Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums

(4) Latvijas Banka nosaka saņemto sūdzību izskatīšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā sagatavojami pārskati par sūdzībām.

VIII nodaļaĀrpakalpojumi

72.pants. Ārpakalpojumu saņemšana neatbrīvo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību no atbildības par likumā vai līgumā noteikto saistību izpildi.

73.pants. (1) Ārpakalpojumus, kuri nepieciešami apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības nodrošināšanai, attiecīgā sabiedrība var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ārpakalpojumu sniedzējiem nedrīkst deleģēt:

1) pārvaldes institūciju pienākumus;

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

3) visus tos pakalpojumus, kuri nodrošina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licencē atļauto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanu.

(2) Latvijas Banka nosaka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības būtiskas funkcijas vai darbības, par kurām saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību pirms to deleģēšanas ārpakalpojumu sniedzējam attiecīgā sabiedrība informē Latvijas Banku.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iekšējā audita funkciju drīkst deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas vienlaikus neveic attiecīgās sabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pārbaudi, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrībai — dalībvalsts apdrošinātājam.

(4) Vismaz 30 dienas pirms būtisku funkciju vai darbību deleģēšanas ārpakalpojumu sniedzējam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu rakstveida iesniegumu, pievienojot tam dokumentu par ārpakalpojumu saņemšanas politiku un ārpakalpojumu kvalitātes uzraudzības procedūru, ja tāds jau iepriekš nav iesniegts Latvijas Bankai, un ārpakalpojuma līguma projektu. Ja ārpakalpojumu saņemšanas politikā, ārpakalpojumu kvalitātes uzraudzības procedūrā vai ārpakalpojuma līgumā tiek izdarīti grozījumi attiecībā uz ārpakalpojuma aprakstu, apjomu vai ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām ārpakalpojuma līgumā iekļaujamām kvalitātes prasībām un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un ārpakalpojumu sniedzēja tiesībām un pienākumiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība attiecīgus grozījumus iesniedz Latvijas Bankai pirms to apstiprināšanas.

(5) Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ārpakalpojumu, ja attiecīgā sabiedrība 30 dienu laikā no visu šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmusi Latvijas Bankas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu.

(6) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt termiņu šo trūkumu novēršanai. Ja šajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.

(7) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai ar attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rakstveida piekrišanu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē Latvijas Banku un iesniedz tai šā panta ceturtajā daļā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

(8) Ja Latvijas Bankas pieņemtais lēmums par aizliegumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai saņemt ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, par pieprasījumu tai novērst trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, vai par pieprasījumu nekavējoties pārtraukt ārpakalpojuma līgumu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

74.pants. (1) Latvijas Banka aizliedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai deleģēt būtisku funkciju vai darbību ārpakalpojumu sniedzējam, ja:

1) nav ievērotas šajā likumā noteiktās prasības;

2) ārpakalpojuma saņemšana var aizskart apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var radīt ierobežojumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijām veikt tām normatīvajos aktos, statūtos vai citos iekšējos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs Latvijas Bankai veikt funkcijas, kas tai noteiktas likumā, vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt šīs funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un ārpakalpojumu sniedzēja paredzamo sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām;

6) ārpakalpojuma saņemšana būtiski pasliktinās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmas kvalitāti;

7) ārpakalpojuma saņemšana būtiski palielinās operacionālo risku.

IX nodaļaBūtiska līdzdalība

75.pants. (1) Būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 29.panta prasībām un nodrošina šā likuma 76.panta piektajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos trīs gadus, lai, ja nepieciešams, tā spētu veikt papildu ieguldījumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla atjaunošanai, nodrošinot attiecīgās sabiedrības minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības atbilstību likuma prasībām un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību darbību regulējošo prasību izpildi.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 76.panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko personu akcionārus vai dalībniekus un īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no attiecīgās sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, šie akcionāri vai dalībnieki nevar izmantot visu tiem piederošo akciju vai daļu balsstiesības. Latvijas Banka par šo faktu nekavējoties informē attiecīgos akcionārus vai dalībniekus un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību.

76.pants. (1) Persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas tai nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas sarakstu publicē Latvijas Bankas mājaslapā internetā.

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas tai nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas sarakstu publicē Latvijas Bankas mājaslapā internetā.

