Maksātnespējas likums

(3) To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators parādnieka vārdā noslēdzis ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.

(4) Ja parādnieks ir apdrošinātājs, tad administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēju intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanas, izbeigšanas vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus.

102.pants. Pilnvarojuma līguma, prokūras un parastās komercpilnvaras izbeigšana

(1) Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) attiecībā uz savu mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

(2) Ja uzdevuma izpilde ir saistīta ar zaudējuma risku, pilnvarnieks (arī prokūrists un komercpilnvarnieks) var to izpildīt līdz dienai, kad administrators pārņem parādnieka mantu. Attiecībā uz izdevumiem, kas pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) radušies sakarā ar uzdevuma izpildi, viņš var iesniegt savu kreditora prasījumu administratoram.

103.pants. Darba līguma izbeigšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta noteikumi un netiek piemēroti Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumi par darba līguma uzteikšanas termiņu. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu, tajā skaitā ar uzteikumu saistītām izmaksām.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesā nepiemēro Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu.

104.pants. Ieskaita ierobežojumi

Ieskaits juridiskās personas maksātnespējas procesā ir pieļaujams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

105.pants. Prasījumu cedēšana

Administrators var cedēt parādnieka prasījumus pret trešajām personām, ja parāda piedziņa varētu būt apgrūtināta vai ilgstoša.

XIX nodaļaPāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu

106.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieļaujamība

Pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu nav pieļaujama, ja parādniekam juridiskās personas maksātnespējas process pasludināts, pamatojoties uz šā likuma 57.panta pirmās daļas 7., 8. vai 9.punktu.

107.pants. Pāreja uz tiesiskās aizsardzības procesu

(1) Tiesiskās aizsardzības process parādniekam piemērojams, ievērojot ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa noteikumus. Šādā gadījumā iesniegt pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu, kā arī izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir tiesīgi:

1) parādnieka pārstāvis;

2) administrators;

3) pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators;

4) kreditors vai kreditoru grupa.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns uzskatāms par atbalstītu, ja to saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iekļaujamas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un atlīdzība par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi, un tās sedzamas pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(4) Darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un sedzami pilnā apmērā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas tiesai saņemama šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora rakstveida piekrišana tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

108.pants. Kreditoru informēšana par tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu

Personai, kura ir izstrādājusi un saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir pienākums pirms attiecīga pieteikuma iesniegšanas tiesai par to informēt administratoru un kreditorus, kā arī parādnieku, ja plānu nav izstrādājis parādnieka pārstāvis.

109.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas un juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, izbeidzas juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas un iestājas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas, kā arī tiek atjaunota parādnieka pārvaldes institūciju darbība.

(2) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, administrators septiņu dienu laikā nodod parādniekam valdījumā visu viņa mantu.

XX nodaļaMantas realizācija juridiskās personas maksātnespējas procesā

110.pants. Realizējamā manta

Juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek realizēta šā likuma 92.pantā norādītā parādnieka manta, izņemot naudas līdzekļus.

111.pants. Parādnieka mantas pārdošana

(1) Administrators divu mēnešu laikā no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par parādnieka mantas neesamību.

(2) Parādnieka mantas pārdošana notiek par iespējami augstāko cenu, lai nodrošinātu kreditoru prasījumu segšanu.

(3) Par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta tiek pārdota saskaņā ar šā likuma 116.panta noteikumiem.

(4) Lēmumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās) pieņem administrators.

(5) Naudas līdzekļi, kas saistīti ar parādnieka mantas pārdošanu, ieskaitāmi parādnieka kontā.

(6) Visa parādnieka manta ir pārdodama sešu mēnešu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Administrators var pagarināt neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas termiņu līdz sešiem mēnešiem, par to šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā paziņojot kreditoriem un norādot termiņa pagarināšanas pamatojumu. Ja kreditori nepiekrīt neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas termiņa pagarināšanai, viņiem ir tiesības ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 84.panta 1.punkta nosacījumiem.

(7) Ja parādnieka mantu nav iespējams pārdot vai mantas pārdošanas izdevumi pārsniedz prognozējamos ienākumus, administrators izslēdz to no mantas pārdošanas plāna un nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā, uzaicinot viņus paturēt mantu sev par tās sākumcenu. Kreditors, kas piekrīt parāda saistības samazinājumam par mantu, kuru administrators nevarēja pārdot, divu nedēļu laikā no administratora uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņo par to administratoram. Ja vairāki kreditori vēlas paturēt sev vienu un to pašu mantu, administrators rīko izsoli starp šiem kreditoriem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja kreditori nepiekrīt mantas izslēgšanai no mantas pārdošanas plāna, viņiem ir tiesības ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 84.panta 1.punkta nosacījumiem.

112.pants. Ziņojums par parādnieka mantas neesamību

(1) Ja administrators konstatē, ka parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru, viņš sastāda ziņojumu par parādnieka mantas neesamību, norādot:

1) parādnieka finansiālo stāvokli;

2) izvērtējumu par iespējām atgūt šā likuma 93.pantā norādīto parādnieka mantu;

3) plānotās juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja tas tiks turpināts;

4) priekšlikumu nodrošināt juridiskās personas maksātnespējas procesa finansējumu;

5) priekšlikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa turpmāku risinājumu – izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai to turpināt;

6) informāciju par nodomu vērsties pret parādnieka valdi saskaņā ar šā likuma 72.1 pantu.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem ziņojumu par parādnieka mantas neesamību.

(3) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, ir saņemts priekšlikums par juridiskās personas maksātnespējas procesa finansējumu, administrators noslēdz šā likuma 168.panta trešajā daļā noteikto vienošanos un turpina juridiskās personas maksātnespējas procesu.

(4) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators īsteno ziņojumā par parādnieka mantas neesamību norādīto priekšlikumu par procesa turpmāko risinājumu.

