Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums

183.pants. (1) Šo nodaļu piemēro tādiem kopapdrošināšanas darījumiem Eiropas Savienības teritorijā, kuri attiecas uz vienu vai vairākiem riskiem, kas ietilpst šā likuma 19.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā un pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:

1) risks ir liels risks;

2) risku, izmantojot vienu apdrošināšanas līgumu un kopēju apdrošināšanas prēmiju attiecībā uz vienu un to pašu laikposmu, sedz divi vai vairāki apdrošināšanas komersanti katrs savas daļas apmērā kā līdzapdrošinātājs, vienam no tiem esot vadošajam apdrošināšanas komersantam;

3) risks atrodas Eiropas Savienības teritorijā;

4) lai segtu risku, tiek uzskatīts, ka vadošais apdrošināšanas komersants sedz visu risku;

5) vismaz viens no līdzapdrošinātājiem piedalās apdrošināšanas līguma noslēgšanā ar tāda galvenā biroja vai filiāles starpniecību, kas veic komercdarbību kādā dalībvalstī, kura nav vadošā apdrošināšanas komersanta dalībvalsts;

6) vadošais apdrošināšanas komersants pilnībā uzņemas kopapdrošināšanas darbības vadību, it īpaši nosaka apdrošināšanas noteikumus un tarifa likmi.

(2) Šā likuma XIX nodaļu piemēro tikai attiecībā uz vadošo apdrošināšanas komersantu.

(3) Kopapdrošināšanas darījumiem, kuri neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem, tiek piemēroti citi šā likuma noteikumi, izņemot šīs nodaļas noteikumus.

184.pants. (1) Tehnisko rezervju apmēru nosaka atsevišķie līdzapdrošinātāji atbilstīgi to mītnes dalībvalsts noteikumiem vai — gadījumā, ja šādu noteikumu nav, — atbilstīgi minētajā valstī pieņemtajai praksei.

(2) Neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā noteiktā, tehniskās rezerves ir vismaz vienādas ar rezervi, ko vadošais apdrošinātājs noteicis saskaņā ar savas mītnes dalībvalsts noteikumiem.

185.pants. Līdzapdrošinātāju rīcībā ir statistikas dati par to Eiropas Savienības kopapdrošināšanas darbību apjomu, kurās tie piedalās, un par attiecīgajām dalībvalstīm.

186.pants. Izbeidzot apdrošināšanas komersanta darbību, saistības, kas izriet no līdzdalības Eiropas Savienības kopapdrošināšanas līgumos, īsteno tāpat kā saistības, kas izriet no citiem minētā apdrošināšanas komersanta apdrošināšanas līgumiem, neatkarīgi no apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju valstiskās piederības.

187. pants. Nodrošinot šīs nodaļas prasību īstenošanu, Latvijas Banka sadarbojas, konsultējas un apmainās ar visu nepieciešamo informāciju ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm.

XXIV nodaļaPalīdzības apdrošināšana

188.pants. Palīdzības apdrošināšana ir tāda apdrošināšana, kas paredz saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu nodrošināt apdrošinātajam tūlītēju palīdzības sniegšanu gadījumos, kad tas ir nokļuvis grūtībās ceļojuma laikā, esot prom no savām mājām vai arī esot prom no savas pastāvīgās dzīvesvietas. Šāda palīdzība ir naudas maksājums vai pakalpojuma sniegšana apdrošinātajam.

189.pants. (1) Par palīdzības sniegšanu nelaimes vai transportlīdzekļa bojājuma gadījumā, kas noticis ceļojuma laikā, atzīst:

1) transportlīdzekļa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var veikt tā remontu, kā arī autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt ceļojumu;

2) transportlīdzekļa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz to mītnes zemi vai vietu, no kuras tie devušies ceļojumā, vai uz ceļojuma galamērķi;

3) citus apdrošināšanas līgumā paredzētos pakalpojumus vai naudas izmaksas.

(2) Palīdzības apdrošināšana neietver šā likuma 3.panta pirmās daļas 6. un 8.punktā noteiktos pakalpojumus.

190.pants. Apdrošinātājs, kurš vēlas veikt palīdzības apdrošināšanu, ir tiesīgs izmantot pakalpojumus, ko sniedz cita persona, kurai ir personāls un aprīkojums, ieskaitot sertificētu medicīnisko personālu, kā arī citi līdzekļi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi šajā apdrošināšanas veidā.

XXV nodaļaJuridisko izdevumu apdrošināšana

191.pants. (Izslēgts ar 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

192.pants. (Izslēgts ar 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

193.pants. (Izslēgts ar 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

XXVI nodaļaLielo risku apdrošināšana

194.pants. Lielie riski ir:

1) apdrošinātie riski šādos apdrošināšanas veidos:

2) apdrošinātie riski šādos apdrošināšanas veidos, ja apdrošinājuma ņēmējs nodarbojas ar komercdarbību vai ir brīvās profesijas pārstāvis un apdrošinātie riski attiecas uz apdrošinājuma ņēmēja profesionālo darbību vai komercdarbību:

3) apdrošinātie riski šādos apdrošināšanas veidos, ja apdrošinājuma ņēmējs pārsniedz vismaz divus no trim šādiem kritērijiem — tā bilances kopsumma pārsniedz 6,6 miljonus euro, neto apgrozījums — 13,6 miljonus euro, pārskata gadā vidējais darbinieku skaits — 250 cilvēkus:

195.pants. Ja apdrošinājuma ņēmējs ietilpst komercsabiedrību grupā, kurai tiek veidots konsolidētais gada pārskats, šā likuma 194.panta 3.punktā noteiktos kritērijus piemēro, pamatojoties uz konsolidēto gada pārskatu.

196.pants. Dalībvalsts apdrošinātājs var veikt lielo risku apdrošināšanu, neievērojot šā likuma 155. un 158.panta prasības.

XXVI1 nodaļaObligātā apdrošināšana

196.1 pants. (Izslēgts ar 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

196.2 pants. (Izslēgts ar 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

F sadaļaApdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzība

XXVII nodaļaGrupas uzraudzības piemērošanas joma

197.pants. (1) Grupas uzraudzība ietver to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību grupas līmenī, kuras ir grupas sastāvā. Šā likuma prasības attiecībā uz individuālu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību turpina piemērot katrai atsevišķai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ja vien grupas uzraudzība neparedz citādu kārtību saskaņā ar šīs sadaļas prasībām.