(3) Latvijas Banka divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc tās pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4) Latvijas Banka šā panta piektajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā ir tiesīga pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu to atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(5) Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo ietekmi uz attiecīgās sabiedrības vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Latvijas Banka ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība šā likuma 29.panta prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbību;

3) personas finansiālā stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

4) vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība spēs pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā šī sabiedrība iekļausies, neierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un noteikt uzraudzības iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

5) vai nepastāv pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(6) Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Banka ir tiesīga vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad attiecīgā informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Latvijas Banka ir tiesīga pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, nav pakļauta apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes vieta nav dalībvalstī.

(7) Ja Latvijas Banka saskaņā ar šā panta sesto daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(8) Latvijas Banka šā panta piektajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, ja:

1) persona neatbilst šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.

(9) Latvijas Banka divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta piektajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta astotajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā.

(10) Ja Latvijas Banka šā panta piektajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, uzskatāms, ka tā piekrīt personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai attiecīgajā sabiedrībā.

(11) Šā panta piektās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko personu, ja tās akcijas tiek kotētas Latvijas Republikas vai citas dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona Latvijas Bankai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(12) Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, aptur paziņojuma izskatīšanu uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, ja komercsabiedrība, kura nav reģistrēta dalībvalstī, vēlas kļūt par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrību.

(13) Ja Latvijas Banka ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, šī persona savu būtisko līdzdalību attiecīgajā sabiedrībā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai nav palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, Latvijas Bankas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai attiecīgajā sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma saņemšanas Latvijas Banka var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(14) Šā panta astotajā daļā minētā Latvijas Bankas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

77.pants. Izvērtējot šā likuma 76.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

78.pants. (1) Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Latvijas Bankai. Iesniegumā norāda personas īpašumā paliekošo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaitu procentos.

(2) Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Latvijas Bankai.

79.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties, tiklīdz par to ir uzzinājusi, rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Latvijas Bankai, par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Iesniegumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība katru gadu līdz 1.februārim iesniedz Latvijas Bankai visu to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem ir būtiska līdzdalība attiecīgajā sabiedrībā. Tajā iekļauj saskaņā ar likumu akcionāru vai dalībnieku sapulcei sagatavojamā akcionāru vai dalībnieku sarakstā ietveramo informāciju un norāda attiecīgo akcionāru vai dalībnieku būtiskas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita.

80.pants. (1) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāra vai dalībnieka ietekme uz attiecīgo sabiedrību apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst jaunizveidotas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām, šī sabiedrība nav finansiāli stabila vai nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 75.panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, Latvijas Banka ir tiesīga:

1) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme;

2) pieprasīt, lai tiek atsaukta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde (padome) vai kāds valdes (padomes) loceklis;

3) aizliegt akcionāram vai dalībniekam izmantot visu viņam piederošo akciju vai daļu balsstiesības.

(2) Akcionāram vai dalībniekam nav tiesību izmantot visu viņam piederošo akciju vai daļu balsstiesības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un akcionāru vai dalībnieku sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju vai daļu balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst prasīt, lai tiek izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskajos reģistros, ja:

1) Latvijas Banka šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju vai daļu balsstiesības;

2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā pirms šā likuma 76.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai;

3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā šā likuma 76.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā.

(3) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāram vai dalībniekam ir aizliegts izmantot viņam piederošo akciju vai daļu balsstiesības attiecīgajā sabiedrībā, kopējo lemttiesīgo akciju vai daļu skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām vai daļām atņemot tās akcijas vai daļas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta.

(4) Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuram būtiska līdzdalība attiecīgajā sabiedrībā rodas citam akcionāram vai dalībniekiem piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētā Latvijas Bankas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

81.pants. (1) Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādas personas (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības, kuras:

1) ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;

2) ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un kas paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) izriet no akcijām vai daļām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;

5) ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta nosacījumiem;

6) izriet no akcijām vai daļām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai, un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

7) izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām vai daļām;

8) konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

9) izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām vai daļām.

(2) Līdzdalības apmēra noteikšanai neņem vērā no ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes turējumā esošajām akcijām izrietošās balsstiesības, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ieguvusi šo akciju sākotnējās izvietošanas rezultātā vai garantējusi sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto akciju izpirkšanu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde neizmanto no šīm akcijām izrietošās balsstiesības un atsavina vai dzēš šīs akcijas viena gada laikā no iegādes dienas.

