Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums

37.pants. Ja apdrošināšanas sabiedrība ir saņēmusi apdrošināšanas licenci šā likuma 19.panta pirmās daļas 18.punktā norādītajam apdrošināšanas veidam, Latvijas Banka uzraudzību attiecina arī uz tehniskajiem līdzekļiem, kuri ir apdrošināšanas sabiedrības rīcībā palīdzības sniegšanai, ko tā uzņēmusies veikt, ja mītnes dalībvalsts tiesību akti paredz šādu līdzekļu uzraudzību.

38.pants. (1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs vai dalībvalsts pārapdrošinātājs, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, veic darbības, kuras var ietekmēt dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja finansiālo stabilitāti, Latvijas Banka nekavējoties informē dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja uzraudzības iestādi.

(2) Latvijas Banka, saņemot no dalībvalsts uzraudzības iestādes informāciju par iespējamo ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti, izvērtē attiecīgās sabiedrības darbības atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām.

39.pants. (1) Latvijas Banka nav tiesīga apstrīdēt cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumu, kuru apdrošināšanas sabiedrība noslēgusi:

1) ar pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas komersantu, pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas tieši saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas komersanta finansiālo stabilitāti;

2) ar ārvalsts, kuras apdrošināšanas uzraudzības režīms tiek uzskatīts par līdzvērtīgu šajā likumā noteiktajam, pārapdrošinātāju vai apdrošinātāju, pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas tieši saistīti ar attiecīgā pārapdrošinātāja vai apdrošinātāja finansiālo stabilitāti.

(2) Latvijas Banka nav tiesīga apstrīdēt retrocesijas līgumu, kuru pārapdrošināšanas sabiedrība noslēgusi:

1) ar pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas komersantu, pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas tieši saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas komersanta finansiālo stabilitāti;

2) ar ārvalsts, kuras pārapdrošināšanas uzraudzības režīms tiek uzskatīts par līdzvērtīgu šajā likumā noteiktajam, pārapdrošinātāju vai apdrošinātāju, pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas tieši saistīti ar attiecīgā pārapdrošinātāja vai apdrošinātāja finansiālo stabilitāti.

40.pants. (1) Veicot uzraudzību, Latvijas Banka sadarbojas un konsultējas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atvērusi filiāli. Latvijas Banka informē dalībvalsts uzraudzības iestādi par plānoto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles darbības pārbaudi un piedāvā iespēju dalībvalsts uzraudzības iestādes pārstāvjiem piedalīties pārbaudē. Latvijas Bankas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles darbību un dokumentus. Latvijas Banka ir tiesīga pilnvarot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles darbības pārbaudes veikšanai tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atvērusi filiāli.

(2) Latvijas Banka pēc dalībvalsts uzraudzības iestādes pieprasījuma noteiktā termiņā sniedz tai apkopotu informāciju par apdrošināšanas sabiedrību veikto apdrošināšanu attiecīgajā dalībvalstī, izmantojot tiesības dibināt filiāli vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga informēt EAAPI un lūgt tās palīdzību, ja dalībvalsts uzraudzības iestāde noraida Latvijas Bankas lūgumu sadarboties, lai veiktu šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiālē, kas atvērta dalībvalstī, kā arī tad, ja pēc Latvijas Bankas izteiktā lūguma sadarboties dalībvalsts uzraudzības iestāde triju mēnešu laikā nav sākusi attiecīgi rīkoties.

(4) Latvijas Banka atļauj tās veiktajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles darbības pārbaudē piedalīties EAAPI, ja pārbaudē piedalās tās dalībvalsts uzraudzības iestādes pārstāvji, kuras teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atvērusi filiāli.

(5) Latvijas Banka nosūta Eiropas Komisijai paziņojumu, informējot to par gadījumiem, kad:

1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta obligātā apdrošināšana, norādot:

2) Latvijas Republikā ir pieņemti normatīvie akti, kas regulē apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, un pievieno paziņojumam šo normatīvo aktu tekstu.

(6) Lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un vienveidīgu un konsekventu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu, Latvijas Bankai, ņemot vērā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārrobežu darbības raksturu, ir tiesības noteikt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomu regulējošās prasības, kas izriet no EAAPI pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem.

(7) Latvijas Banka nosaka tai iesniedzamo informāciju un dokumentus, kas nepieciešami apdrošināšanas sabiedrības, ārvalsts apdrošinātāja filiāles un pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības veikšanai, tajā skaitā šajā likumā paredzēto atļauju un saskaņojumu saņemšanai.

41.pants. (1) Papildus šā likuma 55.panta pirmajā daļā noteiktajam Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic stresa testu, un noteikt testējamos faktorus un scenārijus.

(2) Latvijas Banka vai tās pilnvarota persona ir tiesīga veikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudi. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība novērš trūkumus vai nepilnības, kas atklātas tās darbības pārbaudes procesā.

(3) Latvijas Banka vai tās pilnvarota persona ir tiesīga veikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt ārpakalpojumu sniedzējam informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai ir nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga pilnvarot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudes veikšanai zvērinātu revidentu.

(5) Veicot uzraudzību, Latvijas Banka sadarbojas un konsultējas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas ārpakalpojumu sniedzējs. Latvijas Banka informē dalībvalsts uzraudzības iestādi par plānoto ārpakalpojumu sniedzēja pārbaudi un piedāvā iespēju dalībvalsts uzraudzības iestādes pārstāvjiem piedalīties pārbaudē. Latvijas Banka ir tiesīga pilnvarot ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudes veikšanai tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas ārpakalpojumu sniedzējs.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga informēt EAAPI un lūgt tās palīdzību, ja dalībvalsts uzraudzības iestāde noraida Latvijas Bankas lūgumu sadarboties, lai veiktu šā panta piektajā daļā minēto ārpakalpojumu sniedzēja pārbaudi, kā arī tad, ja pēc Latvijas Bankas izteiktā lūguma sadarboties dalībvalsts uzraudzības iestāde triju mēnešu laikā nav sākusi attiecīgi rīkoties.

