Civilprocesa likums

2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi (adreses) un dzīvesvietu, ja tās ir zināmas, bet, ja atbildētājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) strīda priekšmetu;

4) katras puses saistības, ko tā labprātīgi uzņemas izpildīt.

(3) Izlīgumu tiesa var apstiprināt bez puses klātbūtnes tiesas sēdē vai rakstveida procesā, ja izlīgums taisīts pie notāra notariālā akta formā un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

228.pants. Tiesas lēmums par izlīguma apstiprināšanu

(1) Tiesa, saņēmusi pušu izlīgumu, noskaidro, vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu, vai tas atbilst šā likuma 226. un 227.panta prasībām un vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

(2) Ja tiesa atzīst, ka izlīgums atbilst šā likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā.

(3) Ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus.

28.nodaļa Tiesas lēmums

229.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.

(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā un pasludina pēc tā pieņemšanas. Šajā likumā paredzētajos gadījumos lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā. Tādā gadījumā norāda tikai lēmuma pieņemšanas laiku un vietu, tiesas nosaukumu un sastāvu, kā arī tiesas vai tiesneša nolēmumu.

(3) Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā tiesas lēmumu sastāda šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Par tiesneša procesuālo darbību ārpus tiesas sēdes pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

230.pants. Lēmuma forma un saturs

(1) Lēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ievaddaļā norāda lēmuma pieņemšanas laiku un vietu, tiesas nosaukumu un sastāvu, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu.

(3) Aprakstošajā daļā norāda jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums.

(4) Motīvu daļā norāda konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas vai tiesneša secinājumi un argumenti, kā arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas vai tiesneša nolēmumu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(6) Lēmumos, kuri nepieciešami tiesu izpildītājam, papildus norāda ziņas par lietas dalībniekiem [fiziskās personas — prasītāja vai pieteikuma iesniedzēja — vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; fiziskās personas — atbildētāja — vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms), deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese (adreses) un dzīvesvieta, ja tā ir zināma; juridiskajai personai — nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs].

230.1 pants. Saīsināts lēmums

(1) Saīsināto lēmumu tiesa sastāda:

1) par pieteikuma par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu apmierināšanu;

2) par pieteikuma par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā apmierināšanu vai apmierināšanu daļā — attiecībā uz apmierināto daļu;

3) par pušu noslēgta izlīguma apstiprināšanu.

(2) Saīsināto lēmumu sastāda saskaņā ar šā likuma 230. panta prasībām, izņemot motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto saīsināto lēmumu pasludina un nosūta saskaņā ar šā likuma 231. pantu.

231.pants. Lēmuma pasludināšana un nosūtīšana

(1) Tiesa lēmumu pasludina tiesas sēdē, nolasot tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu vai nosakot datumu tuvāko 14 dienu laikā, kad lēmums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Datums, kad lēmums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par lēmuma pasludināšanas datumu. Lēmums, kas pieņemts rakstveida procesā, uzskatāms par sastādītu datumā, kad tas ir pieejams tiešsaistes sistēmā. Ja tehnisku iemeslu dēļ lēmumu pasludināšanas vai sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, lēmums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par lēmuma pasludināšanas vai sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad lēmums ir pieejams tiesas kancelejā.

(2) Tiesas lēmums triju dienu laikā pēc lēmuma pasludināšanas nosūtāms lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, un personai, uz kuru tas attiecas. Rakstveida procesā pieņemts lēmums nosūtāms triju dienu laikā no lēmuma sastādīšanas.

(3) Ja tiesas lēmums šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir nosūtīts personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesas lēmumam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta lēmumu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas.

232.pants. Tiesas blakus lēmums

(1) Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu, tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai iestādei.

(2) Tiesas blakus lēmums nav pārsūdzams.

28.1 nodaļaZvērināta notāra darbības pārsūdzēšana

232.1 pants. Sūdzību par zvērināta notāra darbību piekritība tiesai un iesniegšanas kārtība

Sūdzību par zvērināta notāra darbību, izpildot amata pienākumus, kā arī sūdzību par atteikšanos izpildīt šos pienākumus persona, kuras tiesības skartas, iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc zvērināta notāra prakses vietas adreses 30 dienu laikā no dienas, kad zvērināts notārs izpildījis darbību, par kuru iesniegta sūdzība, vai kad viņš atteicies izpildīt šādu darbību.