82.pants. Būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.

X nodaļaInformācijas apmaiņa un informācijas izpaušanas aizliegums

83.pants. (1) Informācija par apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju un tā klientu, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru par publiski pieejamu nav apstiprinājusi Latvijas Banka, uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un Latvijas Bankai nav tiesību to izpaust trešajām personām citādi kā pārskata vai apkopojuma formā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu apdrošinātāju, pārapdrošinātāju vai tā klientu. Šajā daļā minētās ierobežotas pieejamības informācijas statuss attiecas arī uz informāciju par apdrošinātāju, pārapdrošinātāju un tā klientu, kā arī apdrošinātāja, pārapdrošinātāja un tā klienta darbību, ja apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam pasludināts maksātnespējas vai likvidācijas process vai tas likvidēts.

(11) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai izpaust ierobežotas pieejamības informāciju, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu:

1) procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

2) tiesībaizsardzības institūcijai par uzraudzības funkciju pildīšanas laikā konstatētu iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai uzsākta tā likvidācija, ierobežotas pieejamības informāciju par attiecīgo komersantu, kas neattiecas uz trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanta finansiālā stāvokļa uzlabošanai, var izpaust, izskatot civillietas.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo Latvijas Banku apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības iestādēm, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalstu uzraudzības iestādēm vai attiecīgās ārvalsts iestādēm, kas pielīdzināmas šā panta sestās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā minētajām iestādēm, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai līdzvērtīgu atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu uzraudzības veikšanai vai normatīvajos aktos attiecīgajām iestādēm noteikto funkciju pildīšanai. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts iestādes ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tam nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

(5) Latvijas Banka šā panta trešajā un sestajā daļā minēto saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi savu uzraudzības funkciju pildīšanai:

1) lai pārliecinātos par apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju dibināšanu un to darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz tehnisko rezervju veidošanu, minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības izpildi un pārvaldības sistēmu;

2) lai piemērotu likumā noteiktos tiesību ierobežojumus un sodus;

3) tiesvedības procesā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas pieņemtie lēmumi vai tās faktiskā rīcība;

4) tiesvedībā, kas ierosināta par šā likuma un uz tā pamata izdoto noteikumu pārkāpumiem.

(6) Šā panta pirmās un piektās daļas noteikumi neierobežo Latvijas Banku atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar noteikto funkciju pildīšanai nepieciešamo ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības iestādēm;

2) institūcijām vai personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu bankrota procedūras, likvidācijas un citu līdzīgu procedūru veikšanu;

3) personām, kas Latvijas Republikā vai citās dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu institūcijās;

4) dalībvalstu institūcijām, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas (fondus);

5) (izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 33. punktu);

6) institūcijām, kas veic to iestāžu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu bankrota procedūras, likvidācijas un citu līdzīgu procedūru veikšanu;

7) institūcijām, kas veic to personu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai citās dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu institūcijās;

8) neatkarīgiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu aktuāriem, kas veic šo komersantu tiesisko uzraudzību, un institūcijām, kas veic neatkarīgo aktuāru uzraudzību;

9) institūcijām vai personām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par komerctiesību pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu;

10) citām valsts pārvaldes iestādēm, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu ievērošanu finanšu tirgus dalībnieku, apdrošinātāju un pārapdrošinātāju uzraudzības jomā, un darbiniekiem, kas rīkojas minēto iestāžu uzdevumā, ja informācijas izpaušana ir vajadzīga piesardzīgas uzraudzības nodrošināšanai;

11) EAAPI un Eiropas Sistēmisko risku padomi;

12) dalībvalstu centrālajām bankām, kas ietilpst Eiropas Centrālo banku sistēmā, Eiropas Centrālo banku un citām institūcijām ar līdzīgu monetāro iestāžu statusu, ja attiecīgā informācija ir būtiska šo institūciju attiecīgo tiesību aktos noteikto uzdevumu izpildei, tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītās likviditātes nodrošināšanai, norēķinu, klīringa un vērtspapīru norēķinu sistēmu uzraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai.