(7) Latvijas Banka atļauj tās veiktajā ārpakalpojumu sniedzēja pārbaudē piedalīties EAAPI, ja pārbaudē piedalās tās dalībvalsts uzraudzības iestādes pārstāvji, kuras teritorijā atrodas ārpakalpojumu sniedzējs.

(8) Latvijas Banka pieprasa apdrošinātājam un pārapdrošinātājam pārskatus par tā darbību, nosakot šo pārskatu formu, saturu, iesniegšanas kārtību un termiņus.

(9) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt apdrošinātājam un pārapdrošinātājam arī citu informāciju un dokumentus par tā darbību.

(10) Apdrošinātājs un pārapdrošinātājs pieprasīto informāciju iesniedz Latvijas Bankas noteiktajos termiņos un nedrīkst iesniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

42.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu novērtēt attiecīgās sabiedrības izveidotās pārvaldības sistēmas darbību, veikto komercdarbību, maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā izmantotos novērtēšanas principus, pakļautību riskiem un izveidoto risku pārvaldības sistēmu, pašu kapitāla struktūru, vajadzības un pārvaldību.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās informācijas saturu un iesniegšanas termiņus nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izveido atbilstošu pārvaldības sistēmu un risku pārvaldības sistēmu un izstrādā darbībai atbilstošu politiku un procedūru, lai nodrošinātu pilnīgas, salīdzināmas, konsekventas, ticamas, visaptverošas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai atbilstošas informācijas pieejamību un iesniegšanu saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga atbrīvot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības no vienas vai vairāku Latvijas Bankai iesniedzamo ES Regulas Nr. 2015/35 304. panta 1. punkta "d" apakšpunktā norādīto ceturkšņa kvantitatīvo pārskatu veidlapu (veidņu) aizpildīšanas, piešķirot prioritāti mazākajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) šīs informācijas sniegšana būtu pārāk apgrūtinoša, ņemot vērā attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidus, to apjomu un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbībai raksturīgo risku sarežģītību;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība šo informāciju iesniedz Latvijas Bankai vismaz reizi gadā;

3) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neietilpst grupas sastāvā vai, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ietilpst grupas sastāvā, tā var pierādīt, ka visu kvantitatīvo pārskatu veidlapu (veidņu) aizpildīšana nav pamatota, ņemot vērā grupas darbības veidus, to apjomu un grupas darbībai raksturīgo risku sarežģītību;

4) dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības īpatsvars pēc bruto tehnisko rezervju apmēra starp visām dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām nav lielāks par 20 procentiem vai nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības īpatsvars pēc bruto parakstīto prēmiju apmēra starp visām nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām nav lielāks par 20 procentiem.

(5) Latvijas Banka ir tiesīga atbrīvot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības no vienas vai vairāku Latvijas Bankai iesniedzamo ES Regulas Nr. 2015/35 304. panta 1. punkta "d" apakšpunktā norādīto gada kvantitatīvo pārskatu veidlapu (veidņu) aizpildīšanas, piešķirot prioritāti mazākajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) šīs informācijas sniegšana būtu pārāk apgrūtinoša, ņemot vērā attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidus, to apjomu un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbībai raksturīgo risku sarežģītību;

2) šīs informācijas sniegšana nav nepieciešama, lai nodrošinātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības efektīvu uzraudzību;

3) atbrīvošana neietekmē Eiropas Savienības finanšu sistēmu stabilitāti;

4) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība spēj nodrošināt minētās informācijas sniegšanu pēc Latvijas Bankas pieprasījuma;

5) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neietilpst grupas sastāvā vai, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ietilpst grupas sastāvā, tā var pierādīt, ka visu kvantitatīvo pārskatu veidlapu (veidņu) aizpildīšana nav pamatota, ņemot vērā grupas darbības veidus, to apjomu un grupas darbībai raksturīgo risku sarežģītību;

6) dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības īpatsvars pēc bruto tehnisko rezervju apmēra starp visām dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām nav lielāks par 20 procentiem vai nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības īpatsvars pēc bruto parakstīto prēmiju apmēra starp visām nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām nav lielāks par 20 procentiem.

(6) Pirms šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto atbrīvojumu piemērošanas Latvijas Banka novērtē, vai ir izpildīti visi šā panta ceturtās daļas 1. punktā un piektās daļas 1. punktā minētie nosacījumi, un ņem vērā vismaz šādu informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu apmēru;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas atlīdzību un citu no noslēgtajiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem izrietošo labumu svārstīguma līmeni;

3) ieguldījumu tirgus risku;

4) riska koncentrācijas līmeni;

5) to dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas veidu kopējo skaitu, kuros izsniegtas apdrošināšanas licences;

6) aktīvu pārvaldības iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti;

7) šā panta trešajā daļā minētās politikas un procedūras un citus pārvaldības sistēmas elementus;

8) pārvaldības sistēmas piemērotību;

9) izmantojamā pašu kapitāla apmēru maksātspējas kapitāla prasības un minimālās kapitāla prasības izpildes nodrošināšanai;

10) to, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir kaptīva apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība.

43.pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības piesaistītam neatkarīgam ekspertam — aktuāram, zvērinātam revidentam vai citam ekspertam — informāciju par attiecīgajai sabiedrībai sniegto eksperta viedokli vai tā veikto šīs sabiedrības pārbaudi.

