Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums

272.pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību, kas pērk aktīvu, neietekmē pārdevēja tiesības, kuru pamatā ir īpašumtiesību saglabāšana, ja reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanas laikā aktīvs atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā tiek veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija.

(2) Ja pēc aktīvu iegādes attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību, kas pārdod aktīvus, ir uzsākti reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, tas nav pamatojums aktīvu pārdošanas anulēšanai vai izbeigšanai un nekavē pircēju iegūt īpašumtiesības, ja šādu pasākumu uzsākšanas laikā pārdotie aktīvi atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav valsts, kurā uzsākti attiecīgie pasākumi vai process.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības pārsūdzēt šajā pantā minētos darījumus.

273.pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību neietekmē kreditoru tiesības prasīt izslēdzošā ieskaita piemērošanu, prasījumu un saistību dzēšanu vai citu tiesisko seku ziņā līdzīgu darbību izpildi, ja šādas darbības pieļauj likums, kas piemērojams attiecīgajiem prasījumiem.

(2) Darījumus, kas pamatoti ar izslēdzošā ieskaita līgumiem, regulē vienīgi tie likumi, kas attiecas uz izslēdzošā ieskaita līgumu, saskaņā ar kuru šie darījumi tiek slēgti.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības pārsūdzēt šā panta otrajā daļā minētos darījumus.

274.pants. Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana neierobežo kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz lietām, kas pieder apdrošinātājam un reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanas laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā.

275.pants. (1) Regulētā tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus darbībās ar finanšu instrumentiem sakarā ar reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu nosaka vienīgi tie normatīvie akti, kuri piemērojami regulētam tirgum.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo šā likuma 274.panta piemērošanu.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības pārsūdzēt šajā pantā minētās darbības vai tiesības.

276.pants. Reorganizācijas pasākumos un likvidācijā nav tiesību pārsūdzēt darījumu, ja persona, kas guvusi labumu no kāda kreditora interesēm neizdevīga darījuma, pierāda, ka attiecīgais darījums veikts saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem un ka konkrētajā lietā šie tiesību akti neļauj pārsūdzēt minēto darījumu.

277.pants. Ja pēc tam, kad pieņemts lēmums par reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanu, tiek atsavināti aktīvi, tad tiek piemēroti šādi normatīvie akti:

1) saistībā ar nekustamo īpašumu — tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums;

2) saistībā ar kuģi vai gaisakuģi — tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras pārziņā ir publiskais reģistrs, kurā reģistrēts kuģis vai gaisakuģis;

3) saistībā ar finanšu instrumentiem, kuri reģistrējami publiskajā reģistrā, kredītiestādes kontā vai centrālajā depozitārijā, un tajos nostiprinātajām tiesībām šādas darbības regulē tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras uzraudzībā reģistrs, konts vai sistēma tiek uzturēta.

278.pants. Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas ietekmi uz tiesvedībā esošajām lietām regulē tikai tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā notiek attiecīgā tiesvedība.

279.pants. (1) Dalībvalstu kompetentu iestāžu iecelta administratora vai likvidatora iecelšanu apliecina lēmuma par iecelšanu vai cita kompetentu iestāžu izsniegta lēmuma oriģināla apliecināta kopija. Kompetentām iestādēm ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā. Legalizācija vai cita tiesisko seku ziņā tai pielīdzināma darbība nav jāveic.

(2) Latvijas Republikā ieceltam likvidatoram un administratoram ir tiesības dalībvalstī īstenot pilnvaras, ko viņš drīkst īstenot izcelsmes dalībvalsts teritorijā. Likvidatoram un administratoram ir tiesības iecelt (pilnvarot) personas, kuras viņam palīdz vai pārstāv viņu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas (maksātnespējas) laikā.

(3) Dalībvalstī iecelts likvidators vai cita pilnvarota persona, īstenojot savas pilnvaras Latvijas Republikā, ievēro Latvijas Republikas tiesību aktus, tajā skaitā tiesību aktus par darbībām, kas saistītas ar aktīvu realizāciju un ziņu sniegšanu darbiniekiem.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās pilnvaras neietver piespiedu līdzekļu izmantošanu, tiesības lemt par tiesas procesu vai strīdu izskatīšanu.

