Civilprocesa likums

(2) Pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā pēc ieinteresētās personas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses, bet, ja tādas nav, — pēc ieinteresētās personas dzīvesvietas vai pēc šķīrējtiesas sprieduma izpildes vietas. Ja ieinteresētajai personai nav dzīvesvietas vai juridiskās adreses Latvijā un šķīrējtiesas spriedumam nav nosakāma izpildes vieta, pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā pēc šķīrējtiesas atrašanās vietas vai pēc pieteicēja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

(3) Pieteikumam par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu pievieno:

1) šķīrējtiesas spriedumu;

2) šķīrējtiesas līgumu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par civiltiesiskā strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, ja tas ir pieteicēja rīcībā;

3) dokumentus, kas apstiprina valsts nodevas nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot gadījumu, kad pieteikums iesniegts un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā.

533.2 pants. Lietas par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu sagatavošana izskatīšanai

(1) Pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu nekavējoties nosūta ieinteresētajai personai uz tās oficiālo elektronisko adresi vai, ja tādas nav, — ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai — 20 dienas no pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Paskaidrojumā ieinteresētā persona norāda:

1) vai atzīst pieteikumu pilnībā vai kādā tā daļā;

2) savus iebildumus pret pieteikumu un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina personas iebildumus un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem pieteikuma izskatīšanā.

(3) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesa to nekavējoties nosūta lietas dalībniekiem.

(4) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis izskatīt pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu.

533.3 pants. Pieteikuma izlemšana par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu

(1) Pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu izskata rakstveida procesā 20 dienu laikā no dienas, kad paskaidrojumi nosūtīti lietas dalībniekiem, vai 20 dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš paskaidrojumu sniegšanai. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tās vietu un laiku paziņo lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(2) Tiesa var izprasīt no šķīrējtiesas vai no lietas dalībniekiem šķīrējtiesas lietu vai citu informāciju, ja tā nepieciešama pieteikuma izlemšanai.

(3) Izskatot pieteikumu, tiesa izlemj arī jautājumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

(4) Lēmums par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu nav pārsūdzams.

(5) Par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu, var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā.

533.4 pants. Šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas pamats

(1) Tiesa lemj par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu, ja:

1) šķīrējtiesas līgumu noslēgusi puse, kura nebija tiesīga slēgt šķīrējtiesas līgumu vai šķīrējtiesas līgums nav spēkā;

2) šķīrējtiesas līguma puse nebija pienācīgi informēta par šķīrējtiesneša iecelšanu vai par šķīrējtiesas procesu, vai tai citādi tika liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības;

3) šķīrējtiesas spriedums taisīts par strīdu, kas nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai neatbilst tam, vai pārsniedz prasījuma robežas vai šķīrējtiesas kompetenci;

4) šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika saskaņā ar šķīrējtiesas līguma pušu vienošanos, ja vien šāda vienošanās nav pretrunā ar normatīvo aktu noteikumiem, no kuriem puses nedrīkstēja atkāpties.

(2) Tiesa atceļ šķīrējtiesas spriedumu, ja konstatē, ka:

1) konkrēto civiltiesisko strīdu var izšķirt tikai tiesa;

2) šķīrējtiesas spriedums ir pretrunā ar sabiedrisko iekārtu.

(3) Ja šķīrējtiesas spriedums ir taisīts par vairākiem prasījumiem un tiesa konstatē šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto pamatu saistībā ar kādu prasījumu, tad tiesa atceļ spriedumu šajā daļā.

533.5 pants. Šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas sekas

Pēc tam kad lēmums par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu stājies spēkā:

1) civiltiesisko strīdu var izšķirt tiesa vispārējā kārtībā, ja šķīrējtiesas spriedums atcelts, pamatojoties uz šā likuma 533.4 panta pirmās daļas 1. vai 3. punktu vai otrās daļas 1. punktu;

2) civiltiesisko strīdu puses var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja šķīrējtiesas spriedums atcelts, pamatojoties uz šā likuma 533.4 panta pirmās daļas 2. vai 4. punktu vai otrās daļas 2. punktu.

534. pants. Pieteikuma iesniegšana par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei

(1) Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts un tiesa šajā likumā noteiktajā kārtībā nav atcēlusi šķīrējtiesas spriedumu, pieteicējs pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas vai pēc šķīrējtiesas sprieduma izpildes vietas.

(2) Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei pievieno:

1) šķīrējtiesas spriedumu;

2) šķīrējtiesas līgumu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par civiltiesiskā strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;

3) dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot gadījumu, kad pieteikums iesniegts un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā.

534.1 pants. Pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Kad rajona (pilsētas) tiesā saņemts pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, to nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem uz to oficiālajām elektroniskajām adresēm vai ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 20 dienām no pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Paskaidrojumā lietas dalībnieks norāda:

1) vai viņš atzīst pieteikumu pilnībā vai kādā tā daļā;

2) savus iebildumus pret pieteikumu un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem pieteikuma izskatīšanā.

(3) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis to nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.

(5) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu izskatīšanai.

535.pants. Pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei izlemšana

(1) Pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu tiesa izskata rakstveida procesā 20 dienu laikā no dienas, kad paskaidrojumi nosūtīti lietas dalībniekiem, vai 20 dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš paskaidrojumu sniegšanai. Izskatot pieteikumu, tiesa izlemj arī jautājumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

(2) Tiesa var izprasīt no šķīrējtiesas vai no lietas dalībniekiem šķīrējtiesas lietu vai citu informāciju, ja tā nepieciešama pieteikuma izskatīšanai.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nav pārsūdzams.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei stājas spēkā pēc tam, kad beidzies blakus sūdzības iesniegšanas termiņš un blakus sūdzība nav iesniegta.

(6) Ja lēmums par izpildu raksta izsniegšanu pieņemts vienlaikus ar lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu, tad lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā vienlaikus ar lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu.

(7) Lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei pastāvīgajai šķīrējtiesai nosūta uz tās mājaslapā norādīto elektroniskā pasta adresi.

536. pants. Izpildu raksta izsniegšanas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikuma pamats

(1) Tiesa lemj par atteikumu izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, ja ir iestājies kāds no šā likuma 533.4 panta pirmajā un otrajā daļā norādītajiem gadījumiem, kā arī gadījumā, ja šķīrējtiesas spriedums lietas dalībniekiem vēl nav kļuvis saistošs vai arī šķīrējtiesas spriedums ir atcelts valstī, saskaņā ar kuras tiesībām tas tika pieņemts.

(2) Ja izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nav iespējams izsniegt par kādu no prasījumiem, to var izsniegt par pārējiem šķīrējtiesas sprieduma prasījumiem.