44.pants. Latvijas Banka, veicot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzību, lai pārliecinātos par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pakļautās sabiedrības darbības atbilstību šā likuma prasībām, izvērtē tās:

1) darbības stratēģiju;

2) organizatoriskos procesus;

3) iekšējās informācijas apmaiņas sistēmu;

4) darbībai būtisko risku, kuriem tā ir pakļauta vai kuriem var tikt pakļauta, novērtēšanas sistēmu;

5) spēju novērtēt riskus vidē, kurā tā darbojas;

6) pārvaldības sistēmas, tajā skaitā izveidotā risku un maksātspējas pašu novērtējuma, atbilstību šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajam;

7) tehnisko rezervju veidošanas atbilstību šā likuma XIII nodaļā noteiktajam;

8) kapitāla prasības atbilstību šā likuma XIV un XV nodaļā noteiktajam;

9) ieguldījumu darbības atbilstību šā likuma XVI nodaļā noteiktajam;

10) pašu kapitāla atbilstību šā likuma 116.panta prasībām;

11) pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa pastāvīgu atbilstību šā likuma 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128. un 129.pantā noteiktajam, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto Latvijas Bankas apstiprinātu pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli;

12) stresa testu veikšanai izmantojamo metožu un kārtības piemērotību;

13) spēju turpināt darbību atbilstoši likuma prasībām, iestājoties stresa testā izvērtētajam nelabvēlīgajam notikumam vai tirgus nosacījumu maiņai.

45.pants. Latvijas Banka nosaka minimālo laika intervālu šā likuma 44.pantā minēto elementu regulārai izvērtēšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un grupas uzraudzībai pakļautajā sabiedrībā, kā arī šo sabiedrību darbības pārbaužu veikšanai.

46.pants. (1) Latvijas Banka, balstoties uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē konstatētajiem faktiem, ir tiesīga noteikt attiecīgajai sabiedrībai papildu kapitāla prasību, ja ir konstatējusi vienu no šādiem apstākļiem:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem, kas izmantoti maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā ar standarta formulu atbilstoši Latvijas Bankas noteikumu prasībām, un tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem par attiecīgās sabiedrības riska profilu, kas izmantoti maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā ar pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli atbilstoši šā likuma 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128. un 129.panta prasībām, jo atsevišķi izmērāmie riski ir aptverti nepietiekamā apmērā un iekšējā modeļa pielāgošana, lai tas labāk atbilstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska profilam, nav notikusi plānotajā termiņā;

3) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēma būtiski neatbilst šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajām prasībām un nenodrošina iespēju pienācīgi identificēt, izmērīt, kontrolēt un pārvaldīt riskus, kā arī ziņot par tiem riskiem, kuriem ir vai var tikt pakļauta attiecīgā sabiedrība, un citu šajā likumā paredzēto uzraudzības pasākumu piemērošana pati par sevi nenovērsīs konstatētos trūkumus plānotajā termiņā;

4) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju vai 114.pantā noteikto svārstīguma korekciju un attiecīgās sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem, kas ir šo korekciju pamatā.

(2) Latvijas Banka šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos papildu kapitāla prasību nosaka tādā apmērā, lai nodrošinātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības atbilstību šā likuma 119.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajām prasībām.

(3) Latvijas Banka, pieņemot lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajos gadījumos, izvērtē papildu kapitāla prasības samērīgumu ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē konstatēto trūkumu radīto būtisko risku, kas kalpo par pamatu tam, lai tiktu pieņemts lēmums par papildu kapitāla prasības noteikšanu attiecīgajai sabiedrībai.

(4) Latvijas Banka, pieņemot lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajos gadījumos, izvērtē papildu kapitāla prasības samērīgumu ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības būtisko risku, kas izriet no šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktās būtiskās atšķirības no pieņēmumiem.

(5) Ja ir konstatēti šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktie apstākļi, Latvijas Banka papildu kapitāla prasību nosaka atbilstoši būtiskiem riskiem, kas izriet no šajā punktā noteiktajām atšķirībām.

(6) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Latvijas Bankas lēmums par papildu kapitāla prasības noteikšanu, iesniedz Latvijas Bankai saskaņošanai pasākumu plānu. Plānā norāda konkrētus pasākumu izpildes termiņus Latvijas Bankas veiktajā attiecīgās sabiedrības darbības pārbaudē to konstatēto trūkumu novēršanai, kuri kalpoja par pamatu papildu kapitāla prasības noteikšanai.

(7) Latvijas Banka lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu pārskata 12 mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un turpmāk pārskata reizi gadā. Latvijas Banka atceļ lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir novērsusi trūkumus, kas kalpoja par pamatu papildu kapitāla prasības noteikšanai.

(8) Maksātspējas kapitāla prasība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kurai Latvijas Banka ir noteikusi papildu kapitāla prasību, no dienas, kad saņemts lēmums par papildu kapitāla prasības noteikšanu, līdz šā lēmuma atcelšanas dienai ir aprēķināts lielums, ko iegūst, summējot attiecīgās sabiedrības aprēķināto maksātspējas kapitāla prasību ar Latvijas Bankas noteikto papildu kapitāla prasību.

(9) Papildu kapitāla prasību, kas noteikta šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos, nedrīkst iekļaut maksātspējas kapitāla prasībā, kura izmantota šā likuma 103.panta otrajā daļā minētās riska rezerves aprēķināšanai.

(10) Nosacījumus papildu kapitāla prasības noteikšanai un papildu kapitāla prasības aprēķina metodoloģiju nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

47.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība var visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citam apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei, kura ir tiesīga veikt apdrošināšanu dalībvalstī. Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst nodot apdrošināšanas līgumus ārvalsts apdrošinātājam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei, kura reģistrēta ārvalstī.

