Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums

222.pants. (1) Latvijas Banka, ņemot vērā iesaistīto uzraudzības iestāžu pieprasījumu un kopīgi vienojoties ar iesaistītajām uzraudzības iestādēm, ir tiesīga atteikties no grupas uzraudzības atbilstoši šā likuma 221.panta prasībām un deleģēt grupas uzraudzību citai uzraudzības iestādei gadījumos, kad Latvijas Bankas veiktā grupas uzraudzība būtu neatbilstoša, ņemot vērā grupas struktūru un grupā ietilpstošo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību veikto darījumu nozīmību citās dalībvalstīs.

(2) Latvijas Banka attiecībā uz katru grupu, kurai tā neveic grupas uzraudzību, bet kuras uzraudzības procesā ir iesaistīta, ir tiesīga reizi gadā pieprasīt, lai tiek izvērtēta piemēroto grupas uzraudzības iestādes izvēles kritēriju atbilstība.

(3) Latvijas Banka pēc šā panta otrajā daļā minētā pieprasījuma izteikšanas vai saņemšanas savas kompetences ietvaros dara visu iespējamo, lai triju mēnešu laikā pieņemtu ar iesaistītajām uzraudzības iestādēm saskaņotu lēmumu par tās dalībvalsts uzraudzības iestādes izvēli, kurai tiks deleģēta grupas uzraudzība. Pirms lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības iestādes nodrošina iespēju grupai izteikt savu viedokli.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktajā laikā Latvijas Banka ir tiesīga konsultēties ar EAAPI jautājumā par tās dalībvalsts uzraudzības iestādes izvēli, kurai tiks deleģēta tādas grupas uzraudzīšana, kuras uzraudzības procesā ir iesaistīta Latvijas Banka. Ja Latvijas Banka vai kāda no grupas uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir sākusi konsultēties ar EAAPI pirms šā panta trešajā daļā noteiktā saskaņotā lēmuma pieņemšanas, tad šā lēmuma pieņemšanu atliek, līdz EAAPI viena mēneša laikā ir pieņēmusi lēmumu. Grupas uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir saistošs EAAPI pieņemtais lēmums par tās dalībvalsts uzraudzības iestādes izvēli, kura veiks grupas uzraudzību. Šā panta trešajā daļā minētais periods tiek uzskatīts par samierināšanas laikposmu ES Regulas Nr. 1094/2010 19.panta 2.punkta izpratnē.

(5) Latvijas Banka kā iesaistītā uzraudzības iestāde nav tiesīga vērsties EAAPI ar pieprasījumu palīdzēt panākt vienošanos pēc šā panta trešajā daļā minētā perioda beigām vai pēc saskaņotā lēmuma pieņemšanas. Latvijas Banka, ja iesaistītās uzraudzības iestādes vienojas deleģēt tai grupas uzraudzību, nosūta pieņemto saskaņoto lēmumu grupai un iesaistītajām uzraudzības iestādēm. Pieņemtais saskaņotais lēmums par tās dalībvalsts uzraudzības iestādes izvēli, kurai tiks deleģēta grupas uzraudzība, ir saistošs Latvijas Bankai un iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

223.pants. Ja šā likuma 222.pantā noteiktajā gadījumā iesaistītās uzraudzības iestādes šā likuma 222.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu par tās dalībvalsts uzraudzības iestādes izvēli, kurai tiks deleģēta grupas uzraudzība, grupas uzraudzību veic Latvijas Banka.

224.pants. (1) Latvijas Banka, nodrošinot grupas uzraudzību, veic šādus pasākumus:

1) ikdienā un krīzes situācijās koordinē būtiskas informācijas par grupas darbību apkopošanu un izplatīšanu, nodrošinot tādas informācijas nodošanu iesaistītajām uzraudzības iestādēm, kura tām nepieciešama uzraudzības funkciju izpildei;

2) pārbauda grupas darbību un tās finansiālo stāvokli;

3) novērtē grupas maksātspējas, risku koncentrācijas un grupas iekšējo darījumu atbilstību šā likuma XXIX un XXX nodaļas prasībām;

4) novērtē grupas pārvaldības sistēmas atbilstību šā likuma 221.panta prasībām un dalības sabiedrības vadības atbilstību šā likuma 58., 59., 60., 61., 62., 63. un 69.panta prasībām;

5) plāno un koordinē grupas uzraudzības procesu gan ikdienā, gan krīzes situācijās, ņemot vērā visu grupā ietilpstošo sabiedrību darbības veidus, to apjomu un šo sabiedrību darbībai raksturīgo risku sarežģītību, kā arī regulāri, ne retāk kā vienu reizi gadā, organizē iesaistīto uzraudzības iestāžu tikšanās pasākumus vai izmanto citus piemērotus sadarbības līdzekļus;

6) pilda citus uzdevumus, veic citus pasākumus un pieņem attiecīgus lēmumus, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību izpildi, veicot grupas uzraudzību, it īpaši vadot grupas iekšējā modeļa apstiprināšanas procesu saskaņā ar šā likuma 207. un 209.panta prasībām un vadot šā likuma 212., 213., 214., 215., 216. un 217.pantā noteiktos procesus.

(2) Latvijas Banka, lai veiktu grupas uzraudzību atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, organizē uzraugu kolēģijas izveidošanu un vada tās darbību.

225.pants. (1) Lai veicinātu uzraugu kolēģijā iesaistīto uzraudzības iestāžu lēmumu un darbību saskaņotību, Latvijas Banka, vadot uzraugu kolēģijas darbību, nodrošina savstarpēju sadarbību, informācijas apmaiņu un konsultāciju procesu šā likuma F sadaļā noteiktajos gadījumos.

(2) Lai varētu nodrošināt grupas uzraudzību atbilstoši šā likuma 224.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, Latvijas Banka ir tiesīga informēt EAAPI un lūgt tās palīdzību gadījumos, kad uzraugu kolēģijā iesaistītā dalībvalsts uzraudzības iestāde nesadarbojas ar Latvijas Banku.