(3) Tiesa, atsakot izsniegt izpildu rakstu, atceļ šķīrējtiesas spriedumu, ja ir iestājušies šā likuma 533.4 panta otrajā daļā norādītie gadījumi.

537. pants. Izpildu raksta šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei izsniegšanas atteikuma sekas

Pēc tam kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei stājies spēkā:

1) civiltiesisko strīdu var izšķirt tiesa vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikts izsniegt, pamatojoties uz šā likuma 533.4 panta pirmās daļas 1. vai 3. punktu vai otrās daļas 1. punktu;

2) civiltiesisko strīdu puses var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei atteikts izsniegt, pamatojoties uz šā likuma 533.4 panta pirmās daļas 2. vai 4. punktu vai otrās daļas 2. punktu, vai arī 536. panta pirmajā daļā norādīto gadījumu — ja šķīrējtiesas spriedums lietas dalībniekiem vēl nav kļuvis saistošs vai arī šķīrējtiesas spriedums ir atcelts valstī, saskaņā ar kuras tiesībām tas tika pieņemts.

E daļa Tiesas spriedumu izpilde

Trīspadsmitā sadaļa Tiesas spriedumu izpildes vispārīgie noteikumi

67.nodaļa Izpildu dokumenti

538.pants. Tiesas spriedumu un lēmumu izpilde

Tiesas spriedumi un lēmumi izpildāmi pēc to stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu tie izpildāmi nekavējoties. Norādei, ka spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, jābūt pašā izpildu dokumentā.

539.pants. Tiesu un citu institūciju nolēmumi, kas jāizpilda

(1) Šajā likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi, tiesnešu lēmumi vai citu institūciju nolēmumi:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām;

2) tiesas nolēmumi un procesa virzītāja lēmumi vai prokurora priekšraksti krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu;

5) šķīrējtiesas nolēmumi;

6) ārvalstu tiesu vai kompetento iestāžu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos;

7) tiesas vai tiesneša lēmumi par procesuālo sankciju — naudas soda vai piespiedu naudas — piemērošanu;

8) darba strīdu komisiju lēmumi;

9) valsts sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestādes (turpmāk — regulators) lēmumi par strīda vai domstarpību izskatīšanu.

(2) Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:

1) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvā pārkāpuma procesā un likumu pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

2) uz naudas maksājumu vērsti ar valsts varu apveltītu iestāžu un amatpersonu izdoti administratīvie akti;

3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību, atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību un par izdevumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un valsts nodevu;

4) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299.pantu pieņemtie Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas akti.

5) Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisīti notariālie akti.

6) protesta akti par notariālā akta formā izdotajiem vienkāršajiem vekseļiem.

(3) (Izslēgta no 01.03.2016. ar 04.02.2016. likumu. Sk. pārejas noteikumu 113. punktu)

540.pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas sagatavoti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, regulatora lēmumiem par strīda vai domstarpību izskatīšanu, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299.pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas aktiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvā pārkāpuma procesā un likumu pārkāpumu lietās;

21) tiesas vai tiesnešu nolēmumi administratīvā pārkāpuma procesā;

22) procesa virzītāja lēmuma vai prokurora priekšraksta izraksts krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539.panta otrās daļas 2.punkts);

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;

5) tiesas vai tiesneša lēmumi par procesuālo sankciju — naudas soda vai piespiedu naudas — piemērošanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini;

7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004;

71) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. novembra regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (turpmāk — Padomes regula Nr. 2201/2003) 41.panta 1.punktu;

8) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas Nr.2201/2003 42.panta 1.punktu;

9) (izslēgts no 01.03.2016. ar 04.02.2016. likumu. Sk. pārejas noteikumu 113. punktu);

10) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktu;

11) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 18.pantu;

12) tiesas lēmums par atļauju nodrošinātajam kreditoram pārdot ieķīlāto parādnieka mantu tiesiskās aizsardzības procesā (Maksātnespējas likuma 37.panta otrā daļa);

13) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts nolēmuma izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 20.panta 1.punkta “b” apakšpunktu;

14) ārvalsts kompetentās iestādes izsniegts publiskā akta izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 48.pantu;

15) vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī un kas noteikts 2011.gada 18.novembra Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 II pielikumā;

16) Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā izsniegti notariālie izpildu akti;

161) protesta akti par notariālā akta formā izdotajiem vienkāršajiem vekseļiem;

17) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 12.decembra regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1215/2012) 53. vai 60.pantu;

18) Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes lēmuma izraksts par administratīvā naudas soda uzlikšanu, kas saistīts ar pārkāpumiem darbinieku nosūtīšanas jomā un saņemts Iekšējā tirgus informācijas sistēmā (IMI);

19) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izdota Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma A daļa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regulas (ES) Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 655/2014), 19.panta 1.punkta "a" apakšpunktu;

20) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas (ES) 2019/1111 36. panta 1. punkta "b" vai "c" apakšpunktu, 47. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktu vai 66. panta 1. punkta "b" apakšpunktu;

21) Eiropas Savienības dalībvalsts konkurences iestādes izdots izpildrīkojums (vienotais instruments Konkurences likuma 38. panta otrās daļas izpratnē), kas attiecas uz lēmumu par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu izpildi.

541.pants. Izpildu raksta sagatavošana

(1) Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa sagatavo pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Ja tiesas sprieduma izpildei ir noteikts labprātīgas izpildes termiņš un spriedums nav izpildīts, izpildu raksts ir pieejams tiešsaistes sistēmā piespiedu izpildei pēc labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās.

(3) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(31) Šā likuma 539. panta otrās daļas 4. punktā minētajā gadījumā izpildu rakstu sagatavo Rīgas pilsētas tiesa.

(32) Šā likuma 544.1 un 544.2 pantā minētajos gadījumos izpildu rakstu sagatavo rajona (pilsētas) tiesa pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc parādnieka — fiziskās personas — deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās personas juridiskās adreses.

(33) Ja par vienu spriedumu sagatavojami vairāki izpildu raksti vai izpildu raksts ir nepieciešams lietā, kurā noslēgts izlīgums, tad izpildu rakstu, pamatojoties uz piedzinēja rakstveida lūgumu, sagatavo tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu.

(4) Ja saskaņā ar tiesas spriedumu naudas summas piedzenamas valsts ienākumos, tiesa pēc tiesas noteiktā labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka — fiziskās personas — deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās personas juridiskās adreses.