280.pants. (1) Citā dalībvalstī ieceltam likvidatoram vai administratoram, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums likvidāciju reģistrēt Latvijas Republikas publiskajos reģistros.

(2) Latvijas Republikā ieceltam likvidatoram vai administratoram, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju reģistrēt iesaistītās valsts publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas reģistrāciju dalībvalstu publiskajos reģistros, iekļauj šo procesu izmaksās.

281.pants. Visas personas, kurām jāsaņem vai jāsniedz ziņas par procedūrām, kas noteiktas šā likuma 248., 256. un 282.pantā, nodrošina šo ziņu neizpaušanu, kā tas noteikts šā likuma 83.pantā.

282.pants. (1) Ja ārvalsts apdrošinātājam pieder filiāles vairākās dalībvalstīs, saistībā ar šīs nodaļas piemērošanu katrai no tām piemēro individuālu režīmu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā kompetentas iestādes (likvidatori, administratori) un uzraudzības iestādes pēc iespējas saskaņo savas darbības.

XXXVIII nodaļaApdrošināto interešu aizsardzība

283.pants. (1) Lai aizsargātu apdrošināto intereses apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, tiek izveidots Apdrošināto aizsardzības fonds.

(2) Latvijas Banka nodrošina Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, kā arī veic šādas funkcijas:

1) organizē apdrošinātāju vai dalībvalstu apdrošinātāju maksājumu ieskaitīšanu Apdrošināto aizsardzības fondā;

2) aprēķina un piedzen laikā nenomaksātās summas un soda naudu;

3) organizē apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;

4) realizē kreditoru prasījuma tiesības attiecībā uz apdrošinātāju vai dalībvalsts apdrošinātāju izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērā.

(3) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 33. punktu)

284. pants. (1) Apdrošināšanas atlīdzība no Apdrošināto aizsardzības fonda tiek izmaksāta šā likuma 285. panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā un Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā pēc tam, kad tiesa pasludinājusi apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas procesu.

(2) Ja Apdrošināto aizsardzības fondā nepietiek līdzekļu apdrošināšanas atlīdzības izmaksai saskaņā ar šo likumu, Latvijas Banka var noslēgt līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos Latvijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu tirgū.

(3) Slēdzot šā panta otrajā daļā minēto līgumu, nepiemēro Publisko iepirkumu likuma noteikumus. Latvijas Banka šādu līgumu slēdz, izvēloties piedāvājumu ar zemāko aizdevuma procentu likmi.

(4) Naudas līdzekļus, kurus Latvijas Banka saskaņā ar šā panta otro daļu aizņēmusies trūkstošās summas segšanai apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, Latvijas Banka atmaksā no Apdrošināto aizsardzības fonda.

285.pants. (1) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus izlieto samaksai pārvaldītājam (ja saskaņā ar šā panta otro daļu Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldīšana nodota citam pārvaldītājam) ar apdrošināšanas atlīdzību izmaksu organizēšanu saistīto izdevumu segšanai, kā arī apdrošināšanas atlīdzību izmaksām, ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, šādā apmērā:

1) apdrošināšanas atlīdzības 100 procentu apmērā, bet ne vairāk kā 15 000 euro vienam apdrošinājuma ņēmējam — šā likuma 19.panta otrās daļas 1., 2., 4., 5., 6. un 7.punktā minētajos apdrošināšanas veidos;

2) apdrošināšanas atlīdzības 50 procentu apmērā, bet ne vairāk kā 3000 euro vienam apdrošinājuma ņēmējam — šā likuma 19.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8., 9., 10., 13. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos.

(2) Saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldīšanu, noslēdzot attiecīgu līgumu, var nodot citam pārvaldītājam.

(3) Ienākumus (augļus), kas iegūti, pārvaldot Apdrošināto aizsardzības fondu, ieskaita šajā fondā.

(4) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus aizliegts izmantot šajā likumā neparedzētiem mērķiem. Citus Latvijas Bankas līdzekļus, kas nav Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļi, aizliegts izmantot apdrošināšanas atlīdzību izmaksām.