226.pants. (1) Uzraugu kolēģijas sastāvā ietilpst grupas uzraudzības iestāde, visu to dalībvalstu uzraudzības iestādes, kuru teritorijā atrodas meitas sabiedrību galvenie biroji, un EAAPI. Nozīmīgu filiāļu un radniecīgu sabiedrību uzraudzības iestādes arī drīkst piedalīties kolēģijās, ierobežojot savu dalību ar efektīvas informācijas apmaiņas nodrošināšanu. Termins "nozīmīga filiāle" tiek lietots ES Regulas Nr. 2015/35 izpratnē.

(2) Lai nodrošinātu efektīvāku uzraugu kolēģijas darbību, Latvijas Banka ir tiesīga atsevišķu grupas uzraudzības ietvaros veicamo pasākumu izpildes nodrošināšanai iesaistīt ierobežotu uzraugu kolēģijā ietilpstošo uzraudzības iestāžu skaitu.

227.pants. (1) Uzraugu kolēģijas izveidošana un darbība balstās uz vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp grupas uzraudzības iestādi un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā vienošanās par sadarbību nosaka procedūras uzraugu kolēģijas izveidei, tās darbības organizēšanai, konsultēšanās procesam ar EAAPI un gala lēmumu pieņemšanai.

(3) Papildu vienošanās par sadarbību var noteikt procedūras konsultēšanās procesam starp iesaistītajām uzraudzības iestādēm un sadarbības procesam ar citām uzraudzības iestādēm.

228.pants. Latvijas Banka ir tiesīga vērsties ar jautājumu EAAPI, ja uzraugu kolēģijā iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir atšķirīgi viedokļi attiecībā uz vienošanos par sadarbību. Latvijas Bankai ir saistošs EAAPI pieņemtais lēmums par dalībvalsts uzraudzības iestādi, kura veiks grupas uzraudzību.

229.pants. (Izslēgts ar 10.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

230.pants. Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, nosūta EAAPI informāciju par uzraugu kolēģiju darbību un ar uzraugu kolēgiju darbību saistītām grūtībām.

231.pants. (1) Latvijas Banka nekavējoties informē citas grupas uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes, ja grupā ietilpstoša apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru licencējusi Latvijas Banka, ir nonākusi finansiālās grūtībās, kā rezultātā tā varētu neizpildīt saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

(2) Latvijas Banka un citas iesaistītās uzraudzības iestādes paziņo cita citai visu būtisko informāciju, līdzko tā ir pieejama, vai sniedz informāciju pēc iesaistītās uzraudzības iestādes pieprasījuma, lai nodrošinātu, ka būtiskā informācija ir vienādi pieejama visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, tostarp grupas uzraudzības iestādei, un veicinātu citu iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanu saskaņā ar šā likuma prasībām.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ietver vismaz informāciju par grupas un uzraudzības iestāžu veiktajiem pasākumiem un grupas sniegto informāciju.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga informēt EAAPI un lūgt tās palīdzību gadījumos, kad uzraugu kolēģijā iesaistītā dalībvalsts uzraudzības iestāde nav paziņojusi Latvijas Bankai būtisku informāciju, noraida Latvijas Bankas lūgumu sadarboties, it īpaši lūgumu sniegt būtisku informāciju, vai divu nedēļu laikā pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sniegt informāciju nav uzsākusi attiecīgi rīkoties.

(5) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, informē citas grupas uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes un EAAPI par grupas juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru, ņemot vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības sniegto informāciju par ciešajām attiecībām, kā arī šā likuma 91.pantā un 235.panta otrajā un trešajā daļā noteikto.

232.pants. Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, nekavējoties sasauc iesaistīto uzraudzības iestāžu sanāksmi, ja Latvijas Bankas veiktajā grupas uzraudzības procesā vai grupā ietilpstošas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, ko ir licencējusi Latvijas Banka, uzraudzības procesā konstatēta šāda situācija:

1) nav nodrošināta maksātspējas kapitāla prasības vai minimālās kapitāla prasības izpilde un ir konstatēta būtiska šajā likumā noteikto prasību neievērošana;

2) nav nodrošināta grupas maksātspējas kapitāla prasības izpilde un ir konstatēta būtiska šajā likumā noteikto prasību neievērošana;

3) konstatēti citi apstākļi vai iespējama tādu apstākļu iestāšanās, kā rezultātā varētu tikt apdraudēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības saistību izpilde atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

233.pants. (1) Latvijas Banka, ja tās lēmums ietekmē citas uzraudzības iestādes uzraudzības funkciju veikšanu, pirms lēmuma pieņemšanas konsultējas uzraugu kolēģijā ar iesaistītajām uzraudzības iestādēm par:

1) izmaiņām grupā ietilpstošas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku sastāvā, organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kad ir nepieciešams Latvijas Bankas apstiprinājums vai atļauja attiecīgo izmaiņu veikšanai;

2) Latvijas Bankas lēmumu pagarināt šā likuma 141.panta trešajā daļā noteikto termiņu pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram šā likuma 141.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

3) sankciju piemērošanu vai ārkārtēju pasākumu veikšanu būtisku šā likuma prasību neievērošanas gadījumos, tajā skaitā par papildu kapitāla prasības noteikšanu atbilstoši šā likuma 46.pantam vai par citu ierobežojumu izmantošanu attiecībā uz iekšējā modeļa maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanu atbilstoši šā likuma 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128. un 129.pantam.

(2) Latvijas Banka konsultējas ar grupas uzraudzības iestādi, pirms tā pieņem lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu attiecīgajā grupā ietilpstošajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai.

(3) Latvijas Banka, veicot grupas uzraudzību, konsultējas ar citām grupas uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības iestādēm, ja šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minēto informāciju Latvijas Bankai ir sniegusi grupas uzraudzības procesā iesaistīta dalībvalsts uzraudzības iestāde.

(4) Steidzamā gadījumā vai gadījumā, kad no lēmuma pieņemšanas ātruma ir atkarīga tā efektivitāte, Latvijas Banka ir tiesīga neievērot šajā pantā noteikto kārtību pirms lēmuma pieņemšanas konsultēties ar grupas uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības iestādēm. Šādā gadījumā Latvijas Banka pēc lēmuma pieņemšanas nekavējoties informē par to visas grupas uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes.

