Maksātnespējas likums

14) pieprasīt tiesu izpildītājam, lai tiek atceltas izsludinātās izsoles, ja parādnieka mantu plānots pārdot lietu kopības sastāvā;

15) triju mēnešu laikā no kreditora prasījuma iesniegšanas dienas celt apvērsuma prasību pret kreditoru, lūdzot tiesu piemērot šim kreditoram pagaidu aizsardzības līdzekli — balsstiesību atņemšana, lai apstrīdētu prasījumu, kas pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, ja ir pamatotas šaubas par to, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, un ja kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu, kas ir stājies spēkā triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;

16) pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna sagatavošanas lūgt tiesu izbeigt tiesvedību prasībās par parādnieka kā citas sabiedrības dalībnieka izslēgšanu, kuras celtas saskaņā ar Komerclikuma 136.1 un 195. pantu.

(2) Īstenojot šā panta pirmās daļas 13. punktā noteiktās tiesības par speciālista pieaicināšanu, darījumu slēdz rakstveidā, norādot vismaz šādas ziņas:

1) darījuma puses;

2) to darbību apraksts, par kuru veikšanu speciālistam paredzēta atlīdzība;

3) speciālistam noteiktās atlīdzības apmērs.

XII nodaļaParādnieka pārstāvis un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

68.pants. Parādnieka pārstāvis

(1) Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, ievērojot šādu secību:

1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

2) cits izpildinstitūcijas loceklis;

3) pārraudzības institūcijas vadītājs;

4) cits pārraudzības institūcijas loceklis;

5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2) Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībā nosakāms tas biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, – biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(3) Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību un šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.

(4) Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā minētā persona.

(5) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6) Administrators var nepieņemt lēmumu par jauna parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.

(7) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu var pārsūdzēt tiesā persona, kura ir noteikta par parādnieka pārstāvi. Sūdzība iesniedzama triju nedēļu laikā no dienas, kad attiecīgā persona ir uzzinājusi par lēmumu.

69.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar iesniegtajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus pret tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar tās protokolu;

4) pieprasīt, lai administrators sasauc kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā;

7) izmantojot likumā piešķirtās tiesības un pildot likumā noteiktos pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā izmantot Sistēmu.

70.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, uz kurām viņš uzaicināts, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(2) Parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visu parādnieka mantu, organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu administratora noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par trim dienām un garāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu. Parādnieka pārstāvis dokumentus administratoram nodod, sakārtojis tos atbilstoši lietvedības noteikumiem.

(3) Ja parādnieka pārstāvis juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, viņa pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

71.pants. Parādnieka pārstāvja pienākums sniegt ziņas administratoram un tiesai

(1) Parādnieka pārstāvim ir pienākums tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku sniegt nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasīto ziņu, viņam nekavējoties par to jāinformē administrators vai tiesa, norādot iemeslus, kāpēc šādu ziņu viņa rīcībā nav.

(3) Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņojumu par to, ka viņš nevar rakstveidā sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

(4) Ja administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka pārstāvja dzīvesvietas adresi nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs viņam ir zināms.

72.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas:

1) parādnieka dalībnieki (akcionāri) vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;

2) prokūrists un komercpilnvarnieks;

3) persona, kura sastāv ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku (akcionāru) vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem laulībā, radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei;

31) parādnieka dibinātāja, dalībnieka (akcionāra) vai personālsabiedrības biedra, pārvaldes institūciju locekļa partneris;

4) kreditors, kas atrodas vienā koncernā ar parādnieku.

(2) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku šajā pantā minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

XII1 nodaļa. Valdes locekļu atbildība

72.1 pants. Valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu

(1) Parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos par parādniekam nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

(3) Maksātnespējas procesā prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Kreditoram ir tiesības iestāties lietā kā trešajai personai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja administrators nav cēlis šādu prasību, gada laikā pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas prasību ir tiesīgs celt kreditors sava nesegtā prasījuma apmērā.

(4) Tiesa var samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, par kādu ir atbildīgs valdes loceklis, ņemot vērā viņa ietekmi uz šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Šā panta noteikumi piemērojami arī citu juridisko personu maksātnespējas procesa subjektu likumiskajiem pārstāvjiem, kuri ir atbildīgi par juridiskās personas grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu saglabāšanu.

XIII nodaļaKreditoru prasījumi

73.pants. Kreditoru prasījumu iesniegšana

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(2) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns vai ziņojums par mantas neesību, ar ko ierosināts izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

(21) Ja kreditora pieteikums iesniegts šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā, kreditoram ir tiesības līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns vai ziņojums par mantas neesību, ar ko ierosināts izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu, precizēt kreditora prasījumu gadījumā, ja no kreditora rīcības neatkarīgu apstākļu dēļ, nemainoties kreditora prasījuma pamatojumam, ir mainījies kreditora prasījuma apmērs. Pēc šā termiņa iestājas noilgums un kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

(3) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, bet iesniedzis savus prasījumus sešu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns vai ziņojums par mantas neesību, ar ko ierosināts izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, taču šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

(31) Kreditoram ir tiesības iesniegt kreditora prasījumu pret parādnieku šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā, izmantojot Sistēmu.

(4) Kreditori savā iesniegumā norāda:

1) prasījuma pamatojumu;

2) prasījuma veidu;

3) prasījuma apmēru, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru;

4) prasījuma rašanās laiku;

5) vai kreditors ir atzīstams par ieinteresēto personu šā likuma 72.panta izpratnē;

51) vai kreditors atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, kā arī prasījuma apmēru un datumu (ja tāds ir zināms), līdz kuram nosacījumam jāiestājas;

6) kontaktinformāciju, tajā skaitā elektroniskā pasta adresi;

7) bankas konta numuru.

(41) Maksātnespējīgā darba devēja darbinieks papildus šā panta ceturtajā daļā noteiktajam norāda normatīvajos aktos par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā noteiktās ziņas. Norādāmo ziņu apjomu nosaka Ministru kabinets.

(5) Nodrošinātais kreditors, piesakot kreditora prasījumu, norāda apmēru, kādā prasījums ir nodrošināts. Nodrošinātais kreditors, kura prasījuma tiesības pret trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu, piesakot kreditora prasījumu, norāda par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtību maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(6) Iesniegumam pievieno prasījumu pamatojošus dokumentus. Izņēmuma gadījumos, kad pamatojošu dokumentu skaits ievērojami apgrūtina prasījuma iesniegšanu, kreditors pirms prasījuma iesniegšanas, vienojoties ar administratoru, var neiesniegt pamatojošo dokumentu atvasinājumus, ja parādnieka rīcībā ir prasījumu pamatojošie dokumenti un starp parādnieku un kreditoru nav strīda par tiesībām. Nodokļu administrācija prasījumu pamatojošos dokumentu atvasinājumus var neiesniegt, ja prasījuma pamatotību apliecinošu informāciju administrators var iegūt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

(61) Ja kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, šā panta ceturtajā daļā minētajam iesniegumam kreditors pievieno tiesas nolēmuma norakstu un citus prasījumu pamatojošus dokumentus.