232.2 pants. Sūdzību izskatīšanas kārtība

(1) Sūdzību tiesa izskata 30 dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Sūdzību tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē vai kad sūdzības iesniedzējs, zvērināts notārs vai citas ieinteresētās personas lūdz lietu izskatīt tiesas sēdē, pamatojot savu lūgumu. Uz tiesas sēdi tiek aicināts sūdzības iesniedzējs, zvērināts notārs un citas ieinteresētās personas. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas pieņemtā lēmuma norakstu nosūta sūdzības iesniedzējam, zvērinātam notāram un citām ieinteresētajām personām.

232.3 pants. Par sūdzību pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību šajā likumā noteiktajā termiņā un kārtībā.

(2) Tiesas lēmums, ar kuru izskatīta sūdzība par zvērināta notāra rīcību, izpildot amata pienākumus lietā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, nav pārsūdzams.

28.2 nodaļaRūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma pārsūdzēšana

232.4 pants. Sūdzības piekritība un izskatīšanas kārtība

(1) Sūdzības par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumiem Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 98.1 pantā minētajos gadījumos izskata Rīgas pilsētas tiesa šajā nodaļā paredzētajā kārtībā.

(2) Sūdzību tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu izskatīt sūdzību tiesas sēdē vai par to ir saņemts puses pamatots lūgums.

(3) Ja sūdzību izskata rakstveida procesā, tiesa laikus paziņo lietas dalībniekiem datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams lēmums, kā arī izskaidro tiem procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs sūdzību, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šīs tiesības lietas dalībnieki ir tiesīgi izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lēmuma pieejamības datuma.

(4) Ja sūdzību izskata tiesas sēdē, uz to aicina sūdzības iesniedzēju, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes pārstāvi un ieinteresēto personu. Šo personu neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis sūdzības izskatīšanai. Sūdzības izskatīšana tiesas sēdē notiek atbilstoši kārtībai, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

232.5 pants. Sūdzības par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu saturs un tai pievienojamie dokumenti

(1) Sūdzībā par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzības iesniedzējs piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja sūdzības iesniedzējs ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;

3) ja sūdzību iesniedz pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, un viņš piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu, — pārstāvja elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Ja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;

4) ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

5) Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

6) kā izpaužas lēmuma nepareizība, ietverot pamatojumu;

7) pierādījumus, kas apstiprina sūdzības iesniedzēja iebildumus;

8) sūdzības iesniedzēja lūgumu un apjomu, kādā lēmums tiek pārsūdzēts;

9) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Sūdzībai pievieno Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, kā arī pierādījumus, kas apstiprina drošības naudas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot gadījumu, kad sūdzība iesniegta un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā. Sūdzībai nepievieno pierādījumus, kuri tika iesniegti Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos sūdzībai un tai pievienotajiem dokumentiem pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu tulkojumus, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

(4) Pēc lietas ierosināšanas tiesa sūdzību nekavējoties nosūta lietas dalībniekiem paskaidrojumu sniegšanai. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura lietas dalībniekiem var nosūtīt arī sūdzībai pievienotos dokumentus.

232.6 pants. Sūdzības nepieņemšanas pamats un sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt sūdzību vai atstāt sūdzību bez virzības šā likuma 445. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Tiesneša lēmums par atteikšanos pieņemt sūdzību nav pārsūdzams. Šā likuma 445. panta otrajā daļā minētajos gadījumos atmaksā samaksāto drošības naudu.

(3) Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā novērš trūkumus, kas norādīti lēmumā par sūdzības atstāšanu bez virzības, sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai. Pretējā gadījumā sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam, neatmaksājot drošības naudu.

232.7 pants. Tiesas lēmums par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu

(1) Lēmumā par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu papildus šā likuma 230. pantā minētajam tiesa ietver sūdzības un pārsūdzētā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma izklāstījumu.

(2) Tiesai ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei;

3) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

4) grozīt lēmumu.

232.8 pants. Par sūdzību pieņemta lēmuma pārsūdzēšana

Tiesas lēmums par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu nav pārsūdzams.

Piektā sadaļa Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas īpatnības

29.nodaļa Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu

233.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

234.pants. Lietu piekritība

Prasību par laulības neesamību vai laulības šķiršanu var celt tiesā arī pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc prasītāja dzīvesvietas, ja:

1) pie prasītāja ir nepilngadīgi bērni;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) laulība šķirama ar personu, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

4) laulība šķirama ar personu, kurai nav deklarētās dzīvesvietas un kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs.