(7) Šā panta sestajā daļā noteiktās institūcijas un personas attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Latvijas Bankas un dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības iestādēm, ievēro šādas prasības:

1) saņemto informāciju izmanto tikai to kompetencē esošo pienākumu veikšanai;

2) šā panta sestajā daļā noteiktajām institūcijām un personām, tai skaitā to darbiniekiem, pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar šā panta sestajā daļā minētajām institūcijām vai personām, ir aizliegts publiski vai citādā veidā izpaust ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi. Šajā daļā minētās institūcijas vai personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies šajā daļā minēto institūciju vai personu prettiesiskas rīcības dēļ;

3) saņemto informāciju šā panta sestās daļas 6., 7., 8. un 9.punktā minētās institūcijas vai personas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar to personu iepriekšēju rakstveida piekrišanu, kuras tām attiecīgo informāciju sniegušas, un vienīgi tam nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

(8) Pirms šā panta sestās daļas 9.punktā minētajām institūcijām vai personām tiek nosūtīta informācija, šīs informācijas sniedzējiem tiek paziņots to personu vārds un uzvārds, kurām informācija sūtāma, un šo personu pienākumi, kā arī sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības atbilstoši šā panta septītajai daļai.

(9) Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis par tām institūcijām un personām, kuras drīkst saņemt informāciju atbilstoši šā panta sestās daļas 6., 7., 8. un 9.punktam.

(10) Šā panta sestās daļas 10. punktā minētajām iestādēm informācija, kas saņemta atbilstoši šā panta trešajai daļai un sestās daļas 1., 2., 3. un 4. punktam vai kas iegūta, veicot pārbaudes, tiek sniegta, ja citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības iestāde, no kuras attiecīgā informācija saņemta vai kuras valstī veikta pārbaude, ir devusi piekrišanu šīs informācijas izpaušanai.

(11) Latvijas Banka sniedz EAAPI visu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu tās pienākumu veikšanu.

(12) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju uzraudzības iestādes pieprasījumu un tādas ārvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju uzraudzības iestādes pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju uzraudzības iestādes drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(13) Papildus šā panta sestajā daļā noteiktajam Latvijas Bankai ir tiesības sniegt šajā pantā minēto ierobežotas pieejamības informāciju šā panta piecpadsmitajā daļā minētajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzētajiem izvērtējumiem;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumiem;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(14) Latvijas Banka šā panta trīspadsmitajā daļā minētajām starptautiskajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju, ievērojot šā panta piecpadsmitajā daļā noteikto, sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošos tiesību aktos noteiktajām pilnvarām;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu un apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu veikšanai un ka tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos tiesību aktos noteikto uzdevumu apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības, kas ir līdzvērtīgas šā panta septītās daļas 2. punktā noteiktajām prasībām.

(15) Šā panta trīspadsmitajā daļā minētās starptautiskās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Latvijas Bankas telpās.

84.pants. (1) Apdrošinātāja pienākums, ja likumā nav noteikts citādi, ir neizpaust informāciju par apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto.

(2) Lai samazinātu apdrošinātāja darbības risku un novērstu krāpšanu, apdrošinātājam ir tiesības tieši vai ar īpaši izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem.

85.pants. Apdrošinātāja dalību Kredītu reģistrā nosaka Kredītu reģistra likums.

XI nodaļaGrāmatvedība, gada pārskats, revīzija un informācijas publiskošana

86.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle kārto grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un Latvijas Bankas noteikumiem.

(2) Latvijas Banka nosaka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles grāmatvedības un gada pārskata sagatavošanas kārtību, pamatojoties uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1803).

(3) Latvijas Banka nosaka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kura ir grupas mātes sabiedrība, konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību, pamatojoties uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803.

87.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle gada pārskatu sagatavo ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir grupas mātes sabiedrība, konsolidēto gada pārskatu sagatavo ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles sagatavoto gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo, revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu, kā arī apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, sniedz zvērināts revidents vai vairāki zvērināti revidenti, vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk — zvērināts revidents) atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.

(31) Akcionāru vai dalībnieku sapulce vai biedru kopsapulce pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas ir tiesīga apstiprināt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo.

(32) Gada pārskatu paraksta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājs vai tās pilnvarotais valdes loceklis. Konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo, paraksta grupas mātes sabiedrības vadība vai tās pilnvarotais loceklis.

