Maksātnespējas likums

(6) (Izslēgta ar 19.02.2015. likumu)

(7) Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieks ir miris.

(8) Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu šā panta septītajā daļā minētajā gadījumā iesniedz administrators.

(9) Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieka individuālajam komersantam, individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, zemnieku saimniecībai vai zvejnieku saimniecībai ir pasludināts tiesiskās aizsardzības process ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā.

151.pants. Bankrota procedūras pabeigšanas vai izbeigšanas sekas, ja vienlaikus ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process

(1) Ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, izbeidzas šajā likumā paredzētās administratora tiesības un šajā likumā paredzētie ierobežojumi parādnieka rīcībai ar savu mantu.

(2) Ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, atjaunojas kreditoru tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi apmērā, kādā parādnieks nav izpildījis savas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek atjaunotas lietas par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

XXVII nodaļaSaistību dzēšanas procedūras norise

152.pants. Saistību dzēšanas procedūras subjekti

(1) Saistību dzēšanas procedūras subjekts var būt parādnieks, kuram ir pabeigta bankrota procedūra.

(2) Parādnieka aizbildnis vai aizgādnis īsteno parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.

153.pants. Saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumi

(1) Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos:

1) (izslēgts ar 16.03.2023. likumu);

2) parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;

3) parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

(2) Saistību dzēšanas procedūru var nepiemērot vai pārtraukt, ja parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem.

154.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāns

(1) Fiziskās personas saistību dzēšanas plānu sastāda parādnieks bankrota procedūras laikā.

(2) Fiziskās personas saistību dzēšanas plānā tiek norādīti:

1) kreditori, kuri savus prasījumus ir iesnieguši šā likuma 141.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmērs;

2) saistību dzēšanas plāna darbības termiņš;

3) parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs;

4) parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas;

5) parādnieka ienākumu apmērs, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;

6) parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;

7) kreditoriem, kuri savus prasījumus ir iesnieguši šā likuma 141.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, izmaksājamās summas apmērs un izmaksas grafiks saistību dzēšanas procedūrā;

8) kārtība, kādā tiks izmaksātas tās summas, kas nesasniedz piecus procentus no tiem kreditoriem izmaksājamām summām, kuri savus prasījumus ir iesnieguši šā likuma 141. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

155.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš

(1) Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā. Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos kreditoru prasījumu segšanai novirzāmi līdzekļi vismaz vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas.

(2) Ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi vismaz vienas trešdaļas apmērā pēc nodokļu samaksas būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.

(3) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā daļā noteikto saistību apmēru, saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi vismaz vienas trešdaļas apmērā pēc nodokļu samaksas būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;

2) viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi vismaz vienas trešdaļas apmērā pēc nodokļu samaksas būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

(4) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas. Saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 euro;

2) divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 euro līdz 150 000 euro;

3) trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 euro.

(41) Tiesa var pagarināt saistību dzēšanas procedūras termiņu šā likuma 162. panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā un gadījumos.

(5) Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie, nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā. Par parādnieka saistībām ir uzskatāmi arī procenti un nokavējuma nauda, kas izriet no prasījumiem, kas minēti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā.

156.pants. Kreditoru tiesības sniegt viedokli un priekšlikumus par fiziskās personas saistību dzēšanas plānu

(1) Izstrādājot fiziskās personas saistību dzēšanas plānu, parādnieks sadarbojas ar kreditoriem, uzklausot viņu iebildumus un priekšlikumus.

(2) Kreditoriem ir tiesības 15 dienu laikā pēc fiziskās personas saistību dzēšanas plāna saņemšanas izteikt parādniekam savus iebildumus un priekšlikumus attiecībā uz šo plānu.

(3) Parādnieks izvērtē izteiktos iebildumus un priekšlikumus un, ja nepieciešams, precizē fiziskās personas saistību dzēšanas plānu.

(4) Ja parādnieks nav ņēmis vērā izteiktos iebildumus un priekšlikumus, viņš sniedz motivētu atbildi attiecīgā iebilduma vai priekšlikuma iesniedzējam un paziņo par to tiesai.

157.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšana tiesā

(1) Šā likuma 149.panta sestajā daļā noteiktajā termiņā parādnieks iesniedz fiziskās personas saistību dzēšanas plānu apstiprināšanai tiesā.

(2) Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi šo plānu, parādnieks nosūta to visiem kreditoriem, kas iekļauti šajā plānā, kā arī iestādei, kas ir atbildīga par maksātnespējas reģistra kārtošanu.

158.pants. Saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas sekas

(1) Tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu ir pamats saistību dzēšanas procedūras pasludināšanai.

(2) Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu:

1) parādniekam atjaunojas tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

2) parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt tādus darījumus attiecībā uz savu mantu, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas.

159.pants. Administratora darbības pēc saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas

Pēc saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas administrators šajā likumā noteiktajā kārtībā:

1) pēc kreditoru pieprasījuma uzrauga fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi;

2) pēc kreditoru pieprasījuma uzrauga parādnieka rīcību šajā sadaļā noteikto pienākumu izpildē;

3) pēc parādnieka lūguma sniedz viņam juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādā arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

160.pants. Parādnieka pienākumi saistību dzēšanas procedūrā

Parādniekam ir šādi pienākumi:

1) pildīt fiziskās personas saistību dzēšanas plānu;

2) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus;

3) pēc administratora pieprasījuma sniegt informāciju par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi;

4) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

161.pants. Parādnieka tiesības saistību dzēšanas procedūrā

Parādniekam ir šādas tiesības:

1) paturēt līdz divām trešdaļām no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas;

2) paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai;

3) lūgt administratoram juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādāt arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

162.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi

(1) Ja fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā mainās parādnieka ienākumi, viņam ir pienākums sagatavot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus, mainot šā plāna termiņu un tā ietvaros sedzamo saistību apmēru šā likuma 155.pantā paredzētajā veidā.