(2) Uzraudzība grupas līmenī tiek piemērota:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras ir dalības sabiedrības vismaz vienā apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas sabiedrībā, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātājā vai dalībvalsts vai ārvalsts pārapdrošinātājā, saskaņā ar šā likuma 69.pantu un XXIX, XXX, XXXI un XXXII nodaļu;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, saskaņā ar šā likuma 69.pantu un XXIX, XXX, XXXI un XXXII nodaļu;

3) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātes sabiedrība ir ārvalstī reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ārvalsts apdrošinātājs vai ārvalsts pārapdrošinātājs, saskaņā ar šā likuma 241., 242., 243., un 244.pantu;

4) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātes sabiedrība ir daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, saskaņā ar šā likuma 245.pantu.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1.punktā minētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai šā panta otrās daļas 2.punktā minētā dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir vai nu saistītā sabiedrība regulētai komercsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai pati ir regulētā komercsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, uz kuru attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Finanšu konglomerātu likumu, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm var pieņemt lēmumu minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai minētās apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības līmenī neveikt šā likuma 218.pantā minēto riska koncentrācijas uzraudzību vai šā likuma 219.pantā minēto grupas iekšējo darījumu uzraudzību, vai abu minēto veidu uzraudzību.

(4) Ja jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir saistošas šā likuma prasības un līdzvērtīgas Finanšu konglomerātu likuma prasības, it īpaši attiecībā uz risku pārvaldību un iekšējo kontroli, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, ir tiesīga pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm piemērot šai sabiedrībai vienīgi Finanšu konglomerātu likuma prasības.

(5) Ja jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir saistošas šā likuma prasības un līdzvērtīgas Kredītiestāžu likuma prasības, it īpaši attiecībā uz risku pārvaldību un iekšējo kontroli, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, ir tiesīga pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm piemērot šai sabiedrībai vienīgi tā likuma prasības, kurš attiecas uz lielāko finanšu sektoru, kas noteikts saskaņā ar Finanšu konglomerātu likumu.

(6) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, informē Eiropas Banku iestādi un EAAPI par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

198.pants. Grupas uzraudzības piemērošana saskaņā ar šā likuma 197.panta prasībām neietver individuāla ārvalsts apdrošinātāja, ārvalsts pārapdrošinātāja, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības uzraudzību, izņemot šā likuma 69.panta prasības, kas attiecas uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām.

199.pants. (1) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, katrā atsevišķā gadījumā var lemt par komercsabiedrības neiekļaušanu šā likuma 197.pantā minētajā grupas uzraudzībā, ja ir konstatēts viens no šādiem nosacījumiem:

1) komercsabiedrība ir reģistrēta ārvalstī, kurā ir juridiski šķēršļi vajadzīgās informācijas nodošanai. Šāda komercsabiedrība iekļaujama grupas maksātspējas aprēķinā Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā;

2) komercsabiedrība, kura būtu iekļaujama, ir nenozīmīga attiecībā uz grupas uzraudzības mērķiem;

3) komercsabiedrības iekļaušana būtu nepiemērota vai maldinoša attiecībā uz grupas uzraudzības mērķiem.

(2) Ja vienas grupas dažas komercsabiedrības, vērtējot katru atsevišķi, var izslēgt no grupas uzraudzības piemērošanas jomas saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punkta prasībām, tās tomēr iekļauj grupas uzraudzībā, ja, vērtējot kopā, tās ir nozīmīgas.

(3) Ja Latvijas Banka kā grupas uzraudzības iestāde uzskata, ka kāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nav iekļaujama grupas uzraudzībā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. un 3.punkta prasībām, tā pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar pārējām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

(4) Ja dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas veic grupas uzraudzību, kādu Latvijas Republikā reģistrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību nav iekļāvusi grupas uzraudzībā, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt grupas mātes sabiedrībai jebkādu informāciju, kas nepieciešama attiecīgās Latvijas Republikā reģistrētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzībai.

XXVIII nodaļaGrupas uzraudzības līmeņi

200.pants. (1) Ja šā likuma 197.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir meitas sabiedrība citai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, dalībvalsts apdrošinātājam, dalībvalsts pārapdrošinātājam vai dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, šā likuma 69.pantu un XXIX, XXX, XXXI un XXXII nodaļu piemēro tikai galējās mātes sabiedrības, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, dalībvalsts apdrošinātājs, dalībvalsts pārapdrošinātājs vai dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, līmenī.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā galējā mātes sabiedrība, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ir saistītā sabiedrība regulētai komercsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, uz kuru attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Finanšu konglomerātu likumu, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm var pieņemt lēmumu minētās galējās mātes sabiedrības līmenī neveikt šā likuma 218.pantā minēto riska koncentrācijas uzraudzību vai šā likuma 219.pantā minēto grupas iekšējo darījumu uzraudzību, vai abu minēto veidu uzraudzību.

201.pants. (1) Ja šā likuma 197.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai dalībvalstī reģistrētas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības šā likuma 200.pantā norādītā galējā mātes sabiedrība atrodas citā dalībvalstī, Latvijas Banka, konsultējusies ar grupas uzraudzības iestādi un minēto galējo mātes sabiedrību citā dalībvalstī, ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktajos apstākļos ir tiesīga pieņemt lēmumu par grupas uzraudzības attiecināšanu uz Latvijas Republikā reģistrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas galējo mātes sabiedrību vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību. Šā likuma 69.pantā un XXIX, XXX, XXXI un XXXII nodaļā noteiktās grupas uzraudzības prasības piemēro apakšgrupas līmenī, ievērojot šā panta otrās, trešās, ceturtās, piektās, sestās, septītās un astotās daļas noteikumus. Latvijas Banka sniedz paziņojumu par savu lēmumu gan grupas uzraudzības iestādei, gan dalībvalstī reģistrētai galējai mātes sabiedrībai. Ja Latvijas Banka ir grupas uzraudzības iestāde un ir saņēmusi paziņojumu no citas dalībvalsts uzraudzības iestādes par grupas uzraudzības piemērošanu apakšgrupas līmenī, tā informē uzraugu kolēģiju atbilstoši šā likuma 224.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam.

