Civilprocesa likums

2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu paziņot lietas dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;

3) pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesas spriedums piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personai, kura nav pieaicināta lietā kā lietas dalībnieks;

5) lietā nav tiesas sēdes protokola vai tiesas sprieduma.

(2) Apelācijas instances tiesa, atzīstot par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai prasība atstāta bez izskatīšanas, atceļ pirmās instances spriedumu šajā daļā un lietu nosūta izskatīšanai pirmās instances tiesā.

428.pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

(1) Lietas dalībniekus aicina un citas personas izsauc uz tiesu saskaņā ar šā likuma 6.nodaļas noteikumiem.

(2) Apelācijas instances tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 21.nodaļas noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā noteiktās īpatnības.

429.pants. Paskaidrojumu sniegšana apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesas sēdē paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesniegušas abas puses, — prasītājs.

(2) Ja prokurors iesniedzis apelācijas protestu, viņš sniedz paskaidrojumus pirms pārējo lietas dalībnieku paskaidrojumiem.

430.pants. Pierādījumu pārbaude apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa pati izlemj, kurus pierādījumus pārbaudīt tiesas sēdē.

(2) Pārbaudot un vērtējot pierādījumus, apelācijas instances tiesa ievēro šā likuma trešās sadaļas noteikumus.

(3) Fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

(4) Ja apelācijas instances tiesā lietas dalībnieks iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, un ja apelācijas instances tiesa nekonstatē attaisnojošus iemeslus, kāpēc pierādījumi netika iesniegti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa pierādījumus nepieņem.

431.pants. Apelācijas tiesvedības izbeigšana

(1) Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs to atsaukt, kamēr nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesnieguši citi lietas dalībnieki vai kad iesniegts apelācijas protests.

(3) Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs bez attaisnojoša iemesla divas reizes neierodas tiesas sēdē un nav lūdzis lietu izskatīt viņa prombūtnē, tiesa var izbeigt apelācijas tiesvedību.

(4) Ja apelācijas tiesvedību izbeidz, valsts nodevu neatmaksā.

54.nodaļa Apelācijas instances tiesas spriedums vai lēmums

432.pants. Apelācijas instances tiesas spriedums

(1) Apelācijas instances tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā.

(2) Apelācijas instances tiesa spriedumu taisa šā likuma 189.—198.pantā noteiktajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Sprieduma ievaddaļā papildus šā likuma 193.panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem tiesa norāda apelācijas sūdzības iesniedzēju un tiesas spriedumu, par kuru iesniegta sūdzība.

(4) Sprieduma aprakstošajā daļā tiesa iekļauj īsu pirmās instances tiesas sprieduma motīvu un rezolutīvās daļas izklāstījumu, kā arī īsu apelācijas (pretapelācijas) sūdzības un iebildumu saturu.

(5) Sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

433.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšana

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā likuma 199.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Spriedumu lietas dalībniekiem nosūta šā likuma 208.pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

434.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(2) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Augstākās tiesas rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.1 pants);

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav atcelts vai spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta (474.pants).

(3) Uz apelācijas instances tiesas sprieduma likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(31) Ja attiecībā uz kaut vienu lietas dalībnieku termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par apelācijas instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 454. panta 2.2 daļu, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta kasācijas sūdzība.

(32) Ja šā panta 3.1 daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma izsniegšanu (56.2 pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

(4) Apelācijas instances tiesas spriedums tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.1 pantu un 205.panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņemtu šā likuma 474.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto spriedumu.

435.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana apelācijas instances tiesas spriedumā

(1) Apelācijas instances tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma ir tiesīga izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas.

(2) Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu lietas dalībniekiem tiesa nosūta tiem pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošanu spriedumā.

(3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

436.pants. Apelācijas instances tiesas papildspriedums

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, kas ir bijis apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets;

2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, vai darbības, kas jāizpilda;

3) spriedumā nav izlemts par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

(3) Papildspriedumu tiesa taisa pēc jautājuma izskatīšanas tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis papildsprieduma taisīšanai vai pieteikuma noraidīšanai.

(4) (Izslēgta ar 05.02.2009. likumu.)

(5) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

437.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izskaidrošana

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc lietas dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana ir pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš sprieduma izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Vienlaikus ar paziņojumu tiesa nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par sprieduma izskaidrošanu.

(4) Par tiesas lēmumu jautājumā par sprieduma izskaidrošanu var iesniegt blakus sūdzību.

438.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida un kārtības grozīšana

(1) Apelācijas instances tiesa ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli vai citus svarīgus apstākļus, atlikt sprieduma izpildi vai sadalīt to termiņos, kā arī grozīt tā izpildes veidu un kārtību. Lēmums par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.

(2) Pieteikumu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Vienlaikus ar paziņojumu tiesa, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai, nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildi vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

439.pants. Apelācijas instances tiesas rīcība, ja spriedums netiek pārsūdzēts kasācijas kārtībā

Pēc kasācijas sūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa notecēšanas, ja kasācijas sūdzība nav iesniegta, apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.

439.1 pants. Apelācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas instances tiesas darbību izpildes

Pēc tam, kad apelācijas instances tiesa pēc šā likuma 477.1 pantā noteikto kasācijas instances tiesas darbību izpildes ir saņēmusi lietu, tā izraksta izpildu rakstu. Pēc izpildu raksta izrakstīšanas apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.

440.pants. Tiesvedības apturēšana, prasības atstāšana bez izskatīšanas, tiesvedības izbeigšana apelācijas instances tiesā

Apelācijas instances tiesa aptur tiesvedību, atstāj prasību bez izskatīšanas vai izbeidz tiesvedību gadījumos un kārtībā, kāda noteikta šā likuma 24., 25. vai 26.nodaļā.

54.1 nodaļaAtsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas īpatnības apelācijas instancē

440.1 pants. Lietu izskatīšanas kārtība apelācijas instancē

Apelācijas sūdzības vienkāršotās procedūras lietās un lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, par spriedumiem, ar kuriem apmierināts vai noraidīts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums, noraidīts juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums, lietās par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas lietās, apelācijas instancē izskata šā likuma 52., 53. un 54. nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

440.2 pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību vai apelācijas protestu

Apelācijas kārtībā var pārsūdzēt šā likuma 440.1 pantā minētos spriedumus, ja:

1) pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

2) pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

3) pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

440.3 pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

Ja spriedums taisīts rakstveida procesā, papildus šā likuma 415.pantā noteiktajam pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas.