235.pants. Lietas par laulības šķiršanu pēc abu laulāto pieteikuma

235.1 pants. Prasības pieteikums par laulības šķiršanu

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) no kura laika puses dzīvo šķirti;

2) vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;

3) vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus.

236.pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē

(1) Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.

(11) Tiesa pēc viena laulātā lūguma katru laulāto var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē, ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu, vai laulāto kopīgo bērnu.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, ja tas nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi vai ierakstītā pasta sūtījumā, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt, ka lietas izskatīšanai pietiek ar šīs puses rakstveida paskaidrojumiem vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

(5) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai. Pilnvarojums par pārstāvību laulības šķiršanas vai neesamības lietā attiecas arī uz visiem citiem ar to saistītajiem prasījumiem.

237.pants. Prasības celšana par laulības neesamību

Prasību par laulības neesamību var celt ieinteresētās personas un prokurors.

238.pants. Prasības sadalīšanas aizliegums

(1) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesības izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam, tajā skaitā arī par uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

(2) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

(3) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

(4) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

(5) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

238.1 pants. Pagaidu lēmums atsevišķos prasījumos

(1) Pēc puses lūguma tiesa vai tiesnesis var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai laulības neesamību nosaka bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus. Tiesa lēmumu par aizliegumu bērna izvešanai no valsts nekavējoties pēc tā pieņemšanas nosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei uz to norādītajām elektroniskā pasta adresēm.

(2) Lūgumu par uzturlīdzekļiem bērnam un līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai izskata rakstveida procesā.

(3) Lūgumu par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdevumu vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus izskata tiesas sēdē.

(4) Bāriņtiesas pārstāvis prasījumos, kas skar bērnu (par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts), pēc tiesas pieprasījuma sniedz jebkādas ziņas, kurām ir nozīme lietā par:

1) pušu dzīves apstākļiem;

2) bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

3) bērna saskarsmi ar pusēm un citām personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

4) bērna veselības aprūpi un izglītību;

5) pušu sadarbību ar sociālo dienestu;

6) personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

7) pušu vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku.

(5) Par tiesas sēdi paziņo pusēm, bet prasījumos, kas skar bērnu, — uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas pārstāvi. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu precizēt bāriņtiesas sniegtās ziņas, tā noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi. Otra laulātā neierašanās nav šķērslis prasījuma izskatīšanai.

(6) Ja prasījumos par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas konstatē, ka saskarsmes tiesības īstenojamas saskarsmes personas klātbūtnē, tiesa pieaicina saskarsmes personu piedalīties tiesas sēdē. Tiesa noskaidro, vai saskarsmes persona piekrīt, ka saskarsmes tiesības īstenojamas tās klātbūtnē.

(7) Tiesa vai tiesnesis izskata puses lūgumu un pieņem lēmumu mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas. Lēmums izpildāms nekavējoties. Lēmums zaudē spēku, kad lietā stājas spēkā spriedums vai kad tiek pieņemts cits lēmums, izņemot gadījumu, kad nolēmums izpildāms nekavējoties. Kad lēmums par aizliegumu bērna izvešanai no valsts ir zaudējis spēku, tiesa par to nekavējoties paziņo Valsts policijai un Valsts robežsardzei."

(8) Tiesneša lēmums par šā panta otrajā daļā minētajiem prasījumiem nav pārsūdzams. Par tiesas lēmumu lietā par šā panta trešajā daļā minētajiem prasījumiem var iesniegt blakus sūdzību.

(9) Tiesa pēc puses motivēta lūguma var pārskatīt lēmumu par šā panta trešajā daļā minēto lūgumu, ja būtiski mainījušies apstākļi un tas ir bērna interesēs. Šāds tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(10) Ja tiesa nekonstatē pamatu lēmuma pārskatīšanai vai jauna lēmuma pieņemšanai vai uzskata, ka var uzsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, tā pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu. Tiesa lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

239.pants. Laulības šķiršanas lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

(1) Laulības šķiršanas vai neesamības lietā tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus, it īpaši tādu jautājumu izšķiršanai, kas skar bērna intereses.

(2) Jautājumos par aizgādības tiesību piešķiršanu, bērna aprūpi un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību tiesa pieprasa bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi.