(2) Attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu galējo mātes sabiedrību Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu ierobežot apakšgrupas uzraudzību līdz vienai vai vairākām šādām grupas finanšu stāvokļa uzraudzības jomām:

1) grupas maksātspējas uzraudzība saskaņā ar šā likuma 203., 204., 205., 206., 207., 208., 209. un 210.pantā noteikto;

2) riska koncentrācijas un grupas iekšējo darījumu uzraudzība saskaņā ar šā likuma 218. un 219.pantā noteikto;

3) riska pārvaldības un iekšējās kontroles uzraudzība saskaņā ar šā likuma 220.pantā noteikto.

(3) Ja Latvijas Banka ir pieņēmusi šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto lēmumu, grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam tiek izmantota tā šā likuma 205.pantā minētā aprēķina metode, kuru grupas uzraudzības iestāde ir atzinusi par piemērojamu attiecībā uz šā likuma 200.pantā minēto dalībvalstī reģistrētu galējo mātes sabiedrību.

(4) Ja Latvijas Banka ir pieņēmusi šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto lēmumu un ja šā likuma 200.pantā minētā dalībvalstī reģistrēta galējā mātes sabiedrība ir ieguvusi grupas uzraudzības iestādes atļauju aprēķināt grupas konsolidēto maksātspējas kapitāla prasību, kā arī grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību individuālo maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz grupas iekšējo modeli, Latvijas Republikā reģistrētas galējās mātes sabiedrības grupas maksātspējas kapitāla aprēķinam tiek izmantots grupas iekšējais modelis.

(5) Ja Latvijas Banka uzskata, ka Latvijas Republikā reģistrētas galējās mātes sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no grupas uzraudzības iestādes apstiprinātā iekšējā modeļa, un ja Latvijas Republikā reģistrēta galējā mātes sabiedrība pienācīgi neņem vērā Latvijas Bankas lēmumā ietvertos norādījumus, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu minētās Latvijas Republikā reģistrētas galējās mātes sabiedrības grupas maksātspējas kapitāla prasībai, kas izriet no iekšējā modeļa piemērošanas, vai — izņēmuma gadījumos —, ja šāda papildu kapitāla prasība nav piemērojama, pieprasīt, lai minētā komercsabiedrība aprēķina savu grupas maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā Latvijas Banka sniedz paziņojumu par savu lēmumu gan grupas uzraudzības iestādei, gan Latvijas Republikā reģistrētai galējai mātes sabiedrībai. Ja Latvijas Banka ir grupas uzraudzības iestāde un ir saņēmusi paskaidrojošu paziņojumu no citas dalībvalsts uzraudzības iestādes par šā panta piektajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu attiecībā uz papildu kapitāla prasības noteikšanu vai standarta formulas piemērošanu apakšgrupas līmenī, tā informē uzraugu kolēģiju atbilstoši šā likuma 224.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam.

(7) Ja Latvijas Banka ir pieņēmusi šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto lēmumu, minētā komercsabiedrība nav tiesīga iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar šā likuma 213. vai 217.pantu, lai kādai no tās meitas sabiedrībām piemērotu šā likuma 214. un 215.panta prasības.

(8) Latvijas Banka nepieņem vai atceļ šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, ja Latvijas Republikā reģistrēta galējā mātes sabiedrība ir meitas sabiedrība šā likuma 200.pantā minētajai dalībvalstī reģistrētai galējai mātes sabiedrībai, kam ir izsniegta grupas uzraudzības iestādes atļauja, saskaņā ar kuru attiecīgajai meitas sabiedrībai piemērojamas šā likuma 214. un 215.panta prasības.

202.pants. (1) Ja Latvijas Banka ir pieņēmusi šā likuma 201.pantā minēto lēmumu piemērot Latvijas Republikā reģistrētai galējai mātes sabiedrībai grupas uzraudzību apakšgrupas līmenī, Latvijas Banka ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktajos apstākļos ir tiesīga noslēgt vienošanos ar citā dalībvalstī reģistrētas citas saistītās sabiedrības galējās mātes sabiedrības uzraudzības iestādi, lai veiktu grupas uzraudzību tādas apakšgrupas līmenī, kura aptver vairākas dalībvalstis.

(2) Ja Latvijas Banka un attiecīgā uzraudzības iestāde ir noslēgušas vienošanos atbilstīgi šā panta pirmajai daļai, grupas uzraudzība netiek veikta šā likuma 201.pantā minētās galējās mātes sabiedrības apakšgrupas līmenī, ja tā neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas šā panta pirmajā daļā minētā apakšgrupa. Ja Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu veikt papildu uzraudzību apakšgrupas līmenī un ir noslēgusi šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos, tā sniedz paskaidrojošu paziņojumu par noslēgto vienošanos dalībvalstī reģistrētai galējai mātes sabiedrībai un grupas uzraudzības iestādei, kā arī informē uzraugu kolēģiju atbilstoši šā likuma 224.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam.

(3) Ja Latvijas Banka un attiecīgā uzraudzības iestāde ir noslēgušas vienošanos atbilstīgi šā panta pirmajai daļai, uzraudzība apakšgrupas līmenī tiek piemērota, ievērojot šā likuma 201.panta otrās, trešās, ceturtās, piektās, sestās, septītās un astotās daļas nosacījumus.

XXIX nodaļaGrupas maksātspēja

203.pants. (1) Grupas maksātspējas uzraudzība tiek veikta saskaņā ar šā panta otro daļu, šā likuma 69.pantu un XXXI un XXXII nodaļu.

(2) Lai nodrošinātu grupas maksātspēju, šā likuma 197.panta otrās daļas 1.punktā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības un šā likuma 197.panta otrās daļas 2.punktā minētās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina tāda izmantojamā pašu kapitāla pieejamību grupā, kas vienmēr ir vismaz līdzvērtīgs grupas maksātspējas kapitāla prasībai, ko aprēķina saskaņā ar šā likuma 205., 206., 207., 208., 209. un 210.pantā noteikto.

(3) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, veic grupas maksātspējas izpildes pārbaudi saskaņā ar šā likuma 69.pantā un XXXII nodaļā noteikto. Grupas maksātspējas uzraudzībā tiek piemērotas šā likuma 139.panta un 141.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas prasības.