(2) Parādnieks pagarina fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un samazina sedzamo saistību apmēru, ja parādnieka ienākumi samazinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami nespēs segt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādīto apmēru.

(3) Parādnieks saīsina fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un palielina sedzamo saistību apmēru, ja parādnieka ienākumi palielinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami spēs segt lielāku daļu no savām saistībām.

(4) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā ir palielinājis savus ienākumus, veicot grozījumus fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, viņš ir tiesīgs proporcionāli palielināt ne tikai saistību dzēšanai novirzāmo maksājumu daļu, bet arī to mantas daļu, kuru ir tiesīgs paturēt.

(5) Ar fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumiem kreditorus iepazīstina šā likuma 149.pantā minētajā kārtībā, un tos apstiprina tiesa šā likuma 157.pantā minētajā kārtībā.

(6) Ar tiesas lēmumu vienu reizi saistību dzēšanas procedūras laikā uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, var samazināt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzētos parādnieka maksājumus kreditoriem un attiecīgi pagarināt šā likuma 155. pantā noteikto termiņu, ja saistību dzēšanas procedūras laikā parādnieks nespēj gūt ienākumus atbilstoši savām spējām vai ir kļuvis darbnespējīgs.

163.pants. Parādnieka uzraudzība

Ja kreditoriem ir informācija, ka parādnieks slēpj savus ienākumus vai neveic šajā likumā noteiktās darbības, lai segtu pēc iespējas lielāku daļu no savām saistībām, kreditori ir tiesīgi lūgt administratoram, lai viņš veic parādnieka rīcības pārbaudi saistību dzēšanas procedūras ietvaros.

164.pants. Parādnieka atbrīvošana no saistībām

(1) Ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām parādnieka saistības, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētās saistības, tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

(2) Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības, būtiski ietekmējot plāna izpildi, kā arī ja fiziskās personas saistību dzēšanas plāns ir ticis pagarināts šā panta 2.1 daļā noteiktajā kārtībā un parādnieks nav veicis tajā noteiktās darbības.

(21) Ja parādnieks nav veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, bet tas nav būtiski ietekmējis plāna izpildi, tiesa vienu reizi pagarina tā darbību par vienu gadu. Šādā gadījumā tiek saglabāti fiziskās personas saistību dzēšanas plānā ietvertie nosacījumi, tos attiecinot uz pagarināto termiņu un vienlaikus nepārsniedzot fiziskās personas maksātnespējas procesā kreditoru prasījumu atzīto apmēru, un parādniekam papildus ir pienākums veikt iepriekš neizpildītās darbības.

(3) Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no saistībām pieņem tiesa, pabeidzot saistību dzēšanas procedūru.

(4) Pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti:

1) prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;

2) prasījumi no neatļautas darbības;

3) nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli, ciktāl šā likuma 148.pantā minētā vienošanās nenosaka citādi. Izpildu lietvedības par minēto saistību piedziņu tiek atjaunotas atlikušajā parāda apmērā;

4) prasījumi par administratīvo pārkāpumu procesā piemērotajiem un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu;

5) prasījumi, kas izriet no pārkāpumiem, kas minēti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā, gadījumos, kad kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma sniedzis ziņas par to, ka izpildu lietvedība ir atjaunojama.

(5) Saistību dzēšana attiecībā uz šā likuma 148.pantā noteikto vienošanos par parādnieka mājokļa saglabāšanu viņa īpašumā nosakāma saskaņā ar minēto vienošanos.

165.pants. Saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas kārtība

(1) Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja viņš:

1) pilnā apmērā ir nokārtojis visas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā iekļautās saistības;

2) ir izpildījis fiziskās personas saistību dzēšanas plānu.

(2) Administrators iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja:

1) konstatē saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumus (153.pants);

2) (izslēgts ar 25.09.2014. likumu).

(3) Kreditors iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja:

1) parādnieks nepilda fiziskās personas saistību dzēšanas plānu;

2) konstatē saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumus (153.pants).

(4) Izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, tiesa vienlaikus izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesu.

(5) Ja tiesa, izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, konstatē, ka parādnieks ir atbrīvojams no parāda saistībām saskaņā ar šā likuma 164.pantu, tiesa vienlaikus ar procedūras izbeigšanu atbrīvo viņu no saistībām, kuras norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā.

(6) Ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet apturētā tiesvedība un spriedumu izpildu lietvedība tiek atjaunota.

165.1 pants. Parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšana

(1) Pieteikuma iesniegšana par parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšanu ir pieļaujama vienu gadu pēc dienas, kad tiesa lēmusi par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(2) Parādniekam ir pienākums iesniegt pieteikumu par atbrīvošanas no saistībām atcelšanu, ja parādnieka rīcībā ir finanšu līdzekļi dzēsto saistību apmērā (piemēram, laimēti loterijā, saņemti mantojumā vai dāvinājumā). Pieteikums iesniedzams nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad parādnieka rīcībā nonākuši finanšu līdzekļi dzēsto saistību apmērā.

(3) Kreditors vai cita persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā var iesniegt tiesā pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanas no saistībām atcelšanu šādos gadījumos:

1) šā likuma 130. panta pirmās daļas 4. punktā un 153. panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā minētajos gadījumos, ja to objektīvi nevarēja konstatēt fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros;

2) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā.

(4) Pieteikumu par parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšanu tiesa izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

165.2 pants. Sekas, kas rodas, atceļot parādnieka atbrīvošanu no saistībām

Ja parādnieka atbrīvošanu no saistībām atceļ, tiek atjaunotas visas saistības, kas bija spēkā pirms tiesas lēmuma par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu. Fiziskās personas maksātnespējas process netiek atjaunots.

E sadaļaTiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa izmaksas

XXVIII nodaļaIzmaksas tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai

166. pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzības apmēru un tās segšanas kārtību tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā parādnieks, ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ieceļama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas uzraudzībai, ja parādnieks lūdz apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šā likuma 42. panta 3.1 daļā noteiktajā kārtībā, rakstveidā vienojas ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un norāda to tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana tiek pieprasīta citos, šā panta pirmajā daļā neminētos gadījumos, šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums rakstveidā vienojas ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu par tās atlīdzības apmēru un segšanas kārtību tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā un norāda to tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzību par pienākumu veikšanu tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā sedz:

1) parādnieks, ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ieceļama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas uzraudzībai, ja parādnieks lūdz apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šā likuma 42. panta 3.1 daļā noteiktajā kārtībā;

2) šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, kas ir lūdzis tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai, proporcionāli katra kreditora prasījuma apmēram, ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšanu pieprasījis šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

167.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izdevumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izdevumus sedz no parādnieka naudas līdzekļiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izdevumu apmēru un to segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumos iekļauj:

1) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

2) kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus;

3) parādnieka darbinieku algas;

4) mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus;

5) ar parādnieka saimnieciskās darbības nodrošināšanu saistītās izmaksas.

XXIX nodaļaIzmaksas juridiskās personas maksātnespējas procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai un šo izmaksu finansēšanas avoti

168.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu finansēšanas avoti

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas sedz no parādnieka mantas.

(2) Ja no parādnieka mantas nav iespējams segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts atbilstoši šā likuma 119.panta ceturtajai daļai, juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas sedz no šā likuma 62.pantā norādītā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta, ko izmaksā administratoram kā juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, no kuras viņš sedz juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumus un atlīdzību. Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts nav iemaksāts pilnībā vai daļēji (62.panta 7.1 daļa), juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(3) Ja no parādnieka mantas nav iespējams segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, tās var finansēt no parādnieka pārstāvja, administratora, kreditora, kreditoru grupas vai citu fizisko vai juridisko personu naudas līdzekļiem un pēc to iniciatīvas, minētajām personām par to rakstveidā vienojoties ar administratoru, ja šāda vienošanās atbilst kreditoru interesēm.

(4) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek realizēta vai atgūta manta, tad šā panta trešajā daļā minētā personu piešķirtā manta juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu finansēšanai pielīdzināma juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām un atmaksājama atbilstoši šā likuma 118.panta pirmajā daļā norādītajai kārtībai, vispirms atmaksājot šā panta trešajā daļā minēto personu piešķirto mantu.

(5) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek atgūta manta, kas iegūta no Komerclikuma 166., 167., 168. un 169.pantā minētajām personām, pamatojoties uz to pienākumu atbildēt par parādniekam nodarītajiem zaudējumiem, tad, pamatojoties uz kreditora celtajām prasībām parādnieka labā atbilstoši Komerclikuma 170.pantam, kreditoram, kurš cēlis šādu prasību parādnieka labā, radušies izdevumi saistībā ar šīs prasības celšanu pielīdzināmi maksātnespējas procesa izmaksām un atmaksājami atbilstoši šā likuma 118.panta pirmajā daļā norādītajai kārtībai, vispirms atmaksājot viņam radušos izdevumus saistībā ar prasības celšanu.

169.pants. Administratora atlīdzība juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no parādnieka mantas, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

(2) Administratora atlīdzība tiek noteikta šādā apmērā:

1) šā likuma 62. panta pirmajā daļā minētā depozīta apmērā par darbu no iecelšanas dienas līdz parādnieka mantas pārdošanas plāna (113. pants) vai ziņojuma par parādnieka mantas neesamību (112. pants) sastādīšanai un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas (93. pants), kuri atgūti līdz parādnieka mantas pārdošanas plāna vai ziņojuma par parādnieka mantas neesamību sastādīšanai;

11) divu minimālo mēnešalgu apmērā, ko sedz no parādnieka mantas, papildus šā panta otrās daļas 1. punktā noteiktajai atlīdzībai, ja parādnieks pēc pēdējā noslēgtā finanšu gada datiem atbilst šādiem kritērijiem:

2) ja pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna sastādīšanas maksātnespējas process tiek turpināts, jo šo procesu ir iespējams finansēt no parādnieka līdzekļiem, administratora atlīdzība no parādnieka neieķīlātās mantas pārdošanas, kā arī no atgūtās parādnieka mantas ir 10 procenti no summas, kas paredzēta izmaksai kreditoriem. Administrators ar kreditoru sapulci vai citu maksātnespējas procesa izmaksu finansētāju var vienoties arī par citu atlīdzības apmēru un segšanas kārtību;

3) ja pēc tam, kad ir sastādīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, maksātnespējas process tiek turpināts, jo ir panākta vienošanās par šā procesa izmaksu finansēšanu atbilstoši šā likuma 168.panta trešajai daļai, par administratora atlīdzības apmēru un segšanas kārtību administrators vienojas ar maksātnespējas procesa izmaksu finansētāju;

4) ja juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā tiek turpināta saimnieciskā darbība, — viens procents no neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā divu minimālo mēnešalgu apmērā mēnesī. Administrators pēc kreditoru prasījumu reģistra sastādīšanas kreditoru sapulcē var vienoties ar kreditoriem par citu atlīdzības apmēru.

(3) Atlīdzība par ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, ja to ir veicis administrators, tiek noteikta šādā apmērā:

1) līdz 4268 euro — 15 procenti no kreditoram izmaksājamās summas;

2) no 4268 euro līdz 14 228 euro — 640,20 euro plus 10 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 4268 euro;

3) no 14 228 euro līdz 142 287 euro — 1636,20 euro plus 5 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 14 228 euro;

4) no 142 287 euro līdz 711 435 euro — 8039,15 euro plus 3 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 142 287 euro;

5) no 711 435 euro līdz 1 422 871 euro — 25 113,59 euro plus 2 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 711 435 euro;

6) ja atgūtā summa pārsniedz 1 422 871 euro, — 39 342,29 euro plus 1 procents no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 1 422 871 euro.