113.pants. Parādnieka mantas pārdošanas plāns

(1) Parādnieka mantas pārdošanas plānā administrators iekļauj šādas ziņas:

1) neieķīlātās parādnieka mantas sarakstu;

2) neieķīlātās parādnieka mantas novērtējumu;

3) prognozējamo līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt, pārdodot neieķīlāto parādnieka mantu, atsevišķi norādot to līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt izsolē un bez tās, papildus norādot līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt parādnieka mantas kā lietu kopības pārdošanā izsolē un bez tās;

4) neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās);

5) ieķīlātās parādnieka mantas sarakstu;

6) ieķīlātās parādnieka mantas novērtējumu;

7) ar nodrošināto kreditoru saskaņoto ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās);

8) līdzekļu apmēru, ko plānots iegūt, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu;

9) informāciju par prasījumu cedēšanu, ja tāda ir paredzēta;

10) juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotu;

11) plānotās juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas – administratora atlīdzību un procesa izdevumus;

12) parādnieka mantas pārdošanas termiņu;

13) informāciju par nodomu vērsties pret parādnieka valdi saskaņā ar šā likuma 72.1 pantu.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem, parādnieka pārstāvim un galviniekam parādnieka mantas pārdošanas plānu.

(3) Kreditoram un parādnieka pārstāvim 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts parādnieka mantas pārdošanas plāns, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu par parādnieka mantas pārdošanu kā lietu kopību. Katram kreditoram ir tiesības iebilst pret administratora priekšlikumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu, piedāvāto prasījumu cedēšanu un plānotajām juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām.

(4) Ja administrators, izvērtējot saņemtos iebildumus, atzīst tos par pamatotiem, viņš atbilstoši precizē plānu un paziņo par to iesaistītajām pusēm. Ja administrators saņemtos iebildumus neatzīst par pamatotiem, viņš sniedz motivētu atbildi iesniedzējam.

(5) Administrators uzsāk parādnieka mantas pārdošanu atbilstoši parādnieka mantas pārdošanas plānā ieteiktajam pārdošanas veidam ne agrāk kā divas nedēļas pēc plāna nosūtīšanas kreditoriem, parādnieka pārstāvim un galviniekam, bet ne vēlāk kā nedēļu pēc tam, kad plāns uzskatāms par saskaņotu.

(6) Ja parādnieka mantas pārdošanas plānā paredzēts pārdot parādnieka mantu bez izsoles un attiecībā uz šo mantu ir uzsākta izpildu lietvedība, administrators, uzsākot mantas pārdošanu, informē par to tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas konkrētā izpildu lietvedība.

(7) Ja nav iespējama parādnieka mantas pārdošanas plāna izpilde, administrators nekavējoties informē par to kreditorus, nosūtot precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu. Precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu saskaņo šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(8) Ja pirms parādnieka mantas pārdošanas plāna sagatavošanas administrators konstatē parādnieka mantā ietilpstošas kustamās lietas, kas bojājas vai kļūst būtiski nevērtīgākas, viņam tās nekavējoties jāpārdod par iespējami izdevīgāku cenu, pēc pārdošanas informējot kreditorus par to un iegūtajiem naudas līdzekļiem.

114.pants. Parādnieka uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošana

(1) Sagatavojot parādnieka mantas pārdošanas plānu, administrators izvērtē iespēju pārdot parādnieka uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu.

(2) Ja uzņēmumā ietilpst arī parādnieka ieķīlātā manta, uzņēmuma pārdošanai administrators saņem nodrošinātā kreditora piekrišanu.

(3) Pārdodot uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu, kreditoru ieguvumam no uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas jābūt lielākam nekā gadījumā, ja parādnieka manta tiktu pārdota atsevišķi.

(4) Ja administrators pieņēmis lēmumu pārdot uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu izsolē, tad izsole notiek atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta nekustamā īpašuma pārdošanai, un to veic administrators.

(5) Pieņemot lēmumu par uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanu, administrators sastāda sarakstu, kurā iekļauj pārdodamajā uzņēmumā vai tā patstāvīgajā daļā ietilpstošās ķermeniskās un bezķermeniskās lietas un saimnieciskus labumus, kuri pieder pie uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas.

(6) Uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas gadījumā uz ieguvēju pāriet visas parādnieka tiesības un saistības, izņemot parādnieka saistības, kas radušās pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, ja vien parādnieks un ieguvējs nav vienojušies citādi.

(61) Uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas gadījumā uz ieguvēju nepāriet maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi.

(7) Lēmumu par uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas izsoles akta apstiprināšanu pieņem tā tiesa, kura skata parādnieka maksātnespējas procesa lietu.

115.pants. Parādnieka mantas izsole

(1) Ja parādnieka manta tiek pārdota izsolē, tās izsole izdarāma un īpašuma tiesības nostiprināmas uz ieguvēja vārda saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par mantas pārdošanu piespiestā izsolē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros parādnieka mantas pirmā izsole tiek atzīta par nenotikušu, otrā izsole rīkojama pēc pirmās izsoles noteikumiem ar lejupejošu soli.

(21) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros parādnieka mantas otrā izsole tiek atzīta par nenotikušu, administrators nekavējoties nosūta kreditoriem precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu, norādot priekšlikumu par turpmāko rīcību ar mantu.

(22) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts precizētais parādnieka mantas pārdošanas plāns, ir saņemts kreditoru lūgums rīkot trešo izsoli, tās izdevumus sedz šādu lūgumu izteikušie kreditori, par to rakstveidā vienojoties ar administratoru. Trešā izsole ir rīkojama pēc otrās izsoles noteikumiem. Ja izsoles rīkošanai nepieciešamā naudas summa vienošanās noteiktajā termiņā nav samaksāta, administrators pieteikto lūgumu rīkot trešo izsoli noraida.