(4) Tiklīdz dalības sabiedrība ir konstatējusi un informējusi grupas uzraudzības iestādi par savu neatbilstību grupas maksātspējas kapitāla prasībai vai par šādas neatbilstības risku turpmākajos trijos mēnešos, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, informē par to citas uzraugu kolēģijas uzraudzības iestādes, kuras veic grupas finanšu stāvokļa analīzi.

204.pants. (1) Grupas maksātspējas aprēķins ietver grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu un grupas pašu kapitāla aprēķinu. Latvijas Banka nosaka grupas maksātspējas aprēķina biežumu un kārtību, kādā šis aprēķins iesniedzams Latvijas Bankai.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība pastāvīgi uzrauga grupas maksātspējas kapitāla prasību. Ja grupas riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem, kuri ir pēdējā Latvijas Bankai iesniegtā grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķina pamatā, nekavējoties tiek veikts un Latvijas Bankai iesniegts jauns grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķins.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka grupas riska profils ir būtiski mainījies kopš dienas, kurā iesniegts pēdējais grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķins, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, ir tiesīga pieprasīt, lai tiek veikts jauns grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķins.

205.pants. (1) Grupas maksātspējas aprēķinam var izmantot standarta metodi — konsolidētā finanšu pārskata metodi, tādējādi aprēķinot konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, vai alternatīvo metodi — atskaitīšanas un summēšanas metodi, tādējādi aprēķinot summēto grupas maksātspējas kapitāla prasību.

(2) Šā likuma 197.panta otrās daļas 1.punktā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības grupas maksātspējas aprēķinam izmanto konsolidētā finanšu pārskata metodi.

(3) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, pēc konsultēšanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un šā likuma 197.panta otrās daļas 1.punktā minēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrību ir tiesīga pieņemt lēmumu par atskaitīšanas un summēšanas metodes vai kombinētās konsolidētā finanšu pārskata metodes un atskaitīšanas un summēšanas metodes piemērošanu attiecīgās grupas maksātspējas aprēķinam gadījumos, kad konsolidētā finanšu pārskata metode nav atbilstoša.

(4) Grupas maksātspējas aprēķina metodes, to izvēli, vispārīgos principus un aprēķina metožu piemērošanu nosaka Latvijas Banka.

(5) Grupas maksātspējas aprēķina vajadzībām aktīvus un saistības novērtē saskaņā ar šā likuma 98.pantā noteikto.

206.pants. Šā likuma 197.panta otrās daļas 1.punktā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības un šā likuma 197.panta otrās daļas 2.punktā minētās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, kas atbilst šā likuma 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128. un 129.pantā noteiktajam, ja ir saņemta Latvijas Bankas kā grupas uzraudzības iestādes atļauja.

207.pants. (1) Ja grupas iekšējais modelis tiks izmantots ne tikai grupas konsolidētās maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam, bet arī vienas vai vairāku grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību individuālās maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam, pieteikumu par atļauju izmantot grupas iekšējo modeli grupas uzraudzības iestādei iesniedz:

1) šā likuma 197.panta otrās daļas 1.punktā minētajā gadījumā — apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība un tās saistītās sabiedrības kopīgi;

2) šā likuma 197.panta otrās daļas 2.punktā minētajā gadījumā — apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības saistītās sabiedrības kopīgi.

(2) Ja Latvijas Banka ir grupas uzraudzības iestāde, tā nekavējoties informē visas uzraugu kolēģijā iesaistītās uzraudzības iestādes un EAAPI par šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanu, pārsūtot minētajām iestādēm pilnībā aizpildīto pieteikumu, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti. Latvijas Bankai ir tiesības attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu lūgt EAAPI sniegt palīdzību, kas izriet no ES Regulas Nr. 1094/2010 8. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteiktajiem EAAPI uzdevumiem un pilnvarām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā pieteikumā norādāmās informācijas, pievienojamo dokumentu un pieteikuma izskatīšanas kārtību nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

(4) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts pilnībā aizpildīts šā panta pirmajā daļā minētais pieteikums, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, veic visus iespējamos pasākumus, lai, apspriežoties ar iesaistītajām uzraudzības iestādēm, saskaņotu viedokļus un pieņemtu lēmumu (turpmāk — saskaņots lēmums) par pieteikumā minētās atļaujas izsniegšanu.

(5) Ja Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, kas ir saistītā sabiedrība citā dalībvalstī reģistrētai komercsabiedrībai, vai Latvijas Republikā reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības saistītā sabiedrība iesniedz šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu grupas uzraudzības iestādei un Latvijas Banka ir iesaistītā uzraudzības iestāde, Latvijas Banka kopā ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm piedalās saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(6) Ja šā panta ceturtajā daļā minētajā sešu mēnešu laikā kāda no iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir vērsusies EAAPI ar pieprasījumu palīdzēt panākt vienošanos saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 19.pantu, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, atliek šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu, līdz EAAPI viena mēneša laikā ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 19.panta 3.punktu. Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, pieņem šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu saskaņā ar EAAPI lēmumu. Ja lēmumu pieņem grupas uzraudzības iestāde, kas ir citas dalībvalsts uzraudzības iestāde, Latvijas Banka to ievēro, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzību.

(7) Latvijas Banka kā iesaistītā uzraudzības iestāde nav tiesīga vērsties EAAPI ar pieprasījumu palīdzēt panākt vienošanos pēc šā panta ceturtajā daļā minētā perioda beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas.

(8) Ja saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 19. panta 3. punktu EAAPI nepieņem lēmumu, šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu pieņem Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde. Ja lēmumu pieņem grupas uzraudzības iestāde, kas ir citas dalībvalsts uzraudzības iestāde, Latvijas Banka to ievēro, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzību. Šā panta ceturtajā daļā minētais periods tiek uzskatīts par samierināšanas laikposmu ES Regulas Nr. 1094/2010 19.panta 2.punkta izpratnē.

(9) Ja iesaistītās uzraudzības iestādes kopīgi ir pieņēmušas šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, nosūta pieteikuma iesniedzējiem saskaņoto lēmumu.