(4) Gadījumos, kad ieķīlātās mantas izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šā panta trešajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients 0,3.

(5) Gadījumos, kad administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa šā likuma 90.pantā noteiktajā kārtībā, administratora atlīdzība ir viena minimālā mēnešalga mēnesī no administratora iecelšanas brīža. Šādā gadījumā administratora atlīdzību maksā kreditori, kuri ir balsojuši par viņa atcelšanas ierosināšanu, proporcionāli tiem piederošo balsu skaitam kreditoru sapulcē.

(6) Administratoram netiek noteikta atlīdzība gadījumā, ja viņš tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa šā likuma 22.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā minēto iemeslu dēļ.

(7) Likumā noteiktajai administratora atlīdzībai par administratora pienākumu veikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā papildus tiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(8) Gadījumos, kad administratora atlīdzība un pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, kā arī maksātnespējas procesa izdevumi ir sedzami no šā likuma 62. panta pirmajā daļā minētā depozīta, kopējā no depozīta izmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt šā likuma 62. panta pirmajā daļā minētā depozīta apmēru.

170.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu saistītie šā procesa izdevumi, izņemot izdevumus, kas saistīti ar mantu, kura kalpo par nodrošinājumu, kā arī parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanas pilnā vai ierobežotā apmērā nodrošināšanu, ja kreditoru sapulce tos nav atzinusi par pamatotiem, nedrīkst pārsniegt:

1) juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta apmēru un piecu procentu apmēru no mantas novērtējuma, ja ir sastādīts mantas pārdošanas plāns;

2) juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta apmēru, ja ir sastādīts ziņojums par mantas neesamību.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1) atlīdzību pieaicinātajiem speciālistiem atbilstoši viņu sniegto pakalpojumu būtībai, apjomam un vērtībai pakalpojumu sniegšanas laikā, bet ne lielāku kā atlīdzība par analoģiskiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;

2) izdevumus parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesā;

3) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai, izdevumus par notāra un pasta pakalpojumiem;

4) (izslēgts no 01.01.2022. ar 15.06.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 72. punktu);

5) komandējumu izdevumus, kas tiek aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izdevumiem, kuri saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem;

6) izdevumus to līgumu izpildes turpināšanai, kuri nav izbeigti likumā noteiktajos gadījumos, kā arī to līgumu izpildei, kurus juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators noslēdzis ar trešajām personām;

7) izdevumus, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi un apglabāšanu;

8) kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

9) izdevumus, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;

10) izdevumus, kas pamatoti un saistīti ar konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu;

11) izdevumus, kas radušies kreditoram, parādnieka vārdā ceļot prasību pret šā parādnieka valdes locekļiem, ja prasība ir apmierināta un atgūtā manta ir vismaz tiesas izdevumu apmērā;

12) sprieduma izpildes izdevumus, ja administrators saskaņā ar šā likuma 65.panta 12.punktu un 67.panta 14.punktu pieprasījis sprieduma izpildes lietvedības izbeigšanu.

XXX nodaļaIzmaksas fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai

171.pants. Administratora atlīdzība fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību:

1) ja tiek pasludināta saistību dzēšanas procedūra:

2) par laika periodu no iecelšanas dienas līdz bankrota procedūras pabeigšanai vai izbeigšanai, ja netiek pasludināta saistību dzēšanas procedūra, — šā likuma 129. panta otrajā daļā minēto depozīta apmēru.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajai atlīdzībai administrators bankrota procedūras ietvaros saņem atlīdzību par mantas atgūšanu un pārdošanu tādā apmērā, kāds paredzēts juridiskās personas maksātnespējas procesā.

(3) Par administratora sniegto juridisko palīdzību parādniekam saistību dzēšanas procedūrā pēc fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšanas un par konsultācijas sniegšanu fiziskās personas saistību dzēšanas plāna projekta izstrādāšanā bankrota procedūrā administrators saņem atlīdzību, kas nepārsniedz samaksu par valstī nodrošinātās juridiskās palīdzības – juridiskās konsultācijas – sniegšanu.

(4) Administratora atlīdzības apmēru par šā likuma 163.pantā minētās pārbaudes veikšanu nosaka, administratoram rakstveidā vienojoties ar attiecīgo kreditoru. Ja vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc fiksētās takses – vienreizēju atlīdzību vienas minimālās mēnešalgas apmērā.

(5) Fiziskās personas maksātnespējas procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no parādnieka mantas un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, kad izmaksas sedz attiecīgais kreditors.

(6) Likumā noteiktajai administratora atlīdzībai par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā papildus tiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(7) Gadījumos, kad administratora atlīdzība un pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ir sedzams no šā likuma 129. panta otrajā daļā minētā depozīta, kopējā no depozīta izmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt šā likuma 129. panta otrajā daļā minētā depozīta apmēru.

172.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas

(1) Izmaksas, kas parādniekam rodas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tiek iedalītas fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešajās un netiešajās izmaksās.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar fiziskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu:

1) izdevumi sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

2) izdevumi par pasta korespondences nosūtīšanas pakalpojumiem;

3) izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas mantas vērtēšanu;

4) izdevumi par notāra pakalpojumiem;

5) izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas mantas uzturēšanu, ja tā ir nodota administratoram, un darījumu pārbaudi, kā arī mantas un darījumu apdrošināšanu.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešās izmaksas tiek segtas no parādnieka mantas pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem.

(4) Fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas ir parādnieka uzturēšanas izmaksas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) uzturēšanas izdevumi;

2) kārtējie nodokļu un nodevu maksājumi;

3) kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi;

4) likumiskie maksājumi un maksājumi, kas izriet no tiem līgumiem, kuri tiek turpināti vai šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgti pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas (piemēram, administratīvie sodi, īres maksa, maksa par komunālajiem pakalpojumiem utt.);

5) izdevumi, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;

6) sprieduma izpildes izdevumi, ciktāl tie nav segti saskaņā ar Civilprocesa likumu.