(23) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts precizētais parādnieka mantas pārdošanas plāns, nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators īsteno savā priekšlikumā norādīto risinājumu.

(3) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

(4) Pēc tam kad izsolē pārdota parādnieka manta, tiesa apstiprinājusi nekustamā īpašuma izsoles aktu vai pieņēmusi lēmumu reģistrēt īpašuma tiesības uz kreditora vārda, kas ir paziņojis par gribu mantu paturēt, administrators sagatavo aprēķinu, kurā norāda izsoles izdevumus, atlīdzību par izsoles rīkošanu, pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena ar to apliekama, kārtējos nodokļu maksājumus un ar parādnieka mantas uzturēšanu saistītos izdevumus, kas veicami par šo parādnieka mantu par laikposmu no dienas, kad pasludināts maksātnespējas process, līdz tā mēneša pēdējam datumam, kurā stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta parādnieka mantas izsole, un kreditoriem izmaksājamo summu. Nosolītājs, parādnieks vai kreditori administratora sagatavoto aprēķinu var pārsūdzēt tiesā, kurā ierosināta attiecīgā juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta, 10 dienu laikā no aprēķina saņemšanas dienas.

(5) Ja neviens izsoles dalībnieks izsolē nesola, parādnieka mantas pirkuma nodrošinājums netiek atmaksāts, bet to ieskaita parādnieka mantā.

(6) Administrators ir tiesīgs noteikt izsoles dalības maksu otrajā izsolē līdz 0,1 procenta apmērā no parādnieka mantas novērtējuma, bet ne mazāk par 50 euro.

(7) Ja administrators noteicis izsoles dalības maksu, personas, kuras vēlas piedalīties parādnieka mantas otrajā izsolē, iemaksā dalības maksu administratora norādītajā parādnieka kontā. Pirms izsoles administrators pārliecinās, vai dalības maksa ir ieskaitīta šajā kontā.

(8) Dalības maksu, ko iemaksājuši izsoles dalībnieki, atpakaļ neizsniedz, bet to ieskaita parādnieka mantā.

116.pants. Par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošana

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā termiņa beigām.

(2) Par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta tiek pārdota izsolēs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 115.panta noteikumus, ja nodrošinātais kreditors nav vienojies ar administratoru par mantas pārdošanu bez izsoles. Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators. Vienojoties ar nodrošināto kreditoru par ieķīlātās mantas pārdošanu, administrators gādā, lai šī manta tiktu pārdota par iespējami augstāku cenu, ņemot vērā nenodrošināto kreditoru intereses.

(3) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šā kreditora pienākums ir segt visus izsoles izdevumus, to skaitā par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtēšanas izmaksas, atlīdzību par izsoles rīkošanu un citus ar izsoles rīkošanu saistītos izdevumus, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus un ar parādnieka mantas uzturēšanu saistītos izdevumus, kas veicami par šo nekustamo īpašumu no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas līdz nekustamā īpašuma izsoles dienai.

(31) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 614.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors nevēlas mantu paturēt sev, administrators vienojas ar nodrošināto kreditoru par turpmāko rīcību ar mantu. Ja nodrošinātais kreditors lūdz rīkot trešo izsoli, tā rīkojama šā likuma 115.panta 2.2 daļā noteiktajā kārtībā. Ja administrators nevar vienoties ar nodrošināto kreditoru par turpmāko rīcību ar mantu, tajā skaitā par mantas pārdošanu bez izsoles, vai konstatē šā likuma 111.panta septītajā daļā minēto apstākli, lēmumu par turpmāko rīcību ar ieķīlāto, par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu pieņem administrators un paziņo par to nodrošinātajam kreditoram šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nodrošinātajam kreditoram ir iebildumi attiecībā uz saņemtajām ziņām, nodrošinātais kreditors tos izsaka šā likuma 82.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošinātā kreditora prasījumus un izsoles izdevumus, šie naudas līdzekļi ieskaitāmi parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

(5) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora tiesības. Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru. Ja nodrošinātais kreditors savus prasījumus administratoram pieteicis šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 87.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Apmierinot nodrošinātā kreditora prasījumu no naudas līdzekļiem, kas saņemti, pārdodot ieķīlāto mantu, no šā prasījuma vispirms tiek segts galvenais prasījums, tad procenti un visbeidzot līgumsodi.

XXI nodaļaKreditoru prasījumu apmierināšana juridiskās personas maksātnespējas procesā

117.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksts un kreditoru prasījumu segšanas plāns

(1) Administrators 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes sastāda juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu atbilstoši šā likuma 118.pantā noteiktajai kārtībai.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu.

(3) Administrators uzsāk kreditoru prasījumu apmierināšanu saskaņā ar juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu, ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas nav saņemti kreditoru iebildumi.

(4) Ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas ir saņemti iebildumi attiecībā uz kreditoru prasījumu segšanas plānu un administrators, izvērtējot saņemtos iebildumus, atzīst tos par pamatotiem, viņš atbilstoši precizē plānu un paziņo par to kreditoriem. Ja administrators saņemtos iebildumus neatzīst par pamatotiem, viņš sniedz motivētu atbildi to iesniedzējiem.

(5) Ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas ir saņemti iebildumi attiecībā uz juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām, lēmumu par faktisko juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu apstiprināšanu pieņem kreditoru sapulce.

(6) Administrators 15 dienu laikā pēc kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildes paziņo par to kreditoriem.

(7) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna sastādīšanas brīdī noris tiesvedība, kas uzsākta vai atjaunota tiesas noteiktajā termiņā, jo konstatēts strīds par tiesībām, saistībā ar administratora lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, šajā pantā minētie termiņi skaitāmi no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums minētajā tiesvedībā.