(2) Pārapdrošināšanas sabiedrība var visus noslēgtos pārapdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citam pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei, kura ir tiesīga veikt apdrošināšanu dalībvalstī. Pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst nodot pārapdrošināšanas līgumus ārvalsts pārapdrošinātājam.

(3) Atļauju visu noslēgto līgumu vai daļas no tiem nodošanai izsniedz Latvijas Banka. Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt Latvijas Banka pieņem 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu un informācijas saņemšanas.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kura pārņem līgumus, iesniedz Latvijas Bankai informāciju, kas apliecina šajā likumā noteikto prasību izpildi pēc līgumu pārņemšanas.

(5) Ja visi noslēgtie līgumi vai daļa no tiem nodota apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei Latvijas Republikā, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu, ja ir pārliecinājusies, ka pēc līgumu pārņemšanas tiks izpildītas šajā likumā noteiktās prasības.

(6) Ja visi noslēgtie līgumi vai daļa no tiem tiek nodota dalībvalsts apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu pēc tam, kad saņemts attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecinājums, kurā norādīts, ka pēc līgumu pārņemšanas dalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja rīcībā būs izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā.

(7) Ja visi noslēgtie līgumi vai daļa no tiem tiek nodota ārvalsts apdrošinātāja filiālei, kurai citā dalībvalstī ir tiesības veikt apdrošināšanu, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu pēc tam, kad saņemts attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecinājums, kurā norādīts, ka dalībvalsts likumi atļauj pārņemt līgumus un pēc līgumu pārņemšanas ārvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā būs izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā, un ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde piekrīt šādam darījumam.

(8) Ja apdrošināšanas sabiedrība nodod citā dalībvalstī atvērtajai filiālei noslēgtos līgumus vai daļu no tiem, Latvijas Banka konsultējas ar filiāles dalībvalsts uzraudzības iestādi. Lēmumu par atļaujas izsniegšanu līgumu nodošanai Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt pēc tam, kad saņemta dalībvalsts uzraudzības iestādes piekrišana. Ja triju mēnešu laikā no pieprasījuma izsūtīšanas dienas dalībvalsts uzraudzības iestādes atbilde nav saņemta, tiek uzskatīts, ka tā ir piekritusi līgumu nodošanai.

(9) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas citās dalībvalstīs, Latvijas Banka nekavējoties informē par to šo dalībvalstu uzraudzības iestādes. Lēmumu par atļaujas izsniegšanu līgumu nodošanai Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt pēc tam, kad saņemta šo dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības iestāžu piekrišana. Ja triju mēnešu laikā no pieprasījuma izsūtīšanas dienas dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības iestāžu atbildes nav saņemtas, tiek uzskatīts, ka tās ir piekritušas līgumu nodošanai.

(10) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas Latvijas Republikā, Latvijas Banka triju mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas no dalībvalsts uzraudzības iestādes informē to, vai tā piekrīt līgumu nodošanai.

(11) Latvijas Banka nosaka kārtību, kādā tā izsniedz atļauju apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai nodot visus noslēgtos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem.

48.pants. (1) Apdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas komersantam nodod kopā ar tiem atbilstošajiem tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem.

(2) Ja apdrošināšanas līgumi tiek nodoti bez tiem atbilstošajiem tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem, apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas pārņem šos līgumus, iesniedz Latvijas Bankai tehnisko rezervju seguma atjaunošanas plānu.

49.pants. (1) Pārapdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam nodod kopā ar tiem atbilstošajiem tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem.

(2) Ja pārapdrošināšanas līgumi tiek nodoti bez tiem atbilstošajiem tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem, apdrošināšanas sabiedrība, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas pārņem šos līgumus, iesniedz Latvijas Bankai tehnisko rezervju seguma atjaunošanas plānu.

50.pants. (1) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas Latvijas Republikā, tad, lai informētu apdrošinājuma ņēmējus, apdrošinātos un citas personas, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem apdrošināšanas līgumiem, apdrošināšanas komersants un ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai citā dalībvalstī ir tiesības veikt apdrošināšanu, pēc tam, kad saņemta atļauja nodot apdrošināšanas līgumus, nekavējoties iesniedz Latvijas Bankai sludinājumu publicēšanai tās mājaslapā internetā. Sludinājumā norāda nododamos apdrošināšanas līgumus, personu, kura pieņēmusi šos apdrošināšanas līgumus (arī tās juridisko adresi), un apdrošināšanas līgumu nodošanas datumu.

(2) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas dalībvalstī, sludinājumu publicē, ievērojot kārtību, kāda noteikta attiecīgās dalībvalsts normatīvajos aktos.

51.pants. (1) Apdrošināšanas līgumu nodošana no šā darījuma spēkā stāšanās dienas ir saistoša apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un citām personām, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem apdrošināšanas līgumiem. Pēc apdrošināšanas līgumu pārņemšanas paliek spēkā visas no šiem līgumiem izrietošās pušu tiesības un pienākumi.

(2) Pārapdrošināšanas līguma nodošana no šā darījuma spēkā stāšanās dienas ir saistoša pārapdrošinājuma ņēmējiem un citām personām, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem pārapdrošināšanas līgumiem. Pēc pārapdrošināšanas līgumu pārņemšanas paliek spēkā visas no šiem līgumiem izrietošās pušu tiesības un pienākumi.

(3) Komerclikuma 20. panta pirmās daļas un 351. panta noteikumi par solidāru atbildību neattiecas uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu nodošanu. Ja sadalīšanas procesā tiek nodota tikai daļa no sadalāmās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mantas, iegūstošā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neatbild par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas izriet no tiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, kuri reorganizācijas procesā netiek nodoti iegūstošajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu un ar to saistīto blakustiesību, kā arī ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem noslēgto līgumu nodošanai nav nepieciešams saņemt šo līgumu otras slēdzējpuses un citu personu piekrišanu.