(3) Laulības šķiršanas lietas izskatāmas un spriedums pasludināms slēgtā tiesas sēdē. Dokumentu atvasinājumi (pilns dokumentu teksts) izsniedzami trešajām personām tikai tad, ja tas tieši attiecas uz šīm personām.

240.pants. Laulības šķiršanas lietu izskatīšanas atlikšana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas atliek lietas izskatīšanu nolūkā atjaunot laulāto kopdzīvi vai veicināt lietas mierīgu atrisinājumu.

(2) Tiesa nevar atlikt lietas izskatīšanu, ja puses ir dzīvojušas šķirti vairāk nekā gadu, ja pret izskatīšanas atlikšanu iebilst abas puses vai ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu, vai laulāto kopīgo bērnu.

241.pants. Izlīgums un pušu samierināšanās

(1) Lietās par laulības šķiršanu vai neesamību pušu izlīgums pieļaujams tikai strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām (238.panta pirmā daļa).

(2) Laulības šķiršanas prasības atsaukšana vai tiesvedības izbeigšana par laulības šķiršanu nav šķērslis pārējo prasījumu izskatīšanai pēc būtības.

242.pants. Tiesas spriedums laulības šķiršanas lietās

Taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā, tiesa:

1) izspriež visus prasījumus, kuri izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un par kuriem celtas prasības;

2) nosaka, vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds;

3) sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, izņemot drošības naudu, ņemot vērā to mantisko stāvokli, taisnīguma un samērīguma principus.

243.pants. Tiesas spriedums lietās par laulības neesamību

Taisot spriedumu par laulības neesamību, tiesa spriedumā norāda:

1) laulības neesamības pamatu atbilstoši Civillikuma 60. — 67.pantam;

2) vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds vai atstājams laulības uzvārds;

3) pie kura no vecākiem un kuri bērni paliek, ja par to pastāv strīds;

4) no kura no vecākiem un kādā apmērā piedzenami līdzekļi bērna uzturam, ja par to pastāv strīds.

244. pants. Sprieduma nosūtīšana un izsniegšana

(1) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums attiecībā uz laulības neesamību vai šķiršanu, spriedumu vai izrakstu no šāda sprieduma nosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā glabājas attiecīgais civilstāvokļa aktu reģistrs, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, — attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze).

(2) Lietā, kurā atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas un viņa dzīvesvieta nav zināma, tiesa paziņo par laulības neesamību oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Tiesa bijušajiem laulātajiem izsniedz spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu.

29.1 nodaļaLietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām

244.1 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

244.2 pants. Prasības celšana

(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, var celt bērna vecāki, aizbildņi, bāriņtiesa vai prokurors.

(2) Prasību lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, var celt Civillikuma 181.pantā norādītās personas, kā arī prokurors vai bāriņtiesa.

(3) Lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, prasītājs prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā minētajam norāda:

1) saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, laiku un vietu;

2) ja prasītājs lūdz, lai saskarsmes tiesības tiktu īstenotas saskarsmes personas klātbūtnē, — ziņas par attiecīgo saskarsmes personu (fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, juridiskajām personām — nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru).

(4) Ja prasība lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiek celta saskaņā ar Padomes 2019. gada 25. jūnija regulas (ES) 2019/1111 par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (turpmāk — Padomes regula (ES) 2019/1111) 29. panta 5. punktu, prasītājs prasības pieteikumam papildus šā likuma 129. pantā minētajiem dokumentiem pievieno Padomes regulas (ES) 2019/1111 29. panta 5. punktā minētos dokumentus.

244.3 pants. Lietu piekritība

(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas.

(11) Par bērna dzīvesvietu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētās dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāmas līdz ar lietu par laulības šķiršanu vai laulības neesamību, piemērojami šā likuma 29.nodaļas noteikumi.

244.4 pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē

(1) Lieta, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāma, piedaloties pusēm.