541.1 pants. Eiropas Savienības izpildu dokumentu un ar izpildi saistītu dokumentu izsniegšana

(1) Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004, tiesa izraksta pēc piedzinēja lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minēto apliecību, pamatojoties uz šīs regulas noteikumiem, tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(3) 2007.gada 30.oktobra Lugāno konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 54. un 58.pantā minēto apliecību un Padomes regulas Nr.2201/2003 39.pantā minētās apliecības tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 6.panta 2. un 3.punktā minētās veidlapas tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktā minēto apliecību tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma. Tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma izdod šajā daļā minēto apliecību jebkurā citā valodā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20. panta 2. punktu.

(42) Eiropas maksājuma rīkojumu tiesa izraksta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 18.pantu.

(43) Padomes regulas Nr. 4/2009 20.panta 1.punkta “b” apakšpunktā minēto nolēmuma izrakstu tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(44) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1215/2012 53. un 60.pantā minēto apliecību tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija regulas (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 606/2013) 5.pantā minēto apliecību tiesa izraksta pēc prasītāja lūguma, kad lēmums pieņemts. Par šajā daļā minētās apliecības izsniegšanu tiesa informē atbildētāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 606/2013 8.pantu. Tiesa pēc prasītāja lūguma veic šajā daļā minētās apliecības transliterāciju un tulkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 606/2013 5.panta 3.punktu.

(46) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 606/2013 14.pantā minēto apliecību tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(47) Padomes regulas (ES) 2019/1111 36. pantā minētās apliecības tiesa izraksta pēc puses lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(48) Padomes regulas (ES) 2019/1111 47. pantā minētās apliecības tiesa izraksta pēc puses lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā daļā, 4.1, 4.3, 4.4, 4.5, 4.6, 4.7 un 4.8 daļā minētos dokumentus izsniedz tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(6) Par atteikšanos izsniegt šā panta pirmajā, otrajā, 4.5 un 4.8 daļā minētos dokumentus tiesa pieņem motivētu lēmumu.

(7) Par tiesas lēmumu atteikt izsniegt šā panta pirmajā, otrajā, 4.5 un 4.8 daļā minētos dokumentus var iesniegt blakus sūdzību.

542. pants. Vairāku izpildu rakstu sagatavošana par vienu spriedumu

(1) Par katru spriedumu sagatavo vienu izpildu rakstu, izņemot šā panta otrajā daļā norādītos gadījumus.

(2) Par vienu spriedumu sagatavo vairākus izpildu rakstus, ja:

1) sprieduma izpilde izdarāma dažādās vietās;

2) spriedums kādā tā daļā izpildāms nekavējoties;

3) spriedums taisīts par labu vairākiem prasītājiem vai vērsts pret vairākiem atbildētājiem;

4) ar spriedumu apmierināto vai daļēji apmierināto prasījumu izpildei likumā paredzēta atšķirīga izpildes kārtība.

(3) Sagatavojot vairākus izpildu rakstus, katrā no tiem precīzi norāda izpildes vietu vai to sprieduma daļu, kura pēc šā izpildu raksta izpildāma, kā arī piedzinēju, kuram par labu, un parādnieku, pret kuru vēršama piedziņa pēc šā izpildu raksta.

543.pants. Izpildu raksta saturs

(1) Izpildu rakstā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kas izsniegusi izpildu rakstu;

2) lietu, kurā izsniegts izpildu raksts;

3) nolēmuma taisīšanas laiku;

4) nolēmuma rezolutīvo daļu vai tās daļu;

5) laiku, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā, vai norādi, ka nolēmums izpildāms nekavējoties;

6) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

7) ziņas par piedzinēju un parādnieku: fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi (adreses) un dzīvesvietu, ja tā atšķiras, bet juridiskajām personām — nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

8) ziņas par bērnu — vārdu, uzvārdu, personas kodu un atrašanās vietu — gadījumos, kad izpildāms lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai nolēmums lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām;

9) ziņas par saskarsmes personu, kuras klātbūtnē īstenojamas saskarsmes tiesības (fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, juridiskajām personām — nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru), ja nolēmumā lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, noteikta saskarsmes persona, kuras klātbūtnē īstenojama saskarsme, un minētā persona nav bāriņtiesas pārstāvis vai bāriņtiesas pilnvarota persona;

10) ziņas par vietu, kurā īstenojamas saskarsmes tiesības, ja nolēmumā lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, saskarsmes īstenošanai noteikta vieta, kas nav bāriņtiesas telpas;

11) ziņas par telpu atvēršanu piespiedu kārtā — adresi un laika periodu, kad telpas atveramas —, ja tiesa nolēmumā par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu noteikusi, ka telpas atveramas piespiedu kārtā (šā likuma 244.13 panta vienpadsmitā daļa).

(2) Izpildu rakstu paraksta tiesnesis.

(3) Citu izpildu dokumentu saturu nosaka attiecīgi likumi.

543.1 pants. Kļūdu labošana Eiropas Savienības izpildu dokumentos

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma vai, ja tas paredzēts Eiropas Savienības tiesību normās, — arī pēc savas iniciatīvas var izlabot kļūdas:

1) Eiropas izpildes rīkojumā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10. pantu;

2) Padomes regulas Nr. 2201/2003 41. panta 1. punktā vai 42. panta 1. punktā minētajā apliecībā, pamatojoties uz Padomes regulu Nr. 2201/2003;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 606/2013 5. pantā minētajā apliecībā, pamatojoties uz Padomes regulas Nr. 606/2013 9. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

4) Padomes regulas (ES) 2019/1111 36. vai 47. pantā minētajā apliecībā, pamatojoties uz Padomes regulas (ES) 2019/1111 37. vai 48. pantu.

(2) Iesniedzot pieteikumu par Eiropas izpildes rīkojuma labošanu, izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10.panta 3.punktā minēto veidlapu.

(3) Jautājumu par kļūdu labošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajos izpildu dokumentos kļūdas izlabo ar tiesas lēmumu.

(5) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu izpildu dokumentos var iesniegt blakus sūdzību.

544.pants. Izpildu raksta dublikāta izsniegšana

(1) Ja izpildu raksts nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, pēc piedzinēja pieteikuma, bet, ja tas noticis sprieduma izpildes procesā, — pēc tiesu izpildītāja pieteikuma var izsniegt izpildu raksta dublikātu. Pieteikumā norādāmi apstākļi, kādos izpildu raksts nozaudēts, nozagts vai iznīcināts.

(2) Pieteikumu par dublikāta izsniegšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot piedzinējam un parādniekam. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai par izpildu raksta dublikāta izsniegšanu.