(5) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu nodošanas gadījumā ar šo līgumu saistīto ziņu sniegšana līgumu pārņēmējam nav uzskatāma par likumā noteikto prasību neievērošanu.

52.pants. Lai novērstu apdrošināšanas sabiedrības maksātnespēju un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses, Latvijas Banka var likt apdrošināšanas sabiedrībai visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citam apdrošināšanas komersantam, kurš ir piekritis pieņemt šos līgumus.

52.1 pants. (1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs neievēro šā likuma, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu vai citu apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju darbību regulējošu normatīvo aktu prasības vai apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbība apdraud minēto prasību izpildi, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga piemērot šādus uzraudzības pasākumus:

1) pieprasīt, lai apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nekavējoties veic nepieciešamās darbības attiecīgās situācijas novēršanai un iesniedz Latvijas Bankai tās noteiktajā termiņā pasākumu plānu konstatētā pārkāpuma novēršanai;

2) dot apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam saistošus norādījumus, kas nepieciešami šādas situācijas novēršanai.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga atbilstoši ES Regulas Nr. 1286/2014 24. pantam par šīs regulas pārkāpumiem piemērot šādus uzraudzības pasākumus:

1) aizliegt apdrošināšanas ieguldījumu produkta izplatīšanu;

2) uzlikt par pienākumu apturēt apdrošināšanas ieguldījumu produkta izplatīšanu;

3) aizliegt sniegt pamatinformācijas dokumentu, kas neatbilst ES Regulas Nr. 1286/2014 6., 7., 8. vai 10. pantā noteiktajām prasībām, un pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod publicēt jaunu, šai regulai atbilstošu pamatinformācijas dokumentu;

4) uzlikt par pienākumu personai, kas ir apdrošināšanas ieguldījumu produkta izveidotājs vai sniedz konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktu vai to pārdod, informēt klientu, kurš nav profesionāls klients un kura tiesības un intereses tika skartas, par piemēroto sankciju vai uzraudzības pasākumu un par to, kur klients var iesniegt sūdzību vai var vērsties, lai uzsāktu ārpustiesas strīdu izskatīšanu, kā arī par viņa tiesībām ar prasību vērsties tiesā.

(3) Ja Latvijas Bankas izdotais administratīvais akts par šā panta otrajā daļā minēto uzraudzības pasākumu piemērošanu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

B sadaļaApdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības nosacījumi

VII nodaļaPārvaldības sistēmas vispārīgie noteikumi

53.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un darbību atbilstoši šīs un VIII nodaļas prasībām. Pārvaldības sistēma ietver un nodrošina vismaz šādus pamatelementus:

1) pārskatāmu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu;

2) efektīvu iekšējās informācijas apmaiņas sistēmu;

3) regulāru izveidotās pārvaldības sistēmas darbības pārraudzību.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina vismaz šādas politikas un procedūras:

1) risku pārvaldības politiku un procedūru;

2) iekšējās kontroles politiku un procedūru;

3) iekšējā audita politiku un procedūru;

4) ārpakalpojumu saņemšanas politiku un procedūru, ja attiecīgā sabiedrība izmanto ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde ir atbildīga par šā panta otrajā daļā noteikto politiku un procedūru ieviešanu un ievērošanu.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība šā panta otrajā daļā noteiktās politikas un procedūras rakstveidā iesniedz Latvijas Bankai 10 dienu laikā pēc to apstiprināšanas, kā arī informē Latvijas Banku par visām izmaiņām tajās.

(5) Vismaz reizi gadā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izvērtē šā panta otrajā daļā noteikto politiku un procedūru ievērošanu un to atbilstību attiecīgās sabiedrības darbībai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pienākums ir nekavējoties pilnveidot attiecīgo politiku vai procedūru, ja ir notikušas būtiskas izmaiņas šīs sabiedrības darbībā.

(6) Latvijas Banka nosaka minimālās prasības attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmas izveidi un darbību.

(7) Prasības šajā pantā minēto sistēmu elementiem nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

54.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, izmantojot tās darbībai atbilstošas sistēmas, resursus un procedūras, savlaicīgi veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savas darbības nepārtrauktību un veikto darījumu regularitāti.

(11) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izveido un pārvalda tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Regulas Nr. 2022/2554 un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina plānu neparedzētu situāciju novēršanai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde ir atbildīga par minētā plāna regulāru pārskatīšanu un tā precizēšanu atbilstoši izrmaiņām attiecīgās sabiedrības darbībā un ārējā vidē.

55.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vismaz reizi gadā veic stresa testu, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Stresa testā izmanto jutīguma un scenāriju analīzi. Jutīguma testu veic, lai noteiktu atsevišķa riska faktora izraisītu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi, savukārt scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku riska faktoru izraisītu vienlaicīgu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi, novērtējot ārkārtēju, bet, iespējams, nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu cēloni. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde, ņemot vērā būtiskos riskus un tiem atbilstošos riska faktorus, izstrādā un apstiprina stresa testa veikšanas kārtību un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde apstiprina stresa testa rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām stresa testā minēto notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu iestāšanās gadījumā. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība stresa testa rezultātus un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Latvijas Bankai 10 dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas.

(3) (Izslēgta ar 21.07.2017. likumu)

56.pants. Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmu un novērtēt šīs sabiedrības konstatētos riskus, kas var skart tās finanšu stabilitāti.

57.pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pārvaldības sistēma tiek uzlabota un nostiprināta, nodrošinot tās atbilstību šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajam.