(5) Iemaksas Apdrošināto aizsardzības fondā un izmaksas no šā fonda tiek veiktas tikai euro.

(6) Izmaksas no Apdrošināto aizsardzības fonda ārvalstu valūtā tiek aprēķinātas euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu dienā, kad likumā noteiktajā kārtībā pieņemts nolēmums par maksātnespējas procesa pasludināšanu.

286.pants. No Apdrošināto aizsardzības fonda apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta:

1) ja apdrošinātājs ir savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība;

2) par obligāto apdrošināšanu;

3) par apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu.

287.pants. (1) Apdrošināto aizsardzības fondu veido fonda dalībnieku atskaitījumi 0,1 procenta apmērā no to bruto apdrošināšanas prēmiju kopsummas, kuras saņemtas no fiziskajām personām par šā likuma 19.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8., 9., 10., 13. un 18.punktā un otrās daļas 1., 2., 4., 5., 6. un 7.punktā minētajiem apdrošināšanas veidiem.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi ir saistoši apdrošināšanas sabiedrību filiālēm ārvalstīs, ja šo valstu normatīvie akti neparedz apdrošināšanas sabiedrību filiāļu obligātu piedalīšanos attiecīgās valsts apdrošināto aizsardzības sistēmā.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi ir saistoši apdrošināšanas sabiedrību filiālēm ārvalstīs, ja šo valstu normatīvie akti paredz apdrošināšanas sabiedrību filiāļu obligātu piedalīšanos attiecīgās valsts apdrošināto aizsardzības sistēmā un nosaka garantētās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu kā attiecīgajā valstī un Latvijas Republikā spēkā esošo garantēto apdrošināšanas atlīdzību apmēru starpību.

(4) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav saistoši dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāju filiālēm, ja šo valstu normatīvie akti paredz apdrošināto aizsardzību to filiālēs ārvalstīs (arī Latvijas Republikā) un aptver visus šajā likumā paredzētos gadījumus, turklāt garantētā apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par šajā likumā noteikto.

(5) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav saistoši dalībvalsts apdrošinātājam, ja dalībvalsts apdrošinātāja mītnes valsts normatīvie akti paredz apdrošināto aizsardzību ārvalstīs (arī Latvijas Republikā), kurās tas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, un aptver visus šajā likumā paredzētos gadījumus, turklāt garantētā apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par šajā likumā noteikto.

(6) Maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā ieskaita fonda dalībnieka izdevumos, un tos veic reizi ceturksnī līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša trīsdesmitajam datumam attiecīgā Latvijas Bankas kontā. Fonda dalībnieks līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša trīsdesmitajam datumam iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par iepriekšējā ceturksnī no fiziskajām personām saņemtajām bruto apdrošināšanas prēmijām un maksājumiem Apdrošināto aizsardzības fondā. Pārskata veidlapas paraugu nosaka Latvijas Banka.

(7) Fonda dalībnieka maksājumi Apdrošināto aizsardzības fondā nav uzskatāmi par Latvijas Bankas saistībām pret fonda dalībnieku un nav atmaksājami, ja tiek izbeigta fonda dalībnieka darbība.

288.pants. (1) Atsevišķi tiek uzkrāta un izlietota fonda daļa, kuru veido dzīvības apdrošināšanas fonda dalībnieku maksājumi, un fonda daļa, kuru veido pārējo apdrošināšanas veidu fonda dalībnieku maksājumi.

(2) Ja tā fonda daļa, kuru veido dzīvības apdrošināšanas fonda dalībnieku maksājumi, sasniedz 5 miljonus euro, Latvijas Banka aptur maksājumus fondā. Latvijas Banka atjauno maksājumus fondā, kad tas kļūst mazāks par 4 miljoniem euro.

(3) Ja tā fonda daļa, kuru veido pārējo apdrošināšanas veidu fonda dalībnieku maksājumi, sasniedz 11 miljonus euro, Latvijas Banka aptur maksājumus fondā. Latvijas Banka atjauno maksājumus fondā, kad tas kļūst mazāks par 8 miljoniem euro.

(4) Obligātajos apdrošināšanas veidos, ja to nosaka likumi, var izveidot atsevišķus fondus.