440.4 pants. Apelācijas sūdzības saturs

Apelācijas sūdzībā attiecībā uz sprieduma nepareizību papildus šā likuma 416.pantā noteiktajam norāda:

1) kādu materiālo tiesību normu pirmās instances tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi, kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu;

2) kādus faktus pirmās instances tiesa nepareizi konstatējusi, kādus pierādījumus nepareizi novērtējusi, kā izpaužas lietas apstākļu juridiskā novērtējuma nepareizība un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu.

440.5 pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai, ja:

1) iesniegta apelācijas sūdzība, kas neatbilst šā likuma 416.panta pirmās daļas un 440.4 panta prasībām;

2) likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu tulkojums.

(2) Ja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.

440.6 pants. Apelācijas sūdzības nepieņemšana

(1) Apelācijas sūdzību, kura nav parakstīta vai kuru iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu, vai par kuru nav samaksāta valsts nodeva, nepieņem un atdod atpakaļ iesniedzējam.

(2) Lēmums par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību nav pārsūdzams.

440.7 pants. Pirmās instances tiesas rīcība pēc apelācijas sūdzības saņemšanas

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka apelācijas sūdzība atbilst šā likuma 416., 440.2 un 440.4 panta prasībām, nekavējoties paziņo par šo sūdzību pārējiem lietas dalībniekiem un nosūta viņiem sūdzību. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura pārējiem lietas dalībniekiem var nosūtīt arī sūdzībai pievienotos dokumentus.

(2) Pirmās instances tiesas tiesnesis, nosūtot pārējiem lietas dalībniekiem apelācijas sūdzību un tai pievienotos dokumentus, informē viņus, ka rakstveida paskaidrojumi iesniedzami pēc tam, kad apelācijas instance lietas dalībniekiem nosūtījusi paziņojumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

(3) Pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām pirmās instances tiesas tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar apelācijas sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem apelācijas instances tiesai.

440.8 pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana apelācijas instances tiesā

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis vai šā panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā trīs tiesneši koleģiāli 30 dienu laikā pēc apelācijas sūdzības saņemšanas izlemj jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība nosūtīta apelācijas instances tiesai, pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzību iesniegšanas kārtību, tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja nokavēts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš, apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu, vai ja nav samaksāta valsts nodeva;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, pieļauti šā likuma 416.panta pirmajā daļā vai 440.4 pantā norādītie trūkumi.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod atpakaļ iesniedzējam.

(4) Ja pastāv vismaz viens no šā likuma 440.2 pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem, norādot termiņu rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai.

(5) Ja tiesnesis, kuram apelācijas sūdzība nodota izlemšanai, atzīst, ka apelācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs tiesneši koleģiāli.

(6) Ja kaut viens no trim tiesnešiem uzskata, ka pastāv vismaz viens no šā likuma 440.2 pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesneši pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem.

(7) Ja tiesneši vienbalsīgi atzīst, ka nepastāv neviens no šā likuma 440.2 pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, viņi pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem.

(8) Šā panta septītajā daļā minēto lēmumu sastāda rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

(9) Lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību līdz ar iesniegto apelācijas sūdzību atdod atpakaļ apelācijas sūdzības iesniedzējam.

440.9 pants. Lietas dalībnieka rakstveida paskaidrojums

Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu par iesniegto apelācijas sūdzību var iesniegt apelācijas instances tiesai 20 dienu laikā no dienas, kad apelācijas instance nosūtījusi lietas dalībniekiem paziņojumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

440.10 pants. Pretapelācijas sūdzība

(1) Pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par apelācijas tiesvedības ierosināšanu, puse ir tiesīga 20 dienu laikā iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 250.27, 416., 418. un 440.4 panta prasībām.

(3) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesa nekavējoties nosūta to pārējiem lietas dalībniekiem.

440.11 pants. Lietu izskatīšana rakstveida procesā, sprieduma sastādīšana un noraksta nosūtīšana

(1) Šajā nodaļā minētās lietas tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, informē tās par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šis datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

(11) Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās izskatīšana rakstveida procesā uzsākama ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(12) Izskatot apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu, ar ko apmierināts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums, ja apelācijas sūdzība pamatota ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna neatbilstību Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 15. punktam vai 42. panta 3.1 daļas 2. punktam, tiesa nosaka ieceltajai uzraugošajai personai vai pēdējai ieceltajai uzraugošajai personai termiņu, kādā iesniedzams parādnieka saimnieciskās darbības novērtējums.

(2) Pēc puses rakstveida lūguma spriedumu nekavējoties nosūta pusei.

(3) Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, lietu var iztiesāt tiesas sēdē. Lietās par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās tiesa nosaka tiesas sēdes dienu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

440.12 pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas instancē nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas vai, ja lieta izskatīta rakstveida procesā, sastādīšanas dienā.

Devītā sadaļa Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšana

55.nodaļa Blakus sūdzības iesniegšana un izskatīšana

441.pants. Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšanas vai protestēšanas pamats

(1) Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumus var pārsūdzēt atsevišķi no tiesas sprieduma lietas dalībnieki, iesniedzot blakus sūdzību, kā arī prokurors, iesniedzot blakus protestu:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) ja tiesas lēmums kavē lietas virzību.

(2) Par citiem pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem blakus sūdzību neiesniedz, bet iebildumus par šiem lēmumiem var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

(3) Blakus protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā blakus sūdzība.

442. pants. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņš

(1) Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no lēmuma pasludināšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Termiņš, līdz kuram iesniedzama blakus sūdzība par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, vai par procesuālām darbībām ārpus tiesas sēdes, skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts.

(11) Lietas dalībnieks, kuram tiesas lēmums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, blakus sūdzību var iesniegt 15 dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas.

(2) Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

443.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Blakus sūdzība iesniedzama tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi, un tā adresējama:

1) par pirmās instances tiesas lēmumu — attiecīgajai apelācijas instances tiesai;

2) par apelācijas instances tiesas lēmumu — kasācijas instances tiesai;

3) (izslēgts ar 30.10.2014. likumu).