(5) Fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem, ko viņš ir tiesīgs paturēt sev uzturēšanas izmaksu segšanai.

F sadaļaTiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzība

XXXI nodaļaMaksātnespējas kontroles dienests tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā

173.pants. Maksātnespējas kontroles dienesta kompetence

(1) Maksātnespējas kontroles dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.

(2) Maksātnespējas kontroles dienesta kompetences īstenošanai izmanto šādus finanšu līdzekļus:

1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļu;

2) dotāciju no valsts budžeta ieņēmumiem;

3) ieņēmumus no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

4) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus.

174.pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības tiesiskās aizsardzības procesa, maksātnespējas procesa uzraudzībā

174.1 pants. Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumi

Lai īstenotu šā likuma 173. pantā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Maksātnespējas kontroles dienests:

1) veic administratoru uzraudzību;

2) izskata sūdzības par administratora rīcību, izņemot tos likumā noteiktos gadījumus, kad sūdzības par administratora lēmumiem izskatāmas tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta;

3) izskata administratīvo pārkāpumu lietas atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei;

4) izskata iesniegumus par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

5) izskata iesniegumus par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu;

6) izskata iesniegumus par šā likuma 118.1 pantā noteikto līdzekļu izmaksu;

7) informē sabiedrību par maksātnespējas politikas īstenošanas rezultātiem un maksātnespējas jomas aktuālajiem jautājumiem;

8) organizē administratora eksāmenu un kvalifikācijas eksāmenu;

9) ieceļ amatā administratorus;

10) atbrīvo, atceļ un atstādina no amata administratoru, kā arī aptur administratora amata darbību;

11) šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmērā veic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību un izskata sūdzības par to rīcību;

12) izveido, uztur un attīsta Sistēmu;

13) nodrošina administratoru un citu normatīvajos aktos noteikto personu, kurām ir pienākums iesniegt ziņas Maksātnespējas kontroles dienestam, iesniegto dokumentu pārveidošanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē Sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par arhīvu pārvaldību;

14) nodrošina maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību;

15) veic citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

174.2 pants. Maksātnespējas kontroles dienesta tiesības

(1) Maksātnespējas kontroles dienestam ir šādas tiesības:

1) pieprasīt no valsts un pašvaldību institūcijām un bez maksas saņemt no tām jebkuru Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju izpildei nepieciešamo ar tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu saistīto informāciju;

2) pieprasīt no tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām un saņemt no tām nepieciešamās ziņas un dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

3) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora nepieciešamās ziņas un attiecīgos dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

4) pieprasīt, lai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai administrators uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt dokumentu atvasinājumus tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora rīcības likumības pārbaudei;

5) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora paskaidrojumus par viņa rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

6) uzaicināt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru ierasties Maksātnespējas kontroles dienestā, lai sniegtu paskaidrojumus par attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

7) uzlikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai vai administratoram tiesisku pienākumu;

8) iesniegt tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas;

9) ierasties pie tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora maksātnespējas reģistrā ierakstītajā prakses vietā vai parādnieka — juridiskās personas — atrašanās vietā. Pārbaudes laikā Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonām, uzrādot iestādes rakstveida pilnvarojumu, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis, ir tiesības:

10) pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju, kas Maksātnespējas kontroles dienestam ir nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei;

11) pieprasīt un bez maksas saņemt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, Tiesu administrācijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju, kas Maksātnespējas kontroles dienestam nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei;

12) pieprasīt un saņemt informāciju par administratoru un personu, kura vēlas ieņemt administratora amatu, un nodot to eksaminācijas komisijai;

13) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, administratoru un personu, kura vēlas ieņemt administratora amatu, un nodot to disciplinārlietu komisijai.

(2) Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonas pilnvaras apliecina dienesta apliecība.

(3) Ministru kabinets nosaka Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonu un darbinieku dienesta apliecības saturu un formu.

(4) Uzsākot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersona informē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru par viņa tiesībām.

174.3 pants. Procesuālās darbības protokols

(1) Šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās procesuālās darbības Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonas fiksē procesuālās darbības protokolā.

(2) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) darbības veikšanas tiesisko pamatu;

3) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

4) darbības veicēju amatu, vārdu un uzvārdu;

5) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;

6) personu — darbības dalībnieku — vārdu, uzvārdu un amatu vai saistību ar tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu;

7) darbības gaitu un konstatētos faktus;

8) procesuālās darbības gaitā iegūtos dokumentus.

(3) Protokolam pievieno procesuālās darbības gaitā iegūtos dokumentus.

(4) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un pielikumiem. Personu ieteiktos labojumus un papildinājumus fiksē procesuālās darbības protokolā.

(5) Procesuālās darbības protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslu un motīvu.

XXXII nodaļaMaksātnespējas kontroles dienesta lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

175.pants. Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Maksātnespējas kontroles dienests pieņem lēmumus par:

1) maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

2) administratora rīcību maksātnespējas procesā un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai pildot tam šajā likumā noteiktos vispārējos pienākumus, kā arī par tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā;

3) administratora iecelšanu amatā, atbrīvošanu, atcelšanu un atstādināšanu no amata, kā arī administratora amata darbības apturēšanu;

4) administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu;

5) šā likuma 62. un 129.pantā minētā depozīta izmaksāšanu;

6) šā likuma 118.1 pantā noteikto naudas līdzekļu izmaksāšanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu var apstrīdēt augstākā iestādē. Augstākas iestādes lēmumu par attiecīgo Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos lēmumus apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(4) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur Maksātnespējas kontroles dienesta lēmuma darbību.

(5) Šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minēto Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā aptur Maksātnespējas kontroles dienesta lēmuma darbību.

176.pants. Sūdzības par administratora vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas rīcību iesniegšana un izskatīšana Maksātnespējas kontroles dienestā

(1) Kreditors, komercsabiedrība (tiesiskās aizsardzības procesā), fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestam sūdzību par administratora vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas rīcību.