(11) Ja prasību par aizgādības tiesību atņemšanu cēlusi bāriņtiesa, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt, ka lietas izskatīšanai pietiek ar šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

244.5 pants. Lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

244.6 pants. Pušu izlīgums

244.7 pants. Tiesas sprieduma sekas

244.8 pants. Saskarsmes persona

(1) Saskarsmes persona ir lietas dalībnieks lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām. Saskarsmes personai ir šādas procesuālās tiesības un pienākumi:

1) tiesības iepazīties ar lūgumu par saskarsmes personas pieaicināšanu piedalīties lietā;

2) tiesības piedalīties tiesas sēdē;

3) tiesības izteikt piekrišanu tam vai iebildumus pret to, ka tai ar nolēmumu tiek uzlikti pienākumi;

4) tiesības saņemt tiesas spriedumu vai lēmumu;

5) pienākums pēc tiesas aicinājuma ierasties tiesā;

6) pienākums savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;

7) pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu daļā, kas attiecas uz saskarsmes personu.

(2) Saskarsmes personu pieaicina piedalīties lietā pēc lietas dalībnieka vai tiesas iniciatīvas.

244.9 pants. Lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

(1) Lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma pieprasa pierādījumus.

(2) Lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma pieprasa attiecīgās bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi.

(3) Ja lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas konstatē, ka saskarsmes tiesības īstenojamas saskarsmes personas klātbūtnē, tiesa pieaicina saskarsmes personu piedalīties tiesas sēdē. Tiesa noskaidro, vai saskarsmes persona piekrīt, ka saskarsmes tiesības īstenojamas tās klātbūtnē.

(4) Uzsākot lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesa noklausās saskarsmes personu. Saskarsmes persona nepiedalās tālākā lietas izskatīšanā pēc būtības.

(5) Izskatot lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā visus gadījumus, kad tā persona, kas vēlas izlietot aizgādības vai saskarsmes tiesības, lietojusi vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku. Izskatot lietas, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā tās noteiktās saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības pārkāpumus.

(6) Tiesa Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma var pieņemt lēmumu par lietas pārņemšanu izskatīšanai Latvijā vai lietas nodošanu izskatīšanai tiesā citā valstī, ja attiecīgās valsts tiesa ir piekritusi nodot vai pārņemt starptautisko piekritību attiecīgajā lietā.

(7) (Izslēgta ar 16.06.2022. likumu)

244.10 pants. Pagaidu lēmums

(1) Pēc puses lūguma tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts. Tiesa lēmumu par aizliegumu bērna izvešanai no valsts nekavējoties pēc tā pieņemšanas nosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei uz to norādītajām elektroniskā pasta adresēm.

(2) Lūgumu par uzturlīdzekļiem bērnam izskata rakstveida procesā.

(3) Lūgumu par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts izskata tiesas sēdē.

(4) Bāriņtiesas pārstāvis pēc tiesas pieprasījuma sniedz jebkādas ziņas, kurām ir nozīme lietā par:

1) pušu dzīves apstākļiem;

2) bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

3) bērna saskarsmi ar pusēm un citām personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

4) bērna veselības aprūpi un izglītību;

5) pušu sadarbību ar sociālo dienestu;

6) personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

7) pušu vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku.

(5) Par tiesas sēdi paziņo pusēm un uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas pārstāvi. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu precizēt bāriņtiesas sniegtās ziņas, tā noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi. Otras puses neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(6) Ja prasījumos par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas konstatē, ka saskarsmes tiesības īstenojamas saskarsmes personas klātbūtnē, tā pieaicina saskarsmes personu piedalīties tiesas sēdē. Tiesa noskaidro, vai saskarsmes persona piekrīt, ka saskarsmes tiesības īstenojamas tās klātbūtnē.

(7) Tiesa vai tiesnesis izskata puses lūgumu un pieņem lēmumu mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas. Lēmums izpildāms nekavējoties. Lēmums zaudē spēku, kad lietā stājas spēkā spriedums vai kad tiek pieņemts cits lēmums, izņemot gadījumu, kad nolēmums izpildāms nekavējoties. Kad lēmums par aizliegumu bērna izvešanai no valsts ir zaudējis spēku, tiesa par to nekavējoties paziņo Valsts policijai un Valsts robežsardzei.

(8) Tiesneša lēmums par šā panta otrajā daļā minēto prasījumu nav pārsūdzams. Par tiesas lēmumu lietā par šā panta trešajā daļā minētajiem prasījumiem var iesniegt blakus sūdzību.