(10) Ja pēc prasībām pilnībā atbilstoša pieteikuma saņemšanas šā panta ceturtajā daļā norādītajā termiņā netiek pieņemts saskaņots lēmums, lēmumu pieņem Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde. Pieņemot lēmumu, Latvijas Banka ņem vērā visu iesaistīto uzraudzības iestāžu viedokļus un iebildumus, kas izteikti pieteikuma izvērtēšanas sešu mēnešu laikā. Latvijas Banka nosūta lēmumu pieteikuma iesniedzējiem un visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm. Ja lēmumu pieņem grupas uzraudzības iestāde, kas ir citas dalībvalsts uzraudzības iestāde, Latvijas Banka to ievēro, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzību.

(11) Ja Latvijas Banka uzskata, ka tās uzraudzībā esošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kura aprēķina individuālo maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot apstiprināto grupas iekšējo modeli, riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem, kuri nosaka grupas līmenī apstiprināto iekšējo modeli, un ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nav iesniegusi Latvijas Bankai motivētu pamatojumu, ka atšķirības nav būtiskas, vai ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nenovērš šīs atšķirības, Latvijas Banka var noteikt papildu kapitāla prasību saskaņā ar šā likuma 46.pantu.

(12) Izņēmuma gadījumos Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai šā panta vienpadsmitajā daļā minētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aprēķina tās maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot standarta formulu, ja šā panta vienpadsmitajā daļā minētā papildu kapitāla prasība būtu neatbilstoša attiecīgās sabiedrības riska profilam. Latvijas Banka, ja ir konstatēti šā likuma 46.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētie apstākļi, var noteikt papildu kapitāla prasību šīs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai, kas aprēķināta, izmantojot standarta formulu saskaņā ar šā likuma 119.pantā noteikto.

(13) Latvijas Banka šā panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā paredzētajos gadījumos sagatavo un nosūta lēmumu gan tās uzraudzībā esošajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, gan citām uzraugu kolēģijā iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

208.pants. (1) Izvērtējot, vai konsolidētā grupas maksātspējas kapitāla prasība pienācīgi atspoguļo grupas riska profilu, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, īpašu uzmanību pievērš visiem gadījumiem, kad grupas līmenī var rasties apstākļi, kas minēti šā likuma 46.panta pirmajā daļā, it īpaši, ja:

1) grupas līmenī pastāv jebkādi specifiskie riski, ko, izmantojot standarta formulu vai iekšējo modeli, nevarētu pietiekami segt, jo to apmērs ir grūti nosakāms;

2) iesaistītās uzraudzības iestādes saskaņā ar šā likuma 46.pantu un 207.panta vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu ir noteikušas jebkādu papildu kapitāla prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

(2) Ja grupas riska profils nav atspoguļots atbilstīgi šajā likumā noteiktajam, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, var noteikt papildu kapitāla prasību konsolidētajai grupas maksātspējas kapitāla prasībai saskaņā ar šā likuma 46.pantu.

209.pants. Ja grupas maksātspējas aprēķinam tiek izmantota atskaitīšanas un summēšanas metode un no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un tās saistītajām sabiedrībām vai no apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības saistītajām sabiedrībām tiek saņemts kopīgs pieteikums atļaut aprēķināt grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, Latvijas Banka atļaujas izsniegšanai un uzraudzības procesam piemēro šā likuma 207.pantā noteikto.

210.pants. (1) Izvērtējot, vai summētā grupas maksātspējas kapitāla prasība, ko aprēķina saskaņā ar šā likuma 205.pantu, pienācīgi atspoguļo grupas riska profilu, Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērš visiem specifiskajiem riskiem, kuri pastāv grupas līmenī un kurus nevarētu pietiekami segt, jo to apmērs ir grūti nosakāms.

(2) Ja grupas riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem, kuri ir grupas summētās maksātspējas kapitāla prasības pamatā, Latvijas Banka grupas summētajai maksātspējas kapitāla prasībai nosaka papildu kapitāla prasību, ievērojot šā likuma 46.pantā noteikto, kā arī ES Regulas Nr. 2015/35 prasības attiecībā uz apstākļiem papildu kapitāla prasības noteikšanai un papildu kapitāla prasības aprēķina metodoloģijām.

211.pants. (1) Šā likuma 214. un 215.pantu piemēro visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības, ja tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, nav pieņēmusi lēmumu izslēgt meitas sabiedrību no grupas uzraudzības piemērošanas jomas un meitas sabiedrība ir iekļauta grupas uzraudzībā, ko veic Latvijas Banka mātes sabiedrības līmenī saskaņā ar šā likuma prasībām;

2) uz meitas sabiedrību attiecas mātes sabiedrības risku pārvaldības sistēma un iekšējās kontroles sistēma un mātes sabiedrība atbilst iesaistīto uzraudzības iestāžu prasībām par meitas sabiedrības piesardzīgu vadību;

3) mātes sabiedrība ir saņēmusi šā likuma 220.panta sestajā daļā minēto atļauju;

4) mātes sabiedrība ir saņēmusi šā likuma 238.panta otrajā daļā minēto atļauju;

5) mātes sabiedrība ir saņēmusi šā likuma 212.pantā minēto atļauju.

(2) Kritērijus, kurus piemēro, izvērtējot, vai ir ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

212.pants. Šā likuma 214. un 215.panta prasības var piemērot, ja ir saņemta Latvijas Bankas atļauja. Lai saņemtu atļauju, mātes sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu pieteikumu.

213.pants. (1) Kad saņemts pieteikums atļaujai piemērot šā likuma 214. un 215.panta prasības, Latvijas Banka un citas iesaistītās uzraudzības iestādes sadarbojas un apspriežas uzraugu kolēģijā, lai pieņemtu lēmumu par atļaujas izsniegšanu un, ja nepieciešams, izvirzītu citus noteikumus un nosacījumus, kas būtu jāattiecina uz šādu atļauju.

(2) Šā likuma 212.pantā minēto pieteikumu iesniedz tikai Latvijas Bankai, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību. Latvijas Banka informē par to citas uzraugu kolēģijas uzraudzības iestādes un nekavējoties nosūta tām pilnībā aizpildīto pieteikumu.