(2) Kreditors, komercsabiedrība (tiesiskās aizsardzības procesā), fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību iesniedz triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēta rīcība, ar kuru aizskartas kreditora, fiziskās personas, parādnieka pārstāvja vai trešās personas tiesības. Ja tiesiskās aizsardzības process vai maksātnespējas process ir izbeigts, sūdzību var iesniegt ne vēlāk kā gada laikā no attiecīgā procesa izbeigšanas dienas.

(3) Maksātnespējas kontroles dienests neizskata sūdzības par administratora lēmumiem, kuru pamatā ir strīds par tiesībām.

(4) Maksātnespējas kontroles dienests, izskatot sūdzības par administratora rīcību, ir tiesīgs pieprasīt no pusēm tam nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(5) Sūdzības par administratora vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas rīcību Maksātnespējas kontroles dienests izskata mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(6) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta piektajā daļā minēto termiņu nav iespējams ievērot, Maksātnespējas kontroles dienests var to pagarināt, bet ne ilgāk par trim mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam.

177.pants. Sūdzība par Maksātnespējas administrācijas lēmumu

XXXIII nodaļaAdministratīvie pārkāpumi tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

178. pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana

Par pienākuma šajā likumā noteiktajos gadījumos iesniegt juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nepildīšanu, ja šis parādnieka pienākums iestājas saistībā ar neizpildītām nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistībām, piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no sešdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, atņemot fiziskajai personai vai valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā.

179. pants. Maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšana

Par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis administrators, parādnieka pārstāvis, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai cita maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītā persona, piemēro naudas sodu no divdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā.

180. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 178. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 179. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Maksātnespējas kontroles dienests.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Maksātnespējas likums (Latvijas Vēstnesis, 2007, 188.nr.; 2009, 97.nr.).

2. Maksātnespējas procesos, kuri uzsākti līdz 2007.gada 31.decembrim, tiek piemērotas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” normas.

3. Maksātnespējas administrācija, lemjot par maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanu maksātnespējas procesos, kuri uzsākti atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, piemēro Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumus Nr.201 “Maksātnespējas procesa administratora atlīdzības un administrācijas izmaksu segšanas kārtība”, izņemot noteikumus par administratora atlīdzības apmēru (neskaitot papildu atlīdzību par katru darbinieku, kura prasījums apmierināts no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem), ko nosaka atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim.

4. Maksātnespējas procesos, kuri uzsākti atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, administrators nav tiesīgs saņemt atlīdzību no Maksātnespējas administrācijai šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem, ja:

1) administrators divu mēnešu laikā pēc parādnieka izslēgšanas no attiecīgā publiskā reģistra nav iesniedzis Maksātnespējas administrācijai pieprasījumu savas atlīdzības segšanai;

2) parādnieks šajos procesos izslēgts no attiecīgā publiskā reģistra līdz 2009.gada 2.jūlijam un administrators līdz 2009.gada 30.novembrim nav iesniedzis Maksātnespējas administrācijai pieprasījumu savas atlīdzības segšanai;

3) administrators ar tiesas lēmumu atcelts no administratora pienākumu pildīšanas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 28.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā paredzētajā gadījumā.

5. Tiesiskās aizsardzības procesos un maksātnespējas procesos, kuri uzsākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti.

6. Ja fiziskās personas maksātnespējas process ir uzsākts līdz 2010.gada 31.oktobrim un nav izbeigts, šai personai ir tiesības pēc tam, kad pārdota visa fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā paredzētā manta, lūgt tiesu uzsākt saistību dzēšanas procedūru saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Šādā gadījumā parādnieks atbilstoši šā likuma noteikumiem izstrādā paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu un saistību dzēšanas plānu, ko nosūta kreditoriem šā likuma 149. un 157.panta kārtībā. Paziņojums par bankrota procedūras pabeigšanu un saistību dzēšanas plāns iesniedzams tiesai ne agrāk kā divus mēnešus pēc šo dokumentu nosūtīšanas kreditoriem. Šajā termiņā kreditoriem ir tiesības paziņot arī par šā likuma 130. un 153.pantā minētajiem ierobežojumiem. Par minētajiem paziņojumiem parādnieks informē tiesu. No brīža, kad tiesa ir apstiprinājusi saistību dzēšanas plānu, tiek uzsākta fiziskās personas saistību dzēšanas procedūra saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

7. Administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti atbilstoši likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 13.panta prasībām par ne mazāk kā triju gadu praktiskā darba pieredzi uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību pārraudzības institūcijās un izpildinstitūcijās, bet kuriem nav augstākās izglītības tiesību zinātnē, šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā minētā prasība par augstāko izglītību tiesību zinātnē piemērojama no 2022.gada 1.janvāra. Administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti līdz 2010.gada 31.oktobrim, bet kuriem nav augstākās izglītības tiesību zinātnē, šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā minētā prasība par augstāko izglītību tiesību zinātnē piemērojama no 2022.gada 1.janvāra. Ja šā punkta pirmajā un otrajā teikumā minētais administrators nav uzsācis studijas izglītības iestādē augstākās izglītības iegūšanai tiesību zinātnē, viņš līdz 2014.gada 1.janvārim uzsāk tās un iesniedz Administratoru asociācijai augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Šā punkta pirmajā un otrajā teikumā minētie administratori, kuri studē augstākās izglītības iestādē, piesakoties uz atkārtotu sertificēšanu, iesniedz Administratoru asociācijai augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju sekmīgu turpināšanu. Ja administrators šā punkta trešajā teikumā noteiktajā termiņā nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē vai, piesakoties atkārtotai sertificēšanai, nav iesniedzis izziņu par studiju sekmīgu turpināšanu, viņa sertifikāts atzīstams par spēkā esošu tajā norādītajā termiņā un šo administratoru atkārtoti nesertificē.