(9) Tiesa pēc puses motivēta lūguma var pārskatīt lēmumu par šā panta trešajā daļā minēto lūgumu, ja būtiski mainījušies apstākļi un tas ir bērna interesēs. Šāds tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(10) Ja tiesa nekonstatē pamatu lēmuma pārskatīšanai vai jauna lēmuma pieņemšanai vai uzskata, ka var uzsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, tā pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu. Tiesa lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

244.11 pants. Pušu izlīgums

(1) Lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, puses ir tiesīgas slēgt izlīgumu.

(2) Izlīgums apstiprināms, tiesai pēc savas iniciatīvas pieprasot attiecīgās bāriņtiesas atzinumu vai uzaicinot tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē.

244.12 pants. Tiesas nolēmums lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām

(1) Lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, papildus šā likuma 193.pantā vai 230.pantā noteiktajam tiesas nolēmumā norāda:

1) ziņas par bērnu — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, laiku un vietu;

3) ja nepieciešams, pušu pienākumus un izdevumu sadali starp pusēm saskarsmes tiesību īstenošanai;

4) ja nepieciešams, Civillikuma 182.pantā minētos ierobežojumus;

5) ja nepieciešams, citus pušu pienākumus.

(2) Lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, papildus šā likuma 193. vai 230.pantā noteiktajam tiesas nolēmumā norāda ziņas par bērnu — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu.

(3) Lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa nolēmumā brīdina puses, ka tad, ja spriedums netiks izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods saskaņā ar šo likumu, tiks izlemts jautājums par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu un puse saskaņā ar Krimināllikumu būs atbildīga par ļaunprātīgu nolēmuma nepildīšanu.

(4) Tiesa spriedumā sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, izņemot drošības naudu, ņemot vērā to mantisko stāvokli, taisnīguma un samērīguma principus.

244.13 pants. Prasījumi, kas izriet no saskarsmes tiesību izmantošanas nolēmuma izpildes neiespējamības

(1) Ja tiesu izpildītājs saskaņā ar šā likuma 620.27 pantu konstatē, ka nolēmuma izpilde nav iespējama, piedzinējs var lūgt tiesu pārskatīt nolēmumā noteikto saskarsmes tiesību izmantošanas laiku un vietu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lūgumu iesniedz tiesā, kura taisījusi nolēmumu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, vai kuras darbības teritorijā izpildāms nolēmums, ja nav iespējama ārvalsts tiesas nolēmuma izpilde.

(3) Tiesa pieprasa no bāriņtiesas, kura saskaņā ar šā likuma 620.26 pantu izvērtējusi parādnieka rīcību, informāciju par bērna dienas režīmu.

(4) Tiesa, saņēmusi informāciju, ka bāriņtiesai nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu, jo bērna atrašanās vieta nav zināma, pieņem lēmumu par bērna vai parādnieka un bērna meklēšanu ar policijas palīdzību.

(5) Lūgumu par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Otras puses neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(6) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa, lai tiesu izpildītājs, kurš saskaņā ar šā likuma 620.27 pantu konstatējis, ka nolēmuma izpilde nav iespējama, sniedz informāciju par izpildu lietā konstatētajiem apstākļiem, tai skaitā nolēmuma izpildīšanas šķēršļiem.

(7) Tiesa uzaicina tiesas sēdē piedalīties bāriņtiesas pārstāvi, kā arī psihologu, ja bāriņtiesa to ir pieaicinājusi vai ja tiesa to uzskata par nepieciešamu.

(8) Ja tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas konstatē, ka saskarsmes tiesības īstenojamas saskarsmes personas klātbūtnē, tā pieaicina saskarsmes personu piedalīties tiesas sēdē. Tiesa noskaidro, vai saskarsmes persona piekrīt, ka saskarsmes tiesības īstenojamas tās klātbūtnē.

(9) Tiesa nolēmumu par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu pieņem mēneša laikā, ja ārkārtēji apstākļi to nepadara neiespējamu. Lēmums izpildāms nekavējoties.

(10) Tiesa, konstatējusi, ka pastāv apstākļi, kas apgrūtina nolēmuma izpildi vai padara to neiespējamu, nolēmumā par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu bērna interesēs var noteikt citu saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību.

(11) Ja saskarsmes tiesību īstenošana nav iespējama citādi kā iekļūstot telpās un paredzams, ka tiesu izpildītājs netiks ielaists telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, tiesa nolēmumā par saskarsmes tiesību laika un vietas pārskatīšanu bērna interesēs var norādīt, ka telpas atveramas piespiedu kārtā. Šādā gadījumā tiesa nolēmumā norāda attiecīgo telpu adresi un laika periodu, kad telpas drīkst atvērt piespiedu kārtā.