118.pants. Kreditoru prasījumu segšanas kārtība juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) No parādnieka naudas līdzekļiem, tajā skaitā līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu, vai no citiem juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), izņemot līdzekļus, kas iegūti šā likuma 116.pantā noteiktajā gadījumā, vispirms pilnībā tiek segtas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā noteikto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas pilnībā tiek apmierināts Maksātnespējas kontroles dienesta prasījums, ja parādnieka darbinieku prasījumi apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteikto prasījumu segšanas pilnībā tiek apmierināti šādi darbinieku prasījumi:

1) darba samaksa par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

2) atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

3) atlīdzība par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējos trijos darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

4) atlaišanas pabalsts sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos likumā noteiktajā minimālajā apmērā, uz kuru tiesības iegūtas ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

5) kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto laikposmu līdz darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanai un kaitējuma atlīdzības summa par četriem gadiem uz priekšu, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī gadījumā, ja darbiniekam, kurš nav uzskatāms par apdrošināto personu saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, arodslimība, kuras cēlonis ir šā darbinieka veiktais darbs kaitīgos darba apstākļos līdz 1997.gada 1.janvārim, konstatēta pēc 1997.gada 1.janvāra;

6) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā daļā minētajiem prasījumiem.

(4) Nodokļu administrācijas (kreditora) nodokļu prasījumi, kas iesniegti šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā, tiek apmierināti pamatparāda apmērā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(5) Pēc šā panta pirmajā daļā minēto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā (bez procentiem), kuri iesniegti šā likuma 73.pantā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā. Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi to nenodrošinātajā daļā un nodrošināto kreditoru prasījumi to nesegtajā daļā saskaņā ar šā likuma 76.pantu, ja nodrošinātā kreditora prasījums iesniegts šā likuma 73.pantā minētajā termiņā.

(51) Atbalsta sniedzēju prasījumi, kas izriet no prasījumiem Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajos gadījumos, tiek apmierināti šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot, ka šajā gadījumā galvenais prasījums un blakusprasījums ir nedalāmi un tiek segti vienlaikus.

(6) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta piektajā daļā minētos kreditoru prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(7) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(8) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(9) No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

(10) Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā norādīto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti parādnieka dalībniekiem (akcionāriem) vai biedriem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam, parādniekam (fiziskajai personai), mantiniekam (attiecībā uz mantojumu) vai personām, kurām piekrīt biedrības vai nodibinājuma manta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtiem.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, attiecīgos naudas līdzekļus, kas paliek pāri pēc šā panta pirmajā daļā noteikto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un devītajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas, administrators nodod minētās regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam administratoram.

(12) No naudas līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot parādnieka uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu, vispirms tiek segtas ar mantas pārdošanu saistītās izmaksas un nodrošināto kreditoru prasījumi ieķīlātās mantas vērtības apmērā, bet ne vairāk kā nodrošinājuma apmērā. Atlikušie līdzekļi tiek sadalīti šajā pantā noteiktajā kārtībā.

118.1 pants. Kreditoru prasījumu segšanas kārtība, ja pieteikts tāda nodrošinātā kreditora prasījums, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās

(1) Naudas līdzekļus, kas iegūti no tādas parādnieka mantas pārdošanas, kas kalpo par nodrošinājumu tāda nodrošinātā kreditora prasījumam, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, administrators deponē Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā Valsts kasē līdz brīdim, kad nodrošinātais kreditors iesniedzis Maksātnespējas kontroles dienestam paziņojumu par nosacījuma iestāšanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie naudas līdzekļi glabājami ne ilgāk kā trīs gadus pēc tam, kad ieķīlātā manta ir pārdota par labu nodrošinātajam kreditoram, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, vai piecus gadus no parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem iestājas agrāk.

(3) Ja nodrošinātais kreditors, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, iesniegumā norādījis datumu, līdz kuram jāiestājas nosacījumam, un līdz minētajam datumam nav iesniedzis Maksātnespējas kontroles dienestam paziņojumu par nosacījuma iestāšanos, šā panta pirmajā daļā minētie naudas līdzekļi glabājami līdz iesniegumā norādītajam datumam.

(4) Ja nodrošinātais kreditors, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, nav iesniedzis Maksātnespējas kontroles dienestam paziņojumu par nosacījuma iestāšanos līdz šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajam termiņam, šā panta pirmajā daļā minētie naudas līdzekļi tiek izmaksāti atbilstoši šā likuma 118.panta noteikumiem. Ja, iestājoties nosacījumam, no kura bija atkarīgas nodrošinātā kreditora prasījuma tiesības, prasījuma apmērs ir mazāks par šā panta pirmajā daļā minēto naudas līdzekļu summu, līdzekļu atlikumu izmaksā atbilstoši šā likuma 118.panta noteikumiem.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā naudas līdzekļi, kas iegūti no tādas parādnieka mantas pārdošanas, kas kalpojusi par nodrošinājumu tāda nodrošinātā kreditora prasījumam, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, deponējami Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā Valsts kasē un izmaksājami kreditoriem.

119.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Ja 15 dienu laikā pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi, nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot paziņojumu par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi.

(2) Ja 15 dienu laikā pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi, ir saņemti kreditoru iebildumi, administrators:

1) piecu dienu laikā novērš trūkumus kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildē, ja iebildumi tiek ņemti vērā, un iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot tam precizēto paziņojumu par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi;

2) ja iebildumi netiek ņemti vērā, iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot tam paziņojumu par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi un informē tiesu par saņemtajiem iebildumiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais pieteikums tiesai iesniedzams 10 dienu laikā pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā termiņa beigām.

(4) Ja šā likuma 112.pantā minētajā ziņojumā par parādnieka mantas neesamību administrators iekļāvis priekšlikumu izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu un nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators 15 dienu laikā pēc šā likuma 112.panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa beigām iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu.