8. Šā likuma 28.panta pirmajā daļā noteiktās administratora tiesības pilnvarot citu administratoru uz laiku, kas gadā nepārsniedz 60 dienas, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. Līdz 2010.gada 31.decembrim administratoram ir tiesības pilnvarot citu administratoru veikt šajā likumā noteiktos pienākumus uz laiku, kas nepārsniedz 10 dienas.

9. Ministru kabinets uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros nosaka, kāda šo līdzekļu daļa ieskaitāma attiecīgajā valsts pamatbudžeta apakšprogrammā, no kuras sedzamas maksātnespējas procesa izmaksas juridisko personu maksātnespējas procesos atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim (182.panta astotā daļa un 183.panta piektā daļa).

10. To naudas līdzekļu atlikumu, kuri piešķirti Maksātnespējas administrācijai līdz 2010.gada 31.oktobrim uzsākto maksātnespējas procesu izdevumu un atlīdzības segšanai valsts budžeta un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros, izlieto līdz 2010.gada 31.oktobrim uzsākto maksātnespējas procesu izdevumu un atlīdzības segšanai nākamajos saimnieciskajos gados.

11. Visi šā likuma grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir piemērojami visiem līdz 2015.gada 28.februārim uzsāktajiem procesiem, izņemot šo pārejas noteikumu 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētos gadījumus.

12. Grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā attiecībā uz nodrošinātā kreditora statusu personām, kuru prasījuma tiesības pret trešajām personām ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu, kā arī uz personām, kuru prasījuma tiesības ir atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, piemērojami maksātnespējas procesos, kas pasludināti, sākot ar 2015.gada 1.martu, un tiesiskās aizsardzības procesa lietās, kuras ierosinātas, sākot ar 2015.gada 1.martu.

13. Tiesiskās aizsardzības procesos, kas ierosināti, bet nav pasludināti līdz 2015.gada 28.februārim, administrators sniedz pamatotu viedokli par to, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītie kreditoru prasījumi ir pirmsšķietami (prima facie) pamatoti, ja to lūdz kāds no kreditoriem.

14. Tiesiskās aizsardzības procesos, kas pasludināti līdz 2015.gada 28.februārim, netiek piemēroti šā likuma 38., 40. un 42.panta grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā.

15. Izsoles, kuras izsludinātas līdz 2015.gada 1.martam, pabeidzamas atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2015.gada 28.februārim.

16. Šā likuma XVII nodaļas "Darījumu apstrīdēšana" grozījumi ir piemērojami maksātnespējas procesos, kas pasludināti, sākot ar 2015.gada 1.martu.

17. Šā likuma D sadaļas un E sadaļas XXX nodaļas grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir piemērojami fiziskās personas maksātnespējas procesos, kas pasludināti, sākot ar 2015.gada 1.martu. Šā likuma grozījumi 155.pantā attiecībā uz saistību dzēšanas plāna termiņiem, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir piemērojami arī maksātnespējas procesiem, kuri uzsākti līdz 2015.gada 28.februārim.

18. Ja fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas process ir pasludināts līdz šā likuma 148.panta sestās daļas, 155.panta otrās, trešās un ceturtās daļas grozījumu spēkā stāšanās dienai un nav izbeigts, fiziskajai personai ir tiesības 90 dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas iesniegt sava saistību dzēšanas plāna grozījumus apstiprināšanai tiesā vienlaikus iesniedzot pierādījumus tam, ka saistību dzēšanas plāna grozījumi ir nodoti visiem kreditoriem.

19. Ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts, administrators līdz 2015.gada 31.augustam iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Ja minētajā procesā līdz 2015.gada 28.februārim ir uzsākts mierizlīgums vai sanācija, attiecīgo maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu īsteno likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" noteiktajā kārtībā.

20. Ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts, administrators līdz 2015.gada 31.decembrim iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Ja minētajā procesā līdz 2015.gada 28.februārim ir uzsākts izlīgums, sanācija vai tiesiskās aizsardzības process (ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process), attiecīgo maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu īsteno kārtībā, kāda noteikta Maksātnespējas likumā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.

21. Kreditoru sapulce līdz 2015.gada 31.augustam var pieņemt lēmumu par mierizlīguma, izlīguma, sanācijas vai tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process.

22. Ja šo pārejas noteikumu 19., 20. un 21.punktā minētajā kārtībā uzsākto mierizlīgumu, izlīgumu, sanāciju vai tiesiskās aizsardzības procesu (ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu) pārtrauc pēc 2015.gada 28.februāra, administrators uzsāk bankrota procedūru, piemērojot likuma normas, kas bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process.

23. Ja administrators ir uzsācis bankrota procedūru pēc šo pārejas noteikumu 21.punktā minētajiem gadījumiem, pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu administrators iesniedz tiesā gada laikā no bankrota procedūras uzsākšanas dienas, piemērojot likuma normas, kas bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process.

24. Ja administrators šo pārejas noteikumu 19. un 20.punktā minēto pieteikumu neiesniedz tiesā šajos punktos noteiktajos termiņos, Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas attiecīgajā maksātnespējas procesā, izņemot gadījumu, kad:

1) maksātnespējas procesu nevar izbeigt sakarā ar uzsākto tiesvedību civillietās vai administratīvajās lietās;

2) saskaņā ar Maksātnespējas administrācijas vērtējumu maksātnespējas procesu nevar izbeigt pamatotu iemeslu dēļ;

3) parādnieks, kuram pasludināts maksātnespējas process, ir atzīts par cietušo kriminālprocesā.