(7) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, parādnieka kreditors, kura dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, iesniedz kreditora prasījumu. Prasījumā norāda minētās regulas 41. un 42. pantā noteiktās ziņas. Kreditora prasījumu ārvalsts valūtā administrators pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(8) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un administrators šīs procedūras kreditoru interesēs iesniedz kreditoru prasījumus citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktā maksātnespējas procedūrā, viņš pirms prasījumu iesniegšanas nosūta katram kreditoram paziņojumu ar lūgumu piekrist kreditora prasījuma iesniegšanai citā procedūrā. Ja kreditors triju nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav sniedzis administratoram rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš noraidījis piedāvājumu iesniegt viņa prasījumu citā procedūrā. Ja administrators kreditoru nav informējis, kreditoram ir tiesības atsaukt viņa interesēs iesniegto prasījumu, iesniedzot administratoram atsaukumu. Administrators atsauc kreditora prasījumu divu nedēļu laikā pēc atsaukuma saņemšanas.

(9) Maksātnespējas kontroles dienests īsteno prasījuma tiesības attiecībā uz tā piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kuri izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai. Īstenojot prasījuma tiesības darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto naudas līdzekļu apmērā, uz Maksātnespējas kontroles dienestu netiek attiecināti šā likuma noteikumi par kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu un kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu.

(10) Maksātnespējas kontroles dienesta prasījumu atmaksāt darbinieku prasījumu apmierināšanai tā piešķirtos naudas līdzekļus ieraksta kreditoru prasījumu reģistrā, kad Maksātnespējas kontroles dienests ir izmaksājis darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtās summas.

(11) Nodokļu administrācijas prasījumi, kuri radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas un ir tieši saistīti ar parādnieka darījumiem, kas veikti līdz dienai, kad pasludināts maksātnespējas process, ir piesakāmi kā kreditora prasījumi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(12) Kreditoriem ir pienākums informēt administratoru par izmaiņām šā panta ceturtās daļas 6. punktā minētajās ziņās.

74.pants. Kreditoru prasījumu pārbaude

(1) Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(2) Ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā kreditora prasījumā nav norādīts šā likuma 73.panta ceturtajā daļā noteiktais, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu 10 dienu laikā no administratora pieprasījuma nosūtīšanas dienas novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditora prasījumā nav norādīts šā likuma 73.panta ceturtās daļas 6.punktā noteiktais, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu 10 dienu laikā no dienas, kad sūtījums nodots pasta komersantam, novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditors novērš trūkumus šajā termiņā, uzskatāms, ka kreditora prasījums iesniegts noteiktajā termiņā. Ja kreditors nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu 10 dienu laikā no trūkumu novēršanai dotā termiņa beigām.

75.pants. Administratora lēmums par kreditoru prasījumiem

(1) Pēc kreditoru prasījumu pārbaudes administrators pieņem pamatotu lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru.

(2) Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai daļēji atzīt tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pilnībā vai daļēji.

(21) Nodrošinātā kreditora prasījumu, kas pret trešo personu ir nodrošināts ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu un kas ir atkarīgs no nosacījuma iestāšanās, administrators var neatzīt, ja ir pamatotas šaubas par to, ka nosacījums iestāsies.

(3) Šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā pielīdzināms tiesas nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildraksts.

(4) Ja administrators nav atzinis kreditora prasījumu, attiecīgais prasījums tiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra šādos gadījumos:

1) ir beidzies sūdzības iesniegšanas termiņš un sūdzība nav iesniegta;

2) ir beidzies prasības pieteikuma par strīda izskatīšanu par tiesībām iesniegšanas termiņš un prasības pieteikums nav iesniegts;

3) ir beidzies lūguma par tiesvedības atjaunošanu iesniegšanas termiņš un lūgums nav iesniegts.

(41) Līdz brīdim, kad tiesa ir izskatījusi sūdzību par administratora lēmumu vai prasības pieteikumu par strīda izskatīšanu par tiesībām, attiecīgā kreditora prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir.

(5) Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūtāms attiecīgajam kreditoram elektroniski uz šā likuma 73. panta ceturtās daļas 6. punktā norādīto elektroniskā pasta adresi, noformējot dokumentu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām. Uzskatāms, ka adresāts attiecīgo lēmumu ir saņēmis trešajā dienā pēc tā nosūtīšanas. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, ka dokuments ir nosūtīts.

(51) Ja administratora lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu nav iespējams nosūtīt šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā vai arī administrators nav saņēmis no adresāta paziņojumu par dokumenta saņemšanu, tas nosūtāms ierakstītā pasta sūtījumā, kas uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, kad sūtījums nodots pasta komersantam.

(6) Lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem septiņu dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas. Lēmumu par parādnieka darbinieka kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem 15 dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas.

(7) Ja prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, lēmumu par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas.

(8) Ja administratora rīcībā nonāk jaunatklāti apstākļi vai dokumenti par kreditora prasījumu, par kuru jau ir pieņemts lēmums, administrators šo lēmumu ir tiesīgs grozīt vai atcelt, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Atceļot sākotnējo lēmumu, administrators pieņem jaunu lēmumu šajā pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 73.pantā noteikto kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu.

(9) Pēc tam kad tiesa ir izskatījusi sūdzību par administratora lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, administrators, ja nepieciešams, piecu dienu laikā pēc tiesas lēmuma saņemšanas pieņem lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu.

(10) Ja administratora lēmums par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu tiek sastādīts rakstveidā, tajā ietver:

1) parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) pieteikto kreditora prasījumu (apmēru un veidu);

3) norādi par pieteiktā kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu;

4) ja kreditora prasījums ir pilnībā vai daļēji atzīts, — atzīto apmēru un prasījuma veidu, kā arī to, vai kreditoram ir piešķiramas balsstiesības atbilstoši šā likuma 87. panta nosacījumiem;

5) ja kreditora prasījums pilnībā vai daļēji nav atzīts, — neatzīto apmēru un prasījuma veidu, kā arī neatzīšanas pamatojumu un to, vai pastāv iespējamais strīds par tiesībām;

6) informāciju par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu;

7) citas ziņas, ja nepieciešams.

(11) Ja administrators no maksātnespējas procesā iesaistītajām personām saņem pierādījumus, kas apliecina kāda no kreditoru prasījuma pamatojoša dokumenta viltošanas faktu, — attiecīgo dokumentu neņem vērā, pieņemot lēmumu par kreditora prasījumu, un sniedz attiecīgās ziņas atbildīgajām valsts institūcijām, bet, ja lēmums jau ir pieņemts, — izvērtē nepieciešamību pieņemt jaunu lēmumu.

(12) Ja administrators no tiesībaizsardzības iestādēm saņem pierādījumus, kas apliecina kāda no kreditoru prasījuma pamatojoša dokumenta viltošanas faktu, — attiecīgo dokumentu neņem vērā, pieņemot lēmumu par kreditora prasījumu, bet, ja lēmums jau ir pieņemts, — izvērtē nepieciešamību pieņemt jaunu lēmumu.