58.pants. (1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valdes locekli, par risku pārvaldības funkciju atbildīgo personu, par atbilstības funkciju atbildīgo personu, par iekšējā audita funkciju atbildīgo personu, par aktuāro funkciju atbildīgo personu, par ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru ir atbildīga, un spēj nodrošināt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldība tiek veikta tā, lai šī sabiedrība būtu spējīga pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām veikt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu;

2) tai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze attiecīgajā jomā;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atņemtas un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir nevainojama reputācija, ja tā neatbilst šā likuma 59.panta pirmajai daļai un nav konstatēti tādi apstākļi, kas nav savienojami ar šā panta pirmajā daļā minēto amata pienākumu veikšanu.

(3) Pirms šā panta pirmajā daļā minētās personas sāk pildīt amata pienākumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle par to informē Latvijas Banku.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka:

1) tā neatbilst amatam;

2) tās rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses;

3) tā neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles izstrādāto politiku un procedūras;

4) tā neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām vai uz to ir attiecināmi 59.panta nosacījumi.

(5) Ja Latvijas Bankas pieņemtais lēmums par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

59.pants. (1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valdes locekli, par risku pārvaldības funkciju atbildīgo personu, par atbilstības funkciju atbildīgo personu, par iekšējā audita funkciju atbildīgo personu, par aktuāro funkciju atbildīgo personu, par ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigts sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas nosacījumus.

(3) Ja Latvijas Bankas pieņemtais lēmums par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

60.pants. Latvijas Bankai iesniedzamie dokumenti, kas apliecina šā likuma 59.panta pirmās daļas nosacījumu izpildi, nedrīkst būt vecāki par trim mēnešiem.

61.pants. (1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padomes locekli, arī padomes priekšsēdētāju, ir tiesīga būt persona, kura atbilst šā likuma 58.panta pirmajā daļā noteiktajam. Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nav tiesīga būt persona, uz kuru attiecināmi šā likuma 59.panta pirmās daļas nosacījumi.

(2) Akcionāru, biedru vai dalībnieku sapulces pienākums ir pašai vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka tā neatbilst amatam, tās rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti, un ja tā neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam.

(3) Ja Latvijas Bankas pieņemtais lēmums par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

62.pants. (1) Lai pārliecinātos par šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā noteikto personu atbilstību šā likuma prasībām, Latvijas Banka ir tiesīga uzaicināt uz pārrunām šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētās personas.

(2) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas ir tiesīga neatļaut šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētajai personai sākt uzticēto pienākumu pildīšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā vai ārvalsts apdrošinātāja filiālē, ja tā neatbilst šā likuma prasībām vai ja Latvijas Banka nevar pārliecināties par tās atbilstību šā likuma prasībām.

(3) Šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētās amatpersonas var sākt pildīt savus pienākumus pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

(4) Ja šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētā amatpersona netiek ievēlēta (iecelta) amatā vai beidz pildīt amata pienākumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība rakstveidā, norādot iemeslus, paziņo to Latvijas Bankai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība šajā daļā minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

(5) Latvijas Banka nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minēto personu atbilstību šā likuma prasībām.

63.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, norādot iemeslus, informē Latvijas Banku, ja kāda no šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētajām personām tiek atcelta no amata, jo tā vairs neatbilst šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

64.pants. (1) Lai nodrošinātu visu ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbību saistīto atsevišķo risku un savstarpēji saistīto risku, kuriem šī sabiedrība ir pakļauta vai var tikt pakļauta, savlaicīgu identificēšanu, mērīšanu, monitoringu, pārvaldību un ziņošanu par tiem, attiecīgā sabiedrība nodrošina efektīvas risku pārvaldības sistēmas izveidi un darbību, ietverot to organizatoriskajā struktūrā un lēmumu pieņemšanas procesos. Lai nodrošinātu risku pārvaldības procesa nepārtrauktību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība atbilstoši veiktajai darbībai izstrādā un apstiprina risku pārvaldības stratēģiju, risku pārvaldības metodes un iekšējās informācijas apmaiņas procedūru.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde nodrošina, ka risku pārvaldības sistēma aptver visus riskus, kas iekļaujami maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā atbilstoši šā likuma 119.panta piektajā un sestajā daļā noteiktajām prasībām, kā arī tos darbībai būtiskos riskus, kuri nav iekļauti vai netiek pilnā apmērā iekļauti maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izveidotā risku pārvaldības sistēma un atbilstoši šā likuma 53.pantā noteiktajam izstrādātā un apstiprinātā risku pārvaldības politika aptver vismaz šādus darbības virzienus:

1) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas risku parakstīšanu un tehnisko rezervju izveidošanu;

2) aktīvu un saistību pārvaldību;

3) ieguldījumu darbību, tajā skaitā darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem un tiem pielīdzināmus darījumus;

4) likviditātes un koncentrācijas riska pārvaldību;

5) operacionālā riska pārvaldību;

6) cedēto pārapdrošināšanu un retrocesiju, kā arī citas riska mazināšanas metodes.

(4) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju vai 114.pantā noteikto svārstīguma korekciju, tā izstrādā likviditātes plānu, kurā norāda ienākošo un izejošo naudas plūsmu prognozi aktīviem un saistībām, uz kurām attiecas šīs korekcijas.