25. Šo pārejas noteikumu 24.punkta 1.apakšpunktā paredzētajos gadījumos Maksātnespējas administrācija uzliek administratoram tiesisko pienākumu līdz 2015.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2016.gada 31.martam (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) saskaņā ar likuma normām, kas bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process, sasaukt kreditoru sapulci jautājuma izlemšanai par tiesvedības turpināšanu. Ja kreditoru sapulce nobalso par tiesvedības neturpināšanu, administrators uzsāk vai pabeidz mantas pārdošanu, apmierina kreditoru prasījumus un līdz 2016.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2017.gada 31.decembrim (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Ja kreditoru sapulce nobalso par tiesvedības turpināšanu, administrators līdz 2016.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2017.gada 31.decembrim (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) sasauc nākamo kreditoru sapulci jautājuma izlemšanai par iespējām izbeigt maksātnespējas procesu vai tiesvedības turpināšanu. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja to atbalsta trīs ceturtdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem kreditoriem.

26. Šo pārejas noteikumu 24.punkta 2.apakšpunktā paredzētajos gadījumos Maksātnespējas administrācija uzliek administratoram tiesisko pienākumu līdz 2015.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2016.gada 31.martam (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) saskaņā ar likuma normām, kas bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process, sasaukt kreditoru sapulci jautājuma izlemšanai par bankrota procedūras pabeigšanu. Ja kreditoru sapulce nobalso par bankrota procedūras pabeigšanu, administrators uzsāk vai pabeidz mantas pārdošanu, apmierina kreditoru prasījumus un līdz 2016.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2017.gada 31.decembrim (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Ja kreditoru sapulce nenobalso par veicamajām darbībām bankrota procedūras pabeigšanai, administrators līdz 2016.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2017.gada 31.decembrim (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) sasauc nākamo kreditoru sapulci jautājuma izlemšanai par iespējām izbeigt maksātnespējas procesu. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja to atbalsta trīs ceturtdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem kreditoriem.

27. Ja administrators neiesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu šo pārejas noteikumu 23., 25., 26. vai 28.punktā minētajos gadījumos un termiņā, Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas attiecīgajā maksātnespējas procesā un maksātnespējas procesa izbeigšanu.

28. Ja tiesa atceļ administratoru no administratora pienākumu pildīšanas attiecīgajā maksātnespējas procesā, pamatojoties uz šo pārejas noteikumu 24.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, jaunais administrators uzsāk vai pabeidz mantas pārdošanu, apmierina kreditoru prasījumus un līdz 2016.gada 31.augustam (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2016.gada 31.decembrim (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu.

29. Ja tiesa atceļ administratoru no pienākumu pildīšanas attiecīgajā maksātnespējas procesā, pamatojoties uz šo pārejas noteikumu 27.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, un administrators neveic tiesas lēmumā minētās darbības, kas saistītas ar parādnieka izslēgšanu no attiecīgā publiskā reģistra vai maksātnespējas procesa pabeigšanu, Administratoru asociācija pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu.

30. Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29.punktā minēto pienākumu izpildi, administrators informāciju kreditoriem var sniegt šā likuma 81.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Kreditori līdz 2015.gada 1.aprīlim iesniedz administratoram iesniegumu, kurā norāda savu elektroniskā pasta adresi.

31. Ja konstatē pretrunu starp dažāda maksātnespējas procesa regulējuma normām, šo pārejas noteikumu 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 30.punkta izpildei piemēro to tiesību normu, kura bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process, ja vien šo pārejas noteikumu 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktā nav noteikts citādi.

32. Atlīdzībai par administratora pienākumu veikšanu maksātnespējas procesos, kuros piemērojami šo pārejas noteikumu 2. un 5.punktā minētie normatīvie akti, tiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

33. (Izslēgts ar 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2015.)

34. 2014.gada 25.septembrī Saeimā pieņemtā likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 1.-76.pants stājas spēkā 2015.gada 1.martā.

35. Administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti saskaņā ar šā likuma regulējumu, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, un kuru sertifikāti ir derīgi šo grozījumu spēkā stāšanās dienā, ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto sertifikātu. Pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām administratoram ir pienākums kārtot kvalifikācijas eksāmenu tuvākajā tā rīkošanas reizē. Ja administrators kvalifikācijas eksāmenu nekārto vai kārto, bet saņem negatīvu vērtējumu, viņš zaudē tiesības pildīt administratora pienākumus.

36. Šo pārejas noteikumu 35.punktā minētajam administratoram līdz iecelšanai amatā piemēro šā likuma regulējumu, kas noteic ierobežojumu administratora pienākumu pildīšanai, ja viņa sertifikāta darbība ir apturēta vai izbeigta vai viņa sertifikāts, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, ir anulēts.

37. Šo pārejas noteikumu 35.punktā minētos administratorus Maksātnespējas administrācijas direktors ieceļ amatā un izsniedz viņiem amata apliecību pēc sekmīgi nokārtota kvalifikācijas eksāmena. Līdz amata apliecības izsniegšanai administratora tiesības pildīt administratora pienākumus apliecina sertfikāts, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma regulējumu, kurš bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā. Līdz amata apliecības izsniegšanai maksātnespējas reģistrā ailēs, kurās ierakstāmas ziņas par amata apliecību, ieraksta ziņas par administratora sertifikātu.

38. Sākot ar dienu, kad stājas spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, Administratoru asociācijas uzdevumu pieņemt lēmumu par izsniegtā administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu atbilstoši likuma noteikumiem, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā šā likuma grozījumi, kuri paredz administratora iecelšanu amatā, pilda Maksātnespējas administrācija. Pieņemot lēmumu par administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu, piemēro Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumos Nr.1038 "Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība" paredzēto kārtību, ciktāl tā nav pretrunā ar šā likuma mērķi. Maksātnespējas administrācijas lēmumu par izsniegtā administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minētā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

39. Administratori, kuru sertifikāta darbība šo pārejas noteikumu 35.punktā noteiktajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas laikā ir apturēta, kvalifikācijas eksāmenu, kas kārtojams pirms iecelšanas amatā, kārto tuvākajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē pēc sertifikāta darbības apturēšanas termiņa beigām.

40. Maksātnespējas administrācija pirmo administratoru kvalifikācijas eksāmenu rīko, sākot ar 2017.gada 1.jūniju.