(13) Administrators nodod dokumenta, kurš, iespējams, ir viltots, oriģinālu tiesu ekspertīžu iestādei ekspertīzes veikšanai, ja tiesu ekspertīžu iestādei ekspertīzi pieprasa maksātnespējas procesā iesaistīta persona. Ja dokuments tiek nodots ekspertīzes veikšanai, tā vietā atstājama apliecināta kopija.

(14) Izdevumus par ekspertīzes veikšanu un šā panta trīspadsmitajā daļā noteikto dokumenta atvasinājuma izgatavošanu sedz maksātnespējas procesā iesaistītā persona, kura pieprasa ekspertīzi.

76.pants. Lēmums par nenodrošinātā kreditora statusa piešķiršanu nodrošinātajam kreditoram pēc ieķīlātās mantas pārdošanas

(1) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.

(2) Ja nodrošinātais kreditors savu prasījumu administratoram iesniedzis šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 87.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru.

(4) Lēmumu administrators pieņem un nosūta kreditoram piecu dienu laikā no dienas, kad kreditoram pārskaitīti pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi.

77.pants. Kreditoru prasījumu grupēšana

Administrators sadala iesniegtos kreditoru prasījumus divās šādās grupās:

1) nodrošināto kreditoru prasījumi;

2) nenodrošināto kreditoru prasījumi.

78.pants. Kreditoru prasījumu reģistrs

(1) Administrators kārto kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Kreditoru prasījumu reģistrā administrators ieraksta šādas ziņas:

1) tā kreditora firma (nosaukums) vai vārds, uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, kontaktinformācija, kurš pieteicis kreditora prasījumu;

2) atzīme par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu;

3) kreditora prasījuma pamats;

4) kreditora prasījuma rašanās laiks;

5) kreditora prasījuma veids;

6) kreditora prasījuma apmērs (galvenā prasījuma un blakusprasījuma apmērs);

7) kreditora balsu skaits kreditoru sapulcē;

8) atzīme par pagaidu aizsardzības piemērošanu kreditoram, norādot tiesas noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus.

(3) Administrators septiņu dienu laikā pēc šā likuma 73. panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām kreditoru prasījumu reģistru šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta kreditoriem, parādnieka pārstāvim, Maksātnespējas kontroles dienestam un tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(4) Administrators piecu dienu laikā paziņo par izmaiņām kreditoru prasījumu reģistrā kreditoriem, parādnieka pārstāvim, Maksātnespējas kontroles dienestam un tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

79.pants. Tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru

(1) Jebkurai personai, kura ir iesniegusi kreditora prasījumu, Maksātnespējas kontroles dienestam un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Katram kreditoram, kurš iesniedzis kreditora prasījumu, un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem, sākot ar astoto dienu pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var izmantot pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators, bet šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators – tikai tad, ja viņš kreditoru interesēs iesniedzis kreditoru prasījumus.

80.pants. Sūdzības par kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu

(1) Kreditors administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas vai ir tiesīgs viena mēneša laikā no administratora lēmuma saņemšanas dienas iesniegt prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām.

(11) Kreditors, kurš prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām tiesā ir cēlis pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, viena mēneša laikā no administratora lēmuma saņemšanas dienas ir tiesīgs lūgt, lai tiek atjaunota apturētā tiesvedība.

(12) Iesniedzot sūdzību par administratora lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu un vienlaikus lūdzot tiesu izskatīt strīdu par tiesībām, kreditors papildus pievieno tikai tos pierādījumus, kuri kreditora prasījuma iesniegšanas brīdī nebija viņa rīcībā objektīvu apstākļu dēļ.

(2) Kreditors administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu vai daļēju atzīšanu ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā triju nedēļu laikā pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Pārsūdzot administratora lēmumu, vienlaikus var lūgt tiesu noteikt Civilprocesa likuma 250.74 panta ceturtajā daļā paredzēto pagaidu aizsardzību. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Parādnieka pārstāvis administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā triju nedēļu laikā pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Pārsūdzot administratora lēmumu, vienlaikus var lūgt tiesu noteikt Civilprocesa likuma 250.74 panta ceturtajā daļā paredzēto pagaidu aizsardzību. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(4) Sūdzības sakarā ar kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu var iesniegt tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(5) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var lūgt tiesu atjaunot sūdzības iesniegšanas procesuālo termiņu, ja administratora vainas dēļ nav bijis iespējams iesniegt sūdzību šajā likumā noteiktajā termiņā.

XIV nodaļaKreditoru informēšanas pienākums

81.pants. Kreditoru informēšanas pienākums

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa efektīvas un likumīgas gaitas nodrošināšanai administrators šajā likumā noteiktajā kārtībā ziņo kreditoriem par:

1) parādnieka mantas pārdošanas plānu;

2) mantas neesamību parādnieka uzņēmumā;

3) administratora atlīdzības apmēru;

4) juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumiem;

5) kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

6) nodomu atteikties no prasījumiem;

7) nodomu noslēgt izlīgumu;

8) nodomu veikt prasījuma tiesību cesiju;

9) neieķīlātās mantas pārdošanas termiņa pagarināšanu.

(2) Administrators ziņo kreditoriem par citiem jautājumiem, kuriem ir nozīme juridiskās personas maksātnespējas procesa norisē.

(3) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, administrators informāciju kreditoriem sniedz elektroniski, noformējot dokumentu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām.

(4) Kreditoriem savu interešu aizsardzībai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā izmantot Sistēmu.

82.pants. Kreditoru pienākums vērsties pie administratora

Ja kreditoriem ir iebildumi par šā likuma 81.pantā minētajām ziņām, viņiem ir pienākums par to ziņot administratoram piecu dienu laikā pēc šo ziņu saņemšanas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

83.pants. Administratora rīcība pēc kreditoru iebildumu saņemšanas

Ja šajā likumā nav noteikts citādi, pēc kreditoru iebildumu saņemšanas par šā likuma 81.pantā minētajām ziņām administrators izvērtē iebildumu pamatotību un:

1) ja iebildumi tiek ņemti vērā, veic atbilstošas izmaiņas un paziņo par tām visiem kreditoriem;

2) ja iebildumi netiek ņemti vērā, sniedz kreditoram motivētu atbildi.

84.pants. Kreditoru tiesības

Ja kreditori nepiekrīt paziņotajam administratora lēmumam, viņiem ir šādas tiesības:

1) ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 88.panta pirmās daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunkta nosacījumiem, lai izlemtu šā likuma 89.pantā minētos jautājumus;

2) apstrīdēt administratora rīcību šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) vērsties tiesā ar prasību pret administratoru par nodarītajiem zaudējumiem.

85.pants. Administratora darbības pārskats

(1) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators katru mēnesi sagatavo un elektroniski nosūta kreditoriem un Maksātnespējas kontroles dienestam savas darbības pārskatu.

(2) Administratora darbības pārskata saturu un tā sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

85.1 pants. Administratora darbības revīzija

(1) Kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā 25 procentus no atzīto pamatprasījumu summas nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru grupā, var pieprasīt administratora darbības revīziju attiecīgajā maksātnespējas procesā.