(5) Veicot aktīvu un saistību pārvaldību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība regulāri novērtē:

1) tehnisko rezervju un izmantojamā pašu kapitāla jutīgumu pret pieņēmumiem, kas ir šā likuma 111.pantā noteiktās attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolācijas pamatā;

2) ja tiek piemērota šā likuma 112.pantā noteiktā atbilstības korekcija:

3) ja tiek piemērota šā likuma 114.pantā noteiktā svārstīguma korekcija:

(6) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība šā panta piektajā daļā noteiktos novērtējumus veic reizi gadā un to rezultātus iesniedz Latvijas Bankai kā daļu no pārskata kopā ar šā likuma 42.pantā noteikto informāciju. Ja atbilstības korekcijas vai svārstīguma korekcijas samazinājuma līdz nullei rezultātā netiek nodrošināta maksātspējas kapitāla prasības izpilde atbilstoši šā likuma prasībām, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība papildus iesniedz Latvijas Bankai pasākumu plānu izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasībai vai šīs sabiedrības riska profila samazināšanai, lai atjaunotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

(7) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro šā likuma 114.pantā noteikto svārstīguma korekciju, šā likuma 53.panta otrajā daļā noteiktajā risku pārvaldības politikā tā ietver procedūru par svārstīguma korekcijas piemērošanas kritērijiem.

(8) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ieguldījumu riska pārvaldības procesā nodrošina nepārtrauktu visu ieguldījumu atbilstību šā likuma XVI nodaļā noteiktajam.

(9) Risku pārvaldības sistēmas izveidei un nepārtraukta risku pārvaldības procesa nodrošināšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izveido risku pārvaldības funkciju.

(10) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, ko apstiprinājusi Latvijas Banka atbilstoši šā likuma 121. un 122.pantam, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona papildus veic šādus pienākumus:

1) izveido un ievieš iekšējo modeli;

2) pārbauda iekšējo modeli un novērtē tā atbilstību;

3) dokumentē informāciju par iekšējo modeli un par visām veiktajām izmaiņām tajā;

4) analizē iekšējā modeļa spēju izpildīt tam paredzētās funkcijas un sagatavo ziņojumus par veikto analīzi;

5) informē valdi par iekšējā modeļa spēju izpildīt tam paredzētās funkcijas, sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem iekšējā modeļa uzlabojumiem un sagatavo ziņojumus valdei par veiktajiem pasākumiem konstatēto trūkumu novēršanai.

(11) Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība tehnisko rezervju un maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto ārējo kredītreitinga novērtējumu, tad, lai nepieļautu pārmērīgu paļaušanos uz ārējām kredītu novērtēšanas institūcijām, šī sabiedrība sava riska pārvaldības procesa ietvaros, ja iespējams, papildus novērtē šā ārējā kredītreitinga novērtējuma izmantošanas piemērotību.

(111) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas slēdz ierobežotas pārapdrošināšanas līgumus vai veic ierobežotas pārapdrošināšanas darījumus, nodrošina no šiem līgumiem vai darījumiem izrietošo risku identificēšanu, mērīšanu, monitoringu, pārvaldību, kontroli un ziņošanu par tiem.

(12) Prasības šajā pantā minēto sistēmu elementiem un risku pārvaldības funkcijai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

65.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība risku pārvaldības sistēmas ietvaros vismaz reizi gadā un nekavējoties pēc jebkurām būtiskām pārmaiņām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profilā veic to risku, kuriem šī sabiedrība ir pakļauta vai var tikt pakļauta, un maksātspējas pašu novērtējumu.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu, nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

1) vispārējās maksātspējas vajadzības novērtē, ņemot vērā attiecīgās sabiedrības riska profilu, apstiprinātos pieļaujamos riska limitus un darbības stratēģiju. Maksātspējas novērtējumam izmanto metodes, kas ļauj novērtēt to risku, kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakļauta vai var tikt pakļauta, iespējamo ietekmi īstermiņā un ilgtermiņā un nodrošina visu izmantoto metožu dokumentēšanu;

2) nodrošina, lai pastāvīgi tiek kontrolēta kapitāla prasību izpildes atbilstība šā likuma XIV un XV nodaļā noteiktajam un tehnisko rezervju veidošanas atbilstība šā likuma XIII nodaļā noteiktajam;

3) novērtē, cik būtiski attiecīgās sabiedrības riska profils atšķiras no šā likuma 119.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajiem pieņēmumiem, kas izmantoti maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, ja šī sabiedrība aprēķinam izmanto standarta formulu vai ja aprēķinam tiek izmantots attiecīgās sabiedrības pilnīgs vai daļējs iekšējais modelis atbilstoši šā likuma 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128. un 129.pantā noteiktajam. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto iekšējo modeli, tad, veicot novērtējumu, tiek nodrošināta atkārtota kalibrēšana, lai izmērītu un kalibrētu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā iekļautos riskus.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina, ka risku un maksātspējas pašu novērtējums ir attiecīgās sabiedrības apstiprinātās darbības stratēģijas sastāvdaļa un ka risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultāti pastāvīgi tiek ņemti vērā stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst izmantot maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai risku un maksātspējas pašu novērtējumu. Maksātspējas kapitāla prasību var koriģēt tikai atbilstoši šā likuma 46., 207., 208., 209., 210. un 214.pantā noteiktajam.

(5) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju vai 114.pantā noteikto svārstīguma korekciju, tā novērtē šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto kapitāla prasību izpildes atbilstību divos veidos — ņemot un neņemot vērā šīs korekcijas.

66.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver vismaz administratīvos un grāmatvedības procesus un iekšējās kontroles procedūras, nodrošinot atbilstošu iekšējās informācijas apmaiņu visos šīs sabiedrības līmeņos.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles sistēma ietver darbības atbilstības funkciju. Par darbības atbilstības funkciju atbildīgā persona veic šādus pienākumus:

1) novērtē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības atbilstību šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas ir šai sabiedrībai saistošas, un sagatavo valdei ziņojumu par konstatētajām neatbilstībām;

2) novērtē tiesiskajā vidē sagaidāmo izmaiņu iespējamo ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbību, kā arī identificē un novērtē atbilstības risku;

3) par katru šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā veikto novērtējumu sagatavo rakstveida ziņojumu attiecīgās sabiedrības valdei.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde izskata par darbības atbilstības funkciju atbildīgās personas sagatavoto ziņojumu, attiecībā uz katru konstatēto trūkumu un sniegto ieteikumu pieņem lēmumu par veicamajiem pasākumiem un nodrošina pieņemto lēmumu izpildi.