(3) Pieņemot lēmumu par izpildu raksta dublikāta izsniegšanu, tiesa vienlaikus pasludina nozaudēto, nozagto vai iznīcināto izpildu rakstu par spēku zaudējušu un atbrīvo piedzinēju no valsts nodevas samaksas, ja nav konstatēta viņa vaina izpildu raksta nozaudēšanā, iznīcināšanā vai nozagšanā.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Izpildu raksta dublikāts izsniedzams piedzinējam pēc lēmuma stāšanās spēkā un valsts nodevas samaksas, ja piedzinējs nav no tās atbrīvots.

544.1 Darba strīdu komisijas lēmuma piespiedu izpilde

(1) Tiesā iesniegtajam pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno darba strīdu komisijas lēmumu.

(2) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienotā darba strīdu komisijas lēmuma pamata triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam.

(5) Tiesa atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja konstatē, ka saskaņā ar likumu konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesā.

544.2 pants. Regulatora lēmuma par strīda vai domstarpību izskatīšanu piespiedu izpilde

(1) Tiesā iesniegtajam pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno regulatora lēmumu par strīda vai domstarpību izskatīšanu.

(2) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienotā regulatora lēmuma par strīda vai domstarpību izskatīšanu pamata triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam.

(5) Tiesa atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja konstatē, ka saskaņā ar likumu konkrēto strīdu vai domstarpības var izšķirt tikai tiesā.

545.pants. Atbildība par izpildu dokumenta saglabāšanu

545.1 pants. Eiropas Savienības izpildu dokumentu atsaukšana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10.panta 3.punktā minēto veidlapu, var atsaukt Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10.pantu.

(11) Tiesa, kura pieņēmusi lēmumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas vai savas iniciatīvas, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 606/2013 14.pantā minēto apliecību, var atsaukt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 606/2013 5.pantā minēto apliecību, pamatojoties uz Padomes regulas Nr. 606/2013 9.panta 1.punkta "b" apakšpunktu.

(12) Tiesa, kura taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas, izmantojot Padomes regulas (ES) 2019/1111 49. pantā minēto apliecību, atsauc Padomes regulas (ES) 2019/1111 47. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minēto apliecību, pamatojoties uz Padomes regulas (ES) 2019/1111 48. panta 2. punktu.

(2) Pieteikumu par Eiropas izpildes rīkojuma atsaukšanu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 606/2013 5. pantā minētās apliecības atsaukšanu vai Padomes regulas (ES) 2019/1111 47. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētās apliecības atsaukšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

546.pants. Termiņi, kādos izpildu dokumenti iesniedzami izpildei

(1) Izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi.

(2) Ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, izpildu dokuments saglabā savu spēku visu periodu, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņa tecējums, kas paredzēts šā panta pirmajā daļā, sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas.

(3) Termiņus, kādos citi šā likuma 540.pantā norādītie izpildu dokumenti iesniedzami izpildei, nosaka attiecīgie likumi.

547.pants. Izpildu dokumenta iesniegšanas noilguma termiņa pārtraukšana

(1) Noilguma termiņš tiek pārtraukts, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei. Noilguma termiņš tiek pārtraukts arī ar daļēju labprātīgu nolēmuma izpildi.

(2) Pēc pārtraukuma termiņa tecējums sākas no jauna, neieskaitot pirms tam notecējušo laiku. Ja pēc izpildu dokumenta nav izdarīta pilnīga piedziņa un tas izsniegts atpakaļ piedzinējam, jaunu termiņu dokumenta iesniegšanai skaita no dienas, kad tas izsniegts piedzinējam.

547.1 pants. Termiņi, kādos izpildāmi ārvalstu iestāžu palīdzības pieprasījumi par piedziņu

Ja izpildu dokuments ir izdots ārvalsts nodokļu prasījuma izpildei, piespiedu izpildi veic termiņā, kāds norādīts ārvalsts iestādes palīdzības pieprasījumā par piedziņu, bet tā izmaiņu gadījumā termiņā, kādu norādījusi ārvalsts iestāde Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā paziņojumā.

68.nodaļa Tiesu izpildītāja statuss

548.pants. Tiesu izpildītājs

(1) Tiesas un citus šā likuma 539.pantā norādītos nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs.

(2) Tiesu izpildītāja darbības uzraudzība notiek šajā likumā un Tiesu izpildītāju likumā noteiktajā kārtībā.

549.pants. Tiesu izpildītāja darbības vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, atbildīgās iestādes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

(2) Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām — juridiskā adrese), mantas atrašanās vieta vai darbavieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Tiesu izpildītājs var pieņemt arī citus izpildu dokumentus, kuru izpilde veicama tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(21) (Izslēgta ar 16.06.2022. likumu)

(22) Tiesu izpildītājam izpildu dokuments par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai izpildu dokuments lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tostarp Eiropas Savienības izpildu dokuments jāpieņem izpildei, ja bērna atrašanās vieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).

(23) Ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām — juridiskā adrese), mantas atrašanās vieta vai darbavieta nav Latvijā, tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei šā likuma 540.panta 19.punktā norādītais izpildu dokuments neatkarīgi no parādnieka dzīvesvietas (juridiskajām personām — juridiskās adreses), mantas atrašanās vietas vai darbavietas.

(3) Ārpus sava iecirkņa robežām, kā arī attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta (juridiskajām personām — juridiskā adrese) ir citā iecirknī, tiesu izpildītājs sprieduma izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets.

(4) Svētdienās un svētku dienās sprieduma izpilde tiek pieļauta tikai neatliekamos gadījumos.

(5) Sprieduma izpilde laikā no pulksten 24 līdz pulksten 6 netiek pieļauta.

(6) Piedzinējam un parādniekam ir tiesības būt klāt pie izpildu darbībām, pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus un saņemt ziņas, kas saistītas ar sprieduma izpildi.

(7) Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas vai ieinteresētās personas lūguma, pieņemot attiecīgu lēmumu, var izlabot pārrakstīšanās kļūdas viņa lietvedībā esošajās izpildu lietās sastādītajos procesuālajos dokumentos. Pirms kļūdu labošanas viņš pieprasa atsauksmi no personām, kas piedalījušās akta sastādīšanā. Acīmredzamas kļūdas var izlabot, nepieprasot atsauksmi. Tiesu izpildītāja lēmumam, saskaņā ar kuru tiek izlabotas kļūdas, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības vai pienākumi izriet no procesuālā dokumenta.

550.pants. Tiesu izpildītāja atstatīšana vai noraidīšana

(1) Tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, arī bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās — līdz trešajai pakāpei, viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai viņa vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie, kā arī tad, ja pastāv citi apstākļi, kuru ietekmē tiesu izpildītājs pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti.