234.pants. (1) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, lai iegūtu informāciju grupas uzraudzības veikšanai, sadarbojas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas mātes sabiedrības galvenais birojs, bet kura neveic grupas uzraudzību.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kuras teritorijā atrodas mātes sabiedrības galvenais birojs, bet kura nav grupas uzraudzības iestāde, iegūst no mātes sabiedrības informāciju, kas Latvijas Bankai nepieciešama grupas uzraudzības veikšanai.

(3) Lai grupas uzraudzības veikšanai iegūtu informāciju, kas jau ir iesniegta citai uzraudzības iestādei, Latvijas Banka sadarbojas ar attiecīgo uzraudzības iestādi.

234.1 pants. (1) Ja dalībvalsts kredītiestāde vai dalībvalsts ieguldījumu sabiedrība, vai abas ir saistītās sabiedrības ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, Latvijas Banka sadarbojas ar dalībvalsts uzraudzības iestādi, kura veic šīs dalībvalsts kredītiestādes vai dalībvalsts ieguldījumu sabiedrības uzraudzību, sniedzot viena otrai informāciju, kura nepieciešama šā likuma F sadaļā minēto pienākumu izpildei.

(2) Informācija, kas saņemta šā likuma F sadaļā minēto pienākumu izpildei, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un informācijas apmaiņai starp uzraudzības iestādēm piemērojams šā likuma 83. pants.

235.pants. (1) Grupas uzraudzībai pakļautajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, tās dalības sabiedrībām un saistītajām sabiedrībām, kā arī ar tām saistītajām fiziskajām personām ir tiesības savstarpēji apmainīties ar informāciju, kas Latvijas Bankai vai dalībvalsts uzraudzības iestādei nepieciešama grupas uzraudzībai.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība iesniedz Latvijas Bankai, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, visu grupas uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju, piemērojot šā likuma 42.panta prasības grupas līmenī. Informācijas saturu un iesniegšanas termiņus nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt grupas uzraudzībai nepieciešamo informāciju tieši no grupas uzraudzībai pakļautās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības saistītās sabiedrības, dalības sabiedrības un dalības sabiedrības saistītās sabiedrības, ja šī informācija nav saņemta no grupas uzraudzībai pakļautās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības Latvijas Bankas noteiktajā termiņā.

(4) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, ir tiesīga piemērot šā likuma 42. panta ceturtajā un piektajā daļā minētos atbrīvojumus grupas līmenī, ja katrai grupā ietilpstošajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai tiek piemēroti minētie atbrīvojumi, ņemot vērā grupas darbības veidus, to apjomu un grupas darbībai raksturīgo risku sarežģītību.

236.pants. Latvijas Banka vai tās pilnvarotas personas var klātienē pārbaudīt grupas uzraudzībai iesniegtās informācijas patiesumu grupas uzraudzībai pakļautajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, ar to saistītajā sabiedrībā, tās mātes sabiedrībā un ar mātes sabiedrību saistītajā sabiedrībā, un šīs komercsabiedrības nedrīkst atteikties sniegt informāciju, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

237.pants. (1) Ja grupas uzraudzības veikšanai ir jāpārbauda informācija par sabiedrību, kura atrodas citas dalībvalsts teritorijā, Latvijas Bankai ir tiesības pilnvarot pārbaudes veikšanai attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi.

(2) Pēc dalībvalsts uzraudzības iestādes pieprasījuma Latvijas Banka vai tās pilnvarotas personas vai ar Latvijas Bankas atļauju dalībvalsts uzraudzības iestāde vai tās pilnvarotas personas var veikt grupas uzraudzībai sniegtās informācijas patiesuma pārbaudi Latvijas Republikā reģistrētajās komercsabiedrībās, kas ir dalībvalstī reģistrētas grupas uzraudzībai pakļautā dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja dalības sabiedrības, saistītās sabiedrības vai dalības sabiedrības saistītās sabiedrības. Par veiktās pārbaudes rezultātiem tiek informēta grupas uzraudzības iestāde.

(3) Latvijas Bankai šā panta otrajā daļā minēto pieprasījumu iesniegusī dalībvalsts uzraudzības iestāde ir tiesīga piedalīties pārbaudē gadījumos, kad grupas uzraudzības procesa nodrošināšanai sniegtās informācijas patiesumu pārbauda Latvijas Banka vai tās pilnvarotas personas.

(4) Latvijas Bankai ir tiesības informēt EAAPI un lūgt tās palīdzību gadījumos, kad dalībvalsts uzraudzības iestāde, kuru Latvijas Banka saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir pilnvarojusi veikt pārbaudi, divu nedēļu laikā nav sākusi attiecīgi rīkoties.

(5) EAAPI ir tiesības piedalīties pārbaudēs, ja tās kopīgi veic divas vai vairāk uzraudzības iestādes.

238.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība katru gadu publisko ziņojumu par grupas maksātspēju un finansiālo stāvokli. Ziņojumā uzrāda gan kvalitatīvos un kvantitatīvos, gan iepriekšējos, pašreizējos un plānotos datus vai jebkuras to kombinācijas, kā arī informāciju no iekšējiem un ārējiem informācijas avotiem.

(2) Ja tiek saņemta grupas uzraudzības iestādes atļauja, tad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība var sagatavot vienotu ziņojumu par maksātspēju un finansiālo stāvokli, kurā iekļauj:

1) informāciju grupas līmenī;

2) atsevišķi identificējamu informāciju par ikvienu grupas meitas sabiedrību.

(3) Pirms šā panta otrajā daļā minētās atļaujas izsniegšanas Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, apspriežas ar uzraugu kolēģijas locekļiem un izvērtē citu uzraugu kolēģijā ietilpstošo uzraudzības iestāžu viedokļus, to skaitā iebildumus.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētajā ziņojumā nav iekļauta informācija par meitas sabiedrību, kuru pieprasa sniegt Latvijas Banka, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, un ja neiekļautā informācija ir būtiska, Latvijas Banka pieprasa attiecīgajai meitas sabiedrībai atklāt nepieciešamo papildu informāciju.

(5) Latvijas Banka nosaka prasības attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu.