(3) Latvijas Banka un citas iesaistītās uzraudzības iestādes sadarbojas, lai triju mēnešu laikā pēc tam, kad visas uzraugu kolēģijas uzraudzības iestādes ir saņēmušas šā likuma 212.pantā minēto pieteikumu, pieņemtu saskaņotu lēmumu par atļaujas izsniegšanu.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā triju mēnešu laikā kāda no iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir vērsusies EAAPI ar pieprasījumu palīdzēt panākt vienošanos saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 19.pantu, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, atliek šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu, līdz EAAPI ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 19.panta 3.punktu. Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, pieņem šā panta trešajā daļā minēto lēmumu saskaņā ar EAAPI lēmumu. Ja lēmumu pieņem grupas uzraudzības iestāde, kas ir citas dalībvalsts uzraudzības iestāde, Latvijas Banka to ievēro, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzību.

(5) Latvijas Banka kā iesaistītā uzraudzības iestāde nav tiesīga vērsties EAAPI ar pieprasījumu palīdzēt panākt vienošanos pēc šā panta trešajā daļā minētā perioda beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas.

(6) Ja saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 19. panta 3. punktu EAAPI nepieņem lēmumu, šā panta trešajā daļā minēto lēmumu pieņem Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde. Ja lēmumu pieņem grupas uzraudzības iestāde, kas ir citas dalībvalsts uzraudzības iestāde, Latvijas Banka to ievēro, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzību. Šā panta trešajā daļā minētais periods tiek uzskatīts par samierināšanas laikposmu ES Regulas Nr. 1094/2010 19.panta 2.punkta izpratnē.

(7) Ja iesaistītās uzraudzības iestādes ir pieņēmušas šā panta trešajā daļā minēto saskaņoto lēmumu, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, nosūta šo lēmumu pieteikuma iesniedzējiem.

(8) Ja pēc prasībām pilnībā atbilstoša pieteikuma saņemšanas šā panta trešajā daļā norādītajā termiņā netiek pieņemts saskaņots lēmums, lēmumu pieņem Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde. Pieņemot lēmumu, Latvijas Banka ņem vērā visu iesaistīto uzraudzības iestāžu, kā arī uzraugu kolēģijas citu uzraudzības iestāžu viedokļus un iebildumus, kas izteikti pieteikuma izvērtēšanas triju mēnešu periodā. Latvijas Banka nosūta lēmumu pieteikuma iesniedzējam un visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, sniedzot skaidrojumu par būtiskām atkāpēm no citu iesaistīto uzraudzības iestāžu pieņemtās nostājas. Ja lēmumu pieņem grupas uzraudzības iestāde, kas ir citas dalībvalsts uzraudzības iestāde, Latvijas Banka to ievēro, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzību.

(9) Procedūras, kuras Latvijas Banka ievēro informācijas apmaiņā, realizējot savas tiesības un veicot savus pienākumus saskaņā ar šā panta un šā likuma 214., 215., 216. un 217.panta prasībām, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

214.pants. (1) Meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, ievērojot šā likuma 215.panta noteikumus un saskaņā ar šā panta otro, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.

(2) Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, pamatojoties uz iekšējo modeli, kas grupas līmenī apstiprināts saskaņā ar šā likuma 207.pantu, un Latvijas Banka, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, uzskata, ka šīs sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no minētā iekšējā modeļa, turklāt šī sabiedrība neizpilda Latvijas Bankas lēmumā ietvertos norādījumus, Latvijas Banka šā likuma 46.pantā noteiktajos gadījumos ir tiesīga ierosināt, lai tiek noteikta papildu kapitāla prasība minētās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai, kas aprēķināta, izmantojot iekšējo modeli, vai — izņēmuma gadījumā —, ja šāda papildu kapitāla prasība nav piemērota, pieprasīt, lai meitas sabiedrība aprēķina savu maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot standarta formulu. Latvijas Banka apspriež savu ierosinājumu uzraugu kolēģijā un paziņo šāda ierosinājuma pamatojumu gan meitas sabiedrībai, gan uzraugu kolēģijai.

(3) Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasība ir aprēķināta, izmantojot standarta formulu, un Latvijas Banka, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, uzskata, ka šīs sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no standarta formulas pamatā esošajiem pieņēmumiem, turklāt sabiedrība neizpilda Latvijas Bankas lēmumā ietvertos norādījumus, Latvijas Banka izņēmuma gadījumā ir tiesīga pieprasīt, lai attiecīgā meitas sabiedrība aizstāj standarta formulas aprēķinā izmantoto parametru apakšgrupu ar šai meitas sabiedrībai īpašiem parametriem, aprēķinot dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļus, vai šā likuma 46.pantā minētajos gadījumos noteikt papildu kapitāla prasību minētās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai. Latvijas Banka apspriež savu ierosinājumu uzraugu kolēģijā un paziņo šāda ierosinājuma pamatojumu gan meitas sabiedrībai, gan uzraugu kolēģijai.

(4) Latvijas Banka sadarbojas ar citām uzraugu kolēģijas uzraudzības iestādēm, lai panāktu vienošanos par šā panta otrajā un trešajā daļā minētajiem ierosinājumiem vai par citiem iespējamiem pasākumiem. Latvijas Banka ievēro panākto vienošanos, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzību.

(5) Ja Latvijas Banka un grupas uzraudzības iestāde viena mēneša laikā nespēj pieņemt saskaņotu lēmumu par ierosinājumu, tad jautājumu nodod apspriešanai EAAPI.

(6) Ja šā panta piektajā daļā minētajā periodā Latvijas Banka vai grupas uzraudzības iestāde ir vērsusies EAAPI ar pieprasījumu palīdzēt panākt vienošanos saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 19.pantu, Latvijas Banka, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, atliek šā panta otrajā un trešajā daļā minēto lēmumu pieņemšanu, līdz EAAPI viena mēneša laikā ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 19.pantu. Viens mēnesis tiek uzskatīts par samierināšanas laikposmu ES Regulas Nr. 1094/2010 19.panta 2.punkta izpratnē. Latvijas Banka, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, pieņem šā panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus saskaņā ar EAAPI lēmumu. Latvijas Banka nav tiesīga vērsties EAAPI ar pieprasījumu palīdzēt panākt vienošanos pēc šā panta piektajā daļā minētā perioda beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas uzraugu kolēģijā.

(7) Latvijas Banka paziņo lēmumu meitas sabiedrībai un uzraugu kolēģijai.

(8) Ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus pieņem cita iesaistītā grupas uzraudzības iestāde, Latvijas Banka tos ievēro, veicot grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību.