(2) Revīziju veic kreditoru pieaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

(3) Revīzijas uzsākšanas pamats ir šā panta pirmajā daļā minēto kreditoru pieņemts paziņojums administratoram, kurā norādīts revīzijas veicējs, revīzijas uzdevums un revīzijai nepieciešamā informācija.

(4) Revidentam kreditoru noteiktais darba uzdevums var ietvert gan administratora darbības pārbaudi attiecīgajā maksātnespējas procesā, gan arī parādnieka darījumu, grāmatvedības un finanšu pārbaudi līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai.

(5) Administrators nodrošina revidentu ar paziņojumā par revīzijas veikšanu norādīto informāciju ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Pēc revidenta pieprasījuma administrators nekavējoties nodrošina revidentu ar jebkuru papildu vai skaidrojošu informāciju, ciktāl tas izriet no paziņojumā noteiktā darba uzdevuma.

(6) Revidents ziņojumu nosūta administratoram, attiecībā uz kura darbību revīzija veikta.

(7) Revīzijas veikšanu finansē kreditori, kuri to pieprasījuši.

XV nodaļaKreditoru sapulce

86.pants. Kreditoru sapulces procedūra

(1) Kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma kreditoru lēmumu pieņemšanai.

(2) Kreditoru sapulci vada administrators.

(21) Kreditoru sapulci var noturēt klātienē vai attālināti. Kreditoru sapulces norises veidu nosaka administrators.

(22) Administrators, sasaucot kreditoru sapulci, nosaka vienu no šādiem tās norises veidiem:

1) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē klātienē;

2) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;

3) sapulces dalībnieki rakstveidā balso par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un savu balsojumu iesniedz administratoram vismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas.

(3) Kreditoru sapulcē var būt klāt Maksātnespējas kontroles dienesta pārstāvji.

(4) Kreditors var piedalīties kreditoru sapulcē personīgi vai ar pārstāvja starpniecību. Kreditora pārstāvim ir pienākums uzrādīt kreditoru sapulces vadītājam pārstāvību apliecinošu dokumentu.

(5) Ja kreditoru sapulcē piedalās pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators, viņš kreditoru sapulces vadītājam uzrāda tiesas nolēmuma norakstu par minētās regulas 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora iecelšanu vai cita apliecinājuma atbilstoši apliecinātu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu nolēmuma vai apliecinājuma tulkojumu valsts valodā.

(6) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Šī persona pārstāv kreditoru pilnā viņa prasījuma apmērā.

(7) Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, kreditoru sapulcē piedalās tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk par vienu procentu no visu kreditoru prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona var pārstāvēt vairākus kreditorus.

(8) Administrators sniedz kreditoriem, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, nepieciešamās ziņas, kā arī atbalstu, lai šādi kreditori apvienotos un pilnvarotu kopīgu pārstāvi balsot viņu vārdā.

(9) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā. Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Parādnieka pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces norisei.

(10) Balsstiesīgie kreditori ir tiesīgi balsot tikai “par” vai “pret”.

(11) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti pieteikumā kā attiecīgās kreditoru sapulces darba kārtības jautājumi, izņemot jautājumu par kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka administrators pēc savas iniciatīvas, kā arī ņemot vērā pieprasījumā par kreditoru sapulces sasaukšanu iekļautos jautājumus.

(12) Kreditoru sapulces gaitu protokolē. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs. Kreditoru sapulces protokolu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kreditoru sapulces sasaukšanas dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu.

(13) Kreditoriem un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu. Administrators pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas piecu dienu laikā izsniedz attiecīgi apliecinātu kreditoru sapulces protokolu.

(14) Parakstīto protokolu un tā pielikumus administrators piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(15) Kreditoru sapulci var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz divām nedēļām, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo kreditoru, norādot sapulces atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību. Administrators iesniedz pieteikumu par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību, kā arī attiecīgās kreditoru sapulces protokolu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

87.pants. Kreditoru balsu skaita noteikšana kreditoru sapulcē

(1) Katra kreditora balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka administrators.

(2) Balsis kreditoru sapulcē tiek piešķirtas tādam nenodrošinātajam kreditoram, kā arī nodrošinātajam kreditoram prasījuma nenodrošinātajā daļā un nodrošinātajā daļā šā likuma 90.pantā minētajā gadījumā, kura prasījums ir iesniegts šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā un kura prasījumu ir atzinis administrators. Ja administrators ir pieņēmis lēmumu daļēji atzīt kreditora prasījumu, balsis kreditoram piešķir atbilstoši atzītajai galvenā prasījuma summai.

(3) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka atbilstoši kreditora galvenā prasījuma summai, par katru veselu euro piešķirot vienu balsi.

(4) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators iesniedzis kreditoru prasījumus pret parādnieku Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procedūrā, tad šīs regulas 3.panta 1. vai 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators iegūst kreditora tiesības iesniegto kreditoru prasījumu apmērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Kreditoru sapulcē nav balsstiesību tiem kreditoriem, kuri ir atzīstami par ieinteresētajām personām atbilstoši šā likuma 72.pantam, kā arī personām, kuras ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no ieinteresētajām personām gada laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

(6) Kreditoru sapulcē nav balsstiesību tiem kreditoriem, kuru kreditoru prasījumā nav norādīta šā likuma 73.panta ceturtās daļas 6.punktā minētā prasība un kreditors nav novērsis attiecīgo trūkumu.

88.pants. Kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Administrators sasauc kreditoru sapulci:

1) pēc savas iniciatīvas;

2) ja to pieprasa:

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos pieprasījumā iekļauj pieprasītāju sarakstu, viņu prasījumu apjomu, sapulces darba kārtību un tās sasaukšanas iemeslus.

(3) Kreditoru sapulci, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto pieprasījumu, administrators sasauc triju nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedz pieteikumu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā; pieteikumā norāda kreditoru sapulces datumu, laiku un norises vietas adresi. Pieteikumam pievieno šā panta piektajā daļā minēto paziņojumu.

(5) Paziņojumā par kreditoru sapulci administrators norāda parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru, iesniegto un atzīto kreditoru prasījumu kopējo summu, nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumu summu un darba kārtību. Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, paziņojumā par kreditoru sapulci administrators uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.

(6) Paziņojumā var norādīt arī citas ziņas, kurām ir nozīme kreditoru sapulces norisē.

89.pants. Kreditoru sapulces kompetence

Šajā likumā noteiktajos gadījumos kreditoru sapulce pieņem lēmumu par:

1) administratora atlīdzības noteikšanu;

2) administratora atcelšanas ierosināšanu;

3) maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem;

4) parādnieka mantas pārdošanas veidu (115.panta 2.1 daļa) vai pārdošanas termiņa pagarināšanu;

5) turpmāko rīcību ar mantu, kas ir izslēgta no mantas pārdošanas plāna (111.panta septītā daļa).

90.pants. Administratora atcelšanas ierosināšana

(1) Lēmumu par administratora atcelšanas ierosināšanu var pieņemt, ja administrators nav nodrošinājis efektīvu maksātnespējas procesa norisi. Lēmums par administratora atcelšanas ierosināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem kreditoriem.