(2) (Izslēgta ar 05.02.2009. likumu.)

443.1 pants. Blakus sūdzības saturs un tai pievienojamie dokumenti

(1) Blakus sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzības iesniedzējs piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja sūdzības iesniedzējs ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;

3) ja sūdzību iesniedz pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, un viņš piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu, — pārstāvja elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Ja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;

4) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas šo lēmumu pieņēmusi;

5) kā izpaužas lēmuma nepareizība un tās pamatojumu;

6) pierādījumus, kas apstiprina sūdzības iesniedzēja iebildumus;

7) sūdzības iesniedzēja lūgumu un apjomu, kādā lēmums tiek pārsūdzēts;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Likumā paredzētajos gadījumos blakus sūdzībai un tai pievienotajiem dokumentiem pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu tulkojumus, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

444.pants. Blakus sūdzības noraksti

444.1 pants. Drošības nauda par blakus sūdzību

(1) Iesniedzot blakus sūdzību, iemaksājama drošības nauda šā likuma 43.1 panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajā apmērā.

(2) Ja tiesa pārsūdzēto tiesas lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja blakus sūdzību noraida vai tā iesniegta par lēmumu, kas nav pārsūdzams, drošības naudu neatmaksā, izņemot gadījumu, kad pārsūdzētajā lēmumā kļūdaini norādīts, ka tas ir pārsūdzams.

(21) Ja blakus sūdzību atsauc, drošības naudu neatmaksā.

(3) (Izslēgta ar 25.03.2021. likumu)

445.pants. Blakus sūdzības nepieņemšanas pamats un atstāšana bez virzības

(1) Neparakstītu blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

(2) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību, ja likumā noteiktajā kārtībā un apmērā nav samaksāta drošības nauda vai blakus sūdzībai nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu pārsūdzēt tiesas lēmumu.

(3) Tiesneša lēmums par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību nav pārsūdzams. Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos atmaksā samaksāto drošības naudu.

(4) Ja iesniegta blakus sūdzība, kura neatbilst šā likuma 443.1 panta prasībām, vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts blakus sūdzības un tai pievienoto dokumentu tulkojums, vai no blakus sūdzībai pievienotās pilnvaras vai cita dokumenta neizriet pilnvarojums pārstāvim pārsūdzēt tiesas lēmumu, tiesnesis pieņem lēmumu atstāt blakus sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(5) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš trūkumus, kas norādīti lēmumā par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības, blakus sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai. Pretējā gadījumā blakus sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam, neatmaksājot drošības naudu.

446.pants. Tiesas rīcība pēc blakus sūdzības saņemšanas

(1) Pēc blakus sūdzības saņemšanas tiesnesis sūdzību nekavējoties nosūta lietas dalībniekiem. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura lietas dalībniekiem var nosūtīt arī blakus sūdzībai pievienotos dokumentus.

(2) Izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar blakus sūdzību tai tiesu instancei, kurai sūdzība adresēta.

447.pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot lietas dalībniekiem par datumu, kad lēmums būs pieejams tiešsaistes sistēmā.

(2) Ja blakus sūdzību izskata tiesas sēdē, tad tās izskatīšana notiek tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

(3) Blakus sūdzību par šā likuma 640. un 651.5 pantā minētajiem tiesneša lēmumiem izskata tiesas sēdē.

(4) Blakus sūdzību lietās par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās (30.7 nodaļa) tiesa izskata 15 dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

447.1 pants. Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums

(1) Lēmumā par blakus sūdzību papildus šā likuma 230.pantā minētajam tiesa norāda blakus sūdzības iesniedzēju, ietver blakus sūdzības un pārsūdzētā lēmuma izklāstījumu, kā arī motivē savu attieksmi pret pārsūdzēto lēmumu.

(2) Ja tiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertie motīvi ir pareizi un pietiekami, tā lēmumā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā lēmuma motīviem. Šādā gadījumā šā likuma 230.pantā noteikto motīvu daļu var neiekļaut.

448.pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas kompetence

(1) Apgabaltiesai un Augstākajai tiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi;

3) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

4) grozīt lēmumu.

(2) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tādā lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu, atjaunot tiesvedību un nosūtīt lietu izskatīšanai no jauna pirmās instances tiesā.

449.pants. Par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma likumīgais spēks

(1) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī, izņemot šajā pantā un šā likuma 641.pantā paredzētos gadījumus.

(2) Apgabaltiesas lēmumu par blakus sūdzību, izņemot lietās par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās (30.7 nodaļa), var pārsūdzēt Augstākajā tiesā 10 dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas, ja ar šo lēmumu:

1) noraidīta blakus sūdzība par lēmumu atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu;

2) noraidīta blakus sūdzība par tiesvedības izbeigšanu, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu;

3) izlemjot jautājumu pēc būtības saskaņā ar šā likuma 448.panta 3.punktu, pieņemts lēmums atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, vai lēmums izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu.

(3) Apgabaltiesas lēmums par blakus sūdzību par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu zemesgrāmatu lietās, izņemot lēmumu par blakus sūdzību par pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, pārsūdzams Augstākajā tiesā, ievērojot šā likuma 442.pantā noteiktos termiņus.

(31) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos termiņus attiecībā uz lietas dalībnieku, kuram lēmums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

(4) Pārsūdzot Augstākajā tiesā šā panta otrajā un trešajā daļā, kā arī šā likuma 641. panta pirmajā daļā paredzētos lēmumus, iemaksājama drošības nauda šā likuma 43.1 panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajā apmērā. Drošības naudas atmaksas kārtību nosaka atbilstoši šā likuma 43.2 panta un šīs nodaļas prasībām.

Desmitā sadaļa Kasācijas tiesvedība

56.nodaļa Kasācijas sūdzības iesniegšana

450.pants. Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu

(1) Pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.4 nodaļas noteikumus, un apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors — iesniegt kasācijas protestu.

(2) Kasācijas protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(3) Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.4 nodaļas noteikumus, un apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.

451.pants. Materiālo tiesību normu nepareiza piemērošana

(1) Tiesa materiālo tiesību normu ir piemērojusi nepareizi, ja tā nepareizi attiecināta uz tiesas konstatētajiem apstākļiem vai ja materiālo tiesību norma nepareizi iztulkota.