289.pants. (1) Fonda dalībniekam ir pienākums aprēķināt un samaksāt nokavējuma naudu par maksājumu, kas noteiktajā termiņā nav iemaksāts Apdrošināto aizsardzības fondā. Šī nokavējuma nauda iemaksājama kontā Latvijas Bankā.

(2) Nokavējuma nauda par maksājumu, kas noteiktajā termiņā nav iemaksāts Apdrošināto aizsardzības fondā, ir 0,05 procenti no termiņā nesamaksātās maksājuma summas par katru nokavēto dienu. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta par laiku, par kuru fonda dalībnieks nav veicis aprēķināto katra ceturkšņa maksājumu.

(3) Ja fonda dalībnieks vairāk nekā divus mēnešus nav labprātīgi un pilnā apmērā veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā, Latvijas Banka brīdina šo fonda dalībnieku, ka tā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licence var tikt anulēta.

(4) Ja fonda dalībnieks mēneša laikā pēc tam, kad Latvijas Banka izteikusi brīdinājumu, ka licence viņa darbībai var tikt anulēta, nav labprātīgi un pilnā apmērā veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā, Latvijas Banka anulē šim fonda dalībniekam izsniegto licenci.

290.pants. (1) Apdrošināšanas atlīdzību var izmaksāt no Apdrošināto aizsardzības fonda tikai tad, ja apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs atzīts par maksātnespējīgu un apdrošinātājam vai dalībvalsts apdrošinātājam nepietiek naudas līdzekļu, lai pilnībā segtu šā likuma 265.panta 1.punktā noteiktos apdrošinājuma ņēmēju (apdrošināto) prasījumus par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu.

(2) Apdrošināšanas atlīdzība no Apdrošināto aizsardzības fonda tiek izmaksāta, pamatojoties uz administratora sagatavoto sarakstu.

Pārejas noteikumi

1. Ar 2016.gada 1.janvāri spēku zaudē:

1) Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 1999, 10.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 2., 14.nr.; 2005, 2., 14.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 15.nr.; 2008, 14., 15., 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 35., 39., 205.nr.; 2010, 160.nr.; 2012, 92., 154.nr.; 2013, 106., 192.nr.; 2014, 119.nr.);

2) Pārapdrošināšanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 39., 205.nr.; 2013, 106., 193.nr.; 2014, 119.nr.)

2. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kuras saņēmušas dzīvības apdrošināšanas licenci līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesības turpināt dzīvības apdrošināšanu šā likuma 19. panta otrās daļas 1., 2., 3. 5. un 7. punktā noteiktajos dzīvības apdrošināšanas veidos.

3. Līdz 2017.gada 31.decembrim šā likuma 130.panta otrajā daļā minētais procentuālais ierobežojums ir attiecināms tikai uz maksātspējas kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar standarta formulu.

4. Šā likuma 130.panta prasības attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles minimālās kapitāla prasības ievērošanu un šā likuma 147.panta otrās daļas prasības attiecībā uz licences anulēšanu nepiemēro, ja 2015.gada 31.decembrī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļi pārsniedz maksātspējas kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.septembra noteikumiem Nr.149 "Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi", 2006.gada 15.septembra noteikumiem Nr.148 "Nedzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi" vai 2008.gada 5.septembra noteikumiem Nr.128 "Pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas normatīvie noteikumi", bet tai nav pietiekams izmantojamais pamata pašu kapitāls minimālās kapitāla prasības apmērā. Attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle līdz 2016.gada 31.decembrim nodrošina minēto atbilstību šā likuma 117.pantam. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle līdz šajā punktā norādītajam termiņam nenodrošina atbilstību šā likuma 117.panta prasībām, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles licence tiek anulēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

5. Attiecībā uz licences, apstiprinājuma vai atļaujas saņemšanu, kā arī attiecībā uz uzraudzības pasākumiem līdz 2016.gada 1.janvārim nav atļauts piemērot Komisijas pieņemtos lēmumus par:

1) šā likuma 121. un 122.pantā minētās atļaujas izsniegšanu pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa izmantošanai;

2) šā likuma 28.panta minētās licences izsniegšanu īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai darbības uzsākšanai;