(33) Finanšu pārskatus un konsolidētos finanšu pārskatus, ja tādus sagatavo, paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli ir noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos, un kas sagatavojusi minētos pārskatus, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu, vai komersanta firmu un amata nosaukumu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurā ir grāmatvedības struktūrvienība un grāmatvedības darbinieki, var noteikt par grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sagatavošanu atbildīgo personu (grāmatvedi vai citu par grāmatvedības kārtošanu atbildīgo personu), kura paraksta finanšu pārskatus un konsolidētos finanšu pārskatus. Šādā gadījumā norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15. maijā elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskata atvasinājumu kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces vai biedru kopsapulces paskaidrojumu par to, ka gada pārskats apstiprināts, un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā arī konsolidētā gada pārskata atvasinājumu kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces vai biedru kopsapulces paskaidrojumu par to, ka konsolidētais gada pārskats apstiprināts, un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju.

(41) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, šā panta ceturtajā daļā minēto gada pārskata un konsolidētā gada pārskata, ja tādu sagatavo, atvasinājumu elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un papildus pievieno atsevišķā datnē sagatavoto vadības ziņojumu vienotā elektroniskās ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas 2018. gada 17. decembra deleģēto regulu (ES) 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju un finanšu pārskatus vai konsolidētos finanšu pārskatus (ja tie sagatavoti vienotā elektroniskās ziņošanas formātā) kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces vai biedru kopsapulces paskaidrojumu par to, ka gada pārskats un konsolidētais gada pārskats apstiprināts, zvērināta revidenta ziņojuma kopiju un zvērināta revidenta apliecinājuma ziņojuma kopiju par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu.

(5) Šā panta ceturtajā un 4.1 daļā minētos dokumentus Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.

(6) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta piektajā daļā minēto dokumentu saņemšanas publicē tos Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.

88.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle papildus šā likuma 87.panta ceturtajā daļā noteiktajam pati nodrošina, ka gada pārskats pēc tā apstiprināšanas kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, tiek publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15.maijā, bet konsolidētais gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, — ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētajam gada pārskatam un konsolidētajam gada pārskatam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(2) Dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle un dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle nodrošina, ka dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāja un dalībvalsts pārapdrošinātāja gada pārskats tiek publiskots ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskatu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā, kā arī zvērināta revidenta atzinumu publisko, tulkotu latviešu valodā. Attiecīgo informāciju dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle un dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

89.pants. (1) Zvērināts revidents sagatavo ziņojumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadībai. Ziņojuma norakstu attiecīgā sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai 15 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas akcionāru vai dalībnieku sapulcē vai biedru kopsapulcē, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15.maijā.

(2) Ja ziņojumā, ko sagatavojis zvērināts revidents, ir piezīmes, dividendes drīkst izmaksāt tikai tad, kad to izmaksa ir saskaņota ar Latvijas Banku.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība mēnesi pirms nodoma izmaksāt dividendes par to paziņo Latvijas Bankai. Latvijas Banka ir tiesīga aizliegt attiecīgajai sabiedrībai izmaksāt dividendes, ja dividenžu izmaksas rezultātā šī sabiedrība neievēros tādus šajā likumā un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos rādītājus un ierobežojumus, kuru apmēru (līmeni) ietekmē dividenžu izmaksa.

90.pants. (1) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Latvijas Bankai par faktiem vai lēmumiem, kuri revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā ir atklāti apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un kuri var radīt kādu no turpmāk minētajām situācijām:

1) tiek būtiski pārkāptas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību izveidošanu vai to darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

2) tiek nelabvēlīgi ietekmēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības nepārtrauktība;

3) zvērināts revidents atsakās apstiprināt pārskatus vai izsaka iebildes;

4) netiek izpildīta maksātspējas kapitāla prasība;

5) netiek izpildīta minimālā kapitāla prasība.

(2) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt Latvijas Bankai rakstveida ziņojumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem faktiem vai lēmumiem, kas atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību saista izšķirošas ietekmes attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai pildot šāda klienta dotu lietpratēja vai uzticības uzdevumu.

(3) Šajā pantā noteiktās informācijas paziņošana un dokumentu sniegšana nav uzskatāma par jebkādu līgumu, noteikumu vai normatīvo aktu pārkāpumu, un tā nerada zvērinātam revidentam civiltiesisko atbildību.