120.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts vienlaikus ar tiesas nolēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, administratora kā pārvaldes institūcijas pilnvaras attiecīgajā juridiskās personas maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas parādnieka tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī parādnieka pārvaldes institūciju darbība.

(2) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administrators vienas dienas laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas iznīcina parādnieka zīmogu un neizmantotās parādnieka veidlapas un sastāda zīmoga un parādnieka veidlapu iznīcināšanas aktu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iznīcina neizmantotās stingrās uzskaites kvīšu veidlapas.

(3) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(4) Piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts tiesas lēmums par procesa pabeigšanu, administrators iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra, pievienojot valsts arhīva izziņu par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā.

(5) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar parādnieka izslēgšanu no attiecīgā publiskā reģistra.

XXII nodaļaPersonālsabiedrību maksātnespējas procesa īpatnības

121. pants. To kreditoru tiesības, kuru prasījumi neizriet no parādnieka komercdarbības

(1) Ja tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process personālsabiedrībai, šajā nodaļā noteiktās kreditoru tiesības ir arī personālsabiedrības komplementāru kreditoriem.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie kreditori nepiesaka savus prasījumus atbilstoši šā likuma 73. pantam, uz tiem neattiecas šā likuma 122. panta noteikumi.

122. pants. Prasījuma tiesību noilgums

(1) Pēc tam kad šā likuma XXI nodaļā noteiktajā kārtībā ir pabeigts personālsabiedrības maksātnespējas process, nesegtās kreditoru prasījumu tiesības noilgst Komerclikumā noteiktajā termiņā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā noilgst arī šā likuma 121. panta pirmajā daļā minēto kreditoru prasījuma tiesības, ja šie kreditori ir iesnieguši savus prasījumus personālsabiedrības maksātnespējas procesā.

123. pants. Tiesības izmantot fiziskās personas maksātnespējas procesu

Fiziskajai personai, kas ir bijusi komplementārs personālsabiedrībā, kurai izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process, ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesu.

XXIII nodaļaLauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas procesa īpatnības

124.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas process un mantas pārdošanas uzsākšana

(1) Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas procesu īsteno saskaņā ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nosacījumiem, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju maksātnespējas procesā saprot tādu juridiskās personas maksātnespējas procesa subjektu, no kura gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes.

(3) Lemjot par lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanu, ievēro lauksaimnieciskās ražošanas sezonālo raksturu un atkarību no dabas un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī iespēju apmierināt kreditoru prasījumus no ienākumiem, kurus lauksaimniecības produktu ražotājs var gūt pēc attiecīgā lauksaimnieciskās darbības perioda beigām.

(4) Lai gūtu ienākumus no saražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas, lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana tiek sākta ne agrāk kā pēc attiecīgā lauksaimnieciskās darbības perioda beigām, ievērojot to laiku, kas nepieciešams, lai realizētu saražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju. Šis termiņš nevar būt ilgāks par gadu. Ar kreditoru sapulces piekrišanu to var pagarināt par sešiem mēnešiem.

125.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana

(1) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotāja mantu, vispirms pārdošanai piedāvā visu šo mantu kā lietu kopību.

(2) Pirmtiesības pirkt lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību par tās novērtējuma cenu ir personai, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu vai pārstrādi un kuras īpašumā ir zemesgabals, kas robežojas ar parādniekam piederošo zemesgabalu.

(3) Ja pārdodamo lietu kopību vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

(4) Ja mēneša laikā no piedāvājuma izteikšanas dienas pirkt pārdodamo lietu kopību nepiesakās persona, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, lietu kopību pārdod šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

126.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas nosacījumi

(1) Ja šā likuma 125.pantā paredzētajā kārtībā netiek pārdota lauksaimniecības produktu ražotāja manta kā lietu kopība, šā lauksaimniecības produktu ražotāja mantu var pārdot šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā.

(2) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotājam piederošo nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanā vai pārstrādē, pirmtiesības pirkt šo īpašumu par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto novērtējuma cenu ir lauksaimniecības produktu ražotājam no nekustamā īpašuma atrašanās vietas administratīvās teritorijas.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

D sadaļaFiziskās personas maksātnespējas process

XXIV nodaļaFiziskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

127.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādnieka aizbildnis vai aizgādnis īsteno parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas process ir piemērojams arī parādniekiem, kuri vienlaikus ir individuālie komersanti vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības īpašnieki.

128.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pamatnosacījumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesam tiek piemēroti juridiskās personas maksātnespējas procesa noteikumi, ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

(2) Parādniekam ir šajā likumā noteiktās parādnieka pārstāvja tiesības un pienākumi.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras.

(4) Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likuma 1.pielikumā noteikto mantu un 596.pantā minētās summas.

(5) Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.

129.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes un priekšnoteikumi

(1) Parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro;

3) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un šā likuma 131. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajām personām, ja tā pārsniedz 5000 euro;

4) individuālā komersanta, individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības vai saimnieciskās darbības ietvaros:

5) gadījumā, ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības īpašnieks:

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.

(21) Tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas, ja viņš maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz pēc tam, kad, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka, un darbinieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevar iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu.

(22) Šā panta 2.1 daļā minētajā gadījumā depozīts tiek segts no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts izmantojams, lai segtu šā likuma 171. panta pirmajā daļā noteikto administratora atlīdzību un pievienotās vērtības nodokli, ja administrators reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(4) Ja fiziskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts, depozīts atmaksājams fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam.

(41) Fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam, kurš nav parādnieks, netiek atmaksāts šādos gadījumos:

1) fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis nepamatots vai apzināti nepatiess;

2) kreditors, saņemot sava prasījuma apmierinājumu, neatsauc fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un tiesa notur fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas sēdi.