3) šā likuma 206., 207. un 209.pantā minētās atļaujas izsniegšanu pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa izmantošanai grupas maksātspējas aprēķinam;

4) šā likuma 112.pantā minētās atļaujas izsniegšanu attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras atbilstības korekcijas izmantošanai;

5) šo pārejas noteikumu 10.punktā minētās atļaujas izsniegšanu bezriska procentu likmju pārejas korekcijas veikšanai;

6) šo pārejas noteikumu 14.punktā minētās atļaujas izsniegšanu tehnisko rezervju pārejas perioda atskaitījuma veikšanai;

7) grupas uzraudzības piemērošanas gadījumiem, jomu un līmeņa noteikšanu saskaņā ar šā likuma XXVII un XXVIII nodaļas prasībām;

8) grupas uzraudzības iestādes izraudzīšanos saskaņā ar šā likuma 221., 222. un 223.panta prasībām;

9) uzraugu kolēģijas izveidošanu saskaņā ar šā likuma 224., 225., 226., 227., 228., 229. un 230.panta prasībām;

10) metodi grupas maksātspējas aprēķināšanai saskaņā ar šā likuma 205.pantu;

11) ārvalstu uzraudzības režīma līdzvērtīguma noteikšanu šajā likumā ietvertajām uzraudzības prasībām saskaņā ar šā likuma 241.pantu;

12) saskaņā ar šā likuma 211. un 212.pantu izsniedzamo atļauju piemērot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām šā likuma 214. un 215.pantu;

13) uzraudzības metožu piemērošanu saskaņā ar šā likuma 243. un 244.pantu.

6. Ja laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļi pārsniedz maksātspējas normu, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.septembra noteikumiem Nr.149 "Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi", 2006.gada 15.septembra noteikumiem Nr.148 "Nedzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi" vai 2008.gada 5.septembra noteikumiem Nr.128 "Pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas normatīvie noteikumi", bet tā neizpilda maksātspējas kapitāla prasību, attiecīgā sabiedrība vai filiāle veic visus nepieciešamos pasākumus izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanai, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības izpildi līdz 2017.gada 31.decembrim. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle ik pēc trim mēnešiem iesniedz Komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanai, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības izpildi.

7. Ja laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim šā likuma 197.panta otrās daļas 1.punktā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai šā likuma 197.panta otrās daļas 2.punktā minētās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības koriģētie pašu līdzekļi pārsniedz koriģēto maksātspējas normu, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas 2009.gada 22.maija noteikumiem Nr.64 "Normatīvie noteikumi par papildu uzraudzībai pakļautās apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības koriģētās maksātspējas normas un koriģēto pašu līdzekļu aprēķināšanas kārtību un par informācijas sniegšanu par papildu uzraudzībai pakļautās apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas savstarpējiem darījumiem", bet tā neizpilda grupas maksātspējas kapitāla prasību, attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic visus nepieciešamos pasākumus izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz grupas maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanai, lai nodrošinātu grupas maksātspējas kapitāla prasības izpildi līdz 2017.gada 31.decembrim. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ik pēc trim mēnešiem iesniedz Komisijai, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, ziņojumu par veiktajiem pasākumiem izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz grupas maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanai, lai nodrošinātu grupas maksātspējas kapitāla prasības izpildi.

8. Šo noteikumu 6. un 7.punkta prasības Komisija izbeidz piemērot, ja no 6. un 7.punktā minētā tai iesniedzamā ziņojuma izriet, ka laikā no dienas, kad konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai vai grupas maksātspējas kapitāla prasībai, līdz ziņojuma iesniegšanas dienai nav panākts būtisks uzlabojums izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanā līdz maksātspējas kapitāla prasības vai līdz grupas maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanā, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības vai grupas maksātspējas kapitāla prasības izpildi.

9. Šo noteikumu 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20.punkta prasības ir saistošas arī grupas līmenī.

10. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle var piemērot pārejas korekciju šā likuma 102.pantā minētajai atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai vislabākās aplēses aprēķināšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, ja saņemta Komisijas atļauja. Komisijai ir tiesības noteikt prasības tās atļaujas saņemšanai šajā punktā paredzēto pārejas perioda pasākumu veikšanai. Pārejas korekciju atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai katra gada beigās lineāri samazina no 100 procentiem, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, līdz 0 procentiem 2032.gada 1.janvārī. Katrai valūtai pārejas korekciju atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai aprēķina kā starpību starp:

1) procentu likmi, kas līdz 2015.gada 31.decembrim noteikta saskaņā ar Komisijas 2005.gada 1.janvāra noteikumiem "Noteikumi par apdrošinātāju un privāto pensiju fondu tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm", un

2) faktisko gada likmi, kura aprēķināta kā vienota diskonta likme un kuru piemērojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmām, iegūst vērtību, kas ir vienāda ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa vislabākās aplēses vērtību, aprēķinā ietverot nākotnē sagaidāmo naudas plūsmu pašreizējo vērtību un izmantojot atbilstošo bezriska procentu likmju termiņstruktūru.

11. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle piemēro šā likuma 114.pantā minēto svārstīguma korekciju, šo pārejas noteikumu 10.punkta 2.apakšpunktā minēto atbilstošo bezriska procentu likmju termiņstruktūru izmanto pēc svārstīguma korekcijas piemērošanas.

12. Šo pārejas noteikumu 10.punktā noteiktās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības atbilst šādiem nosacījumiem:

1) līgumi, kuros noteiktas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības, tika noslēgti līdz 2016.gada 1.janvārim, izņemot gadījumus, kad šo līgumu darbības termiņš pagarināts 2016.gada 1.janvārī vai pēc šā datuma;

2) līdz 2015.gada 31.decembrim apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību tehniskās rezerves aprēķina saskaņā ar Komisijas 2005.gada 1.janvāra noteikumiem "Noteikumi par apdrošinātāju un privāto pensiju fondu tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm";

3) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām nepiemēro šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju.

13. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas piemēro šo pārejas noteikumu 10.punktā noteikto:

1) neietver šo pārejas noteikumu 10.punktā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības, kuras atbilst šā likuma 114.pantā minētā svārstīguma korekcijas aprēķinā;

2) nepiemēro šo pārejas noteikumu 14., 15., 16. un 17.punktu;

3) šā likuma 91.pantā minētajā ziņojumā par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles maksātspēju un finansiālo stāvokli publisko informāciju par pārejas korekcijas piemērošanu atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai un sniedz kvantitatīvu novērtējumu par to, kā šīs pārejas korekcijas neveikšana var ietekmēt attiecīgās sabiedrības vai filiāles finansiālo stāvokli.

14. Ja ir saņemta Komisijas atļauja, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle piemēro tehniskajām rezervēm pārejas perioda atskaitījumu šā likuma 107.pantā minēto viendabīgo riska grupu līmenī. Komisija ir tiesīga noteikt prasības tās atļaujas saņemšanai šajā punktā noteiktā pārejas perioda atskaitījumu veikšanai. Pārejas perioda atskaitījuma maksimālo daļu katra gada beigās lineāri samazina no 100 procentiem, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, līdz 0 procentiem 2032.gada 1.janvārī. Pārejas perioda atskaitījumu aprēķina kā starpību starp:

1) tehniskajām rezervēm, no kurām atskaitītas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas un kuras aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 99. un 100.pantu 2016.gada 1.janvārī, un

2) tehniskajām rezervēm, no kurām atskaitītas no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas un kuras aprēķinātas līdz 2015.gada 31.decembrim saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Pārapdrošināšanas likumā un Komisijas 2005.gada 1.janvāra noteikumos "Noteikumi par apdrošinātāju un privāto pensiju fondu tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm" paredzēto attiecībā uz tehniskajām rezervēm.

15. Ja 2016.gada 1.janvārī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle piemēro šā likuma 114.pantā minēto svārstīguma korekciju, šo pārejas noteikumu 14.punkta 1.apakšpunktā minēto summu aprēķina, ņemot vērā tādu svārstīguma korekciju, kāda tā ir minētajā dienā.

16. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles riska profils ir būtiski mainījies, attiecīgā sabiedrība vai filiāle šo pārejas noteikumu 14.punkta 1. un 2.apakšpunktā minēto tehnisko rezervju summu un 15.punktā minēto svārstīguma korekciju, ko izmanto šo pārejas noteikumu 14.punktā minētā pārejas perioda atskaitījuma aprēķināšanai, pārrēķina ik pēc 24 mēnešiem vai biežāk, ja ir saņemta Komisijas atļauja vai ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu šai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei uzlikt par pienākumu veikt minēto pārrēķinu.

17. Komisija var pieņemt lēmumu aizliegt piemērot šo pārejas noteikumu 14.punktā minēto pārejas perioda atskaitījumu, ja šā atskaitījuma piemērošanas rezultātā varētu samazināties apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei piemērojamās finanšu resursu prasības salīdzinājumā ar prasībām, kas aprēķinātas līdz 2015.gada 31.decembrim saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Pārapdrošināšanas likumā un Komisijas 2005.gada 1.janvāra noteikumos "Noteikumi par apdrošinātāju un privāto pensiju fondu tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm" noteiktajām prasībām.

18. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas piemēro šo pārejas noteikumu 14.punktu:

1) nepiemēro šo pārejas noteikumu 10., 11., 12. un 13.punktu;

2) ja var izpildīt maksātspējas kapitāla prasību, tikai piemērojot šo pārejas noteikumu 14.punktā minēto pārejas perioda atskaitījumu, veic visus nepieciešamos pasākumus izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanai, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības izpildi līdz 2032.gada 1.janvārim, un reizi gadā iesniedz Komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanai, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības izpildi;

3) šā likuma 91.pantā minētajā ziņojumā par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles maksātspēju un finansiālo stāvokli publisko informāciju par tehnisko rezervju pārejas perioda atskaitījuma piemērošanu un sniedz kvantitatīvu novērtējumu par to, kā šā pārejas pasākuma neveikšana var ietekmēt attiecīgās sabiedrības vai filiāles finansiālo stāvokli.

19. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas piemēro šo pārejas noteikumu 10. vai 14.punktā minēto pārejas korekciju vai pārejas perioda atskaitījumu, nekavējoties informē Komisiju, tiklīdz konstatē, ka spēj izpildīt maksātspējas kapitāla prasību, tikai veicot minētos pārejas pasākumus. Attiecīgā sabiedrība vai filiāle divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir konstatējusi, ka spēj izpildīt maksātspējas kapitāla prasību, tikai veicot minētos pārejas pasākumus, iesniedz Komisijā saskaņošanai plānu izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanai, lai nodrošinātu grupas maksātspējas kapitāla prasības izpildi līdz 2032.gada 1.janvārim. Minētajā plānā pārejas perioda gaitā var veikt labojumus. Attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle reizi gadā iesniedz Komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanai, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības izpildi.

20. Komisija aizliedz veikt šo pārejas noteikumu 10. un 14.punktā minēto pārejas korekciju vai pārejas perioda atskaitījumu, ja no šo pārejas noteikumu 19.punktā minētā ziņojuma izriet, ka no dienas, kad konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai vai grupas maksātspējas kapitāla prasībai, līdz ziņojuma iesniegšanas dienai nav panākts būtisks uzlabojums izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanā līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanā, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības izpildi.

21. Komisija, balstoties uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē konstatētajiem faktiem, ir tiesīga attiecīgajai sabiedrībai noteikt šā likuma 46.pantā minēto papildu kapitāla prasību, ja ir konstatējusi, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic šo pārejas noteikumu 10. vai 14.punktā minēto pārejas korekciju vai pārejas perioda atskaitījumu un attiecīgās sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem, kas ir šo pārejas pasākumu pamatā.

22. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic šo pārejas noteikumu 10. vai 14.punktā minēto pārejas korekciju vai pārejas perioda atskaitījumu, tā novērtē šā likuma 65.panta otrās daļas 2.punktā noteiktās kapitāla prasības izpildes atbilstību divos veidos — veicot un neveicot minēto pārejas korekciju vai pārejas perioda atskaitījumu.

23. Šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju nepiemēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, ja atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai šīm saistībām piemēro šo pārejas noteikumu 10.punktā minēto minēto pārejas korekciju.