90.1 pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle maina gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijai (pārbaudei) akcionāru vai dalībnieku sapulcē iecelto zvērinātu revidentu, ja, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles uzraudzību, tā konstatē, ka šā zvērināta revidenta profesionālā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām.

91.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība katru gadu publisko ziņojumu par tās maksātspēju un finansiālo stāvokli. Ziņojumā norāda gan kvalitatīvos un kvantitatīvos, gan iepriekšējos, pašreizējos un plānotos datus vai jebkuras to kombinācijas, kā arī informāciju no iekšējiem un ārējiem informācijas avotiem.

(2) Latvijas Banka nosaka prasības attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu.

(3) Latvijas Banka katru gadu sniedz EAAPI šādu informāciju:

1) katras sabiedrības vidējo papildu kapitāla prasību un Latvijas Bankas noteikto papildu kapitāla prasību sadalījumu iepriekšējā pārskata gadā, kuru aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības, sadalījumā pa:

2) par katru šīs daļas 1.punktā minēto sabiedrību — attiecīgi saskaņā ar šā likuma 46.panta pirmajā daļā Latvijas Bankas noteikto papildu kapitāla prasības daļu.

(4) Apdrošināšanas sabiedrība sagatavo publiskos ceturkšņa pārskatus, lai informētu sabiedrību par apdrošinātāja darbību un finanšu rādītājiem. Latvijas Banka nosaka publiskajos ceturkšņa pārskatos iekļaujamās informācijas minimālo apjomu.

XII nodaļaAtbildība

92.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde ir pilnībā atbildīga par to, lai attiecīgā sabiedrība savā darbībā ievērotu šā likuma, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu un citu apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju darbību regulējošo normatīvo aktu prasības.

93.pants. Ja Latvijas Banka konstatē, ka apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs neievēro šā likuma, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu vai citu apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju darbību regulējošo normatīvo aktu prasības vai apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbība apdraud minēto prasību izpildi, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga:

1) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

2) piemērot šādas sankcijas:

93.1 pants. (1) Latvijas Banka ir tiesīga atbilstoši ES Regulas Nr. 1286/2014 24. pantam par šīs regulas pārkāpumiem:

1) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

2) piemērot šādas sankcijas:

(2) (Izslēgta ar 23.09.2021. likumu)

93.2 pants. Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas Banka piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

94.pants. (1) Ja netiek pildītas šā likuma prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam soda naudu līdz 142 000 euro.

(11) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbības veikšanu bez apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saņemšanas Latvijas Banka ir tiesīga izteikt brīdinājumu vai uzlikt personai soda naudu līdz 142 000 euro.

(2) Ja netiek pildīti Apdrošināšanas līguma likuma 8. panta otrās daļas, 32. panta pirmās un otrās daļas un 59. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam soda naudu līdz 14 200 euro.

(3) (Izslēgta ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

(31) Latvijas Banka, piemērojot šā likuma 93.1 pantu, atbilstoši ES Regulas Nr. 1286/2014 24. pantam par regulas pārkāpumiem ir tiesīga:

1) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 5 000 000 euro vai līdz trim procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo minētās juridiskās personas revidēto gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts attiecīgo normatīvo aktu prasībām, kopējo apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts attiecīgajiem normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā pēdējo pieejamo konsolidēto gada pārskatu, ko apstiprinājusi galvenā mātes sabiedrības vadības struktūra;

2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz 700 000 euro;

3) kā alternatīvu šīs daļas 1. vai 2. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram.

(4) Ja persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā pirms šā likuma 76.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai vai tā izskatīšanas laikā, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt personai soda naudu no 14 200 līdz 142 000 euro.

(5) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)

(6) Saskaņā ar šo pantu uzlikto soda naudu ieskaita valsts pamatbudžetā. Labprātīgi neizpildīta Latvijas Bankas lēmuma piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

95.pants. (1) Informāciju par personām piemērotajām sankcijām, kā arī par piemērotajiem šā likuma 52.1 panta otrajā daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem Latvijas Banka ievieto savā mājaslapā internetā, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Banka var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka fiziskās personas datu atklāšana nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai sākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(3) Ja paredzams, ka šā panta otrajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta pirmajā daļā noteiktās informācijas publiskošanu var atlikt uz šo laikposmu.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Bankas mājaslapā internetā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(5) Latvijas Banka informē EAAPI par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kas piemēroti par šā likuma 52.1 panta otrajā daļā un 93.1 pantā minētajiem pārkāpumiem.