(2) Noraidījumu tiesu izpildītājam, iesniedzot viņam rakstveida pieteikumu, var pieteikt piedzinējs vai parādnieks, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti. Pieteikumu tiesu izpildītājs izlemj nekavējoties. Lēmumu, ar kuru pieteikums atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības.

(3) Par tiesas lēmumu atteikt tiesu izpildītāja noraidījumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja tiesu izpildītājs sevi atstatījis vai ir noraidīts, viņš izpildu dokumentu nodod tālākai izpildīšanai citam tiesu izpildītājam Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā.

551.pants. Tiesu izpildītāja prasību vai rīkojumu obligātums

(1) Tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. Spriedumu un citu nolēmumu izpildes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam tiesu izpildītājam sniedz bez maksas.

(2) Ja tiesu izpildītāja prasības vai rīkojumi netiek izpildīti, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu un iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par atbildību. Tiesa vainīgajām personām var uzlikt naudas sodu: fiziskajai personai līdz 360 euro, bet amatpersonai — līdz 750 euro. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(3) Personai (darba devējam), kurai pēc tiesas nolēmuma bija jāietur uzturlīdzekļi bērnam vai vecākam un kura likumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītājam un uzturlīdzekļu saņēmējam nav paziņojusi par uzturlīdzekļu maksātāja atbrīvošanu no darba, kā arī par viņa jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā šai personai zināma, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 150 euro. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja, izpildot spriedumu, tiek izrādīta pretošanās, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē, bet, ja pieaicināt personas nav iespējams, — vienpersoniski sastāda par to aktu un, lai novērstu šķēršļus, griežas pēc palīdzības policijā. Aktu iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par to personu atbildību, kuras pretojušās sprieduma izpildei.

(5) Ja piedzinējs vai parādnieks atsakās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu, par to izdarāma atzīme sastādītajā aktā, norādot atteikšanās motīvus. Atteikšanās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu neietekmē akta spēku.

552.pants. Parādnieka pienākumi un to neizpildīšanas sekas

(1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu (596. pants).

(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai deklarētās dzīvesvietas, deklarācijā norādītās papildu adreses vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem.

(3) Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu: fiziskajai personai līdz 80 euro, bet amatpersonai — līdz 360 euro. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs nosūta iesniegumu prokuroram.

69.nodaļa Izpildu lietvedības vispārīgie noteikumi

552.1 pants. Izpildu lietas ievešana

(1) Tiesu izpildītājs katram saņemtajam izpildu dokumentam ieved atsevišķu izpildu lietu.

(2) Ja izpildu dokuments nav noformēts likumā noteiktajā kārtībā vai tam nav pievienoti saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem vai Eiropas Savienības tiesību normām nepieciešamie dokumenti, nav nomaksāta valsts nodeva vai citi sprieduma izpildes izdevumi, tiesu izpildītājs trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nevar būt mazāks par 10 dienām.

(3) Ja trūkumi tiek novērsti noteiktajā termiņā, tiek ievesta izpildu lieta un izpildu dokuments uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz tika iesniegts tiesu izpildītājam.

(4) Ja piedzinējs noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, izpildu dokumentu uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ piedzinējam.

(5) Izpildu dokumenta atdošana piedzinējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesu izpildītājam, ievērojot likumā noteikto izpildu dokumentu iesniegšanas kārtību.

(6) Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka parādniekam pasludināts maksātnespējas process, vai zvērināts notārs ir pieņēmis pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kurā ietvertas parādsaistības, par kurām izdots saņemtais izpildu dokuments, izpildu lietu neieved un izpildu dokumentu atdod iesniedzējam, izņemot gadījumus, kad izpildu dokuments izsniegts prasībās, kuru izpilde nav saistīta ar piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem. Izpildu lietu arī neieved par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē vai kustamās mantas nodošanu.

(7) Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka uz piedzinēju attiecināmas sankcijas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk — sankcijas), tai skaitā piedzinējam piemērotas tādas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus intereses, izpildu lietu neieved un izpildu dokumentu atdod iesniedzējam, izņemot gadījumus, kad konkrētā nolēmuma izpilde neradītu šai personai ar sankcijām noteikto prasību pārkāpumu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes.

553.pants. Izpildāmā tiesas nolēmuma izskaidrošana

Ja izpildāmais tiesas nolēmums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kura pieņēmusi nolēmumu, to izskaidrot. Nolēmuma izskaidrošana notiek šā likuma 202. vai 437.pantā noteiktajā kārtībā.

554.pants. Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida un kārtības grozīšana

(1) Ja ir apstākļi, kas apgrūtina tiesas sprieduma izpildi vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi spriedumu lietā, priekšlikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu.

(2) Tiesu izpildītāja pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu tiesa izskata šā likuma 206. vai 438.pantā noteiktajā kārtībā.

555.pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot paziņojumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par mantas konfiskācijas izpildi un tāda lēmuma par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu izpildi, kas nenoteic atbildētājam aizliegumu vai pienākumu veikt noteiktas darbības, paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu netiek sūtīts.

(11) Stājoties pie šā likuma 540. panta 17. punktā minētā izpildu dokumenta izpildes, izņemot gadījumus, kad izpildu dokuments paredz prasības nodrošināšanas vai pagaidu aizsardzības līdzekļa izpildi, vai šā likuma 540. panta 20. punktā minētā izpildu dokumenta izpildes, tiesu izpildītājs kopā ar paziņojumu nosūta vai izsniedz parādniekam izpildu dokumentu. Ja no tiesu izpildītājam iesniegtajiem dokumentiem nav redzams, ka izpildāmais tiesas nolēmums, publiskais akts vai izlīgums ir izsniegts parādniekam, izpildu dokumentam pievieno arī izpildāmo tiesas nolēmumu, publisko aktu vai izlīgumu.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu uz oficiālo elektronisko adresi, bet, ja tas nav iespējams, ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz paziņojumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem.

(3) Ja parādniekam — fiziskajai personai — nav oficiālās elektroniskās adreses un viņa dzīvesvieta nav zināma, paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu uz oficiālo elektronisko adresi, bet, ja tas nav iespējams, ierakstītā pasta sūtījumā uz parādnieka juridisko adresi vai izsniedz personiski pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.

(5) Ja parādnieks vai parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvis atsakās paziņojumu pieņemt vai parakstīt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt vai parakstīt paziņojumu nav šķērslis nolēmuma piespiedu izpildei.

(6) Ja paziņojums (šā panta 1.1 daļā minētajā gadījumā — arī norādītos dokumentus) piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmumu un tā izpildes termiņu.