(42) Šā panta 4.1 daļā minētajos gadījumos iemaksātais depozīts ieskaitāms Valsts kasē.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts iemaksājams Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā un izmaksājams administratoram vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam.

130.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai:

1) kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;

2) kura saukta pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 210. pantā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu;

3) kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības;

4) pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas;

5) kurai pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības;

6) kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir tikusi atbrīvota no parādsaistībām Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā neatkarīgi no tā, vai atbrīvošana no parādsaistībām vēlāk ir atcelta;

7) attiecībā uz kuru ir pieņemts pieteikums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja fiziskās personas maksātnespējas process ir izbeigts, dzēšot saistības, taču vēlāk saistību dzēšana atcelta, fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi nosakāmi, ievērojot saistību dzēšanas atcelšanas pamatojumu.

131.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesā ieinteresētās personas

(1) Par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku atzīstams:

1) parādnieka laulātais;

11) parādnieka partneris;

2) persona, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei;

3) parādnieka aizbildnis vai aizgādnis;

4) komercsabiedrība, kurā parādniekam pieder izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē;

5) prokūrists, komercpilnvarnieks vai persona, kas pildījusi pārvaldes institūcijas funkcijas, gadījumā, kad parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības īpašnieks.

(2) Par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku atzīstama arī tā persona, kura ir bijusi ieinteresētā persona saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem pēdējo piecu gadu laikā līdz fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai.

132.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

(1) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu ieraksta šādas ziņas:

1) parādnieka vārds, uzvārds un personas kods;

11) ja attiecināms, tad arī parādnieka, kurš vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, firma (nosaukums) un reģistrācijas numurs;

2) datums, kad pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, tiesas nosaukums, lietas numurs un, ja tas ir attiecināms, tad arī termiņš, kādā iesniedzama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 5. pantā noteiktā sūdzība;

3) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds un amata apliecības numurs;

4) pilnvarotā administratora vārds, uzvārds, amata apliecības numurs un pilnvaras darbības termiņš;

5) ja tas ir attiecināms, tad arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

6) ja tas ir attiecināms, tad arī maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1., 2. vai 4. punktu;

7) maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar šā likuma 128.panta trešo daļu;

8) fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas datums, tiesas nosaukums un pamatojums;

81) ja attiecināms, tad arī datums, kad pieņemts tiesas lēmums, ar ko atceļ fiziskās personas atbrīvošanu no saistībām;

9) kreditoru pieteikšanās termiņš;

10) kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks;

11) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var tikt publicētas arī citos reģistros, informācijas sistēmās vai datubāzēs.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas publisko maksātnespējas reģistrā fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā, kā arī vienu gadu pēc tam, kad izdarīts ieraksts par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu vai parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšanu.

(4) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā šā panta pirmajā daļā minētās ziņas glabā:

1) 10 gadus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas;

2) līdz brīdim, kad tiek konstatēts, ka fiziskā persona ir mirusi, bet ne mazāk kā 10 gadus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas — ja fiziskās personas maksātnespējas process ir pārtraukts, pamatojoties uz šā likuma 130. panta 2. punktu.

XXV nodaļaFiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana

133.pants. Personas, kuras var iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesai var iesniegt:

1) parādnieks, ja pastāv kāda no šā likuma 129. panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 37. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādītā persona;

3) parādnieks kopā ar šā likuma 131. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajām ieinteresētajām personām, ja katrai no tām pastāv šā likuma 129. panta pirmās daļas 3. punktā minētā pazīme;

4) kreditors, ja pastāv kāda no šā likuma 129. panta pirmās daļas 4. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētajām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm;

5) kreditors, ja pastāv šā likuma 51. panta trešās daļas 2. punktā minētā pazīme;

6) šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvis, ja pastāv kāda no šā likuma 51. panta trešajā daļā minētajām pazīmēm;

7) parādnieks, ja pastāv kāda no šā likuma 129. panta pirmās daļas 4. punkta "d" apakšpunktā vai 5. punkta "a" vai "d" apakšpunktā minētajām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

(11) Šā panta pirmās daļas 4., 5., 6. un 7. punktā minētajos gadījumos ņem vērā tikai tos prasījumus, kas ir radušies no individuālā komersanta, individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības vai saimnieciskās darbības veicēja darbībām.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz tiesai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

133.1 pants. Parādnieka pienākums iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, parādniekam ir pienākums iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šā likuma 133. panta pirmās daļas 7. punktā minētajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ņem vērā tikai tos prasījumus, kas ir radušies no individuālā komersanta, individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības darbībām.

134.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra.

(2) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā;

2) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums, nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanas procentu pieaugums. Nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu, tajā skaitā, kura aprēķināta kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts;

4) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;

5) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(4) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ir pamats pret parādnieku ierosinātās tiesvedības apturēšanai.

(5) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

135.pants. Administratora iecelšana fiziskās personas maksātnespējas procesā

Administratora iecelšanai fiziskās personas maksātnespējas procesā piemēro šā likuma 59.panta pirmo daļu.

136.pants. Parādnieka un kreditora rīcības ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Parādniekam pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(2) Līdz ar fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem.

