pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3.panta 1. vai 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators piecu dienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar minētajā regulā noteikto kārtību. Paziņojumā papildus norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu, sprieduma pasludināšanas dienu, lietas numuru un termiņu, kādā iesniedzama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 39. pantā noteiktā sūdzība;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietas adresi, tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;

4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1., 2. vai 4. punktu;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūras sākšanai, izpildei un izbeigšanai;

6) ka kreditora prasījumā iekļaujama informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto administratoru, pēc administratora pieprasījuma sniedz maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, par plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, par iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasījumiem, par kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(6) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktās citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras norisei un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no minētās regulas 3. panta 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora, informē administratoru par citām pret parādnieku uzsāktajām šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

67.pants. Administratora tiesības pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Administratoram pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

5) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parādnieka vārdā parakstīt jebkuru dokumentu;

6) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;

7) segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas (168.panta trešā daļa);

8) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

9) atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

10) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādsaistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

11) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

12) pieprasīt, lai kreditors iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu sava prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā;

13) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu juridiskās personas maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem juridiskās personas maksātnespējas procesa līdzekļiem;