(4) Prasības šajā pantā minēto sistēmu elementiem un darbības atbilstības funkcijai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

67.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina efektīvu iekšējā audita funkcijas darbību.

(2) Par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona:

1) vismaz reizi gadā novērtē iekšējās kontroles sistēmas un citu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmas elementu atbilstību šīs sabiedrības darbībai;

2) vismaz reizi gadā novērtē iekšējās kontroles sistēmas un citu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmas elementu darbības efektivitāti;

3) vismaz reizi gadā sagatavo rakstveida ziņojumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padomei un valdei par pārbaudes laikā konstatētajiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmā un citos šīs sabiedrības pārvaldības sistēmas elementos un sniedz ieteikumus to uzlabošanai.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde izskata par iekšējā audita funkciju atbildīgās personas sagatavoto ziņojumu, attiecībā uz katru konstatēto trūkumu un sniegto ieteikumu pieņem lēmumu par veicamajiem pasākumiem un nodrošina pieņemto lēmumu izpildi.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina, ka par iekšējā audita funkciju atbildīgās personas darbība ir objektīva un neatkarīga no šīs sabiedrības darbības funkcijām.

(5) Prasības šajā pantā minētajai iekšējā audita funkcijai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

68.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina efektīvas aktuārās funkcijas darbību.

(2) Par aktuāro funkciju atbildīgā persona:

1) koordinē tehnisko rezervju aprēķināšanu;

2) nodrošina tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto metodoloģiju, modeļu un pieņēmumu piemērotību;

3) novērtē tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti;

4) salīdzina tehniskās rezerves vislabāko aplēsi ar pieredzi;

5) informē valdi par tehnisko rezervju aprēķinu ticamību un atbilstību;

6) pārrauga tehnisko rezervju aprēķinu šā likuma 109.pantā noteiktajā gadījumā;

7) izsaka viedokli par kopējo risku parakstīšanas politiku;

8) izsaka viedokli par cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojuma atbilstību;

9) saskaņā ar šā likuma 64.panta prasībām piedalās efektīvas risku pārvaldības sistēmas izveidē, lai nodrošinātu risku modelēšanu kapitāla prasību aprēķināšanai atbilstoši šā likuma XIV un XV nodaļā noteiktajam vai pārapdrošināšanas sabiedrības risku un maksātspējas pašu novērtējumu atbilstoši šā likuma 65.pantam.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina, ka šā panta otrajā daļā minētos pienākumus izpilda personas ar aktuārmatemātikas un finanšu matemātikas zināšanām un pieredzi, kas atbilst attiecīgās sabiedrības darbības veidiem, to apjomam un apdrošināšanas darbībai raksturīgo risku sarežģītībai, un tas ir uzskatāmi pierādāms, šīm personām izmantojot piemērotus profesionālos un citus standartus.

(4) Prasības šajā pantā minētajai aktuārajai funkcijai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

69.pants. (1) Par apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izpildinstitūcijas locekli var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru ir atbildīga;

2) tai ir ne mazāk kā triju gadu darba pieredze attiecīgajā jomā;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atņemtas un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

5) tā nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai tai ir noņemta vai dzēsta sodāmība, vai tā nav saukta pie kriminālatbildības.

(2) Pirms šā panta pirmajā daļā minētā persona sāk pildīt amata pienākumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība par to informē Latvijas Banku. Latvijas Banka ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemta šajā daļā minētā informācija, izvērtē personas atbilstību šā panta pirmās daļas prasībām. Latvijas Banka šajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu aizliegt personai ieņemt šā panta pirmajā daļā noteikto amatu, ja tā neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai personai un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai.

(3) Latvijas Banka var ierosināt, lai no amata nekavējoties tiek atsaukts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis, ja tas neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām vai neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izstrādāto politiku vai procedūru.

70.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina visu noslēgto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu reģistrāciju. Reģistru kārto elektroniski, tajā iekļauj minēto līgumu un to grozījumu tekstu, un reģistra programmnodrošinājums dod iespēju izsekot visiem ierakstiem un grozījumiem, kas ierakstos izdarīti iepriekš.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina visu noslēgto ieguldījumu līgumu, cedētās pārapdrošināšanas līgumu un retrocesijas līgumu, kā arī ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājiem noslēgto līgumu reģistrāciju. Reģistru kārto elektroniski, tas ietver minēto līgumu un to grozījumu tekstus, un reģistra programmnodrošinājums dod iespēju izsekot visiem iepriekš izdarītajiem ierakstiem un grozījumiem tajos.

(3) Ja riskus nodod cedētajā pārapdrošināšanā un retrocesijā, izmantojot pārapdrošināšanas izplatītāja pakalpojumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā ir dokumenti, kuri atklāj cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojumu un pārapdrošināšanas izplatītājam samaksātās komisijas atlīdzības apmēru.

71.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina sūdzību pārvaldības kārtību, nodrošinot sūdzībā norādīto faktu pārbaudi, iespējamo interešu konfliktu konstatēšanu un novēršanu, un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. Rakstveida informācija par sūdzību izskatīšanas procesu ir brīvi pieejama apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība regulāri izskata saņemtās sūdzības, analizē tās, izvērtē to iemeslus un cēloņus, kā arī veic pasākumus konstatēto cēloņu novēršanai.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina saņemto sūdzību un sniegto atbilžu elektronisku reģistrāciju.