(2) Materiālo tiesību normas nepareiza piemērošana var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja tā ir novedusi vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

452.pants. Procesuālo tiesību normu pārkāpums

(1) Tiesa ir pieļāvusi procesuālās tiesību normas pārkāpumu, ja tiesvedības laikā nav nodrošinājusi likumam atbilstošu procesuālo kārtību vai personu procesuālo tiesību ievērošanu, attiecīgo tiesību normu nepiemērojot vai nepareizi iztulkojot.

(2) Procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja tas novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

(3) Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, katrā ziņā uzskatāms tas, ka:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu paziņot procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;

3) pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesas spriedums piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personai, kura nav pieaicināta lietā kā procesa dalībnieks;

5) lietā nav tiesas sēdes protokola vai tiesas sprieduma.

453. pants. Kasācijas sūdzības saturs un tai pievienojamie dokumenti

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība (Augstākās tiesas Civillietu departaments);

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzības iesniedzējs piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;

21) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kādu materiālo tiesību normu tiesa piemērojusi nepareizi, kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu vai kā izpaudies tiesas kompetences robežu pārkāpums;

6) (izslēgts ar 09.06.2016. likumu);

7) Augstākajai tiesai izteikto lūgumu.

(11) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka kasācijas sūdzības izskatīšanai kasācijas tiesvedības kārtībā ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā, viņš argumentēti norāda to kasācijas sūdzībā.

(2) Kasācijas sūdzību paraksta iesniedzējs — fiziskā persona, šā likuma 82.1 panta ceturtajā daļā norādītā amatpersona, advokāts vai — saskaņā ar šā likuma 82.1 panta piekto daļu — profesionāls patentpilnvarnieks. Ja kasācijas sūdzību parakstījis profesionāls patentpilnvarnieks vai juridiskās personas amatpersona, sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina personas tiesības pārstāvēt iesniedzēju. Ja kasācijas sūdzību parakstījis advokāts, sūdzībai pievieno pilnvaru un orderi. Kasācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.

(3) (Izslēgta ar 23.04.2015. likumu)

(4) Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina drošības naudas nomaksu, izņemot gadījumu, kad kasācijas sūdzība iesniegta un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā.

(41) Likumā paredzētajos gadījumos kasācijas sūdzībai pievieno noteiktajā kārtībā apliecinātu tulkojumu, ja dokuments paredzēts izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

(5) Neparakstītu kasācijas sūdzību uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

(6) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja:

1) likumā noteiktajā kārtībā un apmērā nav samaksāta drošības nauda;

2) kasācijas sūdzībai nav pievienots vai lietā nav iesniegts dokuments, kas apliecina šā panta otrajā daļā norādītās personas tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā.

(7) Šā panta sestās daļas 2.punktā minētajā gadījumā atmaksā drošības naudu.

454. pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja spriedums sastādīts pēc tiesas noteiktā datuma (199. pants), sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas. Ja spriedums taisīts rakstveida procesā, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas.

(21) Lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas.

(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

455.pants. Tiesneša lēmuma pārsūdzēšana

Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt kasācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību, izņemot šā likuma 453.panta sestajā daļā minētos gadījumus.

456.pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Kasācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(2) Ja kasācijas sūdzību termiņā iesniedz tieši kasācijas instances tiesai, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

457.pants. Kasācijas sūdzības noraksti

458.pants. Drošības nauda

(1) Iesniedzot kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas depozīta kontā iemaksājama drošības nauda šā likuma 43.1 panta 1.1 daļā noteiktajā apmērā.

(2) Ja Augstākā tiesa pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

(3) Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz Augstākās tiesas rīcības sēdei, sūdzības iesniedzējam atmaksā drošības naudu.

(4) (Izslēgta ar 25.03.2021. likumu)

459.pants. Kasācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts kasācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu tulkojums, tiesnesis pieņem lēmumu atstāt kasācijas sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, kasācijas sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai.

(3) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā lēmumā norādītos trūkumus nav novērsis, kasācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam, neatmaksājot drošības naudu.

(4) Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā, šā likuma 453.panta piektajā un sestajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Augstākajā tiesā, kasācijas sūdzība tiek atdota apelācijas instances tiesai, bet šā likuma 450.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā — pirmās instances tiesai, šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā daļā, šā likuma 453.panta piektajā un sestajā daļā noteikto darbību izpildei.

460.pants. Tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības saņemšanas

(1) Apelācijas instances tiesas tiesnesis vai šā likuma 450. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pirmās instances tiesas tiesnesis nosūta pārējiem lietas dalībniekiem kasācijas sūdzību un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no tās nosūtīšanas dienas ir tiesības iesniegt Augstākajai tiesai paskaidrojumu sakarā ar kasācijas sūdzību.

(11) Ja kasācijas sūdzība nosūtīta lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, termiņu paskaidrojuma iesniegšanai skaita no dienas, kad kasācijas sūdzība izsniegta lietas dalībniekam.

(2) Izbeidzoties sprieduma pārsūdzēšanas termiņam, tiesa civillietu kopā ar kasācijas sūdzību nekavējoties nosūta Augstākajai tiesai.

461.pants. Pievienošanās kasācijas sūdzībai

(1) Līdzdalībnieki un trešās personas, kas piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības nosūtīšanas dienas, iesniedzot attiecīgu pieteikumu Augstākajai tiesai.

(2) Iesniedzot pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai, drošības nauda nav jāmaksā.

462.pants. Kasācijas sūdzības atsaukšana

(1) Persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību, ir tiesīga to atsaukt līdz kasācijas instances tiesas sēdei.

(2) Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz Augstākās tiesas rīcības sēdei, kasācijas tiesvedība netiek ierosināta, ja pēc Augstākās tiesas rīcības sēdes, — kasācijas tiesvedību lietā izbeidz.

463.pants. Pretsūdzības iesniegšana

(1) Lietas dalībnieks 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības nosūtīšanas dienas var iesniegt Augstākajai tiesai savu pretsūdzību. Lietas dalībnieks, kuram kasācijas sūdzība nosūtīta saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, Augstākajai tiesai savu pretsūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības izsniegšanas dienas.

(2) Iesniedzot pretsūdzību, jāievēro šā likuma 450., 451., 452., 453. un 458.panta noteikumi.

(3) Augstākā tiesa nosūta pārējiem procesa dalībniekiem pretsūdzību un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no tās nosūtīšanas dienas ir tiesības iesniegt Augstākajai tiesai paskaidrojumu sakarā ar pretsūdzību.

(4) Ja kasācijas sūdzība atsaukta, pretsūdzību izskata patstāvīgi.

57.nodaļa Kasācijas tiesvedības ierosināšana un lietas izskatīšana kasācijas instancē

464.pants. Augstākās tiesas rīcības sēde

(1) Lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzības, pretsūdzības un protestus pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā un 463.panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās izskata Augstākās tiesas rīcības sēdē departamenta priekšsēdētāja noteiktā kārtībā izveidota tiesnešu kolēģija triju tiesnešu sastāvā.

(2) Ja kaut viens no tiesnešiem uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, tiesnešu kolēģija pieņem lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu. Lēmumā nosaka lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai izskatīšanu tiesas sēdē.

(3) Ja tiesnešu kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību.

(4) Ar tiesnešu kolēģijas vienbalsīgu lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas paplašinātā sastāvā.

(41) Šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un septītajā daļā minēto lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā likuma 229.panta otrajā daļā noteikto.

(5) Ja kasācijas tiesvedība tiek ierosināta, pēc puses lūguma tiesnešu kolēģija var pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu līdz lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(6) Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam).

(7) Ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka, izskatot blakus sūdzību, pārsūdzētais lēmums tiks pilnīgi vai kādā tā daļā atcelts vai grozīts, tā Augstākās tiesas rīcības sēdē ar vienbalsīgu lēmumu var atteikties pieņemt blakus sūdzību. Šādā gadījumā samaksāto drošības naudu par blakus sūdzību neatmaksā.

464.1 pants. Pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību

(1) Tiesnešu kolēģija atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 450.-454.panta prasībām.

(2) Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām un ja tiesa, kas taisījusi pārsūdzēto spriedumu, nav pieļāvusi šā likuma 452.panta trešās daļas noteikumu pārkāpumu, tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī šādos gadījumos:

1) kasācijas sūdzībā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra, un pārsūdzētais spriedums tai atbilst;

2) izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

(3) Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām un ja tiesa nav pārkāpusi šā likuma 452.panta trešās daļas noteikumus un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā, tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī mantiska rakstura strīdos, ja tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts, ir mazāka par 2000 euro.

464.2 pants. Lietas izskatīšanas noteikšana

Lietas izskatīšanu nosaka rakstveida procesā, ja iespējams pieņemt nolēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami lietas dalībnieku papildu paskaidrojumi vai pēc Augstākās tiesas ieskata attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu iztulkošanā, nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

464.3 pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

(1) Lietu izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot kasācijas instances tiesas kompetenci.

(2) Personām, kuras iesniegušas sūdzību vai protestu, kā arī tām personām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā, izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim un informē par datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Šis datums uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu pasludināšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma pasludināšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

(21) Ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka lietas sarežģītības dēļ sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā var minēto termiņu pagarināt, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem. Tiesa nekavējoties informē šā panta otrajā daļā minētos lietas dalībniekus par jauno datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā.

(3) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms datuma, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā.

(4) Ja nepieciešams, tiesa pieprasa iesniegt prokurora viedokli 10 dienu laikā.

(5) (Izslēgta no 01.03.2018. ar 14.12.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 137. punktu)

(6) Pēc puses rakstveida lūguma spriedumu nekavējoties nosūta pusei.

(7) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

465.pants. Lietas nolikšana izskatīšanai Augstākās tiesas sēdē

(1) Lietas izskatīšanas laiku, tiesas sastāvu un referentu nosaka Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājs. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem.

(2) Kasācijas instancē lietu izskata trīs tiesneši, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos — tiesnešu kolēģija ne mazāk kā septiņu tiesnešu sastāvā.

466.pants. Lietas izskatīšanas sākums

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Augstākā tiesa izskata.

(2) Sēdes priekšsēdētājs noskaidro, kuri lietas dalībnieki ieradušies, viņu personību un pārstāvju pilnvarojumu.

467.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc prokuroru un tulku, ja tas piedalās tiesas sēdē, un izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izlemšanas kārtību nosaka šā likuma 19. — 21.pants.

468.pants. Sekas, kas rodas, ja tiesas sēdē neierodas lietas dalībnieki

To lietas dalībnieku neierašanās, kuriem pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

469.pants. Pieteikuma izlemšana

Lietas dalībnieku pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, izlemj pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

470.pants. Ziņojums par lietu

Lietas izskatīšana sākas ar tiesneša referenta ziņojumu par lietu.

471.pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi un prokurora atzinums

(1) Pēc tiesneša ziņojuma tiesa noklausās pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus. Tiesa var iepriekš noteikt laiku paskaidrojumu sniegšanai, taču abām pusēm tas piešķirams vienāds.

(2) Pirmais runā lietas dalībnieks, kas iesniedzis kasācijas sūdzību, vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītājs.

(3) Tiesneši var uzdot lietas dalībniekiem jautājumus.

(4) Katrai pusei ir tiesības uz vienu repliku.

(5) Ja prokurors piedalās lietā, kurā nav iesniegts kasācijas protests, viņš dod atzinumu pēc pušu paskaidrojumiem un replikām.

472. pants. Sprieduma taisīšanas kārtība

(1) Pēc lietas dalībnieku paskaidrojumiem un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriedē, lai taisītu spriedumu.

(2) Ja, izskatot lietu triju tiesnešu sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi tiesneši uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātā Augstākās tiesas sastāvā.

(3) Izskatot lietu paplašinātā sastāvā, spriedumu taisa ar balsu vairākumu un to paraksta visi tiesneši.

(4) Pēc tiesnešu apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē un sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasot tā rezolutīvo daļu, un paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar spriedumu.

(5) Tiesnesis, kuram, lietu izskatot Augstākās tiesas paplašinātajā sastāvā, bijis atšķirīgs viedoklis par likuma tulkojumu vai likuma piemērošanu, 15 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai.

(6) Ja tiesneši atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, Augstākā tiesa nosaka nākamo tiesas sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tā paziņos spriedumu.

472.1 pants. Tiesvedības apturēšana kasācijas instancē

(1) Ja kasācijas instances tiesa pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, tā aptur tiesvedību, līdz likumīgā spēkā stājas Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

(2) Ja kasācijas instances tiesa pieņem lēmumu lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu, tā aptur tiesvedību, līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi konsultatīvu atzinumu.

58.nodaļa Kasācijas instances tiesas spriedums

473.pants. Lietas izskatīšanas robežas

(1) Tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma likumību pārsūdzētajā daļā attiecībā uz personām, kas spriedumu pārsūdzējušas vai pievienojušās kasācijas sūdzībai, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā.

(2) Tiesa var atcelt visu spriedumu, lai gan pārsūdzēta tikai tā daļa, ja konstatē tādus likuma pārkāpumus, kas noveduši pie visas lietas nepareizas izspriešanas.

474.pants. Kasācijas instances tiesas tiesības

Tiesa, izskatījusi lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt visu spriedumu vai kādā tā daļā un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas vai pirmās instances tiesā;

3) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un atstāt pieteikumu bez izskatīšanas vai arī izbeigt tiesvedību, ja otrās instances tiesa nav ievērojusi šā likuma 219. vai 223.panta noteikumus;

4) grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, ja tas nepareizi noteikts, kļūdaini piemērojot materiālo tiesību normu.

475.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Ievada daļā tiesa norāda:

1) tiesas nosaukumu un sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas laiku;

3) lietas dalībniekus un strīda priekšmetu;

4) personas, kas iesniegušas kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojušās.

(3) Aprakstošajā daļā tiesa norāda:

1) īsu lietas apstākļu izklāstījumu;

2) apelācijas instances tiesas sprieduma būtību;

3) kasācijas sūdzības argumentus;

4) pretsūdzības argumentus vai paskaidrojumu būtību.

(4) Motīvu daļā tiesa norāda:

1) noraidot kasācijas sūdzību — argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta;

2) apmierinot kasācijas sūdzību, — argumentus par tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, to nepareizu piemērošanu vai kompetences ietvaru pārkāpumu.

(5) Rezolutīvajā daļā tiesa norāda nolēmumu saskaņā ar šā likuma 474.panta attiecīgo punktu.

(6) Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais pamatojums tiesību normu piemērošanas jautājumā ir pareizs, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka atzīst attiecīgo argumentāciju par pareizu. Šādā gadījumā šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktos argumentus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

(7) Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka pārsūdzētais spriedums neatbilst Augstākās tiesas judikatūrai, kas izveidojusies citās līdzīgās lietās un pārsūdzētajā spriedumā nav argumentēti norādīts, kādēļ ir notikusi atkāpšanās no judikatūras, tiesa var taisīt spriedumu, kura motīvu daļā norāda judikatūru, kura nav ievērota vai kuras neievērošana nav pamatota. Šādā gadījumā spriedumā aprakstošo daļu var neiekļaut un šā panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktos argumentus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

476.pants. Kasācijas instances tiesas norādījumu obligātums

(1) Likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāts tiesai, kas šo lietu izskata no jauna.

(2) Kasācijas instances tiesa nenorāda savā spriedumā, kāds spriedums jātaisa, izskatot lietu no jauna.

477.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma likumīgais spēks

Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

477.1 pants. Kasācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības un kasācijas protesta izskatīšanas

Pēc šā likuma 462.panta otrajā daļā, 464.panta trešajā daļā, 464.3 panta otrajā daļā un 474.panta 1. un 4.punktā minētā nolēmuma taisīšanas (pieņemšanas) kasācijas instances tiesa nekavējoties nosūta lietu apelācijas instances tiesai izpildu raksta izrakstīšanai.

Vienpadsmitā sadaļa Lietas, kurā spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, jauna izskatīšana

59.nodaļa Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

478.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ierosina pēc lietas dalībnieka pieteikuma. Pieteikumu iesniedz tajā pašā tiesā, ar kuras spriedumu vai lēmumu pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai.

(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums (479. panta 6. punkts).

(31) Neparakstītu pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

(4) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu, ja:

1) pieteikumam nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā;

2) likumā noteiktajā kārtībā un apmērā nav samaksāta drošības nauda;

3) nokavēts šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktais termiņš;

4) pieteikumā nav norādīti apstākļi, kuri saskaņā ar šā likuma 479.pantu var tikt atzīti par jaunatklātiem apstākļiem;

5) pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiski mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi.

(5) Tiesneša lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktu nav pārsūdzams. Par tiesneša lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 3., 4. un 5.punktu var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Ja no pieteikumam pievienotās pilnvaras vai cita dokumenta neizriet pilnvarojums pārstāvim griezties ar šo pieteikumu tiesā, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

(7) Iesniedzot pieteikumu, iemaksājama drošības nauda šā likuma 43.1 panta 1.1 daļā noteiktajā apmērā. Ja tiesa apstrīdēto tiesas nolēmumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai ja pieteikumu atsauc līdz tā izskatīšanai, drošības nauda atmaksājama.

(8) Ja tiesa atsaka pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktu, samaksāto drošības naudu atmaksā. Ja tiesa atsaka pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz šā panta ceturtās daļas 3., 4. un 5.punktu, drošības naudu neatmaksā.

(9) (Izslēgta ar 06.06.2024. likumu)

479.pants. Jaunatklātie apstākļi

Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst:

1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam;

2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiesu eksperta atzinumu, apzināti nepatiesu tulkojumu, viltotus rakstveida vai lietiskos pierādījumus, uz kuru pamata taisīts spriedums;

3) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai pieņemts lēmums;

4) tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā lietā;

5) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai;

6) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums šajā lietā, no kura izriet, ka tiesvedība ir jāuzsāk no jauna. Šādā gadījumā tiesai, pieņemot nolēmumu atsāktajā lietā, jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.

480. pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš

Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:

1) šā likuma 479.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem — no šo apstākļu atklāšanas dienas;

2) šā likuma 479.panta 2. un 3.punktā norādītajos gadījumos — no dienas, kad likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā;

3) šā likuma 479.panta 4.punktā norādītajos gadījumos — no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā vai krimināllietā, vai arī kad atcelts citas iestādes lēmums, uz kura pamatots tas spriedums vai lēmums, kuru lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

4) šā likuma 479.panta 5.punktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā spriedums vai cits lēmums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka tiesību normai.

481.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā.

(2) Izskatot pieteikumu, nav piemērojami likuma noteikumi par nepieļaujamību tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā.

482.pants. Tiesas lēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā likuma 479.pantu.

(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai vai zemākas instances tiesai.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida.

(4) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, var iesniegt blakus sūdzību.

60.nodaļa Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem

483.pants. Protesta iesniegšana

Protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Augstākajai tiesai var iesniegt ģenerālprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi.

484.pants. Pamats protesta iesniegšanai

Pamats protesta iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras ir izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.

485.pants. Protesta izskatīšanas kārtība

Protestu izskata Augstākā tiesa šā likuma 464.—477.pantā norādītajā kārtībā.

60.1 nodaļaLietas jauna izskatīšana sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos

485.1 pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu var ierosināt atbildētājs, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 805/2004), 19.pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 18.pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 20.pantu vai Padomes 2008.gada 18.decembra regulas (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (turpmāk — Padomes regula Nr. 4/2009) 19.pantu, iesniedzot pieteikumu:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu — attiecīgajai apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu — Augstākajai tiesai;

3) par Tiesu palātas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu — Augstākās tiesas Civillietu departamentam.

(2) Pieteikumu var iesniegt 45 dienu, bet saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 861/2007 30 dienu laikā no dienas, kad uzzināti šā panta pirmajā daļā minētajās Eiropas Savienības tiesību normās paredzētie pārskatīšanas apstākļi.

(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja ir iestājies noilgums tam, lai iesniegtu izpildei izpildu dokumentu par attiecīgo nolēmumu.

(4) Pieteikumu, kurā nav norādīti apstākļi, kas saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajām Eiropas Savienības tiesību normām var tikt atzīti par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem, nepieņem un atdod atpakaļ iesniedzējam. Tiesnesis atsakās pieņemt izskatīšanai pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu arī tad, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai nolēmuma pārskatīšanas apstākļi ir mainījušies. Par šādu tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

485.2 pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu par nolēmuma pārskatīšanu izskata rakstveida procesā.

485.3 pants. Tiesas lēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem saskaņā ar šā likuma 485.1 panta pirmajā daļā minētajām Eiropas Savienības tiesību normām.

(2) Ja tiesa konstatē nolēmuma pārskatīšanas apstākļus, tā atceļ apstrīdēto nolēmumu pilnībā un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem, tā pieteikumu noraida.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

D daļa Šķīrējtiesa

Divpadsmitā sadaļaŠķīrējtiesas sprieduma izpildes kārtība

61.nodaļa Vispārīgie noteikumi

486.pants. Šķīrējtiesas izveidošana

486.1 pants. Šķīrējtiesas reglaments

487.pants. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi

488.pants. Strīda izšķiršanā piemērojamās procesuālās normas

489.pants. Strīda izšķiršanā piemērojamās materiālo tiesību normas

62.nodaļa Šķīrējtiesas līgums

490.pants. Šķīrējtiesas līguma jēdziens

491.pants. Šķīrējtiesas līguma puses

492.pants. Šķīrējtiesas līguma forma

493.pants. Šķīrējtiesas līguma spēks

494.pants. Šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums

63.nodaļa Šķīrējtiesas procesa sagatavošana

495.pants. Strīda pakļautības noteikšana

496.pants. Prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā

497.pants. Šķīrējtiesnesis

498.pants. Šķīrējtiesnešu skaits

499.pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana

500.pants. Šķīrējtiesneša atcelšana

501.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati

502.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība

503.pants. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

504.pants. Jauna šķīrējtiesneša iecelšana

64.nodaļa Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

505.pants. Pušu līdztiesība un sacīkste

506.pants. Šķīrējtiesas procesa kārtības noteikšana

507.pants. Termiņi

508.pants. Strīda izšķiršanas vieta

509.pants. Šķīrējtiesas valoda

510.pants. Pušu pārstāvība

511.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumi

512.pants. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte

513.pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

514.pants. Prasības pieteikuma iesniegšana

515.pants. Atsauksme uz prasību

516.pants. Pretprasība

517.pants. Prasības grozīšana un papildināšana

518.pants. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

519.pants. Korespondence

520.pants. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā

521.pants. Pierādījumi

522.pants. Ekspertīze

523.pants. Prasības nodrošināšana

524.pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas

525.pants. Tiesības uz iebildumiem

526.pants. Protokols

527.pants. Procesa dokumentu glabāšana pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas

65.nodaļa Šķīrējtiesas nolēmumi

528.pants. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā

529.pants. Izlīgums

530.pants. Šķīrējtiesas spriedums

531.pants. Kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma

532.pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

65.1 nodaļaTiesas kompetence šķīrējtiesas procesā

532.1 pants. Tiesas lēmumi šķīrējtiesas procesā

(1) Rajona (pilsētas) tiesa Šķīrējtiesu likumā noteiktajos gadījumos un šajā nodaļā noteiktajā kārtībā lemj par šķīrējtiesneša iecelšanu, noraidīšanu, atcelšanu vai par strīda pakļautību šķīrējtiesai.

(2) Pieteikumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc ieinteresētās personas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses vai, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas adreses. Ja ieinteresētajai personai nav dzīvesvietas vai juridiskās adreses Latvijā, pieteikumu iesniedz pēc pieteicēja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

(3) Tiesa pieteikumu nekavējoties nosūta ieinteresētajai personai uz tās oficiālo elektronisko adresi vai, ja tādas nav, — ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 20 dienām no pieteikuma nosūtīšanas dienas. Pēc paskaidrojuma saņemšanas to nekavējoties nosūta pieteicējam un citām ieinteresētajām personām. Paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(4) Ja pieteikumā nav norādītas šā likuma 532.2 panta otrajā daļā, 532.3 panta otrajā daļā, 532.4 panta otrajā daļā, 532.5 panta otrajā daļā vai Šķīrējtiesu likuma 41.1 panta otrajā daļā noteiktās attiecīgās ziņas vai pieteikumam nav pievienoti šajā nodaļā attiecīgajam pieteikumam noteiktie pievienojamie dokumenti, tiesa lemj par pieteikuma atstāšanu bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Ja pieteicējs noteiktajā termiņā trūkumus novērš, pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesā. Ja pieteicējs noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam. Lēmums par pieteikuma atstāšanu bez virzības nav pārsūdzams.

(5) Pieteikumu par šķīrējtiesneša iecelšanu, noraidīšanu, atcelšanu vai par strīda pakļautību šķīrējtiesai tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem rakstveida procesā, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(6) Ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tās vietu un laiku paziņo lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai. Tiesa lietu iztiesā slēgtā tiesas sēdē.

(7) Lēmums par šķīrējtiesneša iecelšanu, noraidīšanu, atcelšanu vai par strīda pakļautību šķīrējtiesai nav pārsūdzams.

(8) Lēmumu nosūta pastāvīgajai šķīrējtiesai uz tās mājaslapā norādīto elektroniskā pasta adresi.

532.2 pants. Pieteikums par šķīrējtiesneša iecelšanu

(1) Pieteikumu par šķīrējtiesneša iecelšanu var iesniegt, ja lietas dalībnieki, ieceltie šķīrējtiesneši, pastāvīgā šķīrējtiesa vai cita persona nerīkojas saskaņā ar Šķīrējtiesu likumā noteikto kārtību.

(2) Pieteikumā norāda ziņas par ieceļamo šķīrējtiesnesi un viņa kontaktinformāciju (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese vai adrese). Pieteikumam pievieno šķīrējtiesneša kandidāta parakstītu piekrišanu tikt ieceltam par šķīrējtiesnesi konkrētā strīda izskatīšanai, kā arī apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas Šķīrējtiesu likumā noteiktie ierobežojumi.

(3) Paskaidrojumā ieinteresētā persona norāda iebildumus pret pieteikumu, ziņas par ieceļamo šķīrējtiesnesi un viņa kontaktinformāciju (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese vai adrese). Paskaidrojumam pievieno šķīrējtiesneša kandidāta parakstītu piekrišanu tikt ieceltam par šķīrējtiesnesi konkrētā strīda izskatīšanai, kā arī apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas Šķīrējtiesu likumā noteiktie ierobežojumi.

(4) Apmierinot pieteikumu, tiesa ieceļ šķīrējtiesnesi no lietas dalībnieku pieteiktajiem šķīrējtiesnešu kandidātiem vai pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, pēc iespējas ņemot vērā šķīrējtiesnesim izvirzītās prasības, kas noteiktas ar lietas dalībnieku vienošanos. Ja nav iespējams iecelt šķīrējtiesnesi no lietas dalībnieku pieteiktajiem kandidātiem vai pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, tiesa šķīrējtiesnesi ieceļ no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izveidota saraksta.

(5) Ieceļot šķīrējtiesnesi no pastāvīgās šķīrējtiesas tiesnešu saraksta vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izveidota saraksta, tiesa pieprasa viņa rakstveida piekrišanu tikt ieceltam par šķīrējtiesnesi konkrētā strīda izskatīšanai, kā arī apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas Šķīrējtiesu likumā noteiktie ierobežojumi.

532.3 pants. Pieteikums par šķīrējtiesneša noraidīšanu

(1) Pieteikumu par šķīrējtiesneša noraidīšanu var iesniegt 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts šķīrējtiesas sastāva vai šķīrējtiesneša lēmums par noraidījuma nepieņemšanu.

(2) Pieteikumā norāda iebildumus pret paziņojumu par šķīrējtiesneša noraidījuma nepieņemšanu un to pamatojumu. Pieteikumam pievieno šķīrējtiesas sastāva vai šķīrējtiesneša lēmumu par noraidījuma nepieņemšanu.

532.4 pants. Pieteikums par šķīrējtiesneša atcelšanu

(1) Pieteikumu par šķīrējtiesneša atcelšanu var iesniegt, ja lietas dalībnieki nav vienojušies par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas kārtību un ja šķīrējtiesnesis nespēj veikt savus pienākumus vai citu iemeslu dēļ nerīkojas savlaicīgi.

(2) Pieteikumā norāda šķīrējtiesnesi, kuru lūdz atcelt, un viņa kontaktinformāciju (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese vai adrese), kā arī atcelšanas pamatojumu.

532.5 pants. Pieteikums par strīda pakļautību šķīrējtiesai

(1) Pieteikumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai var iesniegt 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts šķīrējtiesas sastāva lēmums par strīda pakļautību šķīrējtiesai.

(2) Pieteikumā norāda iebildumus pret šķīrējtiesas sastāva lēmumu un to pamatojumu. Pieteikumam pievieno šķīrējtiesas lēmumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai.

532.6 pants. Šķīrējtiesas lūgums par pierādījumu iegūšanu

(1) Rajona (pilsētas) tiesa pēc šķīrējtiesas atrašanās vietas, pamatojoties uz šķīrējtiesas lūgumu, ja tiesa šādu lūgumu atzīst par pamatotu, var veikt nepieciešamās procesuālās darbības pierādījumu iegūšanai, ja šķīrējtiesai, kura izskata lietu, nav iespējams iegūt pierādījumus, kam varētu būt būtiska nozīme lietā.

(2) Ja tiesa uzskata par nepieciešamu lūgumu izskatīt tiesas sēdē, tās vietu un laiku paziņo lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai. Tiesa lūgumu izskata slēgtā tiesas sēdē.

(3) Protokolus un citus pierādījumus, kas savākti, izpildot lūgumu, nosūta šķīrējtiesai.

66. nodaļaŠķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšana un izpilde

533.pants. Šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas kārtība

533.1 pants. Pieteikuma iesniegšana par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu

(1) Ja šķīrējtiesas spriedums taisīts Latvijā, pieteicējs 30 dienu laikā no šķīrējtiesas sprieduma vai papildsprieduma taisīšanas dienas var iesniegt pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu, ja pastāv kāds no šā likuma 533.4 pantā noteiktajiem pamatiem šķīrējtiesas sprieduma atcelšanai un nav izsniegts izpildu raksts šajā likumā noteiktajā kārtībā.