96.pants. Latvijas Banka, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies apdrošinātājam, dalībvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam, dalībvalsts pārapdrošinātājam, apdrošināšanas starpniekam, pārapdrošināšanas starpniekam, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam vai trešajām personām, turklāt viņus nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras viņi tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

97.pants. Latvijas Bankas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

C sadaļaNoteikumi par aktīvu un saistību novērtēšanu, tehniskajām rezervēm, pašu kapitālu, maksātspējas kapitāla prasību, minimālo kapitāla prasību un ieguldījumiem

XIII nodaļaAktīvu un saistību novērtēšana un tehniskās rezerves

98.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla, maksātspējas kapitāla prasības un minimālā kapitāla prasības aprēķina vajadzībām aktīvus un saistības novērtē šādi:

1) aktīvus novērtē vērtībā, par kādu varētu veikt to apmaiņu starp informētām un ieinteresētām personām atbilstoši savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem;

2) saistības novērtē vērtībā, par kādu tās varētu nodot vai izpildīt darījumā starp informētām un ieinteresētām personām atbilstoši savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto novērtētās saistības nekoriģē, ņemot vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kredītspēju.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība papildus šā panta pirmās un otrās daļas prasībām aktīvu un saistību novērtēšanā piemēro ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktās metodes un pieņēmumus.

99.pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves izveido tādā apmērā, lai varētu pilnībā izpildīt savas saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

100.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aprēķina tehnisko rezervi katram apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumam atsevišķi, nodrošinot šīs tehniskās rezerves izveidošanu vismaz tādā apmērā, kāds būtu nepieciešams, lai tehniskās rezerves aprēķināšanas dienā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības nodotu citam apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehnisko rezervju aprēķināšanai izmanto finanšu tirgos iegūtos datus un vispārīgi pieejamos datus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas risku parakstīšanu un aprēķinus veic saskaņā ar šiem datiem.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves aprēķina piesardzīgi, ticami un objektīvi.

101.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves aprēķina kā tehniskās rezerves vislabākās aplēses un riska rezerves summu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi aprēķina atsevišķi.

(2) Latvijas Banka nosaka tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatprincipus.

102.pants. (1) Tehniskās rezerves vislabāko aplēsi aprēķina katram apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumam kā nākotnē iespējamo naudas plūsmu svērto vidējo vērtību, aprēķinā ietverot nākotnē sagaidāmo izmaksu pašreizējo vērtību tehniskās rezerves aprēķināšanas dienā un izmantojot atbilstošu bezriska procentu likmju termiņstruktūru. Metodoloģiju, principus un paņēmienus atbilstošas bezriska procentu likmes termiņstruktūras noteikšanai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

(2) Tehniskās rezerves vislabāko aplēsi aprēķina, izmantojot atbilstošas aktuārās un statistikas metodes, aktuālu un ticamu informāciju un balstoties uz reālistiskiem pieņēmumiem. Aktuārās un statistikas metodes tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

(3) Tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai izmantojamā nākotnē iespējamās naudas plūsmā iekļauj no noslēgtā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem izrietošās visas ienākošās un izejošās naudas summas, lai pilnībā izpildītu visas saistības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma darbības laikā.

(4) Tehniskās rezerves vislabāko aplēsi aprēķina, neņemot vērā noslēgtos cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumus par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību nodošanu cedētajā pārapdrošināšanā vai retrocesijā un saistību nodošanu īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām.

103.pants. (1) Riska rezervi nosaka tādā apmērā, kas nodrošinātu, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumam izveidotā tehniskā rezerve ir pietiekama, lai cits apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs varētu pārņemt attiecīgo līgumu un pilnībā izpildīt no šā līguma izrietošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības.

(2) Riska rezervi aprēķina, nosakot izmaksas izmantojamā pašu kapitāla apmēra nodrošināšanai atbilstoši maksātspējas kapitāla prasībai, lai izpildītu no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līguma izrietošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības. Metodes un pieņēmumus, ko izmanto riska rezerves aprēķināšanā, tostarp izmantojamā pašu kapitāla noteikšanu, kas nepieciešams, lai atbalstītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, un kapitāla izmaksu likmes kalibrēšanu nosaka ES Regula Nr. 2015/35.