239.pants. (1) Latvijas Bankas veiktajam grupas uzraudzības procesam pakļautā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties iesniedz Latvijas Bankai pasākumu plānu ar norādītiem konkrētu pasākumu izpildes termiņiem šādos gadījumos:

1) grupā ietilpstošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbība neatbilst šā likuma XXIX, XXX un XXXI nodaļas prasībām;

2) nav konstatēta grupā ietilpstošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības neatbilstība šā likuma XXIX, XXX un XXXI nodaļas prasībām, taču ir konstatēti grupas darījumi, risku koncentrācija vai citi apstākļi vai konstatēts, ka ir iespējama tādu apstākļu iestāšanās, kā rezultātā varētu tikt apdraudēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības saistību izpilde atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

(2) Latvijas Banka nekavējoties informē citas grupas uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes par konstatētajiem apstākļiem atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajam, ja:

1) apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī un Latvijas Banka neveic grupas uzraudzību;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs atrodas Latvijas Republikā, bet Latvijas Banka neveic grupas uzraudzību.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga saskaņot ar grupas uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības iestādēm atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajam konstatēto apstākļu novēršanas izpildi.

(4) Šā likuma 52.1 panta pirmās daļas, 93. panta un 94. panta pirmās, piektās un sestās daļas noteikumi attiecas arī uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, ja apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība nepilda šā likuma F sadaļā minētās prasības.

240.pants. (1) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām informāciju un dokumentus par to darbību.

(2) Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības pieprasīto informāciju iesniedz Latvijas Bankas noteiktajos termiņos, un tās nedrīkst iesniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

XXXIII nodaļaĀrvalstu uzraudzības režīma līdzvērtības noteikšana

241.pants. (1) Šā likuma 197.panta otrās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā Latvijas Banka pārbauda, vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, kuru mātes sabiedrība atrodas ārvalstī, uzraudzību veic ārvalsts uzraudzības iestāde, kuras uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs šajā likumā noteiktajam, lai grupas līmenī uzraudzītu šā likuma 197.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības.

(2) Ja Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par ārvalsts uzraudzības režīma līdzvērtības atzīšanu, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, nosaka, vai ārvalsts uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs šajā likumā noteiktajam, pamatojoties uz Eiropas Komisijas pieņemtajiem lēmumiem un pirms lēmuma pieņemšanas ar EAAPI atbalstu konsultējoties ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm. Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, attiecībā uz ārvalsti nepieņem lēmumus, kas būtu pretrunā jebkuram iepriekš pieņemtajam lēmumam attiecībā uz šo valsti, izņemot gadījumus, kad nepieciešams ņemt vērā nozīmīgas izmaiņas dalībvalsts uzraudzības režīmā un ārvalsts uzraudzības režīmā.

(21) Ja Latvijas Banka nepiekrīt dalībvalsts uzraudzības iestādes lēmumam par ārvalsts uzraudzības režīma līdzvērtības noteikšanu, tā triju mēnešu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas ir tiesīga vērsties EAAPI un lūgt tās palīdzību minētā jautājuma atrisināšanā.

(3) Pieņemot šajā pantā noteikto lēmumu, Latvijas Banka ievēro ES Regulu Nr. 2015/35.

(4) Ja Eiropas Komisija ir pieņēmusi regulu, nosakot ārvalsts uzraudzības režīma pagaidu līdzvērtību, Latvijas Banka piemēro šā likuma 242.pantu, izņemot gadījumu, kad Latvijas Republikā reģistrētas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības bilances summa pārsniedz ārvalstī reģistrētas mātes sabiedrības bilances summu. Šajā gadījumā grupas uzraudzības pienākumus izpilda Latvijas Banka, ja tā ir izraudzīta par grupas uzraudzības iestādi.

242.pants. Ja atbilstoši šā likuma 241.pantā noteiktajam tiek atzīts, ka ārvalsts uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs šajā likumā noteiktajam, Latvijas Banka, sadarbojoties ar ārvalsts uzraudzības iestādi, piemēro šā likuma XXXII nodaļas prasības.

243.pants. (1) Ja saskaņā ar šā likuma 241.pantu Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu, ka ārvalsts uzraudzības režīms nav līdzvērtīgs šajā likumā noteiktajam grupas uzraudzības režīmam, vai ja šā likuma 242.panta prasības nav spēkā saskaņā ar šā likuma 241.panta ceturtajā daļā minēto izņēmuma gadījumu atzītās pagaidu līdzvērtības piemērošanā, Latvijas Banka veic grupas uzraudzību saskaņā ar šā likuma 203., 204., 205., 206., 207., 208., 209. un 210.panta un XXX, XXXI un XXXII nodaļas prasībām vai saskaņā ar vienu no metodēm, kas norādītas šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā.

(2) Šā likuma 203., 204., 205., 206., 207., 208., 209. un 210.pantā un XXX, XXXI un XXXII nodaļā norādītie vispārējie principi tiek piemēroti un metodes izmantotas ārvalstī reģistrētas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ārvalsts apdrošinātāja vai ārvalsts pārapdrošinātāja līmenī.

(3) Latvijas Banka var izmantot citas metodes, ar kurām nodrošina atbilstošu grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, ja izraudzītās metodes pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir apstiprinājusi grupas uzraudzības iestāde.

(4) Latvijas Banka var pieprasīt, lai tiek izveidota dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai dalībvalstī reģistrēta jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un piemērot grupas uzraudzību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātes sabiedrība ir minētā dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, saskaņā ar šā likuma 197.panta otrās daļas 2.punktu.

(5) Latvijas Bankas izraudzītās metodes ļauj sasniegt grupas uzraudzības mērķus, un par tām tiek paziņots citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un Eiropas Komisijai.

244.pants. (1) Ja šā likuma 241.panta pirmajā daļā noteiktā mātes sabiedrība ir ārvalsts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai ārvalsts jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība, šā likuma 241.pantā noteikto līdzvērtības pārbaudi piemēro galējās mātes sabiedrības līmenī.

(2) Ja atbilstoši šā likuma 241.pantam Latvijas Banka nekonstatē ārvalsts uzraudzības režīma līdzvērtību galējās mātes sabiedrības līmenī, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu par tādas ārvalsts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, ārvalsts jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības režīma līdzvērtības atzīšanu, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība zemākā līmenī.