(3) Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

XXVI nodaļaBankrota procedūras norise

137.pants. Administratora darbības bankrota procedūras laikā

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas un bankrota procedūras uzsākšanas administrators:

1) atver uz sava vārda kontu kredītiestādē kreditoru prasījumu apmierināšanai bankrota procedūras ietvaros, ja administratoram tiek nodoti naudas līdzekļi saskaņā ar šā likuma 139.panta 2.punktu vai parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros ir paredzēta mantas pārdošana;

2) ja nepieciešams, iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu vai dzēšanu, pievienojot tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;

3) apzina parādnieka mantu un saistības;

4) pieprasa un saņem no parādnieka, kā arī no valsts iestādēm un kredītiestādēm ziņas, kas nepieciešamas, lai apzinātu parādnieka mantu un saistības, kā arī citu informāciju fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros;

5) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

6) ja nepieciešams ņem savā pārvaldījumā parādnieka mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un šā likuma 140.panta 2.punktā minēto mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

7) sniedz kreditoriem savas darbības pārskatu un priekšlikumus, kā iegūt līdzekļus fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanai un kreditoru prasījumu apmierināšanai;

8) sagatavo parādnieka mantas pārdošanas plānu;

9) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai;

10) organizē parādnieka mantas pārdošanu;

11) (izslēgts ar 25.09.2014. likumu);

12) pārstāv parādnieku ar fiziskās personas maksātnespējas procesu saistītajos jautājumos;

13) pēc parādnieka lūguma un abpusējas vienošanās sniedz konsultāciju saistību dzēšanas plāna projekta sagatavošanā;

14) ja nepieciešams un gadījumā, ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants, individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības īpašnieks vai saimnieciskās darbības veicējs, veic šā likuma 63. panta pirmās daļas 2. punktā, 64. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā, 65. panta 2. punktā un 67. panta 2. punktā noteiktās darbības saistībā ar parādnieka saimniecisko darbību.

138.pants. Administratora tiesības bankrota procedūras laikā

(1) Administratoram bankrota procedūras ietvaros papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumus (172.pants);

3) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu fiziskās personas maksātnespējas procesu, un ar kreditoru piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka mantas vai citiem fiziskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem.

(2) Īstenojot šā panta pirmās daļas 3. punktā noteiktās tiesības pieaicināt speciālistu, darījumu slēdz rakstveidā, norādot vismaz šādas ziņas:

1) darījuma puses;

2) to darbību apraksts, par kuru veikšanu speciālistam paredzēta atlīdzība;

3) speciālistam noteiktās atlīdzības apmērs.

139.pants. Parādnieka pienākumi bankrota procedūras laikā

Parādniekam ir pienākums:

1) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām;

2) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus;

3) glabāt un pārvaldīt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam;

4) sagatavot saistību dzēšanas plānu;

5) sniegt administratoram maksātnespējas procesa norisei nepieciešamās ziņas;

6) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas;

7) pēc administratora pieprasījuma nodot administratora pārvaldījumā savu mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un šā likuma 140.panta 2.punktā minēto mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu.

140.pants. Parādnieka tiesības bankrota procedūras laikā

Parādniekam ir šādas tiesības:

1) paturēt ienākumus, kas nepieciešami fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešo izmaksu segšanai;

2) paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai;

3) izmantojot likumā piešķirtās tiesības un pildot likumā noteiktos pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā izmantot Sistēmu;

4) ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, iesniegt tiesā pieteikumu par pāreju uz tiesiskās aizsardzības procesu attiecībā uz individuālo komersantu, individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību vai zvejnieku saimniecību, ievērojot šā likuma XIX nodaļas noteikumus.

141.pants. Kreditoru prasījumi un kreditoru sapulce

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku ir iesniedzami administratoram šā likuma XIII nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja kreditors nokavējis šā likuma 73.panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts galīgais bankrota procedūras izmaksu saraksts.

(11) Pēc šā likuma 73.panta otrajā daļā minētā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku gan fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, gan pēc tam, kad parādnieks ir atbrīvots no saistībām šā likuma 164.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā. Šā likuma 164.panta ceturtās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās saistības nenoilgst.

(2) Administrators apkopo parādnieka kreditoru prasījumus šā likuma XIII nodaļā noteiktajā kārtībā.

(21) Administrators nekavējoties elektroniski nosūta paziņojumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu visiem zināmajiem parādnieka kreditoriem, kuru prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku. Ja publiski pieejamā informācijā nav atrodamas ziņas par parādnieka kreditoriem vai kreditoru elektroniskajām pasta adresēm, administrators ir tiesīgs attiecīgajiem kreditoriem paziņojumu nesūtīt.

(3) Kreditoru sapulces notiek saskaņā ar šā likuma XV nodaļas noteikumiem.

(4) Tiesības pieprasīt kreditoru sapulces sasaukšanu ir jebkuram kreditoram.

142.pants. Kreditoru tiesības paziņot par fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumiem

(1) Kreditoriem divu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja kreditoru rīcībā ir informācija par šā likuma 130. un 153.pantā minētajiem ierobežojumiem.

(2) Administratora lēmumu neiesniegt tiesai pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu pēc šajā pantā minētā kreditoru paziņojuma saņemšanas par šā likuma 130.pantā minēto ierobežojumu pastāvēšanu var apstrīdēt tiesā, kurā ir ierosināta fiziskās personas maksātnespējas procesa lieta.

143.pants. Parādnieka manta

(1) Uz parādnieka mantu un tās pārvaldīšanas kārtību ir attiecināmi šā likuma XVI nodaļā ietvertie noteikumi, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(2) Parādnieka manta ir arī parādnieka ienākumi, kas gūti fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā.

(3) Par parādnieka mantas saglabāšanu atbild administrators, kas var nodot šo mantu parādniekam glabāšanā ar vai bez tiesībām to lietot.

144.pants. Darījumu apstrīdēšana bankrota procedūras laikā

Parādnieka noslēgtie darījumi ir apstrīdami šā likuma XVII nodaļā noteiktajā kārtībā, ja bankrota procedūras laikā tiek konstatēti šā likuma 153.pantā noteiktie saistību dzēšanas ierobežojumi.

145.pants. Parādnieka mantas pārdošana bankrota procedūras laikā

(1) Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas pārdošanas plānu.

(2) Administrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

146.pants. Parādnieka mantas pārdošanas plāns fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Parādnieka mantas pārdošanai administrators izstrādā parādnieka mantas pārdošanas plānu (113.pants), ņemot vērā šā likuma 111. un 148.panta noteikumus.