(7) Tiesu izpildītājs jebkurā izpildes procesa stadijā var:

1) pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā, brīdinot parādnieku par kriminālatbildību;

2) apķīlāt parādnieka mantu, tai skaitā apķīlāt naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, naudas līdzekļus, kas pienākas no citām personām, vai mantu, kas atrodas pie citām personām;

3) iesniegt nostiprinājuma lūgumu rajona (pilsētas) tiesai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai nosūtīt rīkojumu citam publiskam reģistram atsavināšanas vai citu darbību aizlieguma ierakstīšanai.

555.1 pants. Dokumentu nosūtīšana

Tiesu izpildītāja sastādītos un citus šajā likumā paredzētos ar nolēmuma izpildi saistītos dokumentus nosūta elektroniski uz adresāta oficiālo elektronisko adresi vai uz adresāta norādīto elektroniskā pasta adresi, ja viņš ir paziņojis tiesu izpildītājam, ka piekrīt saziņai ar tiesu izpildītāju izmantot elektronisko pastu. Ja dokumentus nosūtīt elektroniski nav iespējams, tos nosūta ar vienkāršu pasta sūtījumu, bet šā likuma 581. panta ceturtajā daļā, 583.1 panta pirmajā daļā, 584. panta trešajā daļā, 600. panta pirmajā un trešajā daļā, 604. panta otrajā daļā, 606. panta piektajā daļā, 618.2 panta pirmajā un trešajā daļā, 618.6 panta pirmajā daļā un 644.33 panta ceturtajā daļā noteiktos nosūtāmos dokumentus — ierakstītā pasta sūtījumā. Ja šā likuma 620.14 panta pirmās daļas 1. punktā un 620.28 panta pirmās daļas 1. punktā noteikto paziņojumu nosūtīt elektroniski nav iespējams, to izsniedz piedzinējam pret parakstu vai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, vai pārsūta ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

556.pants. Tiesas sprieduma piespiedu izpilde

557.pants. Piespiedu izpildes līdzekļi

Piespiedu izpildes līdzekļi ir:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem);

3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;

31) piedziņas vēršana uz parādnieka apbūves tiesību, to pārdodot;

4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana;

5) spriedumā norādīto personu un mantu izlikšana no telpām;

6) ievešana valdījumā;

61) bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;

7) citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.

558.pants. Parādnieka telpu apskate

(1) Tiesu izpildītājs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams piedziņas izdarīšanai, izdarīt parādnieka telpu un viņa glabātavu apskati. Ja parādnieks nepiedalās telpu un glabātavu apskatē, tā izdarāma pieaicināto personu klātbūtnē.

(2) Ja parādnieks atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, kuru viņš aizņēmis, vai mantas atrašanās vietā vai arī atsakās atvērt glabātavu, tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē atver telpu vai glabātavu un veic to apskati.

(3) Ja parādniekam piederošā nekustamā īpašuma pārvaldnieks nolēmuma piespiedu izpildes laikā izvairās vai atsakās ielaist tiesu izpildītāju nekustamajā īpašumā un par nekustamā īpašuma apskates laiku pārvaldniekam rakstveidā paziņots ne mazāk kā piecas dienas iepriekš, nekustamā īpašuma apskati tiesu izpildītājs var veikt policijas pārstāvja klātbūtnē bez pārvaldnieka piedalīšanās.

559.pants. Izpildu darbības atlikšana

(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 138.panta pirmās daļas 7.punktu vai 138.1 panta pirmās daļas 4. punktu, vai tiesas lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 206., 438., 644.1, 620.16 pantu.

(2) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz tiesas lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpildes aizstāšanu ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam (644.2 pants).

(21) Tiesu izpildītājs atliek piedziņas vēršanu uz mantu, kurai kriminālprocesuālā kārtībā uzlikts arests un kuras realizēšanai procesa virzītājs nav devis atļauju, līdz mantas aresta atcelšanai kriminālprocesā vai procesa virzītāja atļaujas saņemšanai.

(3) Tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam par izpildu darbības atlikšanu, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

(4) Ja 30 dienu laikā no šā likuma 555.panta 1.1 daļā minēto dokumentu nosūtīšanas dienas tiesu izpildītājs saņem parādnieka lūgumu nosūtīt izpildāmā tiesas nolēmuma, publiskā akta vai izlīguma tulkojumu, tiesu izpildītājs, konstatējis Eiropas Savienības tiesību normās, kas nosaka parādnieka tiesības pieprasīt izsniedzamo dokumentu tulkojumu, minētos apstākļus, atliek izpildu darbību līdz tulkojuma nosūtīšanai parādniekam.

560.pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību

(1) Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) fiziskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) parādniekam ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja tādā apjomā, kādā notiek izpildes lietvedība;

3) Augstākā tiesa rīcības sēdē pieņēmusi lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;

5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.10 pants);

6) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpildes apturēšanu (644.2 pants);

7) parādniekam ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā;

71) tiesa ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ja Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas iepriekš ir atceltas vai zaudējušas spēku uz likuma pamata;

8) parādniekam pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

9) lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, bāriņtiesai nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu vai bērnu nav iespējams sastapt;

10) akts par nolēmuma nepildīšanu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, nosūtīts bāriņtiesai;

11) ir saņemts zvērināta notāra paziņojums par pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām pieņemšanu, kurā ietvertas parādsaistības, par kuru piedziņu ievesta izpildu lieta;

12) uz piedzinēju attiecināmas sankcijas, ar kurām noteiktie ierobežojumi nav savienojami ar attiecīgā nolēmuma izpildi.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizāciju, izpildu lietvedība pēc privatizāciju veicošās iestādes lūguma apturama, izņemot izpildu lietvedību par zaudējumu atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

(21) Ja parādnieks, kura parāds tiek piedzīts, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ir apstrīdējis vai pārsūdzējis prasījumu pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai iesniedzis sūdzību par pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī veiktajām piespiedu izpildes darbībām un dalībvalsts iestādē ir uzsākta sūdzības izskatīšanas procedūra, izpildu lietvedība pēc Valsts ieņēmumu dienesta lūguma ir apturama attiecībā uz apstrīdēto vai pārsūdzēto prasījuma daļu un saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā.

(22) Ja parādnieks, kura parāds tiek piedzīts, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes lēmumu par administratīvā naudas soda uzlikšanu, kas saistīts ar pārkāpumiem darbinieku nosūtīšanas jomā, ir apstrīdējis vai pārsūdzējis lēmumu pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, izpildu lietvedība pēc Valsts darba inspekcijas lūguma ir apturama attiecībā uz apstrīdēto vai pārsūdzēto lēmuma daļu un saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts paziņojumu.