(12) Ja tiesa nolēmumā par saskarsmes tiesību laika un vietas pārskatīšanu bērna interesēs norādījusi, ka telpas atveramas piespiedu kārtā, nolēmumu pasludina, atbildētājam klāt neesot, un nolēmumu atbildētājam nosūta pēc tam, kad pagājis nolēmumā norādītais laika periods telpu atvēršanai piespiedu kārtā.

(13) Ja tiesa konstatē, ka apstākļi ir tik būtiski mainījušies, ka nav iespējams pieņemt nolēmumu par spriedumā noteiktā saskarsmes tiesību laika un vietas pārskatīšanu, tiesa noraida piedzinēja lūgumu un informē piedzinēju par viņa tiesībām iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā. Par būtisku apstākļu maiņu nav uzskatāma saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas maiņa, ja saskarsmes tiesības saglabājas iepriekšējā apjomā.

(14) Nolēmums par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu nav pārsūdzams. Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts piedzinēja lūgums par pagaidu lēmumā noteiktā saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

244.14 pants. Tiesas sprieduma sekas

Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, mainās apstākļi, katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā.

30. nodaļa Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu

245.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu vai paternitātes apstrīdēšanu tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

246.pants. Personas, kuras var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu

(1) Paternitātes pieņēmumu tiesā var apstrīdēt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Ja paternitātes pieņēmumu apstrīdējusi persona, kurai nodibināta aizgādnība, lietā pieaicina bāriņtiesas pārstāvi.

(5) Šajā pantā minēto prasību var celt saskaņā ar Civillikuma 149.panta noteikumiem.

247.pants. Personas, kuras var apstrīdēt paternitātes atzīšanu

(1) Paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var apstrīdēt persona, kura paternitāti atzinusi, bērna māte vai persona, kura sevi uzskata par bērna tēvu.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Pēc bērna tēva nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(5) Šajā pantā minēto prasību var celt saskaņā ar Civillikuma 156.panta noteikumiem.

248.pants. Personas, kuras var celt prasību par paternitātes noteikšanu

(1) Prasību noteikt bērna paternitāti tiesā var celt bērna māte vai bērna aizbildnis, kā arī bērna bioloģiskais tēvs.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Šajā pantā minēto prasību var celt saskaņā ar Civillikuma 158.panta pirmās daļas noteikumiem.

249.pants. Kārtība, kādā ceļama prasība par bērna paternitātes noteikšanu

(1) Bērna māte, bērns pats vai viņa aizbildnis var celt prasību par paternitātes noteikšanu pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Persona, no kuras bērns izcēlies, prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai vai pastāv citi likumā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

(3) (Izslēgta ar 07.09.2006. likumu.)

(4) Prasījumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu var apvienot.

249.1 pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

(2) Ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai.

249.2 pants. Paternitātes fakta konstatēšana

Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanas kārtībā.

249.3 pants. Pagaidu lēmums

(1) Pēc puses lūguma tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu, ar kuru nosaka aizliegumu bērna izvešanai no valsts uz laiku līdz sprieduma taisīšanai lietā par bērna izcelšanās noteikšanu. Tiesa lēmumu nekavējoties pēc tā pieņemšanas nosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei uz to norādītajām elektroniskā pasta adresēm.

(2) Lūgumu par aizliegumu bērna izvešanai no valsts izskata tiesas sēdē.

(3) Bāriņtiesas pārstāvis pēc tiesas pieprasījuma sniedz ziņas par bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi, un citus pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

(4) Par tiesas sēdi paziņo pusēm un uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas pārstāvi. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu precizēt bāriņtiesas sniegtās ziņas, tā noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi. Otras puses neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Tiesa vai tiesnesis izskata puses lūgumu un pieņem lēmumu mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas. Lēmums izpildāms nekavējoties. Lēmums zaudē spēku, ja attiecīgajā prasījumā tiek pieņemts cits lēmums vai spriedums. Kad lēmums par aizliegumu bērna izvešanai no valsts ir zaudējis spēku, tiesa par to nekavējoties paziņo Valsts policijai un Valsts robežsardzei.

(6) Par tiesas lēmumu minētajā prasījumā var iesniegt blakus sūdzību.