(3) Ja ir pieņemts šā panta otrajā daļā minētais lēmums un Latvijas Banka ir grupas uzraudzības iestāde, Latvijas Banka informē par lēmumu grupas uzraudzībai pakļauto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību. Ja Latvijas Banka nekonstatē ārvalsts uzraudzības režīma līdzvērtību šajā likumā noteiktajam grupas uzraudzības režīmam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrības zemākā līmenī, grupas uzraudzībā piemēro šā likuma 243. pantu.

245.pants. (1) Ja vienas vai vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību mātes sabiedrība ir daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Banka īsteno to grupas iekšējo darījumu uzraudzību, kurus veic minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kā arī tās saistītās sabiedrības.

(2) Grupas iekšējo darījumu uzraudzība tiek veikta saskaņā ar šā likuma 219., 231., 232., 233., 234., 235., 236., 237. un 239.pantā noteikto.

G sadaļaApdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumi, maksātnespējas process, likvidācija un apdrošināto interešu aizsardzība

XXXIV nodaļaReorganizācijas pasākumi

246.pants. (1) Šā likuma XXXIV, XXXV, XXXVI un XXXVII nodaļas normas piemēro:

1) apdrošināšanas sabiedrībām;

2) ārvalstu apdrošinātāju filiālēm.

(2) Citas reorganizācijas pasākumus un likvidāciju regulējošās normas piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar XXXIV, XXXV, XXXVI un XXXVII nodaļas normām.

247.pants. (1) Lēmumu par Latvijas Republikā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumiem ir tiesīgas pieņemt tikai Latvijas Republikas kompetentas iestādes normatīvajos aktos tām noteiktās kompetences ietvaros.

(2) Apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumi neierobežo turpmāko likvidāciju vai nav priekšnoteikums tās turpmākai likvidācijai.

248.pants. Latvijas Banka nekavējoties informē citu dalībvalstu uzraudzības iestādes par lēmumiem vai darbībām, kas saistītas ar tādas apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumiem, kurai ir kreditori vai filiāles attiecīgajās dalībvalstīs vai kura attiecīgajās dalībvalstīs sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli.

249.pants. (1) Ja kompetenta iestāde pieņem lēmumu veikt tādas apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumus, kurai ir no apdrošināšanas līgumiem izrietoši kreditori citā dalībvalstī vai kurai ir filiāle citā dalībvalstī, vai kura citā dalībvalstī sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli, administrators vai tā pilnvarota persona pēc šāda lēmuma spēkā stāšanās nekavējoties nosūta to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nekavējoties nosūta paziņojumu par pieņemto lēmumu un lēmuma lemjošās daļas izrakstu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".

(2) Latvijas Banka nodrošina no dalībvalstu kompetentām iestādēm saņemto ar reorganizācijas pasākumiem saistīto paziņojumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Latvijas Bankas mājaslapā internetā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums tiek sagatavots Latvijas Republikas valsts valodā. Paziņojumā norāda tā mērķi, tiesisko pamatu, piemērojamos normatīvos aktus, kompetentu iestādi, kurai lieta ir piekritīga, administratoru un tā pilnvarotu personu, to adresi un citu kontaktinformāciju, prasījumu vai sūdzību iesniegšanas galīgo termiņu (datumu) un tās iestādes pilnu adresi, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības par reorganizācijas pasākumiem.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto paziņojumu nepublicēšana neietekmē reorganizācijas pasākumu gaitu un nevar būt par pamatu tam, lai pārsūdzētu attiecīgos tiesas nolēmumus vai kompetentu iestāžu lēmumus par reorganizācijas pasākumiem.

(5) Šo pantu nepiemēro, ja reorganizācijas pasākumi ietekmē tikai apdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai biedru vai darbinieku tiesības.

XXXV nodaļaLikvidācija

250.pants. (1) Aizsargājot apdrošināto intereses, Latvijas Banka ir tiesīga:

1) apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā anulēt licences visiem apdrošināšanas veidiem;

2) pieprasīt dalībvalstu kompetentām iestādēm ziņas par tajās reģistrētu apdrošināšanas sabiedrību likvidācijas gaitu.

(2) Kompetentas iestādes, pirms tiek pieņemti lēmumi vai veiktas darbības, kas saistītas ar likvidāciju, ja likvidācijā ir iesaistīta apdrošināšanas sabiedrība, par attiecīgajiem lēmumiem vai darbībām informē Latvijas Banku.

251.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība divu mēnešu laikā pēc licenču anulēšanas visiem apdrošināšanas veidiem pieņem lēmumu par pārveidi par citu juridisko personu vai par likvidāciju. Par pieņemto lēmumu piecu dienu laikā no pieņemšanas dienas tā ar paziņojumu informē Latvijas Banku.

(2) Ja apdrošināšanas sabiedrība nav izpildījusi šā panta pirmajā daļā noteikto, Latvijas Banka ir tiesīga ierosināt, lai tiek sasaukta apdrošināšanas sabiedrības akcionāru sapulce (savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce), padomes vai valdes sēde, un noteikt izskatāmos jautājumus.

252.pants. (1) Ja apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle nolēmusi izbeigt darbību, tā pirms likvidācijas procesa uzsākšanas informē par to Latvijas Banku, iesniedzot attiecīgu iesniegumu. Iesniegumam pievienojamo informāciju nosaka Latvijas Banka.

(2) Likvidācijas procesā Latvijas Banka turpina apdrošināšanas sabiedrības uzraudzību.

(3) Latvijas Banka savā mājaslapā internetā nekavējoties publicē paziņojumu par apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, kā arī nekavējoties nosūta paziņojumu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".

(4) Likvidators nodrošina, ka oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nekavējoties tiek publicēts paziņojums par pieņemtajiem nolēmumiem attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrības likvidāciju.

(5) Latvijas Banka nodrošina, ka no dalībvalstu kompetentām iestādēm saņemtie paziņojumi par apdrošināšanas komersantu likvidāciju tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Latvijas Bankas mājaslapā internetā.

(6) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētais paziņojums tiek sagatavots Latvijas Republikas valsts valodā. Paziņojumā norāda tā mērķi, tiesisko pamatu, piemērojamo likumu, tiesu, kurai lieta ir piekritīga, likvidatoru, tā adresi un citu kontaktinformāciju.