(3) Šā panta pirmās daļas 7. un 7.1 punktā minētajos gadījumos no piedzītās naudas summas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un šajā likumā noteiktajā kārtībā apmierina piedzinēja prasījumu. Ja apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, no piedzītās naudas summas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un apmierina piedzinēja prasījumu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajā apmērā un kārtībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai, izņemot gadījumu, kad fiziskās personas mantas pārdošanas plānā ir paredzēts atlikt mājokļa pārdošanu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 148.pantu. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības.

(5) Šā panta pirmās daļas 8.punkta noteikumi neattiecas uz izpildu lietām par prasībām, kuru izpilde nav saistīta ar piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem. Tiesu izpildītājs izpildes lietvedību arī aptur, ja izpildu dokuments izsniegts prasībās, kuru izpilde saistīta ar nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē vai kustamās mantas nodošanu.

(6) Sankciju attiecināšana uz parādnieku nav pamats izpildu lietvedības apturēšanai, bet līdz sankciju atcelšanai neatceļ parādnieka mantai piemērotos piespiedu izpildes līdzekļus un parādniekam neizmaksā naudas līdzekļus, ja lietā tam tādi pienākas.

561.pants. Tiesu izpildītāja tiesības apturēt izpildu lietvedību

Tiesu izpildītājs var apturēt izpildu lietvedību, ja:

1) parādnieks atrodas ārstniecības iestādē un tas kavē izpildu darbību veikšanu;

2) iesniegta sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām;

3) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu);

4) (izslēgts ar 14.12.2006. likumu).

562.pants. Izpildu lietvedības apturēšanas termiņi

(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz parādnieka vai piedzinēja tiesību pārņēmēja noteikšanai;

2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz aizgādņa iecelšanai;

3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos — līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai;

4) (izslēgts ar 19.06.2003. likumu);

5) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz laikam, kad saskaņā ar likumu apturējums izbeidzas, vai laikam, kāds norādīts tiesas nolēmumā, vai līdz šā nolēmuma atcelšanai;

6) šā likuma 560.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā — līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma nodošanai viņam vai uzņēmējsabiedrības pamatdokumentu grozījumu izdarīšanai Uzņēmumu reģistrā;

7) šā likuma 561.panta 1.punktā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad atkrituši šajā punktā minētie apstākļi;

8) šā likuma 561.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību;

9) (izslēgts ar 19.06.2003. likumu);

10) šā likuma 560.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad iestājies viens no šādiem apstākļiem:

101) šā likuma 560. panta pirmās daļas 7.1 punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad iestājies viens no šādiem apstākļiem:

11) šā likuma 560.panta pirmās daļas 8.punktā paredzētajā gadījumā — līdz tiesas nolēmumam par bankrota procedūras izbeigšanu vai līdz Maksātnespējas likuma 165.1 panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām, ja parādnieka atbrīvošana no saistībām nav atcelta, vai līdz brīdim, kad tiek atcelta parādnieka atbrīvošana no saistībām. Izpildu lietvedību atjauno atlikušā parāda apmērā;

12) šā likuma 560.panta pirmās daļas 9.punktā paredzētajā gadījumā — līdz bērna atrašanās vietas noskaidrošanai;

13) šā likuma 560.panta 2.1 daļā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums, ka saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes sniegto informāciju, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kļuvis izpildāms sūdzības izskatīšanas procedūrā pieņemtais nolēmums par prasījuma apstrīdēšanu vai piespiedu izpildi;

14) šā likuma 560.panta pirmās daļas 10.punktā minētajā gadījumā — līdz brīdim, kad spēkā stājies bāriņtiesas lēmums vai saņemts bāriņtiesas izvērtējums;

15) šā likuma 560.panta 2.2 daļā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad saņemts Valsts darba inspekcijas paziņojums, ka saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts sniegto informāciju kļuvis izpildāms sūdzības izskatīšanas procedūrā pieņemtais nolēmums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu;

16) šā likuma 560. panta pirmās daļas 11. punktā paredzētajos gadījumos — līdz dienai, kad:

17) šā likuma 560. panta pirmās daļas 12. punktā paredzētajā gadījumā — līdz uz piedzinēju attiecināmo sankciju atcelšanai.

(2) Laikā, kad izpildu lietvedība ir apturēta, tiesu izpildītājs piespiedu izpildes darbības neveic. Tiesu izpildītājs uz izpildu lietvedības apturēšanas laiku atsauc izdoto rīkojumu darbību, saglabājot reģistrētās aizlieguma un piedziņas atzīmes.

(21) Tiesu izpildītājs šā likuma 560. panta pirmās daļas 7. un 8. punktā minētajos gadījumos paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai vai administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta. Reģistrētās aizlieguma un piedziņas atzīmes dzēšamas, ja:

1) tiesu izpildītājam iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kurā paredzēta rīcība ar to parādniekam piederošo mantu, kurai tiesu izpildītājs piemērojis piespiedu izpildes līdzekļus;

2) iesniegts administratora pieteikums par mantas nepieciešamību bankrota procedūras ietvaros.

(3) Izpildu lietvedība tiek atjaunota pēc piedzinēja pieteikuma vai tiesu izpildītāja iniciatīvas.

(4) Šā panta pirmās daļas 10. punkta "b" un "c" apakšpunktā un šā panta pirmās daļas 10.1 punkta "b" apakšpunktā minētajos gadījumos atjaunotajā izpildu lietvedībā tiesu izpildītājs veic tikai ieķīlātās mantas pārdošanu.

563.pants. Izpildu lietvedības izbeigšana

(1) Izpildu lietvedību pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidz, ja:

1) piedzinējs atteicies no piedziņas un tiesa par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

2) iesniegts tiesas apstiprināts piedzinēja un parādnieka izlīgums;

3) prasījums vai pienākums nevar pāriet tiesību pārņēmējam pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija piedzinējs vai parādnieks;

4) šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš;

5) atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgas institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

6) atjaunots apelācijas, kasācijas vai blakus sūdzības iesniegšanas termiņš par tiesas nolēmumu, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

7) atteikta ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpilde (644.3 pants);

8) ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde atsauc izsniegto Eiropas Savienības izpildu dokumentu;

9) pieņemts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu sakarā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

91) atteikta lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpilde;

92) (izslēgts ar 16.06.2022. likumu);

10) pieņemts tiesas nolēmums par fiziskās personas saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, atbrīvojot fizisko personu no tās parāda saistībām un ir pagājis Maksātnespējas likuma 165.1 panta pirmajā daļā noteiktais termiņš, un parādnieka atbrīvošana no saistībām nav atcelta, vai pieņemts tiesas nolēmums par bankrota procedūras izbeigšanu, ja nav iesniegti kreditoru prasījumi Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu;

11) ārvalsts iestāde atsauc palīdzības pieprasījumu par nodokļa, nodevas, ar piedziņu saistīto izmaksu vai citu obligāto maksājumu piedziņu;

12) saņemts Valsts darba inspekcijas paziņojums, ka saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts sniegto informāciju atcelts Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes lēmums par administratīvā naudas soda uzlikšanu, kas saistīts ar pārkāpumiem darbinieku nosūtīšanas jomā;

13) (izslēgta ar 16.06.2022. likumu);

14) maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izskatīšanas rezultātu, fiziskā persona atbrīvota no parādsaistībām un ir beidzies noteiktais termiņš pieteikuma iesniegšanai par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu.