215.pants. (1) Ja tiek konstatēta meitas sabiedrības neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, ievērojot šā likuma 141.panta nosacījumus, Latvijas Banka, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, nekavējoties nosūta uzraugu kolēģijai meitas sabiedrības iesniegto finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, lai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, panāktu, ka sabiedrība atjauno izmantojamā pašu kapitāla līmeni vai samazina savu riska profilu, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

(2) Darbojoties uzraugu kolēģijā, Latvijas Banka dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm par savu ierosinājumu attiecībā uz lēmumu par finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāna apstiprināšanu četru mēnešu laikā no dienas, kad pirmo reizi konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai.

(3) Ja netiek panākta šā panta otrajā daļā minētā vienošanās, Latvijas Banka, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, pieņem lēmumu attiecībā uz to, vai apstiprināt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, pienācīgi ņemot vērā citu uzraugu kolēģijas uzraudzības iestāžu viedokļus, tai skaitā iebildumus.

(4) Ja Latvijas Banka ir licencējusi meitas sabiedrību un atbilstoši šā likuma 139.pantam ir konstatējusi finanšu stāvokļa pasliktināšanos, tā nekavējoties ziņo uzraugu kolēģijai par to, kādus pasākumus tiek ierosināts veikt. Izņemot ārkārtas situācijas, veicamos pasākumus apspriež uzraugu kolēģijā. Piemērojamos kritērijus, novērtējot, kādas situācijas ir uzskatāmas par ārkārtas situācijām, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

(5) Darbojoties uzraugu kolēģijā, Latvijas Banka dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm par tās ierosinātajiem pasākumiem, kas veicami mēneša laikā pēc paziņošanas dienas.

(6) Ja netiek panākta šā panta piektajā daļā minētā vienošanās, Latvijas Banka, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, pieņem lēmumu attiecībā uz ierosināto pasākumu apstiprināšanu, pienācīgi ņemot vērā citu uzraugu kolēģijas uzraudzības iestāžu viedokļus un iebildumus.

(7) Ja tiek konstatēta meitas sabiedrības neatbilstība minimālajai kapitāla prasībai saskaņā ar šā likuma 142.pantā noteikto, Latvijas Banka, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, nekavējoties nosūta uzraugu kolēģijai meitas sabiedrības iesniegto īstermiņa finanšu plānu, kuru īstenojot meitas sabiedrība triju mēnešu laikā no dienas, kad pirmo reizi konstatēta neatbilstība minimālajai kapitāla prasībai, atjauno izmantojamā pašu kapitāla līmeni, kas sedz minimālo kapitāla prasību, vai samazina meitas sabiedrības riska profilu, lai nodrošinātu atbilstību minimālajai kapitāla prasībai. Latvijas Banka informē uzraugu kolēģiju arī par visiem pasākumiem, kas veikti, lai meitas sabiedrība izpildītu minimālo kapitāla prasību.

(8) Ja Latvijas Banka, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, nav panākusi vienošanos ar grupas uzraudzības iestādi par finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāna, kā arī finansiālā stāvokļa uzlabošanas perioda pagarinājuma apstiprināšanu šā panta otrajā daļā noteiktajā četru mēnešu laikā vai par Latvijas Bankas ierosināto pasākumu apstiprināšanu šā panta piektajā daļā noteiktajā viena mēneša laikā, Latvijas Banka vai grupas uzraudzības iestāde var vērsties EAAPI ar pieprasījumu palīdzēt panākt vienošanos saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 19.pantu. Latvijas Banka, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, atliek šā panta trešajā un sestajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu, līdz EAAPI viena mēneša laikā ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 19.panta 3.punktu. Šā panta otrajā daļā minētie četri mēneši vai piektajā daļā minētais viens mēnesis tiek uzskatīts par samierināšanas laikposmu ES Regulas Nr. 1094/2010 19.panta 2.punkta izpratnē. Latvijas Banka, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, pieņem šā panta trešajā un sestajā daļā minēto lēmumu saskaņā ar EAAPI lēmumu. Latvijas Banka nav tiesīga vērsties EAAPI ar pieprasījumu palīdzēt panākt vienošanos pēc šā panta otrajā un piektajā daļā minētā perioda beigām, pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas uzraugu kolēģijā vai šā panta ceturtajā daļā minētajās ārkārtas situācijās. Latvijas Banka paziņo lēmumu meitas sabiedrībai un uzraugu kolēģijai.

(9) Ja šā panta trešajā un sestajā daļā minētos lēmumus pieņem cita iesaistītā grupas uzraudzības iestāde, Latvijas Banka tos ievēro, veicot grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību.

216.pants. (1) Saskaņā ar šā likuma 214. un 215.pantu noteiktās prasības izbeidz piemērot šādos gadījumos:

1) vairs netiek ievērots šā likuma 211.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījums;

2) vairs netiek ievērots šā likuma 211.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījums un grupa neatjauno atbilstību šim nosacījumam piemērotā laikposmā;

3) vairs netiek ievēroti šā likuma 211.panta pirmās daļas 3. un 4.punkta nosacījumi.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja Latvijas Banka ir grupas uzraudzības iestāde un tā pēc apspriešanās ar uzraugu kolēģiju nolemj vairs neietvert meitas sabiedrību grupas uzraudzībā, ko tā veic, Latvijas Banka nekavējoties informē iesaistīto uzraudzības iestādi un grupas mātes sabiedrību.

(3) Mātes sabiedrība ir atbildīga par to, lai atbilstība šā likuma 211.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punkta nosacījumiem tiktu nodrošināta pastāvīgi. Neatbilstības gadījumā mātes sabiedrība nekavējoties informē Latvijas Banku, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, un attiecīgās meitas sabiedrības uzraudzības iestādi. Mātes sabiedrība iesniedz plānu atbilstības atjaunošanai piemērotā laikposmā.

(4) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, vismaz reizi gadā pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai tiek ievēroti šā likuma 211.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētie nosacījumi. Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, šādu pārbaudi veic arī pēc iesaistītās uzraudzības iestādes pieprasījuma.

(5) Ja pārbaudē konstatē trūkumus, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, pieprasa, lai mātes sabiedrība iesniedz plānu atbilstības atjaunošanai noteiktā termiņā.