253.pants. (1) Likvidators mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par likvidāciju, izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai likvidācijas procesa plānu.

(2) Likvidators ne retāk kā reizi mēnesī iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par likvidācijas gaitu.

(3) Likvidators pirms kreditoru prasījumu segšanas iesniedz Latvijas Bankai informāciju par parādu segšanas kārtību un visiem grozījumiem tajā.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai likvidators sniedz tai nepieciešamo informāciju.

(5) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai likvidators precizē likvidācijas procesa plānu.

(6) Apdrošināšanas sabiedrībai ir pienākums pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt likvidatoru no amata, ja tiek konstatēts, ka likvidatora darbība apdraud apdrošināto personu intereses.

(7) Likvidators regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā par likvidācijas gaitu rakstveidā informē zināmos kreditorus.

(8) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai izcelsmes dalībvalsts uzraudzības iestāde sniedz tai informāciju par notiekošā likvidācijas procesa gaitu.

254.pants. (1) Likvidatoram triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par likvidāciju, ir pienākums, novērtējot apdrošināto intereses, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus, nodot vai izbeigt apdrošināšanas līgumus šādā kārtībā:

1) nodot dzīvības apdrošināšanas līgumus, kuriem nav iestājies apdrošināšanas gadījums. Dzīvības apdrošināšanas līgumi nododami, ievērojot šā likuma 47., 48., 50. un 51.pantā noteikto kārtību. Ja objektīvu apstākļu dēļ šos dzīvības apdrošināšanas līgumus nav iespējams nodot, tie ir izbeidzami. Šādā gadījumā apdrošinātājs nav tiesīgs no izmaksājamās apdrošināšanas prēmijas ieturēt izdevumus, kas saistīti ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu;

2) nodot nedzīvības apdrošināšanas līgumus un veikt visas nepieciešamās tiesiskās darbības, ievērojot šā likuma 47., 48., 50. un 51.pantā noteikto kārtību;

3) izbeigt nedzīvības apdrošināšanas līgumus, neieturot no izmaksājamās apdrošināšanas prēmijas izdevumus, kas saistīti ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu.

(2) Apdrošināšanas līgumi, kuru termiņš beidzas triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par darbības izbeigšanu, nav izbeidzami, izņemot gadījumus, kad šāds līgums tiek izbeigts pēc apdrošinājuma ņēmēja iniciatīvas.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga likvidējamai apdrošināšanas sabiedrībai (likvidatoram) uzlikt par pienākumu nodot visus apdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem.

255.pants. (1) Uzsākot likvidāciju, apdrošināšanas sabiedrība sagatavo pārskatu, kas atspoguļo tās finansiālo stāvokli līdz likvidācijas uzsākšanas dienai. Pārskatam pievieno valdes un padomes ziņojumus par apdrošināšanas sabiedrības mantas un saistību stāvokli un prognozētajiem likvidācijas rezultātiem.

(2) Ja likvidācijas laikā beidzas kalendāra gads, tiek sagatavots gada starppārskats, kuram ir tādas pašas sastāvdaļas kā gada pārskatam. Šim gada starppārskatam pievieno ziņojumu, kurā uzrāda likvidācijas gaitā paveikto un turpmāk paredzamo likvidācijas gaitu un rezultātus. Likvidācijas gada starppārskatu pārbauda zvērināts revidents.

(3) Likvidāciju beidzot, tiek sagatavots likvidācijas slēguma pārskats, kurā atspoguļo finansiālo stāvokli pārskata perioda beigās.

256.pants. Latvijas Banka nekavējoties informē attiecīgo dalībvalstu kompetentas iestādes par lēmumu uzsākt likvidāciju, kā arī par iespējamo praktisko ietekmi, ko varētu izraisīt šāds process.

257.pants. (1) No apdrošināšanas sabiedrības līdzekļiem, tajā skaitā no līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot apdrošināšanas sabiedrības mantu, vai no citiem apdrošināšanas sabiedrības finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), izņemot nodrošinātajiem kreditoriem pienākošos līdzekļus, vispirms pilnībā sedz likvidācijas izdevumus.

(2) Pēc likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti apdrošināto un citu kreditoru prasījumu apmierināšanai šā likuma 265.panta 1., 3., 4., 5. un 6.punktā noteiktajā kārtībā.

(3) Naudas līdzekļus, attiecībā uz kuriem apdrošināšanas sabiedrības kreditori nepiesaka savus prasījumus un kurus neizņem šā likuma 265.pantā noteiktajā kārtībā, apdrošināšanas sabiedrības likvidators, noslēdzot līgumu, nodod glabājumā paša izraudzītai kredītiestādei šā likuma 269.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Likvidatoram ir pienākums turpināt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzības par apdrošināšanas gadījumiem, kas iestājušies līdz kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Šādā gadījumā apdrošinājuma ņēmējam (apdrošinātajam, labuma guvējam) nav jāiesniedz kreditora prasījums.

258.pants. (1) Likvidators pēc likvidācijas uzsākšanas individuāli rakstveidā paziņo par to visiem zināmajiem kreditoriem neatkarīgi no šo kreditoru atrašanās vietas. Šādu paziņojumu nosūta arī apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem vai biedriem un darbiniekiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā likvidators norāda attiecīgajām personām tām saistošus termiņus, termiņu neievērošanas sekas, informē, ka viņš ir tiesīgs saņemt kreditoru prasījumus un iebildumus, dara zināmu savu adresi un citu kontaktinformāciju, kā arī sniedz citas ziņas par to, kas kreditoriem rada, groza vai izbeidz saistības. Kreditoriem, kuru prasības ir prioritāras vai reāli nodrošinātas, paziņojumā norāda, vai tiem ir jāiesniedz kreditora prasījums.

(3) No apdrošināšanas līguma izrietošo saistību gadījumā papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai norāda arī datumu, kurā apdrošināšanas līgumi pārstāj būt spēkā, un apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātās personas tiesības un pienākumus saistībā ar līgumu.