(2) Balsošanā par administratora atcelšanas ierosināšanu piedalās arī nodrošinātie kreditori.

(3) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(4) Kreditoru sapulces lēmumu par administratora atcelšanas ierosināšanu tiesai iesniedz kreditoru sapulces norīkots pārstāvis.

91.pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem

(1) Kreditoru sapulces lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kura pasludinājusi attiecīgo juridiskās personas maksātnespējas procesu.

(2) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai pretrunā ar kreditoru kopuma interesēm. Sūdzību var iesniegt divu nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces.

(3) Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu. Sūdzību var iesniegt divu nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces.

XVI nodaļaParādnieka manta un tās pārvaldīšana

92.pants. Parādnieka mantas jēdziens

(1) Parādnieka manta šā likuma izpratnē ir:

1) parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi;

2) naudas līdzekļi, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu;

3) saskaņā ar šā likuma 93.pantu atgūtā manta;

4) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā;

5) juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta.

(2) Ja pret parādnieku uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šā panta pirmajā daļā norādītā manta atrodas Latvijā.

(3) Parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, nav iekļaujama manta, uz kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar vērst piedziņu.

93.pants. Atgūtā manta

(1) Atgūtā manta šā likuma izpratnē ir naudas līdzekļi, kā arī cita manta, kas:

1) iekļauta parādnieka mantā juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām;

2) atgūta, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem;

3) atgūta, atprasot segtos parādus (99.pants);

4) atgūta, atprasot rokas ķīlas priekšmetu.

(2) Atgūtajai mantai pielīdzināmi:

1) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem;

2) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;

3) naudas līdzekļi, kas iegūti no dalībniekiem (akcionāriem) un citu pārvaldes institūciju locekļiem kriminālsodāma juridiskās personas maksātnespējas procesa gadījumā un citos likumā paredzētajos gadījumos.

94.pants. Trešajām personām piederošā manta

(1) Parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, neietilpst parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta.

(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām. Trešajām personām ir pienākums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar tām piederošās mantas uzturēšanu, ja šīs personas pēc administratora uzaicinājuma nepārņem savu mantu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta maksātnespējas procesa laikā, šīs mantas vērtību atlīdzina persona, kuras vainas dēļ trešajām personām piederošā manta ir atsavināta.

(4) Šis pants piemērojams arī attiecībā uz finanšu līdzekļiem vai finanšu instrumentiem, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei.

95.pants. Parādnieka mantas pārvaldīšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības iegūst administrators.

(2) Administrators pārvalda parādnieka mantu, veic pasākumus tās atgūšanai un rīkojas ar šo mantu šajā likumā noteikto pilnvaru ietvaros.

(3) Administrators pārvalda mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks.

(4) Naudas līdzekļi, kurus administrators saņem, pārvaldot parādnieka mantu, noguldāmi kredītiestādes parādnieka kontā.

XVII nodaļaDarījumu apstrīdēšana

96.pants. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts:

1) pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai četrus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;

2) triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

(2) Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo. Par ieinteresētajām personām šā panta izpratnē nav uzskatāmi kooperatīvās sabiedrības biedri Kooperatīvo sabiedrību likuma izpratnē.

(3) Nodrošinātais kreditors var prasīt, lai administratora noslēgtais darījums tiek atzīts par spēkā neesošu, ja šis darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos termiņos neieskaita laiku, kad parādniekam bija piemērots tiesiskās aizsardzības process.

(5) Administrators nav tiesīgs celt tiesā prasību par tāda tiesiskās aizsardzības procesā veikta darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, kas attiecas uz pagaidu finansējumu vai jaunu finansējumu, tikai tādēļ, ka attiecīgais darījums kaitējis kreditoru kopuma interesēm, izņemot gadījumu, kad konstatējams arī cits pamats darījuma atzīšanai par spēkā neesošu, tajā skaitā tad, ja pušu rīcība atzīstama par ļaunprātīgu vai nelabticīgu vai darījums slēgts ar ieinteresētajām personām.

(6) Šā panta piektajā daļā minētie noteikumi attiecināmi arī uz citiem tiesiskās aizsardzības procesam objektīvi nepieciešamiem darījumiem, kas aptver:

1) maksājumus saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi, saskaņošanu un iesniegšanu tiesā;

2) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzību;

3) saimnieciskās darbības novērtējuma izmaksas;

4) darba samaksu darbiniekiem par jau paveiktu darbu, neskarot citu aizsardzību, kas paredzēta Eiropas Savienības vai nacionālajos normatīvajos aktos;

5) jebkādus citus izdevumus parasti veiktās saimnieciskās darbības ietvaros.

97.pants. Bezatlīdzības darījumu apstrīdēšana

(1) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasību par parādnieka dāvinātās mantas vai tās daļas atdošanu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz biedrībām, nodibinājumiem un līdzīgām organizācijām, kuras veic ziedojumus vai cita veida dāvinājumus savas parastās darbības ietvaros, ja šāds darījums būtiski neatšķiras no iepriekšējā gada laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas slēgtajiem darījumiem.

(3) Darījumam, kurš noslēgts triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai pēc tās un kurā pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums, piemērojami noteikumi par bezatlīdzības darījumu.

(4) Ziedojumu var apstrīdēt un atprasīt, ja tas bijis prettiesisks vai nav izmantots paredzētajiem mērķiem.

98.pants. Ķīlas līgumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Ķīlas līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja ķīlas tiesība nodibināta pēc tam, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

99.pants. Parādu segšanai samaksāto summu atdošana

(1) Naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, kā arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjaunot šā panta trešajā daļā minētās pušu saistības un tiesības;

2) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa. Šis noteikums attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

(2) Kreditors atmaksā parādniekam naudas summu, ko parādnieks pēdējo triju mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas samaksājis, lai novērstu parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu pēc naudas summas saņēmēja kreditora pieteikuma.

(3) Ja parādu segšanai samaksātās summas tiek atdotas šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, atjaunojas pušu saistības (to skaitā saistību pastiprinājumi) un tām atbilstošās tiesības, kas bija spēkā līdz parādu segšanai.

100.pants. Darījumu apstrīdēšanas vai atcelšanas prasības pret tiesību un saistību pārņēmējiem

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par darījuma apstrīdēšanu vai atcelšanu arī pret darījuma dalībnieku mantiniekiem.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību pret citiem tiesību un saistību pārņēmējiem, ja:

1) tiesību pārņēmējs tiesību pārņemšanas brīdī bija ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku;

2) tiesības iegūtas bezatlīdzības ceļā.

XVIII nodaļaLīgumu izpilde un izbeigšana

101.pants. Administratora izvēles tiesības

(1) Ja parādnieka noslēgtais līgums juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

(11) Administrators ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no tiesiskās aizsardzības procesa lietas ietvaros slēgta un neizpildīta vai daļēji izpildīta līguma, pamatojot atkāpšanos, izņemot gadījumu, kad par vienīgo atkāpšanās iemeslu tiek norādīts tas, ka attiecīgais līgums kaitējis kreditoru kopuma interesēm.

(2) Ja administrators vienpusēji atkāpjas no līguma izpildes, otram līgumslēdzējam ir tiesības iesniegt savu kreditora prasījumu.

(3) To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators parādnieka vārdā noslēdzis ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.

(4) Ja parādnieks ir apdrošinātājs, tad administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēju intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanas, izbeigšanas vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus.

102.pants. Pilnvarojuma līguma, prokūras un parastās komercpilnvaras izbeigšana

(1) Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) attiecībā uz savu mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

(2) Ja uzdevuma izpilde ir saistīta ar zaudējuma risku, pilnvarnieks (arī prokūrists un komercpilnvarnieks) var to izpildīt līdz dienai, kad administrators pārņem parādnieka mantu. Attiecībā uz izdevumiem, kas pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) radušies sakarā ar uzdevuma izpildi, viņš var iesniegt savu kreditora prasījumu administratoram.

103.pants. Darba līguma izbeigšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta noteikumi un netiek piemēroti Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumi par darba līguma uzteikšanas termiņu. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu, tajā skaitā ar uzteikumu saistītām izmaksām.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesā nepiemēro Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu.

104.pants. Ieskaita ierobežojumi

Ieskaits juridiskās personas maksātnespējas procesā ir pieļaujams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

105.pants. Prasījumu cedēšana

Administrators var cedēt parādnieka prasījumus pret trešajām personām, ja parāda piedziņa varētu būt apgrūtināta vai ilgstoša.

XIX nodaļaPāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu

106.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieļaujamība

Pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu nav pieļaujama, ja parādniekam juridiskās personas maksātnespējas process pasludināts, pamatojoties uz šā likuma 57.panta pirmās daļas 7., 8. vai 9.punktu.

107.pants. Pāreja uz tiesiskās aizsardzības procesu

(1) Tiesiskās aizsardzības process parādniekam piemērojams, ievērojot ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa noteikumus. Šādā gadījumā iesniegt pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu, kā arī izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir tiesīgi:

1) parādnieka pārstāvis;

2) administrators;

3) pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators;

4) kreditors vai kreditoru grupa.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns uzskatāms par atbalstītu, ja to saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iekļaujamas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un atlīdzība par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi, un tās sedzamas pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(4) Darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un sedzami pilnā apmērā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas tiesai saņemama šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora rakstveida piekrišana tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

108.pants. Kreditoru informēšana par tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu

Personai, kura ir izstrādājusi un saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir pienākums pirms attiecīga pieteikuma iesniegšanas tiesai par to informēt administratoru un kreditorus, kā arī parādnieku, ja plānu nav izstrādājis parādnieka pārstāvis.

109.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas un juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, izbeidzas juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas un iestājas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas, kā arī tiek atjaunota parādnieka pārvaldes institūciju darbība.

(2) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, administrators septiņu dienu laikā nodod parādniekam valdījumā visu viņa mantu.

XX nodaļaMantas realizācija juridiskās personas maksātnespējas procesā

110.pants. Realizējamā manta

Juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek realizēta šā likuma 92.pantā norādītā parādnieka manta, izņemot naudas līdzekļus.

111.pants. Parādnieka mantas pārdošana

(1) Administrators divu mēnešu laikā no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par parādnieka mantas neesamību.

(2) Parādnieka mantas pārdošana notiek par iespējami augstāko cenu, lai nodrošinātu kreditoru prasījumu segšanu.

(3) Par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta tiek pārdota saskaņā ar šā likuma 116.panta noteikumiem.

(4) Lēmumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās) pieņem administrators.

(5) Naudas līdzekļi, kas saistīti ar parādnieka mantas pārdošanu, ieskaitāmi parādnieka kontā.

(6) Visa parādnieka manta ir pārdodama sešu mēnešu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Administrators var pagarināt neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas termiņu līdz sešiem mēnešiem, par to šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā paziņojot kreditoriem un norādot termiņa pagarināšanas pamatojumu. Ja kreditori nepiekrīt neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas termiņa pagarināšanai, viņiem ir tiesības ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 84.panta 1.punkta nosacījumiem.

(7) Ja parādnieka mantu nav iespējams pārdot vai mantas pārdošanas izdevumi pārsniedz prognozējamos ienākumus, administrators izslēdz to no mantas pārdošanas plāna un nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā, uzaicinot viņus paturēt mantu sev par tās sākumcenu. Kreditors, kas piekrīt parāda saistības samazinājumam par mantu, kuru administrators nevarēja pārdot, divu nedēļu laikā no administratora uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņo par to administratoram. Ja vairāki kreditori vēlas paturēt sev vienu un to pašu mantu, administrators rīko izsoli starp šiem kreditoriem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja kreditori nepiekrīt mantas izslēgšanai no mantas pārdošanas plāna, viņiem ir tiesības ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 84.panta 1.punkta nosacījumiem.

112.pants. Ziņojums par parādnieka mantas neesamību

(1) Ja administrators konstatē, ka parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru, viņš sastāda ziņojumu par parādnieka mantas neesamību, norādot:

1) parādnieka finansiālo stāvokli;

2) izvērtējumu par iespējām atgūt šā likuma 93.pantā norādīto parādnieka mantu;

3) plānotās juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja tas tiks turpināts;

4) priekšlikumu nodrošināt juridiskās personas maksātnespējas procesa finansējumu;

5) priekšlikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa turpmāku risinājumu – izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai to turpināt;

6) informāciju par nodomu vērsties pret parādnieka valdi saskaņā ar šā likuma 72.1 pantu.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem ziņojumu par parādnieka mantas neesamību.

(3) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, ir saņemts priekšlikums par juridiskās personas maksātnespējas procesa finansējumu, administrators noslēdz šā likuma 168.panta trešajā daļā noteikto vienošanos un turpina juridiskās personas maksātnespējas procesu.

(4) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators īsteno ziņojumā par parādnieka mantas neesamību norādīto priekšlikumu par procesa turpmāko risinājumu.

113.pants. Parādnieka mantas pārdošanas plāns

(1) Parādnieka mantas pārdošanas plānā administrators iekļauj šādas ziņas:

1) neieķīlātās parādnieka mantas sarakstu;

2) neieķīlātās parādnieka mantas novērtējumu;

3) prognozējamo līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt, pārdodot neieķīlāto parādnieka mantu, atsevišķi norādot to līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt izsolē un bez tās, papildus norādot līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt parādnieka mantas kā lietu kopības pārdošanā izsolē un bez tās;

4) neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās);

5) ieķīlātās parādnieka mantas sarakstu;

6) ieķīlātās parādnieka mantas novērtējumu;

7) ar nodrošināto kreditoru saskaņoto ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās);

8) līdzekļu apmēru, ko plānots iegūt, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu;

9) informāciju par prasījumu cedēšanu, ja tāda ir paredzēta;

10) juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotu;

11) plānotās juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas – administratora atlīdzību un procesa izdevumus;

12) parādnieka mantas pārdošanas termiņu;

13) informāciju par nodomu vērsties pret parādnieka valdi saskaņā ar šā likuma 72.1 pantu.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem, parādnieka pārstāvim un galviniekam parādnieka mantas pārdošanas plānu.