24. Komisija līdz 2021.gada 1.janvārim reizi gadā sniedz EAAPI šādu informāciju:

1) apdrošināšanas produktu, kas ietver ilgtermiņa garantijas, pieejamība finanšu tirgū un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību kā ilgtermiņa ieguldītāju rīcība;

2) to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību skaits, kuras izmanto atbilstības korekciju, svārstīguma korekciju, šā likuma 141.panta piektajā daļā noteikto termiņa pagarinājumu un šo pārejas noteikumu 10. vai 14.punktā minēto pārejas korekciju vai pārejas perioda atskaitījumu;

3) atbilstības korekcijas, svārstīguma korekcijas, kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduļa simetriskās korekcijas un šo pārejas noteikumu 10. vai 14.punktā minēto pārejas pasākumu ietekme uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stāvokli — valsts līmenī anonīmā veidā par katru sabiedrību;

4) atbilstības korekcijas, svārstīguma korekcijas un kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduļa simetriskās korekcijas iedarbība uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību īstenoto ieguldīšanas pieeju un informācija par to, vai minētie pasākumi izraisa kapitāla prasību nevēlamu samazināšanu;

5) visu šā likuma 141.panta piektajā daļā noteikto termiņa pagarinājumu ietekme uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību pašu kapitāla līmeņa atjaunošanu līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska profila samazināšanu, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai;

6) ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības veic šo pārejas noteikumu 10. vai 14.punktā minēto pārejas korekciju vai pārejas perioda atskaitījumu, — informācija par to, vai tās ievēro šo pārejas noteikumu 19.punktā minēto plānu un turpmākas paļaušanās uz šo pārejas korekciju vai pārejas perioda atskaitījumu samazināšanas novērtējumu.

25. Šā likuma 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49. un 50.pantu, 51.panta pirmo un otro daļu, 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 91., 92., 93., 94., 95., 96., 97., 98., 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 115., 116. un 117.pantu, 119.panta pirmo, otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu, 120., 123., 124., 125., 126., 127., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 136., 137., 138., 139., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 146., 147., 148., 149., 150., 151., 152., 153., 154., 155., 156., 157., 158., 159., 160., 161., 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169., 170., 171., 172., 173., 174., 175., 176., 177., 178., 179., 180., 181., 182., 183., 184., 185., 186., 187., 188., 189., 190., 191., 192., 193., 194., 195., 196., 203. un 204.pantu, 205.panta piekto daļu, 208., 210., 218., 219., 220., 231., 232., 233., 234., 235., 236., 237., 238., 239., 240., 242., 245., 246., 247., 248., 249., 250., 251., 252., 253., 254., 255., 256., 257., 258., 259., 260., 261., 262., 263., 264., 265., 266., 267., 268., 269., 270., 271., 272., 273., 274., 275., 276., 277., 278., 279., 280., 281., 282., 283., 284., 285., 286., 287., 288., 289. un 290.pantu, pārejas noteikumu 2., 3., 4., 6., 7., 8., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24.punktu piemēro no 2016.gada 1.janvāra. Ja, piemērojot apdrošināšanu un pārapdrošināšanu regulējošās tiesību normas, laika periodā pēc Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma spēkā stāšanās līdz 2015.gada 31.decembrim konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, piemēro pārejas noteikumu 1.punktā minētos likumus.

26. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības līdz 2017. gada 31. decembrim nodrošina par risku pārvaldības funkciju atbildīgo personu, par atbilstības funkciju atbildīgo personu un par aktuāro funkciju atbildīgo personu atbilstību šā likuma 58. un 59. pantā minētajām prasībām.

27. Grozījumi šā likuma 1. panta otrajā daļā, 90.1 pants, 93.1 pants, 94. panta 3.1 daļa, grozījumi 95. panta pirmajā daļā un šā panta piektā daļa stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

28. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir tiesīga veikt dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, līdz 2019. gada 1. novembrim izstrādā un publisko iesaistīšanās politiku saskaņā ar šā likuma 138.1 pantu, ja tā minētā panta spēkā stāšanās dienā aktīvus iegulda tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

29. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir tiesīga veikt dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, šā likuma 138.1 panta ceturtajā daļā minēto ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu un piektajā daļā minēto informāciju publisko, sākot ar 2020. gadu.