(4) Likvidators šā panta pirmajā daļā minētajam paziņojumam izmanto veidlapu ar virsrakstu "Uzaicinājums iesniegt prasījumu. Ievērot termiņus!" un nosūta:

1) kreditoriem citā dalībvalstī — tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā atrodas kreditora pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs;

2) ārvalsts kreditoriem — tajā valodā, kurā noslēgts apdrošināšanas līgums;

3) šīs daļas 1. un 2.punktā neminētajiem kreditoriem — Latvijas Republikas valsts valodā.

(5) Visiem kreditoriem un dalībvalstu valsts iestādēm ir tiesības iesniegt savus prasījumus un pretenzijas (tajā skaitā apliecinātas dokumentu kopijas) saskaņā ar šajā daļā noteikto:

1) kreditoriem citā dalībvalstī — tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā atrodas kreditora pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs. Šajā gadījumā kreditora prasījuma pieteikuma virsraksts "Kreditora prasījuma pieteikums" ir Latvijas Republikas valsts valodā;

2) kreditoriem ārvalstī — valodā, kurā noslēgts apdrošināšanas līgums;

3) šīs daļas 1. un 2.punktā neminētajiem kreditoriem dalībvalstī — attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no to dalībvalstu oficiālajām valodām, kurās atrodas kreditora pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības vieta. Šajā gadījumā kreditora prasījuma pieteikuma virsraksts "Kreditora prasījuma pieteikums" ir Latvijas Republikas valsts valodā.

(6) Likvidatoram ir tiesības pieprasīt, lai kreditori nodrošina savu prasījumu vai pretenziju tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā tikai tad, ja par to viņi ir iepriekš informēti šajā pantā minētajā paziņojumā kreditoriem.

(7) Apdrošinājuma ņēmējam (apdrošinātajam), ar kuru ir izbeigts apdrošināšanas līgums, nav jāiesniedz likvidatoram kreditora prasījums pienākošās apdrošināšanas prēmijas saņemšanai.

(8) Kreditors nosūta likvidatoram jebkādu apliecinošu dokumentu kopijas un norāda šādu informāciju:

1) prasības veids un apmērs;

2) prasības rašanās diena;

3) vai attiecībā uz šo prasību viņš prasa reālu nodrošināšanu vai īpašumtiesību saglabāšanu;

4) uz kādiem aktīviem attiecas viņa prasījums.

259.pants. Ja apdrošinātāja likvidācijas gadījumā pastāv tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu saistības, tad šo saistību nodrošināšanai paredzētos apdrošinātāja aktīvus nedrīkst iekļaut apdrošinātāja — parādnieka — mantā, kura paredzēta likvidācijas izdevumu segšanai un apdrošināto un citu personu prasījumu apmierināšanai šā likuma 265.pantā noteiktajā kārtībā un apjomā.

XXXVI nodaļaMaksātnespējas process

260.pants. (1) Latvijas Banka ir tiesīga iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja apdrošināšanas sabiedrība tās likvidācijas gadījumā nespēj pienācīgi izpildīt savas parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.

(2) Kompetentas iestādes, pirms tiek pieņemti lēmumi vai veiktas darbības, kas saistītas ar maksātnespējas procesu, ja maksātnespējas procesā ir iesaistīta apdrošināšanas sabiedrība, par attiecīgajiem lēmumiem vai darbībām informē Latvijas Banku.

261.pants. (1) Administrators ne retāk kā reizi mēnesī iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par maksātnespējas procesa gaitu.

(2) Administrators pirms kreditoru prasījumu segšanas iesniedz Latvijas Bankai informāciju par parādu segšanas kārtību un visiem grozījumiem tajā.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai administrators sniedz tai nepieciešamo informāciju.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai izcelsmes dalībvalsts uzraudzības iestāde sniedz tai informāciju par šajā dalībvalstī notiekošā maksātnespējas procesa norisi.

262.pants. (1) Administratoram ir pienākums triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts nolēmums par maksātnespējas procesa pasludināšanu, novērtējot apdrošināto intereses, nodot vai izbeigt apdrošināšanas līgumus šā likuma 254.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Apdrošināšanas līgumi, kuru termiņš beidzas triju mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma par maksātnespējas procesa pasludināšanu pieņemšanas, nav izbeidzami, izņemot gadījumus, kad apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pēc apdrošinājuma ņēmēja iniciatīvas.

263.pants. (1) No apdrošināšanas sabiedrības līdzekļiem, tajā skaitā no līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot apdrošināšanas sabiedrības mantu, vai no citiem apdrošināšanas sabiedrības finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), izņemot nodrošinātajiem kreditoriem pienākošos līdzekļus, vispirms pilnībā sedz maksātnespējas procesa izmaksas.

(2) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļi, kuri, pamatojoties uz administratora rakstveida iesniegumu, izlietoti ar apdrošināšanas atlīdzību izmaksu organizēšanu saistīto izdevumu segšanai, tiek iekļauti maksātnespējas procesa administrācijas izmaksās.

(3) Administratoram ir pienākums turpināt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzības par tiem apdrošināšanas gadījumiem, kuri iestājušies līdz kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Šādā gadījumā apdrošinājuma ņēmējam (apdrošinātajam, labuma guvējam) nav jāiesniedz kreditora prasījums.

264.pants. (1) Apdrošinājuma ņēmējam (apdrošinātajam), ar kuru ir izbeigts apdrošināšanas līgums, nav jāiesniedz administratoram kreditora prasījums sev pienākošās apdrošināšanas prēmijas saņemšanai.

(2) Ja apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā pastāv tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu saistības, tad šo saistību nodrošināšanai paredzētos apdrošinātāja aktīvus nedrīkst iekļaut apdrošinātāja — parādnieka — mantā, kura paredzēta maksātnespējas procesa izdevumu segšanai un apdrošināto un citu personu prasījumu apmierināšanai šā likuma 265.pantā noteiktajā kārtībā un apjomā.

265.pants. Pēc maksātnespējas procesa izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti apdrošināto un citu kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās grupās:

1) apdrošinājuma ņēmēju (apdrošināto) prasījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām un citi prasījumi (apdrošināšanas prēmijas) par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, Latvijas Bankas prasījums, ja apdrošinājuma ņēmējs — fiziskā persona — ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību no Apdrošināto aizsardzības fonda, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja prasījums, ja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda tādas nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības vietā, kurai anulēta apdrošināšanas licence šā likuma 19. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, izņemot pārvadātāju atbildību;

2) kreditoru prasījumi saskaņā ar Maksātnespējas likuma 118.panta otro, trešo un ceturto daļu;

3) prasījumi par procentu maksājumiem kreditoriem;

4) to kreditoru prasījumi, kuri savus prasījumus pieteikuši pēc noteiktā termiņa;

5) prasījumi par pakārtoto saistību atmaksāšanu;

6) apdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai biedru prasījumi proporcionāli akcionāru vai biedru ieguldījumam apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitālā tiek apmierināti pēc visu šajā pantā iepriekš minēto prasījumu apmierināšanas.

266.pants. (1) Prioritārie prasījumi ir apdrošinājuma ņēmēju avansā samaksātās apdrošināšanas prēmijas un šā likuma 265.panta 1., 2. un 3.punktā noteiktie prasījumi.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība nodrošina, lai jebkurā brīdī būtu zināma šā panta pirmajā daļā noteikto iespējamo prioritāro prasījumu summa.

(3) Iespējamiem prioritārajiem prasījumiem visu laiku jābūt pilnā apmērā segtiem ar aktīviem.

267.pants. (1) Ja apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesā atgūtā summa nav pietiekama, lai apmierinātu visus prasījumus, tā sadalāma starp kreditoriem šā likuma 265.pantā noteiktajā secībā.

(2) Katras nākamās grupas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās grupas prasījumu pilnīgas apmierināšanas.

(3) Ja apdrošināšanas sabiedrības naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas grupas kreditoru prasījumus, šie prasījumi tiek apmierināti proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs grupas ietvaros.

268.pants. (1) Latvijas Banka savā mājaslapā internetā nekavējoties publicē paziņojumu par apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu. Latvijas Banka nekavējoties nosūta šo paziņojumu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".

(2) Latvijas Banka nodrošina, ka no dalībvalstu kompetentām iestādēm saņemtais paziņojums par apdrošināšanas komersantu maksātnespējas procesu tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Latvijas Bankas mājaslapā internetā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums tiek sagatavots Latvijas Republikas valsts valodā. Paziņojumā norāda tā mērķi, tiesisko pamatu, piemērojamo likumu, tiesu, kurai lieta ir piekritīga, administratoru, tā adresi un citu kontaktinformāciju.

269.pants. (1) Naudas līdzekļus, attiecībā uz kuriem apdrošināšanas sabiedrības kreditori nepiesaka savus prasījumus un kurus neizņem šā likuma 265.pantā noteiktajā kārtībā, apdrošināšanas sabiedrības administrators, noslēdzot līgumu, nodod glabājumā paša izraudzītai kredītiestādei. Rakstveida paziņojumu par naudas līdzekļu nodošanu kredītiestādei glabājumā apdrošināšanas sabiedrības administrators nekavējoties nosūta katram kreditoram, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Maksu par kredītiestādei nodoto apdrošināšanas sabiedrības kreditoru naudas līdzekļu glabājumu ietur no apdrošināšanas sabiedrības kreditoriem un aprēķina proporcionāli no naudas līdzekļu summas, kas pienākas katram kreditoram.

(3) Apdrošināšanas sabiedrības kreditors zaudē prasījuma tiesības uz naudas līdzekļiem, ja 10 gadu laikā no dienas, kad naudas līdzekļi nodoti kredītiestādei, nav izņēmis naudas līdzekļus, kuri viņam pienākas. Naudas līdzekļi, kuri pienākas apdrošināšanas sabiedrības kreditoriem un attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.

(4) Pēc tam, kad ir noslēgts glabājuma līgums ar kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrības administrators iesniedz Latvijas Bankai informāciju par kredītiestādi, kurai naudas līdzekļi nodoti glabāšanā, un kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora identifikācijas datus un līdzekļu summu, kas viņam pienākas.

XXXVII nodaļaReorganizācijas pasākumus un likvidāciju regulējošie kopīgie noteikumi

270.pants. Reorganizācijas pasākumos un likvidācijā tiesiskās attiecības nosaka šādi normatīvie akti:

1) saistībā ar darba līgumiem un darba attiecībām — vienīgi dalībvalsts normatīvie akti, kas piemērojami darba līgumam vai darba attiecībām;

2) saistībā ar līgumiem, kas piešķir tiesības izmantot vai iegūt nekustamo īpašumu, — vienīgi tās dalībvalsts normatīvie akti, kurā atrodas nekustamais īpašums;

3) saistībā ar apdrošināšanas sabiedrības tiesībām uz kādu nekustamo īpašumu, kuģi vai gaisakuģi, kas reģistrējams kādā valsts reģistrā, — tikai tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras pārvaldībā tiek kārtots attiecīgais reģistrs.

271.pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšana neietekmē kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz materiāliem vai nemateriāliem, kustamiem vai nekustamiem īpašumiem — gan noteiktiem, gan nenoteiktiem aktīvu kopumiem, kas pieder attiecīgajai apdrošināšanas sabiedrībai un dienā, kad tiek uzsākta reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas īstenošana, atrodas kādā citā dalībvalstī.

(2) Tiesībās, kas paredzētas šā panta pirmajā daļā, tiek ietvertas vismaz:

1) tiesības realizēt vai uzdot kādam citam par pienākumu realizēt attiecīgos aktīvus un gūt peļņu vai ienākumus no šiem aktīviem, it īpaši saskaņā ar kādu nodrošinājumu vai hipotēku;

2) izņēmuma tiesības izpildīt prasību, it īpaši pamatojoties uz apķīlājumu vai šīs prasības pārņemšanu saskaņā ar garantiju;

3) tiesības atprasīt aktīvus vai prasīt kompensāciju par tiem no kādas personas, kuras valdījumā ir šie aktīvi vai kura tos izmanto pret tiesīgās personas gribu;

4) tiesības gūt labumu no aktīviem.

(3) Tiesības, kas ierakstītas kādā valsts reģistrā un īstenojamas attiecībā uz trešajām personām un kas ļauj iegūt lietu tiesības šā panta pirmās daļas izpratnē, uzskata par lietu tiesībām.

(4) Ieinteresētajām personām ir tiesības pārsūdzēt šajā pantā minētos darījumus.