(2) Ja nodrošinātais kreditors un parādnieks ir noslēdzis vienošanos saglabāt mājokli, kas apgrūtināts ar ķīlu, un šī vienošanās ir samērojama ar pārējo kreditoru interesēm, tas tiek norādīts parādnieka mantas pārdošanas plānā.

(3) Parādnieka mantas pārdošanas plānu administrators nosūta šajā likumā noteiktajā kārtībā kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kreditoru pieteikšanās termiņa beigām.

(4) Parādnieka mantas pārdošanas plāns tiek realizēts atbilstoši šā likuma XX nodaļas noteikumiem, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

147.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtība

(1) Pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes administrators 15 dienu laikā sastāda un nosūta visiem kreditoriem galīgo bankrota procedūras izmaksu sarakstu, nosakot kreditoru prasījumu segšanas kārtību, kā arī pārskatu par saņemtajiem un izlietotajiem naudas līdzekļiem.

(2) No parādnieka mantas vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi, to skaitā maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu, novirzāmi nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai.

(31) Pēc tam kad veikti šā panta otrajā un trešajā daļā minētie maksājumi, secīgi tiek segti šā likuma 118. panta otrajā un trešajā daļā minētie prasījumi.

(4) Nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek apvienoti vienā grupā bez prioritātēm. Pēc tam, kad veikti šā panta otrajā, trešajā un 3.1 daļā minētie maksājumi, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru prasījumi proporcionāli katra kreditora pamatparāda summai. No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

(5) Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā minēto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek nodoti parādniekam.

(6) (Izslēgta ar 19.02.2015. likumu)

148.pants. Vienošanās par parādnieka mājokļa saglabāšanu parādnieka īpašumā

(1) Nodrošinātais kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā nodrošinātajam kreditoram tiek veikts maksājums, kas nepārsniedz summu, kura būtu maksājama parādniekam, īrējot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos maksājumus veic administrators no parādnieka mantas atbilstoši parādnieka un nodrošinātā kreditora saskaņotajam grafikam. Par nodrošinātajam kreditoram veiktajiem maksājumiem tiek samazināts šā kreditora prasījums.

(4) Ja parādniekam pēc bankrota procedūras pabeigšanas tiek piemērota saistību dzēšanas procedūra, šajā pantā minētā vienošanās paliek spēkā un nodrošinātais kreditors saistību dzēšanas procedūras laikā saņem maksājumus, kas nav lielāki par šā panta otrajā daļā minētajiem.

(5) Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs atkāpties no noslēgtās vienošanās un lūgt par nodrošinājumu kalpojošās parādnieka mantas pārdošanu, ja netiek veikti vienošanās nosacījumos paredzētie maksājumi.

(6) Ja ar parādnieku kopā mājoklī, kura kadastrālā vērtība nepārsniedz 142 287 euro, dzīvo tā apgādībā esošas personas un šis mājoklis ar parādnieku kopā dzīvojošajām un tā apgādībā esošajām personām ir deklarētā dzīvesvieta, šāda mājokļa pārdošanu izsolē ir iespējams atlikt uz laiku līdz vienam gadam no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, lai parādnieks sameklētu citu mājokli. Šāda iespēja paredzama fiziskās personas mantas pārdošanas plānā.

(7) Par mājokli šā likuma izpratnē uzskatāms parādniekam piederošs īpašums, kurā tas pēdējo sešu mēnešu laikā pirms dienas, kad tiesā iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, ir deklarējis savu dzīvesvietu.

149.pants. Bankrota procedūras pabeigšana

(1) Paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nosūta kreditoriem un parādniekam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tam, kad ir pabeigta parādnieka mantas pārdošana un atgūšana (144.pants). Paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nosūta arī tad, ja parādnieka īpašumā ir palicis mājoklis, attiecībā uz kuru parādnieks panācis vienošanos ar nodrošināto kreditoru.

(2) Paziņojumā par bankrota procedūras pabeigšanu administrators norāda apmierināto kreditoru prasījumu un neapmierināto kreditoru prasījumu summu.

(3) Nosūtot kreditoriem paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu, pievieno saistību dzēšanas plānu, kas izstrādāts atbilstoši šā likuma 154. un 155.pantam.

(4) Kreditoriem un parādniekam ir tiesības 15 dienu laikā pēc administratora paziņojuma saņemšanas izteikt viņam iebildumus un priekšlikumus par bankrota procedūras pabeigšanu.

(5) Administrators, izvērtējis iesniegtos priekšlikumus un iebildumus, veic attiecīgus pasākumus bankrota procedūras ietvaros. Ja administrators nav ņēmis vērā izteiktos priekšlikumus un iebildumus, viņš sniedz motivētu atbildi attiecīgā iebilduma vai priekšlikuma iesniedzējam un par to paziņo tiesai, iesniedzot pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu.

(6) Ne agrāk kā trīs nedēļas un ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad parādniekam un kreditoriem ir izsūtīts paziņojums par bankrota procedūras pabeigšanu, administrators iesniedz tiesai pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu.

(7) Administrators, iesniedzot tiesai pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu, vienlaikus lūdz izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam ir konstatēti ierobežojumi saistību dzēšanas procedūras piemērošanai (153.pants).

(8) Ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, administrators attiecībā uz individuālo komersantu, individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību vai zvejnieku saimniecību veic šā likuma 120. pantā noteiktās darbības.

150.pants. Bankrota procedūras izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam ir konstatēti ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai (130.pants).

(2) Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā iesniedz administrators triju mēnešu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

(3) Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja nav iesniegti kreditoru prasījumi šā likuma 141.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā iesniedz parādnieks mēneša laikā pēc tam, kad beidzies šā likuma 141.panta pirmajā daļā minētais kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš.

(5) (Izslēgta ar 19.02.2015. likumu)