(2) Izpildu lietvedība par piespriesto naudas summu piedziņu no juridiskajām personām, personālsabiedrībām, individuālajiem komersantiem, ārvalstī reģistrētām personām, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājiem izbeidzama pēc administratora pieteikuma, ja parādniekam likumā noteiktajā kārtībā pasludināta maksātnespēja. Šajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai, ja vien administrators nav pieprasījis atcelt izsludinātās izsoles, lai nodrošinātu mantas pārdošanu lietu kopības sastāvā. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības. Tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos tiesu izpildītājs var izbeigt izpildu lietvedību arī pēc savas iniciatīvas.

(31) Šā panta pirmās daļas 10. punktā paredzētajos gadījumos netiek izbeigta izpildu lietvedība par:

1) uzturlīdzekļu piedziņu;

2) prasījumiem no neatļautas darbības;

3) prasījumiem par Krimināllikumā un normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvos pārkāpumus, paredzētajiem sodiem;

4) prasījumiem attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu;

5) prasījumiem, kas izriet no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajiem pārkāpumiem, gadījumos, kad piedzinējs pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma sniedzis ziņas par to, ka izpildu lietvedība ir atjaunojama.

(32) Ja šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā likvidēta juridiskā persona, kura izpildu lietā ir parādnieks, tiesu izpildītājs turpina izpildu lietvedību daļā par piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu. Piedzītās summas, kas palikušas pēc piedzinēja prasījuma segšanas, ieskaita valsts budžetā.

(4) Ja izpildu lietvedību izbeidz, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas visi tiesu izpildītāja pieņemtie piespiedu izpildu līdzekļi tiek atcelti.

(5) Izbeigto izpildu lietvedību nevar uzsākt no jauna.

(6) Ja ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde labo Eiropas izpildes rīkojumu, kas izsniegts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004, nolēmuma izpilde atceltajā daļā izbeidzama un izpilde turpināma atbilstoši labotajam Eiropas izpildes rīkojumam.

(7) Ja tiesa, ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde groza Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 655/2014, nolēmuma izpilde atceltajā daļā izbeidzama un izpilde turpināma atbilstoši grozītajam Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumam.

(8) Ja ārvalsts tiesa groza apliecību, kas izdota saskaņā ar Padomes regulas (ES) 2019/1111 47. pantu, nolēmuma izpilde atceltajā daļā izbeidzama un izpilde turpināma atbilstoši apliecībai, ko ārvalsts tiesa izdevusi saskaņā ar Padomes regulas (ES) 2019/1111 49. pantu.

564.pants. Izpildu darbību atlikšanas, izpildu lietvedības apturēšanas, atjaunošanas vai izbeigšanas kārtība

(1) Par izpildu darbību atlikšanu, izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītājs lēmumu pieņem līdz atliekamajai vai izpildāmajai darbībai, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

(3) Tiesu izpildītājs lēmumu paziņo piedzinējam, parādniekam un attiecīgajai trešajai personai, kas iesniegusi lūgumu, triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

565.pants. Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam

(1) Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam:

1) pēc piedzinēja pieteikuma;

2) ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu;

3) ja piedzinējs atteicies saņemt parādniekam izņemtos priekšmetus, kas norādīti tiesas spriedumā;

4) ja pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā vai tur neatrodas viņa manta;

5) ja piedzinējs, kas nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, nav tos samaksājis;

6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un piedzinējs 10 dienu laikā pēc uzaicinājuma izsniegšanas nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu;

7) ja lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesu izpildītājs konstatē, ka bērna atrašanās vieta ir ārpus tās apgabaltiesas darbības teritorijas, pie kuras pastāv šis tiesu izpildītājs, vai ārvalstī;

8) ja lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piedzinējs pēc tiesu izpildītāja, Tieslietu ministrijas vai bāriņtiesas uzaicinājuma divas reizes nav norādījis laiku un vietu, kad un kur viņam nogādājams bērns, vai laiku un vietu (pēc iespējas tuvāk bērna atrašanās vietai), kad un kur tiksies ar bērnu, lai atjaunotu saikni starp piedzinēju un bērnu;

9) ja izpildu lietā, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, piedzinējs atkārtoti neierodas tiesu izpildītāja noteiktajā laikā, lai saņemtu vai satiktos ar bērnu;

10) ja parādniekam saistībā ar nolēmumu nepildīšanu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, pārtrauktas aizgādības tiesības;

11) ja tiesu izpildītājs saskaņā ar šā likuma 620.27 pantu konstatē, ka nolēmuma izpilde nav iespējama.

12) ja parādnieks ir miris un gada laikā no izpildu lietvedības apturēšanas nav uzsākta viņa mantojuma lieta;

13) ja izpildu lietā, kas uzsākta, pamatojoties uz notariālo izpildu aktu par bērna aizgādību vai saskarsmes tiesībām, tiesu izpildītājs saņēmis informāciju, ka tiesā ierosināta lieta par bērna aizgādību vai saskarsmes tiesībām.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiesu izpildītājs sastāda attiecīgu aktu.

(21) Ja izpildu lietā par periodisku maksājumu piedziņu pilnībā tiek segts parāds un sprieduma izpildes izdevumi, izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam.

(22) Ja izpildu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, tiesu izpildītājs konstatējis, ka tiesas nolēmums tiek pildīts, kā arī ir segti sprieduma izpildes izdevumi, izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam.

(23) Izpildu lietā par kopīpašuma dalīšanu izpildu dokumentu izsniedz atpakaļ piedzinējam, tikai pamatojoties uz visu kopīpašnieku kopīgu pieteikumu, bet lietā par kopīpašuma dalīšanu, pārdodot tā daļu, — visu kopīpašnieku kopīgu pieteikumu, izņemot tā kopīpašnieka, kura kopīpašuma daļa ir pārdodama.