(3) Kreditoram un parādnieka pārstāvim 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts parādnieka mantas pārdošanas plāns, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu par parādnieka mantas pārdošanu kā lietu kopību. Katram kreditoram ir tiesības iebilst pret administratora priekšlikumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu, piedāvāto prasījumu cedēšanu un plānotajām juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām.

(4) Ja administrators, izvērtējot saņemtos iebildumus, atzīst tos par pamatotiem, viņš atbilstoši precizē plānu un paziņo par to iesaistītajām pusēm. Ja administrators saņemtos iebildumus neatzīst par pamatotiem, viņš sniedz motivētu atbildi iesniedzējam.

(5) Administrators uzsāk parādnieka mantas pārdošanu atbilstoši parādnieka mantas pārdošanas plānā ieteiktajam pārdošanas veidam ne agrāk kā divas nedēļas pēc plāna nosūtīšanas kreditoriem, parādnieka pārstāvim un galviniekam, bet ne vēlāk kā nedēļu pēc tam, kad plāns uzskatāms par saskaņotu.

(6) Ja parādnieka mantas pārdošanas plānā paredzēts pārdot parādnieka mantu bez izsoles un attiecībā uz šo mantu ir uzsākta izpildu lietvedība, administrators, uzsākot mantas pārdošanu, informē par to tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas konkrētā izpildu lietvedība.

(7) Ja nav iespējama parādnieka mantas pārdošanas plāna izpilde, administrators nekavējoties informē par to kreditorus, nosūtot precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu. Precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu saskaņo šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(8) Ja pirms parādnieka mantas pārdošanas plāna sagatavošanas administrators konstatē parādnieka mantā ietilpstošas kustamās lietas, kas bojājas vai kļūst būtiski nevērtīgākas, viņam tās nekavējoties jāpārdod par iespējami izdevīgāku cenu, pēc pārdošanas informējot kreditorus par to un iegūtajiem naudas līdzekļiem.

114.pants. Parādnieka uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošana

(1) Sagatavojot parādnieka mantas pārdošanas plānu, administrators izvērtē iespēju pārdot parādnieka uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu.

(2) Ja uzņēmumā ietilpst arī parādnieka ieķīlātā manta, uzņēmuma pārdošanai administrators saņem nodrošinātā kreditora piekrišanu.

(3) Pārdodot uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu, kreditoru ieguvumam no uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas jābūt lielākam nekā gadījumā, ja parādnieka manta tiktu pārdota atsevišķi.

(4) Ja administrators pieņēmis lēmumu pārdot uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu izsolē, tad izsole notiek atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta nekustamā īpašuma pārdošanai, un to veic administrators.

(5) Pieņemot lēmumu par uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanu, administrators sastāda sarakstu, kurā iekļauj pārdodamajā uzņēmumā vai tā patstāvīgajā daļā ietilpstošās ķermeniskās un bezķermeniskās lietas un saimnieciskus labumus, kuri pieder pie uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas.

(6) Uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas gadījumā uz ieguvēju pāriet visas parādnieka tiesības un saistības, izņemot parādnieka saistības, kas radušās pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, ja vien parādnieks un ieguvējs nav vienojušies citādi.

(61) Uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas gadījumā uz ieguvēju nepāriet maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi.

(7) Lēmumu par uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas izsoles akta apstiprināšanu pieņem tā tiesa, kura skata parādnieka maksātnespējas procesa lietu.

115.pants. Parādnieka mantas izsole

(1) Ja parādnieka manta tiek pārdota izsolē, tās izsole izdarāma un īpašuma tiesības nostiprināmas uz ieguvēja vārda saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par mantas pārdošanu piespiestā izsolē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros parādnieka mantas pirmā izsole tiek atzīta par nenotikušu, otrā izsole rīkojama pēc pirmās izsoles noteikumiem ar lejupejošu soli.

(21) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros parādnieka mantas otrā izsole tiek atzīta par nenotikušu, administrators nekavējoties nosūta kreditoriem precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu, norādot priekšlikumu par turpmāko rīcību ar mantu.

(22) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts precizētais parādnieka mantas pārdošanas plāns, ir saņemts kreditoru lūgums rīkot trešo izsoli, tās izdevumus sedz šādu lūgumu izteikušie kreditori, par to rakstveidā vienojoties ar administratoru. Trešā izsole ir rīkojama pēc otrās izsoles noteikumiem. Ja izsoles rīkošanai nepieciešamā naudas summa vienošanās noteiktajā termiņā nav samaksāta, administrators pieteikto lūgumu rīkot trešo izsoli noraida.

(23) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts precizētais parādnieka mantas pārdošanas plāns, nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators īsteno savā priekšlikumā norādīto risinājumu.

(3) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

(4) Pēc tam kad izsolē pārdota parādnieka manta, tiesa apstiprinājusi nekustamā īpašuma izsoles aktu vai pieņēmusi lēmumu reģistrēt īpašuma tiesības uz kreditora vārda, kas ir paziņojis par gribu mantu paturēt, administrators sagatavo aprēķinu, kurā norāda izsoles izdevumus, atlīdzību par izsoles rīkošanu, pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena ar to apliekama, kārtējos nodokļu maksājumus un ar parādnieka mantas uzturēšanu saistītos izdevumus, kas veicami par šo parādnieka mantu par laikposmu no dienas, kad pasludināts maksātnespējas process, līdz tā mēneša pēdējam datumam, kurā stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta parādnieka mantas izsole, un kreditoriem izmaksājamo summu. Nosolītājs, parādnieks vai kreditori administratora sagatavoto aprēķinu var pārsūdzēt tiesā, kurā ierosināta attiecīgā juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta, 10 dienu laikā no aprēķina saņemšanas dienas.

(5) Ja neviens izsoles dalībnieks izsolē nesola, parādnieka mantas pirkuma nodrošinājums netiek atmaksāts, bet to ieskaita parādnieka mantā.

(6) Administrators ir tiesīgs noteikt izsoles dalības maksu otrajā izsolē līdz 0,1 procenta apmērā no parādnieka mantas novērtējuma, bet ne mazāk par 50 euro.

(7) Ja administrators noteicis izsoles dalības maksu, personas, kuras vēlas piedalīties parādnieka mantas otrajā izsolē, iemaksā dalības maksu administratora norādītajā parādnieka kontā. Pirms izsoles administrators pārliecinās, vai dalības maksa ir ieskaitīta šajā kontā.

(8) Dalības maksu, ko iemaksājuši izsoles dalībnieki, atpakaļ neizsniedz, bet to ieskaita parādnieka mantā.

116.pants. Par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošana

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā termiņa beigām.

(2) Par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta tiek pārdota izsolēs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 115.panta noteikumus, ja nodrošinātais kreditors nav vienojies ar administratoru par mantas pārdošanu bez izsoles. Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators. Vienojoties ar nodrošināto kreditoru par ieķīlātās mantas pārdošanu, administrators gādā, lai šī manta tiktu pārdota par iespējami augstāku cenu, ņemot vērā nenodrošināto kreditoru intereses.