(6) Ja pēc apspriešanās ar uzraugu kolēģiju Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, konstatē, ka šā panta trešajā vai piektajā daļā minētais plāns nav efektīvs vai ka tas nav īstenots noteiktajā termiņā, Latvijas Banka pieņem lēmumu, ka šā likuma 211.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētie nosacījumi vairs netiek ievēroti, un nekavējoties par to informē iesaistīto uzraudzības iestādi.

(7) Šā likuma 214. un 215.panta prasību piemērošanu var atsākt, ja mātes sabiedrība iesniedz jaunu pieteikumu un saņem labvēlīgu lēmumu atbilstīgi šā likuma 213.pantā noteiktajai procedūrai.

217.pants. Šā likuma 211., 212., 213., 214., 215. un 216.panta prasības piemēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības.

XXX nodaļaRiska koncentrācija un grupas iekšējie darījumi

218.pants. (1) Riska koncentrācijas uzraudzību grupas līmenī veic Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, saskaņā ar šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā, šā likuma 69.pantā un XXXI un XXXII nodaļā noteikto.

(2) Informāciju par riska koncentrāciju grupas līmenī Latvijas Bankai iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir grupas mātes sabiedrība, vai, ja grupas mātes sabiedrība nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, – tā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru Latvijas Banka norādījusi pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un grupu.

(3) Latvijas Banka pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un grupu nosaka tos riska veidus, par kuriem ziņo attiecīgās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības.

(4) Nosakot riska veidus vai paziņojot savu viedokli par tiem, Latvijas Banka un citas attiecīgās uzraudzības iestādes ņem vērā attiecīgo grupu un grupas riska pārvaldības struktūru.

(5) Lai noteiktu nozīmīgu riska koncentrāciju, par ko nepieciešams ziņot, Latvijas Banka pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un grupu, pamatojoties uz maksātspējas kapitāla prasībām, tehniskajām rezervēm vai abiem šiem rādītājiem, atbilstoši ES Regulai Nr. 2015/35 nosaka piemērotus sliekšņus.

(6) Riska koncentrācijas uzraudzības ietvaros Latvijas Banka uzrauga iespējamo riska negatīvo ietekmi grupā, interešu konflikta risku un riska līmeni vai apjomu.

219.pants. (1) Grupas iekšējo darījumu uzraudzību veic Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, saskaņā ar šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, šā likuma 69.pantā un XXXI un XXXII nodaļā noteikto.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības nekavējoties ziņo Latvijas Bankai, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, par visiem īpaši nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem.

(3) Vajadzīgo informāciju Latvijas Bankai iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir grupas mātes sabiedrība, vai, ja grupas mātes sabiedrība nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, — tā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru Latvijas Banka norādījusi pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un grupu.

(4) Latvijas Banka pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un grupu saskaņā ar šā likuma 218.panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteikto nosaka tos grupas iekšējo darījumu veidus, par kuriem ziņo attiecīgās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības.

XXXI nodaļaRiska pārvaldība un iekšējā kontrole

220.pants. (1) Šā likuma VII un VIII nodaļas prasības piemēro arī grupas līmenī. Visas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras ir pakļautas grupas uzraudzībai saskaņā ar šā likuma 197.panta otrās daļas 1. un 2.punktu, ievieš risku pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmas un informācijas apmaiņas procedūras, nodrošinot, lai šīs sistēmas un procedūras būtu iespējams kontrolēt grupas līmenī.

(2) Grupas iekšējās kontroles sistēma ietver vismaz:

1) attiecībā uz grupas maksātspēju visu darbībai būtisko risku, kuriem tā ir pakļauta, noteikšanas un mērīšanas sistēmu un izmantojamā pašu kapitāla precīzas attiecināšanas uz riskiem sistēmu;

2) pārskatāmas iekšējās informācijas apmaiņas un grāmatvedības procedūras, lai kontrolētu un pārvaldītu grupas iekšējos darījumus un riska koncentrāciju.

(3) Latvijas Bankai, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, vai tās pilnvarotai personai ir tiesības saskaņā ar šā likuma VI nodaļu veikt šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minēto sistēmu, procedūru un novērtēšanas pārbaudi. Latvijas Banka ir tiesīga pilnvarot šā uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība grupas līmenī veic šā likuma 65.pantā noteikto risku un maksātspējas pašu novērtējumu.

(5) Ja grupas maksātspējas aprēķins tiek veikts saskaņā ar šā likuma 205.pantā norādīto standarta metodi, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība sniedz Latvijas Bankai, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, informāciju, kas pierāda patiesu izpratni par atšķirību starp visu grupā ietilpstošo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību summu un grupas konsolidēto maksātspējas kapitāla prasību.

(6) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība pēc tam, kad tā ir saņēmusi Latvijas Bankas, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, atļauju, var veikt šā likuma 65.pantā noteikto risku un maksātspējas pašu novērtējumu grupas līmenī un jebkuras grupas meitas sabiedrības līmenī vienlaikus un sagatavot vienotu dokumentu, kas attiecas uz visiem novērtējumiem. Minēto dokumentu iesniedz iesaistītajām uzraudzības iestādēm vienlaikus. Meitas sabiedrības risku un maksātspējas pašu novērtējumu veic, ievērojot šā likuma 65.pantu.

(7) Risku un maksātspējas pašu novērtējuma veikšana saskaņā ar šā panta piekto daļu neatbrīvo grupas meitas sabiedrības no šā likuma 65.pantā noteikto prasību ievērošanas.

(8) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, pirms šā panta sestajā daļā minētās atļaujas sniegšanas apspriežas ar attiecīgās grupas uzraugu kolēģijas locekļiem un, pieņemot lēmumu, ņem vērā visu attiecīgās grupas uzraugu kolēģijas locekļu viedokļus un iebildumus.

XXXII nodaļaPasākumi grupas uzraudzības atvieglošanai

221.pants. Latvijas Banka veic apdrošināšanas grupas un pārapdrošināšanas grupas uzraudzību šādos gadījumos:

1) grupas uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes ir vienojušās, ka Latvijas Banka veiks grupas uzraudzību;

2) Latvijas Banka veic visu vienā grupā ietilpstošo apdrošināšanas sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību;

3) grupas mātes sabiedrība ir Latvijas Bankas licencēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

4) grupas mātes sabiedrība nav Latvijas Bankas licencēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, bet ir iestājies viens no šādiem gadījumiem: