Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums

104.pants. (1) Ja nākotnē iespējamo naudas plūsmu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību izpildei var aizvietot, izmantojot finanšu instrumentus ar droši nosakāmu tirgus vērtību, tad šādam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumam atbilstošo tehnisko rezervi nosaka, pamatojoties uz attiecīgo finanšu instrumentu tirgus vērtību, un šādā gadījumā tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi var neaprēķināt atsevišķi.

(2) Apstākļus, kādos tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi aprēķina atsevišķi, un apstākļus, kādos tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi neaprēķina atsevišķi, kā arī metodes, kuras izmanto gadījumos, kad tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi neaprēķina atsevišķi, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

105.pants. Aprēķinot tehniskās rezerves, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nākotnē iespējamā naudas plūsmā iekļauj arī:

1) visus izdevumus, kas radīsies apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību izpildes procesā;

2) inflācijas ietekmi uz izdevumiem un apdrošināšanas atlīdzībām;

3) visus maksājumus apdrošinājuma ņēmējiem, labuma guvējiem un cedentiem, ieskaitot nākotnē piešķiramos labumus, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība paredzējusi piešķirt, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav garantēti atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem, izņemot labumus, ko apdrošinātājs, nosakot grāmatvedības politiku ieguldījumu līgumiem ar garantēto ienesīgumu un nākotnes diskrecionāros labumus, ir paredzējis uzskaitē atzīt atsevišķi kā nākotnes diskrecionāro labumu daļu un to klasificējis kā kapitāla un rezervju posteni, kurš atbilst kvalitatīvajiem kritērijiem, lai tiktu iekļauts pašu kapitāla aprēķinā;

4) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumā ietvertās finanšu garantijas;

5) citas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumā paredzētās iespējas.

106.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantotie pieņēmumi par varbūtību, ka apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, labuma guvējs vai cedents izmantos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā paredzētās iespējas, ieskaitot noslēgtā līguma izbeigšanu pirms termiņa vai līguma nosacījumu nepildīšanas dēļ, ir reāli un pamatoti ar aktuālu un ticamu informāciju. Pieņēmumos tieši vai netieši ņem vērā arī nākotnes finanšu un nefinanšu apstākļu izmaiņu iespējamo ietekmi uz apdrošinājuma ņēmēja un cedenta izvēli izmantot vai neizmantot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā paredzēto iespēju.

107.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēķinot tehniskās rezerves, savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības segmentē viendabīgās riska grupās vismaz atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumu veidiem. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumu veidus, atbilstoši kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēķinot tehniskās rezerves, segmentē savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

108.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēķinot no pārapdrošinātājiem atgūstamās summas atbilstoši noslēgtajiem cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem un no īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas, ievēro šā likuma 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106. un 107.pantā noteikto, kā arī ņem vērā laika starpību starp līdzekļu atgūšanu un tiešo maksājumu veikšanu.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība šā panta pirmajā daļā noteiktā aprēķina rezultātā iegūto lielumu koriģē, ņemot vērā darījumu partnera saistību nepildīšanas dēļ sagaidāmos zaudējumus. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība korekciju veic, pamatojoties uz darījumu partnera saistību nepildīšanas varbūtības novērtējumu un attiecīgi no tā izrietošo vidējo zaudējumu.

109.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā atbilstošus iekšējos procesus un procedūras un kontrolē to ievērošanu, lai nodrošinātu tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto datu atbilstību, pilnīgumu un precizitāti.

(2) Ja noteiktos apstākļos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā nav pietiekamu tādas kvalitātes datu, lai piemērotu drošu aktuāro metodi noteiktai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību grupai vai apakšgrupai vai no pārapdrošinātājiem un no īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamajām summām, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai var izmantot atbilstošus tuvinājumus, tajā skaitā arī individuālu pieeju katra atsevišķa gadījuma novērtēšanai. Standartus, kurus ievēro, nodrošinot tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto datu atbilstību, pilnīgumu un precizitāti, un īpašus nosacījumus, kad tehniskās rezerves vislabāko aplēsi var aprēķināt, izmantojot tuvinājumus, tajā skaitā arī individuālu pieeju katra atsevišķa gadījuma novērtēšanai, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

110.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā atbilstošus iekšējos procesus un procedūras un kontrolē to ievērošanu, lai nodrošinātu:

1) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem aprēķinātās tehniskās rezerves vislabākās aplēses un to aprēķināšanai izmantoto pieņēmumu regulāru salīdzināšanu ar vēsturiskajiem datiem;

2) tehnisko rezervju aprēķināšanas procesa dokumentēšanu, lai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma attiecīgā sabiedrība varētu uzskatāmi apliecināt izveidoto tehnisko rezervju pietiekamību, tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto aktuāro metožu piemērotību un datu atbilstību.

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, izdarot šā panta pirmajā daļā noteikto salīdzinājumu, konstatē sistemātiskas novirzes starp apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumam aprēķināto tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un atbilstoši pieredzei konstatēto nepieciešamo attiecīgo lielumu, tā attiecīgi koriģē tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai izmantotās aktuārās metodes un pieņēmumus.

(3) Latvijas Banka, konstatējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izveidoto tehnisko rezervju aprēķināšanas neatbilstību šajā nodaļā noteiktajam, ir tiesīga pieprasīt, lai attiecīgā sabiedrība izveido tehniskās rezerves tādā apmērā, ka tās atbilstu šajā likumā noteiktajām prasībām.

111.pants. (1) Nosakot šā likuma 102.panta pirmajā daļā norādīto atbilstošu bezriska procentu likmju termiņstruktūru, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto un konsekventi ņem vērā attiecīgo finanšu instrumentu termiņus, ja šo finanšu instrumentu un obligāciju tirgi ir uzskatāmi par attīstītiem, likvīdiem un pārredzamiem, kā arī izmanto ekstrapolācijas metodi, ja šo finanšu instrumentu un obligāciju tirgi nav uzskatāmi par attīstītiem, likvīdiem un pārredzamiem.

(2) Atbilstošās bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolētajai daļai jābūt pamatotai ar nākotnes likmi, kas pakāpeniski pāriet no vienas procentu likmes vai likmju kopuma attiecībā uz ilgāko termiņu, kāds attiecīgajam finanšu instrumentam un obligācijām pastāv attīstītā, likvīdā un pārredzamā tirgū, uz galīgo nākotnes likmi.

112.pants. (1) Atļauju atbilstības korekcijas piemērošanai attiecīgai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu tehniskās rezerves vislabāko aplēsi dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim, tai skaitā periodiskajiem maksājumiem, kas izriet no nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, Latvijas Banka izsniedz, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) tehniskās rezerves vislabākās aplēses apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim jābūt nepārtraukti segtam ar piešķirto aktīvu portfeli, kas satur obligācijas un citus aktīvus ar līdzīgiem naudas plūsmas raksturlielumiem, izņemot gadījumus, kad nodrošināma starp aktīviem un saistībām sagaidāmo naudas plūsmu aizvietošana, ja naudas plūsmas ir būtiski mainījušās;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelis, kuram piemēro atbilstības korekciju, un šīs daļas 1.punktā noteiktais piešķirtais aktīvu portfelis tiek identificēti, organizēti un pārvaldīti atsevišķi no pārējām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbībām, un piešķirto aktīvu portfeli nevar izmantot, lai segtu zaudējumus, kas radušies pārējo attiecīgās sabiedrības darbību rezultātā;

3) šīs daļas 1.punktā noteiktā piešķirtā aktīvu portfeļa sagaidāmās naudas plūsmas ir tādas pašas kā katra apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa sagaidāmā naudas plūsma tajā pašā valūtā, un jebkāda neatbilstība nerada būtiskus riskus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbībai, kurai piemēro atbilstības korekciju;

4) līgumi, no kuriem izriet apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības, neparedz turpmākus apdrošināšanas prēmiju maksājumus;

5) vienīgie riski, kas saistīti ar risku parakstīšanu attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeli, ir ilgdzīvošanas risks, izdevumu risks, pārskatīšanas risks un mirstības risks;

6) ja parakstīšanas risks, kas saistīts ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeli, ietver mirstības risku, tehniskās rezerves vislabākā aplēse apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas portfeļa saistībām nepalielinās vairāk kā par 5 procentiem saskaņā ar mirstības riska stresa scenāriju, kas ir kalibrēts saskaņā ar šā likuma 119.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktajiem principiem;

7) līgumi, no kuriem izriet apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības, apdrošinājuma ņēmējam neparedz iespējas vai paredz vienīgi iespēju izbeigt noslēgto apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, ja atpirkuma summa nav lielāka par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību segšanai izmantojamo aktīvu vērtību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 98.pantu minētās iespējas izmantošanas brīdī;

8) šīs daļas 1.punktā piešķirtā noteiktā aktīvu portfeļa naudas plūsmas ir fiksētas, un tās nevar mainīt ne aktīvu emitenti, ne trešās puses;

9) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā, veidojot šajā punktā minēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeli, šīs daļas izpratnē nav sadalītas dažādās daļās.

(2) Šā panta pirmās daļas 8.punktā noteiktās naudas plūsmas var būt atkarīgas no inflācijas ar nosacījumu, ka tās aizvieto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmas, kuras ir atkarīgas no inflācijas.

(3) Ja emitentiem vai trešajām personām ir tiesības mainīt aktīvu naudas plūsmas tādā veidā, ka ieguldītājs saņem pietiekamu kompensāciju, lai varētu iegūt tādas pašas naudas plūsmas, atkārtoti ieguldot aktīvos ar līdzvērtīgu vai labāku kredītkvalitāti, tiesības mainīt naudas plūsmas neliedz šā panta pirmās daļas 8.punkta prasību piemērošanu piešķirtajam aktīvu portfelim.

(4) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro atbilstības korekciju apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim, tad dara to pastāvīgi. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas piemēro atbilstības korekciju, neievēro šā panta pirmajā daļā noteiktos nosacījumus, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka divu mēnešu laikā pēc tam, kad konstatēta šā panta pirmajā daļā noteikto nosacījumu neievērošana, attiecīgā sabiedrība ievērotu minētos nosacījumus. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība divu mēnešu laikā nenodrošina šo nosacījumu ievērošanu, tā izbeidz piemērot atbilstības korekciju visām savām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām un nepiemēro atbilstības pielāgojumu turpmākos 24 mēnešus.

(5) Atbilstības korekciju nepiemēro attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, ja atbilstošā bezriska procentu likmju termiņstruktūra tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai šīm saistībām ietver šā likuma 114.pantā noteikto svārstīguma korekciju.

(6) Specifikācijas attiecībā uz šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, tostarp metodes, pieņēmumus un standarta parametrus, kas jāizmanto, aprēķinot šā panta pirmās daļas 5.punktā noteikto mirstības riska stresa scenāriju, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

113.pants. (1) Šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju aprēķina katram valūtas veidam saskaņā ar šādiem principiem:

1) atbilstības korekcija ir vienāda ar šādu likmju starpību:

2) atbilstības korekcijā neiekļauj pamata likmju starpību, kas atspoguļo riskus, kurus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzņemas;

3) pamata likmju starpību palielina, ja jānodrošina, lai atbilstības korekcija aktīviem, kuru kredītkvalitāte ir zemāka nekā investīciju kategorija, nepārsniedz atbilstības korekciju aktīviem ar tādu pašu termiņu un aktīvu klasi, kuru kredītkvalitāte atbilst investīciju kategorijai;

4) ārējo kredīta novērtējumu izmantošana atbilstības korekcijas aprēķināšanā atbilst ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā principa piemērošanas nolūkā pamata likmju starpība:

1) ir vienāda ar šādu elementu summu:

2) riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām Padomes 1996.gada 25.jūnija regulas Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (turpmāk — ES Regula Nr. 2223/96) izpratnē un centrālajām bankām nav mazāka par 30 procentiem no ilgtermiņa vidējās starpības, kura pārsniedz bezriska procentu likmi tāda paša termiņa, kredītkvalitātes un aktīvu klases aktīviem, kas pastāv finanšu tirgos;

3) aktīviem, kas nav riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām (ES Regulas Nr. 2223/96 izpratnē) un centrālajām bankām, nav mazāka par 35 procentiem no ilgtermiņa vidējās starpības, kura pārsniedz bezriska procentu likmi tāda paša termiņa, kredītkvalitātes un aktīvu klases aktīviem, kas pastāv finanšu tirgos.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētās saistību nepildīšanas varbūtības aprēķināšanas pamatā ir ilgtermiņa saistību neizpildes statistika, kas atbilst šo aktīvu termiņam, kredītkvalitātei un klasei.

(4) Ja ticamu kredītriska starpību nevar iegūt no saistību nepildīšanas statistikas, pamata likmju starpību nosaka kā to daļu no šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā noteiktās ilgtermiņa vidējās starpības, kura pārsniedz bezriska procentu likmi.

(5) Specifikācijas attiecībā uz šajā pantā minētajām prasībām, tostarp pieņēmumus un metodes, kas jāizmanto, aprēķinot atbilstības korekciju un pamata likmju starpību, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

114.pants. (1) Svārstīguma korekcijas atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai attiecīgās valsts valūtai pamatā ir starpība starp procentu likmi, ko varētu iegūt no atsauces portfelī iekļautiem aktīviem šai valūtai, un atbilstošu pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūru šai valūtai. Atsauces portfelis katrai valūtai reprezentē šajā valūtā izteiktus aktīvus, kurus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir ieguldījusi, lai segtu tehniskās rezerves vislabāko aplēsi šajā valūtā denominētajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām.

(2) Bezriska procentu likmju svārstīguma korekcijas apjoms atbilst 65 procentiem no riskam koriģētas valūtas starpības. Riskam koriģētas valūtas starpību aprēķina kā starpību starp šā panta pirmajā daļā noteikto starpību un daļu no šīs starpības, kas ir attiecināma uz reālistisku paredzamo zaudējumu riska, negaidītu kredītriska vai jebkuru citu ar aktīviem saistītu risku novērtējumu.

(3) Svārstīguma korekciju piemēro tikai atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, kas nav iegūta ar ekstrapolācijas metodi saskaņā ar šā likuma 111.pantu. Ekstrapolācijas metodi atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai izmanto pēc svārstīguma korekcijas piemērošanas.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto bezriska procentu likmju svārstīguma korekciju attiecīgās valsts valūtai pirms 65 procentu koeficienta piemērošanas palielina par starpību starp riskam koriģētu valsts likmju starpību un divkāršu riskam koriģētu valūtas likmju starpību, ja šī atšķirība ir pozitīva un riskam koriģētā valsts likmju starpība ir lielāka par 85 bāzes punktiem. Palielinātu svārstīguma korekciju piemēro, aprēķinot vislabāko aplēsi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām tiem apdrošināšanas produktiem, kuri tiek pārdoti attiecīgās valsts apdrošināšanas tirgū. Riskam koriģētu valsts likmju starpību aprēķina tādā pašā veidā kā riska koriģētu valūtas starpību attiecīgās valsts valūtai, bet pamatojoties uz atsauces portfeli, kas reprezentē aktīvus, kurus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ir ieguldījušas, lai segtu vislabāko aplēsi šajā valūtā denominētām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām apdrošināšanas produktiem, kuri tiek pārdoti attiecīgās valsts apdrošināšanas tirgū.

(5) Svārstīguma korekciju apdrošināšanas saistībām nepiemēro, ja atbilstošā bezriska procentu likmju termiņstruktūra šo apdrošināšanas saistību vislabākās aplēses aprēķinam ietver šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju.

(6) Maksātspējas kapitāla prasība nesedz risku zaudēt pamata pašu kapitālu svārstīguma korekcijas izmaiņu rezultātā.

(7) Metodes un pieņēmumus, kas izmantojami, aprēķinot šajā pantā noteikto svārstīguma korekciju, tostarp šā panta pirmajā daļā minētās vērtību starpības aprēķināšanas formulu, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

115.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto šādu EAAPI vismaz reizi ceturksnī publicēto tehnisko informāciju:

1) atbilstošo bezriska procentu likmju termiņstruktūru šā likuma 102.pantā noteiktās tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai bez atbilstības korekcijas vai svārstīguma korekcijas piemērošanas;

2) katram attiecīgajam termiņam, kredītkvalitātei un aktīvu klasei šā likuma 113.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto pamata likmju starpību atbilstības korekcijas aprēķināšanai;

3) šā likuma 114.panta pirmajā daļā noteikto svārstīguma korekciju katras attiecīgās valsts apdrošināšanas tirgum.

(2) Šā likuma 102. pantā noteiktās tehniskās rezerves vislabākās aplēses, 113. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto pamata likmju starpību atbilstības korekciju un 114. panta pirmajā daļā noteiktās svārstīguma korekcijas aprēķināšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto Eiropas Komisijas īstenošanas regulā norādīto tehnisko informāciju par vienotiem nosacījumiem tehnisko rezervju un pamata pašu kapitāla aprēķināšanai. Ja Eiropas Komisija nav norādījusi šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto svārstīguma korekciju noteiktai valūtai un valsts apdrošināšanas tirgum, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nepiemēro svārstīguma korekciju atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai.

XIV nodaļaPašu kapitāls

116.pants. Lai nodrošinātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālās darbības stabilitāti, šādas sabiedrības rīcībā pastāvīgi ir izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā.

117.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā pastāvīgi ir izmantojamais pamata pašu kapitāls minimālās kapitāla prasības apmērā.

118.pants. Izmantojamā pašu kapitāla un izmantojamā pamata pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

XV nodaļaMaksātspējas kapitāla prasība un minimālā kapitāla prasība

119.pants. (1) Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar standarta formulu vai pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli.

(2) Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, pieņemot, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība turpinās savu darbību.

(3) Maksātspējas kapitāla prasību kalibrē, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visi identificējamie un izmērāmie riski, kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakļauta. Šī prasība attiecas uz esošo komercdarbību, kā arī uz jaunu komercdarbību, kas sagaidāma turpmāko 12 mēnešu laikā. Esošās komercdarbības maksātspējas kapitāla prasība attiecas tikai uz neparedzamiem zaudējumiem.

(4) Maksātspējas kapitāla prasība atbilst apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamata pašu kapitāla riskam pakļautajai vērtībai ar ticamības līmeni 99,5 procentu apmērā viena gada laikā.

(5) Maksātspējas kapitāla prasība attiecas vismaz uz šādiem riskiem:

1) nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku;

2) dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku;

3) veselības apdrošināšanas parakstīšanas risku;

4) tirgus risku;

5) kredītrisku;

6) operacionālo risku.

(6) Šā panta piektās daļas 6.punktā minētais operacionālais risks ietver tiesisko nedrošību, bet neietver riskus, kuri izriet no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pieņemtiem stratēģiskiem lēmumiem, kā arī tās reputācijas risku.

(7) Aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ņem vērā riska mazināšanas metožu ietekmi, ja kredītrisks un cita veida riski, kuri izriet no šādu metožu izmantošanas, ir attiecīgi iekļauti maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā.

(8) Maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību saskaņā ar standarta formulu nosaka Latvijas Banka un ES Regula Nr. 2015/35.

120.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu vismaz reizi gadā un tā rezultātus paziņo Latvijas Bankai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izmantojamais pašu kapitāls ir vismaz tādā apmērā, ka sedz maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar pēdējo Latvijas Bankai iesniegto aprēķinu.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pastāvīgi kontrolē izmantojamā pašu kapitāla apmēra pietiekamību un maksātspējas kapitāla prasību. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības pēdējā aprēķina pamatā, attiecīgā sabiedrība nekavējoties veic jaunu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu un iesniedz to Latvijas Bankai.

(3) Ja pēc Latvijas Bankas rīcībā esošās informācijas izvērtēšanas ir pamats uzskatīt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ir būtiski mainījies kopš dienas, kad tika iesniegts pēdējais maksātspējas kapitāla prasības aprēķins, Latvijas Banka var pieprasīt, lai attiecīgā sabiedrība veic jaunu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu.

(4) Riska profila atšķirības vai izmaiņas ir uzskatāmas par būtiskām, ja maksātspējas kapitāla prasība, kas aprēķināta, pamatojoties uz jauniem pieņēmumiem, atšķiras no pēdējās aprēķinātās maksātspējas kapitāla prasības par 10 vai vairāk procentiem.

121.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, ja ir saņemta Latvijas Bankas atļauja.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izmantotais iekšējais modelis ir pilnīgs iekšējais modelis, ja tas atbilst šā likuma prasībām un, izmantojot šo modeli, aprēķinātā maksātspējas kapitāla prasība atbilst šā likuma 119.pantā noteiktajām prasībām, un modelis aptver visu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas pilnīgā iekšējā modelī tiek iekļautas visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras iekļauj grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izmantotais iekšējais modelis ir daļējs iekšējais modelis, ja tas atbilst šā likuma prasībām un to izmanto, lai aprēķinātu tikai vienu vai vairākus no šādiem lielumiem:

1) pamata maksātspējas kapitāla prasības vienu vai vairākus riska moduļus vai apakšmoduļus, kas noteikti normatīvajos aktos par maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību saskaņā ar standarta formulu;

2) kapitāla prasību operacionālajam riskam;

3) korekciju, ņemot vērā tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spēju.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības daļēju iekšējo modeli var izmantot visas šīs sabiedrības vai tikai vienas vai vairāku nozīmīgu komercdarbības struktūrvienību maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam.

(5) Pieeju, tai skaitā standarta integrācijas metodes, ar kurām daļēju iekšējo modeli pilnībā iekļauj maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā, un prasības alternatīvu metožu izmantošanai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

(6) Lai saņemtu atļauju pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa izmantošanai, kā arī atļauju būtisku izmaiņu veikšanai pilnīgā vai daļējā iekšējā modelī, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu, kas ietver dokumentāru pierādījumu tam, ka iekšējais modelis atbilst normatīvo aktu prasībām attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem.

(7) Ja pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas uz daļēju iekšējo modeli, normatīvo aktu prasības attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem pielāgo, ņemot vērā modeļa ierobežoto piemērošanas jomu. Pielāgojumus nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

(71) Latvijas Banka saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 35. panta 1. punktu informē EAAPI par katru šā panta sestajā daļā minēto pieteikumu. Latvijas Bankai ir tiesības attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par šādiem pieteikumiem lūgt EAAPI sniegt palīdzību, kas izriet no ES Regulas Nr. 1094/2010 8. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteiktajiem EAAPI uzdevumiem un pilnvarām.

(8) Latvijas Banka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts pilnībā aizpildīts pieteikums, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, pieņem lēmumu par pieteikumā minētās atļaujas izsniegšanu un nosūta šo lēmumu pieteikuma iesniedzējam.

(9) Latvijas Banka izsniedz pieteikumā minēto atļauju, ja ir pārliecinājusies, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska identifikācijas, apstiprināšanas (validācijas), uzraudzības, vadības un ziņošanas sistēmas ir atbilstošas šīs sabiedrības komercdarbībai un riska profilam un iekšējais modelis atbilst normatīvo aktu prasībām attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem.

(10) Latvijas Banka ir tiesīga pēc tam, kad izsniegta atļauja iekšējā modeļa izmantošanai, pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic vienreizēju maksātspējas kapitāla prasības novērtējumu saskaņā ar standarta formulu un iesniedz to Latvijas Bankai.

122.pants. (1) Latvijas Banka izsniedz atļauju daļēja iekšējā modeļa izmantošanai tikai pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka iekšējais modelis atbilst šā likuma 121.panta prasībām, kā arī:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pienācīgi pamatojusi modeļa ierobežotās piemērošanas jomas iemeslu;

2) ar daļēju iekšējo modeli aprēķinātā maksātspējas kapitāla prasība precīzāk atspoguļo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profilu, kā arī atbilst maksātspējas kapitāla prasības vispārīgajām prasībām, kas noteiktas šā likuma 119.pantā;

3) daļēja iekšējā modeļa uzbūve atbilst maksātspējas kapitāla prasības vispārīgajām prasībām, kas noteiktas šā likuma 119.pantā, un to var pilnībā iekļaut maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajam veidam, kādā daļējs iekšējais modelis pilnībā iekļaujams maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā, un noteiktajām prasībām alternatīvu integrācijas metožu izmantošanai.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga, izvērtējot pieteikumu daļēja iekšējā modeļa izmantošanas atļaujas saņemšanai, pieprasīt, lai attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz pārejas plānu modeļa piemērošanas jomas paplašināšanai, ja šī sabiedrība ir iesniegusi pieteikumu daļēja iekšējā modeļa izmantošanai, kas attiecas:

1) tikai uz noteikta riska moduļa atsevišķiem apakšmoduļiem;

2) tikai uz šīs sabiedrības nozīmīgām komercdarbības struktūrvienībām saistībā ar noteikto riska moduli;

3) daļēji gan uz šīs daļas 1.punktā minētajiem apakšmoduļiem, gan uz 2.punktā minētajām struktūrvienībām.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārejas plānā norāda veidu, izmantojamos līdzekļus, metodes, sasniedzamo modeļa piemērošanas jomu un laika periodu, kādā tā paredzējusi paplašināt modeļa piemērošanas jomu ar citiem apakšmoduļiem vai nozīmīgām komercdarbības struktūrvienībām, lai nodrošinātu, ka modelis aptver attiecīgo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumu dominējošo daļu saistībā ar šo specifiska riska moduli.

123.pants. (1) Vienlaikus ar šā likuma 121.panta sestajā daļā minēto pieteikumu pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa izmantošanas atļaujas saņemšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai šīs sabiedrības politiku iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politika iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai ir uzskatāma par tā pieteikuma sastāvdaļu, kas iesniedzams pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa izmantošanas atļaujas saņemšanai. Latvijas Banka apstiprina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai šā likuma 121.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Iekšējā modeļa izmaiņas var veikt vienīgi saskaņā ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai. Politika iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai ietver iekšējā modeļa būtisku un nebūtisku izmaiņu specifikācijas.

(3) Nebūtiskām iekšējā modeļa izmaiņām nav nepieciešama iepriekšēja Latvijas Bankas atļauja, ja tās ir izstrādātas saskaņā ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai.

(4) Lai saņemtu iepriekšēju Latvijas Bankas atļauju, kas nepieciešama būtisku izmaiņu veikšanai iekšējā modelī, Latvijas Bankai iesniedzams šā likuma 121. panta sestajā daļā minētais pieteikums.

124.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde apstiprina pieteikumu Latvijas Bankai iekšējā modeļa apstiprināšanai saskaņā ar šā likuma 121.pantā norādīto, kā arī pieteikumu jebkādu turpmāko šajā modelī veicamo būtisko izmaiņu apstiprināšanai.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde ir atbildīga par tādu sistēmu ieviešanu šajā sabiedrībā, ar kurām tiek nodrošināta iekšējā modeļa pienācīga darbība.

125.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju iekšējā modeļa izmantošanai saskaņā ar šā likuma 121.pantu, drīkst atsākt maksātspējas kapitāla prasības vai kādas tās daļas aprēķināšanu saskaņā ar standarta formulu vienīgi pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas. Lai saņemtu atļauju, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu.

126.pants. (1) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas jau ir saņēmusi Latvijas Bankas atļauju iekšējā modeļa izmantošanai, neizpilda normatīvo aktu prasības attiecībā uz izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku un iesniedz tai plānu, kā tiks atjaunota atbilstība, vai arī motivētu iesniegumu, kurā pamato, ka neatbilstības ietekme uz maksātspējas kapitāla prasības aprēķina rezultātu ir nebūtiska.

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neievēro šā panta pirmajā daļā minēto plānu, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai attiecīgā sabiedrība turpmāk veic maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar standarta formulu.

127.pants. Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izveido iekšējo modeli vai tā attiecīgos riska moduļus maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai un nodrošina to piemērošanu, ja ir pamats uzskatīt, ka maksātspējas kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar standarta formulu, nav atbilstoša, jo attiecīgās sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no standarta formulas aprēķina pamatā esošajiem pieņēmumiem.

128.pants. Latvijas Banka nosaka prasības attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu uz nozīmīgām komercdarbības struktūrvienībām, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem.

129.pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārbauda savu iekšējo modeli, izmantojot atbilstošus tipveida portfeļus un pieņēmumus, kas pamatā balstīti uz ārējiem, nevis šīs sabiedrības iekšējiem datiem, lai apstiprinātu iekšējā modeļa kalibrēšanu un pārliecinātos, ka tā specifikācijas atbilst vispārēji pieņemtai tirgus praksei.

130.pants. (1) Minimālās kapitāla prasības aprēķina kārtību nosaka ES Regula Nr. 2015/35. Minimālā kapitāla prasība nedrīkst būt mazāka par šā panta trešajā daļā noteikto minimālās kapitāla prasības absolūti minimālo vērtību.

(2) Minimālā kapitāla prasība nedrīkst būt mazāka par 25 procentiem un lielāka par 45 procentiem no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības, kuru aprēķina saskaņā ar standarta formulu vai iekšējo modeli un kurā iekļauj jebkādu papildu kapitāla prasību, ko noteikusi Latvijas Banka saskaņā ar šā likuma 46.panta prasībām. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības minimālā kapitāla prasība sakrīt ar kādu no minētajiem procentuālajiem ierobežojumiem, šī sabiedrība sniedz Latvijas Bankai informāciju par tā iemesliem.

(3) Minimālās kapitāla prasības absolūti minimālā vērtība:

1) nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, tai skaitā kaptīvās apdrošināšanas sabiedrībām, kas veic apdrošināšanu vienā vai vairākos šā likuma 19.panta pirmās daļas 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktā minētajos nedzīvības apdrošināšanas veidos, ir 4 miljoni euro, bet pārējām nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, tai skaitā kaptīvās apdrošināšanas sabiedrībām, — 2,7 miljoni euro;

2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, tai skaitā kaptīvās apdrošināšanas sabiedrībām, kas saņēmušas licenci dzīvības apdrošināšanai, ir 4 miljoni euro;

3) pārapdrošināšanas sabiedrībām ir 3,9 miljoni euro, bet kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrībām — 1,3 miljoni euro;

4) apdrošināšanas sabiedrībām, kas vienlaikus veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanu, ir šīs daļas 1. un 2.punktā minētās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālo vērtību summa.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic minimālās kapitāla prasības aprēķinu vismaz reizi ceturksnī un tā rezultātus iesniedz Latvijas Bankai. Šā panta otrajā daļā minēto procentuālo ierobežojumu aprēķināšanas mērķiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai nav jāveic maksātspējas kapitāla prasības aprēķins par attiecīgo ceturksni, un tā var izmantot aprēķinu, kas veikts par iepriekšējo pārskata gadu. (5) Šā panta trešajā daļā noteiktā minimālās kapitāla prasības absolūti minimālā vērtība, kas izteikta euro, tiek pārskatīta reizi piecos gados un indeksēta, ja saskaņā ar statistikas biroja Eurostat sniegto informāciju patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs no 2015.gada 31.decembra līdz pārskatīšanas brīdim ir pieaudzis par 5 vai vairāk procentiem. Minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības palielinājuma summa tiek noapaļota uz augšu līdz tuvākajiem 100 000 euro. Lēmumu par indeksācijas veikšanu un minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības palielinājuma apmēru attiecīgajā gadā paziņo Eiropas Komisija.

XVI nodaļaIeguldījumi

131.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība visus savus aktīvus iegulda, ievērojot piesardzības principu, kas noteikts šā likuma 132., 133. un 134.pantā.

132.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aktīvu portfeli iegulda tikai tādos aktīvos un finanšu instrumentos, kuru riskus attiecīgā sabiedrība var pienācīgi identificēt, izmērīt, uzraudzīt, pārvaldīt, kontrolēt un par tiem ziņot, kā arī ņemot vērā tās vispārējās maksātspējas vajadzības saskaņā ar šā likuma 65.panta otrās daļas 1.punktā noteikto.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina savu ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atbildīga par šīs politikas un procedūras ievērošanu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde ne retāk kā reizi gadā pārskata ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru, saskaņojot to pa ieguldījumu veidiem, ģeogrāfisko izvietojumu, darījumu partneriem, finanšu instrumentu regulētiem un neregulētiem tirgiem un nekustamā īpašuma tirgiem. Pirms darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas politiku un procedūru, kas saskaņota ar šīs sabiedrības pamatdarbību, tās ieguldījumu veidošanas kārtību un atbilstošo risku pārvaldību.

(3) Visus aktīvus, īpaši tos, kuri sedz minimālo kapitāla prasību un maksātspējas kapitāla prasību, iegulda, garantējot visa aktīvu portfeļa drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti. Turklāt šādus aktīvus izvieto tā, lai būtu nodrošināta to pieejamība.

(4) Tehnisko rezervju segumam izmantotos aktīvus iegulda atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību veidam un līguma termiņam. Minētos aktīvus iegulda saskaņā ar visu apdrošinājuma ņēmēju un labuma guvēju interesēm, ņemot vērā apdrošināšanas līgumā ietvertos nosacījumus.

(5) Interešu konflikta gadījumā apdrošināšanas sabiedrība vai persona, kas pārvalda tās aktīvu portfeli, nodrošina, ka ieguldījums tiek veikts apdrošinājuma ņēmēju un labuma guvēju interesēs.

133.pants. Tāda dzīvības apdrošināšanas līguma tehnisko rezervju segumam, kurā ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs, papildus šā likuma 132.pantā noteiktajām prasībām piemēro šādas prasības:

1) ja dzīvības apdrošināšanas līgums, kurā ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs, piesaistīts atvērto ieguldījumu fondu (tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu) ieguldījumu apliecībām (daļām) vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības speciāli šim mērķim izveidotam nodalītu aktīvu kopumam, kas parasti sadalīts nosacītās daļās, uz šāda līguma tehnisko rezervju segumu attiecina aktīvus, kuri iespējami cieši piesaistīti šīm apliecībām (daļām) vai šiem aktīviem;

2) ja dzīvības apdrošināšanas līgums, kurā ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs, piesaistīts akciju indeksam vai citam šā panta 1.punktā neparedzētam aprēķina lielumam, uz šāda līguma tehnisko rezervju segumu attiecina aktīvus, kuru vērtības izmaiņas ir cieši piesaistītas akciju indeksa vai cita aprēķina lieluma vērtības izmaiņām, kuriem piemīt attiecīgs nodrošinājums un tirgojamība un kuri iespējami tuvu atbilst tiem aktīviem, kuru vērtība ir atkarīga no attiecīgā aprēķina lieluma;

3) ja šā panta 1. un 2.punktā minētie līgumi ietver nosacījumus par ieguldījumu ienesīguma garantiju vai kādu citu garantētu ieguvumu, aktīvi, kurus attiecina uz šādu līgumu tehnisko rezervju segumu, atbilst šā likuma 134.panta prasībām.

134.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvi, izņemot šā likuma 133.pantā minētos, papildus šā likuma 132.pantā noteiktajām prasībām atbilst šādām prasībām:

1) aktīvus pienācīgi diversificē, lai nepieļautu pārmērīgu paļaušanos uz kādu aktīvu kategoriju, emitentu vai komercsabiedrību grupu, vai ģeogrāfisko apgabalu un nepieļautu pārmērīgu riska koncentrāciju ieguldījumu portfelī. Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis viens emitents vai emitenti, kuri pieder pie vienas grupas, nedrīkst pakļaut apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību pārmērīgai riska koncentrācijai;

2) atvasināto finanšu instrumentu izmantošana ir pieļaujama tikai tad, ja tie veicina risku samazināšanu vai efektīvāku ieguldījumu portfeļa pārvaldi. Atvasinātos finanšu instrumentus novērtē piesardzīgi, kopējā novērtējumā ņemot vērā to aktīvu vērtību, ar kuriem attiecīgais atvasinātais finanšu instruments ir saistīts. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izvairās no pārmērīga riska uzņemšanās, izmantojot darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem;

3) ieguldījumus un aktīvus, kas netiek tirgoti regulētā tirgū, uztur piesardzīgā līmenī.

135.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst tieši vai netieši izsniegt aizdevumu pašu izlaisto akciju vai daļu vai ar attiecīgo sabiedrību saistīto personu izlaisto akciju vai daļu iegādei, kā arī pieņemt par saistību nodrošinājumu pašu akcijas vai daļas.

136.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ģeogrāfisko izvietojumu aktīviem, kas veido atgūstamās summas no pārapdrošināšanas līgumiem, kuri noslēgti ar attiecīgo sabiedrību, dalībvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju un ārvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju, ja šādu komercsabiedrību maksātspējas uzraudzības režīms atbilst ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz uzraudzības režīmu līdzvērtību, nodrošina saskaņā ar ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru.

137.pants. (Izslēgts ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2017.)

138.pants. (Izslēgts ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.)

138.1 pants. (1) Ja tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ieguldījumu veidošanas politika, kura ir tiesīga veikt dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, paredz ieguldīt aktīvus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā — akciju sabiedrība), apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā politiku (turpmāk — iesaistīšanās politika), kurā apraksta un skaidro, kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ieguldījumu stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana akciju sabiedrības pārvaldē.

(2) Iesaistīšanās politikā apraksta, kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārrauga akciju sabiedrības darbību vismaz šādos jautājumos:

1) stratēģija;

2) finanšu un nefinanšu darbības rezultāti un risks;

3) kapitāla struktūra;

4) sociālā ietekme;

5) ietekme uz vidi;

6) korporatīvā pārvaldība.

(3) Iesaistīšanās politikā papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai apraksta, kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība:

1) īsteno dialogu ar akciju sabiedrību;

2) izmanto akciju sabiedrībā balsstiesības un citas no akcijām izrietošas tiesības, tai skaitā paredzot kritērijus maznozīmīgu balsojumu noteikšanai;

3) sadarbojas ar citiem akciju sabiedrības akcionāriem;

4) sazinās ar akciju sabiedrības ieinteresētajām personām;

5) īsteno faktisko un iespējamo interešu konfliktu pārvaldību attiecībā uz iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldē.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība katru gadu līdz 1. augustam publisko ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumu sniedz par periodu no dienas, kad pirmo reizi publiskota iesaistīšanās politika vai publiskots pēdējais ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

1) vispārīgu informāciju par to, kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība īsteno balsošanas tiesības;

2) svarīgāko balsojumu skaidrojumu;

3) informāciju par pilnvaroto padomdevēju (Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta pirmās daļas 106. punkta izpratnē) pakalpojumu izmantošanu.

(5) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība papildus šā panta ceturtajā daļā minētajai informācijai publisko savus balsojumus akciju sabiedrības akcionāru sapulcēs. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var neatklāt balsojumus, kuri saskaņā ar iesaistīšanās politiku ir uzskatāmi par maznozīmīgiem.

(6) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var nepiemērot vienu vai vairākas šā panta prasības. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nepiemēro kādu no šā panta prasībām, tā sniedz informāciju par to, kura prasība netiek piemērota, un šādas rīcības pamatojumu.

(7) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā.

(8) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vārdā iesaistīšanās politiku īsteno un balsstiesības izmanto ārpakalpojuma sniedzējs (turpmāk arī — aktīvu pārvaldītājs), apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība publisko informāciju, kurā ir pieejams aktīvu pārvaldītāja ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu.

138.2 pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir tiesīga veikt dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, publisko informāciju par ieguldījumu stratēģijas atbilstību šīs sabiedrības saistību termiņstruktūrai un par to, kā ieguldījumu stratēģija veicina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina šīs informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā.

(2) Ja tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvu pārvaldi, kura ir tiesīga veikt dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, īsteno aktīvu pārvaldītājs, šī sabiedrība katru gadu par līgumu, kas noslēgts ar aktīvu pārvaldītāju, publisko šādu informāciju:

1) kā tiek veicināta aktīvu pārvaldītāja ieguldījumu stratēģijas un lēmumu pieņemšanas atbilstība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības saistību termiņstruktūrai;

2) kā tiek veicināta aktīvu pārvaldītāja lēmumu pieņemšanas atbilstība tādas akciju sabiedrības vidēja termiņa un ilgtermiņa finanšu un nefinanšu darbības rezultātiem, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā — akciju sabiedrība), ja šīs akciju sabiedrības akcijās ieguldīti apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvi;

3) kā tiek veicināta aktīvu pārvaldītāja iesaistīšanās akciju sabiedrības pārvaldībā, lai uzlabotu šīs sabiedrības vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus;

4) kā aktīvu pārvaldītāja darbības rezultātu novērtēšanas metode un laikposms, kā arī samaksa par aktīvu pārvaldītāja pakalpojumiem atbilst apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības saistību termiņstruktūrai un kā tiek ņemti vērā absolūtie darbības rezultāti ilgtermiņā;

5) kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzrauga ieguldījumu portfeļa apgrozījuma izmaksas, kas radušās aktīvu pārvaldītājam, un kā tā nosaka un uzrauga ieguldījumu portfeļa apgrozījumu;

6) par līguma termiņu.

(3) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības līgumā ar aktīvu pārvaldītāju nav ietverts kāds no šā panta otrajā daļā minētajiem noteikumiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība sniedz šādas rīcības pamatojumu.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā triju mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums ar aktīvu pārvaldītāju. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība atjauno informāciju ne retāk kā reizi gadā. Tā var iekļaut šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju ziņojumā par šīs sabiedrības maksātspēju un finansiālo stāvokli, kas publiskojams saskaņā ar šā likuma 91. panta pirmo daļu.

(5) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvu pārvaldi veic aktīvu pārvaldītājs, tas sniedz ziņojumu, kurā skaidro, kā ieguldījumu stratēģija un tās izpilde atbilst ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību noslēgtā līguma nosacījumiem un kā ieguldījumu stratēģija veicina šīs sabiedrības aktīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus. Ziņojumā papildus tiek ietverta šāda informācija:

1) būtiskākie vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumu riski;

2) ieguldījumu portfeļa sastāvs;

3) ieguldījumu portfeļa apgrozījums un tā izmaksas;

4) pilnvaroto padomdevēju pakalpojumu izmantošana;

5) vērtspapīru aizņemšanās politika un šīs politikas īstenošana tās akciju sabiedrības akcionāru sapulcē, kuras akcijās veikts ieguldījums, un citu akcionāru iesaistīšanas pasākumu īstenošanā;

6) informācija par akciju sabiedrības vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātu izvērtējuma ietekmi uz ieguldījumu lēmumu pieņemšanu;

7) informācija par interešu konfliktiem, kas radušies sakarā ar iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldē, un par to, kā aktīvu pārvaldītājs īstenojis konfliktu pārvaldību.

(6) Aktīvu pārvaldītājs šā panta piektajā daļā minēto informāciju sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai katru gadu līdz 1. augustam.

XVII nodaļaApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās

139.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā politiku, kurā noteikta kārtība, kādā attiecīgā sabiedrība konstatē sava finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, konstatējusi savu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, nekavējoties informē par to Latvijas Banku.

140.pants. (1) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nav izpildījusi šā likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm, Latvijas Banka, par savu nodomu iepriekš paziņojot tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam ir filiāle vai kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus (iesaistītā dalībvalsts), drīkst attiecīgajai sabiedrībai aizliegt brīvi rīkoties ar tās aktīviem.

(2) Latvijas Banka norāda, uz kuriem aktīviem šā panta pirmajā daļā noteiktie pasākumi attiecas.

141.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties informē Latvijas Banku, tiklīdz konstatē, ka neizpilda maksātspējas kapitāla prasību, vai ja pastāv risks, ka turpmākajos trijos mēnešos iespējama maksātspējas kapitāla prasības neizpildes iestāšanās.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir konstatējusi, ka neizpilda maksātspējas kapitāla prasību, iesniedz Latvijas Bankai saskaņošanai atveseļošanas plānu izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konstatēta maksātspējas kapitāla prasības neizpilde, tā atjauno izmantojamo pašu kapitālu līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram.

(4) Latvijas Banka šā panta trešajā daļā norādīto termiņu ir tiesīga pagarināt par trim mēnešiem.

(5) Tādu ārkārtēju nelabvēlīgu apstākļu gadījumā, par kuriem paziņojusi EAAPI un kuri skar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas pārstāv nozīmīgu tirgus daļu vai kuru darījumdarbība aptver nozīmīgu ietekmēto darījumu veidu daļu, un, ja nepieciešams, pēc apspriešanās ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju Latvijas Banka šā panta trešajā daļā norādīto termiņu ir tiesīga pagarināt uz noteiktu laika periodu, bet ne ilgāku par septiņiem gadiem, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tajā skaitā tehnisko rezervju vidējo termiņu.

(6) Latvijas Banka var iesniegt EAAPI lūgumu, lai tā paziņo par šā panta piektajā daļā minēto ārkārtēju nelabvēlīgu apstākļu esību, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras pārstāv nozīmīgu tirgus daļu vai kuru darījumdarbība aptver nozīmīgu ietekmēto darījumu veidu daļu, nespēj izpildīt šā panta trešajā daļā minētos pasākumus. Ārkārtēji nelabvēlīgi apstākļi ir tad, ja to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību finansiālo stāvokli, kurām ir būtiska ietekme tirgū vai kuru darījumdarbība aptver nozīmīgu ietekmēto darījumu veidu daļu, nopietni vai nelabvēlīgi ietekmē viens vai vairāki šādi apstākļi:

1) neparedzēts, straujš un pārmērīgs kritums finanšu tirgos;

2) nemainīgi zemu procentu likmju vide;

3) katastrofāls notikums, kuram ir spēcīga ietekme.

(7) Latvijas Banka sadarbībā ar EAAPI regulāri novērtē, vai vēl pastāv šā panta sestajā daļā minētie apstākļi. Ja tiek konstatēts, ka ārkārtēji nelabvēlīgi apstākļi vairs nepastāv, EAAPI un Latvijas Banka dara to zināmu sabiedrībai.

(8) Ja Latvijas Banka ir pagarinājusi termiņu saskaņā ar šā panta piekto daļu, tad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ik pēc trim mēnešiem iesniedz Latvijas Bankai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanai, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības izpildi.

(9) Šā panta piektajā daļā noteikto termiņa pagarinājumu Latvijas Banka atceļ, ja no šā panta astotajā daļā noteiktā ziņojuma izriet, ka par laika periodu no dienas, kad konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, līdz ziņojuma iesniegšanas dienai nav noticis būtisks uzlabojums izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanā līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanā, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības izpildi.

(10) Ja, iestājoties šā panta pirmajā daļā minētajam gadījumam, Latvijas Banka uzskata, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālā situācija turpinās pasliktināties, tā var ierobežot vai aizliegt šai sabiedrībai brīvi rīkoties ar saviem aktīviem.

(11) Latvijas Banka nekavējoties informē iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestādes, kuru teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, par visiem pasākumiem, kādus tā saskaņā ar šā panta desmito daļu ir veikusi attiecībā uz šo sabiedrību, un pieprasa, lai tās piemēro attiecīgajai sabiedrībai tādus pašus pasākumus iesaistīto dalībvalstu teritorijā.

(12) Latvijas Banka norāda, uz kuriem aktīviem attiecas šā panta desmitajā daļā noteiktie pasākumi.