(3) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šā kreditora pienākums ir segt visus izsoles izdevumus, to skaitā par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtēšanas izmaksas, atlīdzību par izsoles rīkošanu un citus ar izsoles rīkošanu saistītos izdevumus, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus un ar parādnieka mantas uzturēšanu saistītos izdevumus, kas veicami par šo nekustamo īpašumu no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas līdz nekustamā īpašuma izsoles dienai.

(31) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 614.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors nevēlas mantu paturēt sev, administrators vienojas ar nodrošināto kreditoru par turpmāko rīcību ar mantu. Ja nodrošinātais kreditors lūdz rīkot trešo izsoli, tā rīkojama šā likuma 115.panta 2.2 daļā noteiktajā kārtībā. Ja administrators nevar vienoties ar nodrošināto kreditoru par turpmāko rīcību ar mantu, tajā skaitā par mantas pārdošanu bez izsoles, vai konstatē šā likuma 111.panta septītajā daļā minēto apstākli, lēmumu par turpmāko rīcību ar ieķīlāto, par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu pieņem administrators un paziņo par to nodrošinātajam kreditoram šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nodrošinātajam kreditoram ir iebildumi attiecībā uz saņemtajām ziņām, nodrošinātais kreditors tos izsaka šā likuma 82.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošinātā kreditora prasījumus un izsoles izdevumus, šie naudas līdzekļi ieskaitāmi parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

(5) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora tiesības. Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru. Ja nodrošinātais kreditors savus prasījumus administratoram pieteicis šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 87.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Apmierinot nodrošinātā kreditora prasījumu no naudas līdzekļiem, kas saņemti, pārdodot ieķīlāto mantu, no šā prasījuma vispirms tiek segts galvenais prasījums, tad procenti un visbeidzot līgumsodi.

XXI nodaļaKreditoru prasījumu apmierināšana juridiskās personas maksātnespējas procesā

117.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksts un kreditoru prasījumu segšanas plāns

(1) Administrators 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes sastāda juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu atbilstoši šā likuma 118.pantā noteiktajai kārtībai.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu.

(3) Administrators uzsāk kreditoru prasījumu apmierināšanu saskaņā ar juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu, ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas nav saņemti kreditoru iebildumi.

(4) Ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas ir saņemti iebildumi attiecībā uz kreditoru prasījumu segšanas plānu un administrators, izvērtējot saņemtos iebildumus, atzīst tos par pamatotiem, viņš atbilstoši precizē plānu un paziņo par to kreditoriem. Ja administrators saņemtos iebildumus neatzīst par pamatotiem, viņš sniedz motivētu atbildi to iesniedzējiem.

(5) Ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas ir saņemti iebildumi attiecībā uz juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām, lēmumu par faktisko juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu apstiprināšanu pieņem kreditoru sapulce.

(6) Administrators 15 dienu laikā pēc kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildes paziņo par to kreditoriem.

(7) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna sastādīšanas brīdī noris tiesvedība, kas uzsākta vai atjaunota tiesas noteiktajā termiņā, jo konstatēts strīds par tiesībām, saistībā ar administratora lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, šajā pantā minētie termiņi skaitāmi no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums minētajā tiesvedībā.

118.pants. Kreditoru prasījumu segšanas kārtība juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) No parādnieka naudas līdzekļiem, tajā skaitā līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu, vai no citiem juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), izņemot līdzekļus, kas iegūti šā likuma 116.pantā noteiktajā gadījumā, vispirms pilnībā tiek segtas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā noteikto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas pilnībā tiek apmierināts Maksātnespējas kontroles dienesta prasījums, ja parādnieka darbinieku prasījumi apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteikto prasījumu segšanas pilnībā tiek apmierināti šādi darbinieku prasījumi:

1) darba samaksa par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

2) atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

3) atlīdzība par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējos trijos darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

4) atlaišanas pabalsts sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos likumā noteiktajā minimālajā apmērā, uz kuru tiesības iegūtas ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

5) kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto laikposmu līdz darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanai un kaitējuma atlīdzības summa par četriem gadiem uz priekšu, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī gadījumā, ja darbiniekam, kurš nav uzskatāms par apdrošināto personu saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, arodslimība, kuras cēlonis ir šā darbinieka veiktais darbs kaitīgos darba apstākļos līdz 1997.gada 1.janvārim, konstatēta pēc 1997.gada 1.janvāra;

6) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā daļā minētajiem prasījumiem.

(4) Nodokļu administrācijas (kreditora) nodokļu prasījumi, kas iesniegti šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā, tiek apmierināti pamatparāda apmērā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(5) Pēc šā panta pirmajā daļā minēto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā (bez procentiem), kuri iesniegti šā likuma 73.pantā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā. Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi to nenodrošinātajā daļā un nodrošināto kreditoru prasījumi to nesegtajā daļā saskaņā ar šā likuma 76.pantu, ja nodrošinātā kreditora prasījums iesniegts šā likuma 73.pantā minētajā termiņā.

(51) Atbalsta sniedzēju prasījumi, kas izriet no prasījumiem Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajos gadījumos, tiek apmierināti šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot, ka šajā gadījumā galvenais prasījums un blakusprasījums ir nedalāmi un tiek segti vienlaikus.

(6) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta piektajā daļā minētos kreditoru prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(7) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(8) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(9) No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

(10) Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā norādīto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti parādnieka dalībniekiem (akcionāriem) vai biedriem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam, parādniekam (fiziskajai personai), mantiniekam (attiecībā uz mantojumu) vai personām, kurām piekrīt biedrības vai nodibinājuma manta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtiem.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, attiecīgos naudas līdzekļus, kas paliek pāri pēc šā panta pirmajā daļā noteikto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un devītajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas, administrators nodod minētās regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam administratoram.

(12) No naudas līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot parādnieka uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu, vispirms tiek segtas ar mantas pārdošanu saistītās izmaksas un nodrošināto kreditoru prasījumi ieķīlātās mantas vērtības apmērā, bet ne vairāk kā nodrošinājuma apmērā. Atlikušie līdzekļi tiek sadalīti šajā pantā noteiktajā kārtībā.

118.1 pants. Kreditoru prasījumu segšanas kārtība, ja pieteikts tāda nodrošinātā kreditora prasījums, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās

(1) Naudas līdzekļus, kas iegūti no tādas parādnieka mantas pārdošanas, kas kalpo par nodrošinājumu tāda nodrošinātā kreditora prasījumam, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, administrators deponē Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā Valsts kasē līdz brīdim, kad nodrošinātais kreditors iesniedzis Maksātnespējas kontroles dienestam paziņojumu par nosacījuma iestāšanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie naudas līdzekļi glabājami ne ilgāk kā trīs gadus pēc tam, kad ieķīlātā manta ir pārdota par labu nodrošinātajam kreditoram, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, vai piecus gadus no parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem iestājas agrāk.