249.4 pants. Bāriņtiesas atzinums

Lietā par paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa attiecīgās bāriņtiesas atzinumu un var uzaicināt tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē.

250.pants. Tiesas sprieduma nosūtīšana un izsniegšana

Tiesas spriedumu par paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu un paternitātes ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu tiesa nosūta ieraksta grozīšanai tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.

30.1 nodaļaLietas par mantojuma dalīšanu

250.1 pants. Lietas piekritība

(1) Prasības pieteikums par mantojuma dalīšanu, ja mantinieki nevienojas par to mājas kārtībā vai pie notāra, iesniedzams tiesai pēc viena mantinieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas, bet, ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums, — pēc tā atrašanās vietas.

(2) Pieteikumā par mantojuma dalīšanu norāda, kādas mantojumā ietilpstošās mantas ir pakļautas sadalīšanai un kuri mantinieki uz tām pretendē.

250.2 pants. Tiesneša darbības lietas sagatavošanā

(1) Tiesnesis nosaka sagatavošanas sēdi, par ko paziņo pusēm.

(2) Pēc tiesneša lēmuma zemesgrāmatā izdarāma prasības nodrošināšanas vai pagaidu aizsardzības atzīme atbilstoši noteikumiem par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību.

(3) Tiesnesis var uzdot notāram, kurš izsniedzis mantojuma apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību, vai citam tiesas apgabalā praktizējošam notāram pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu.

250.3 pants. Mantojuma dalīšanas projekta sastādīšana

(1) Notārs, kurš saņēmis uzdevumu pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu, ja tas nepieciešams, uzaicina tiesu izpildītāju sastādīt mantojamās mantas aprakstes aktu un veikt mantas novērtēšanu.

(2) Mantojamās mantas aprakstīšana notiek saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Aprakstes aktā norāda arī zināmos parādus, saistības un ierakstus zemesgrāmatā, kas mantojumu apgrūtina.

(3) Notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.

(4) Personas, kas sastāda mantojuma dalīšanas projektu, savā atzinumā norāda, kādu pamatojumu tās ņēmušas vērā.

(5) Mantas aprakstes aktu, mantas novērtējumu un mantojuma dalīšanas projektu notārs iesniedz tiesnesim.

250.4 pants. Tiesneša darbības pēc mantojuma dalīšanas projekta saņemšanas

(1) Notāra iesniegtos dokumentus tiesa nosūta līdzmantiniekiem un nosaka termiņu paskaidrojuma sniegšanai.

(2) Papildus rakstveida paskaidrojumiem tiesnesis var uzaicināt visus līdzmantiniekus aprēķinu pārbaudei un mantojuma dalīšanas projekta precizēšanai.

250.5 pants. Dalāmās mantas pārdošana izsolē

(1) Mantu novērtē un pārdod izsolē pēc šā likuma vispārējiem noteikumiem. Ja visi mantinieki un attiecīgos gadījumos arī bāriņtiesa (Civillikuma 280.—283.pants) tam piekrīt, mantu var pārdot par brīvu cenu.

(2) Nekustamā īpašuma pārdošana tā īstās vērtības noteikšanai izdarāma pēc noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ievērojot Civillikuma 737. un 738.panta noteikumus, turklāt nekustamo īpašumu apraksta un novērtē tikai tad, ja kāds no līdzmantiniekiem to prasa.

250.6 pants. Valsts nodeva mantas dalīšanas lietās

Mantas dalīšanas lietās valsts nodevu sadala starp mantiniekiem, ņemot vērā katram piešķirtās mantas vērtību.

250.7 pants. Kopīgas mantas dalīšana

Šīs nodaļas noteikumi piemērojami, dalot arī visāda veida kopīgu mantu un ievērojot šādā dalīšanā attiecīgo likumu noteikumus.

30.2 nodaļaLietas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību

250.8 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

250.9 pants. Personas, kuras var iesniegt pieteikumu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību

Pieteikumu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību var iesniegt likumā noteiktās personas.

250.10 pants. Pagaidu aizsardzības noteikšanas pamats un līdzekļi

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību subjekta tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis.

(2) Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:

1) tādas kustamas mantas apķīlāšana, ar kuru iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

2) pienākums atsaukt preces, ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

3) aizliegums veikt noteiktas darbības gan atbildētājam, gan personām, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, vai personām, kuras padara iespējamu šāda pārkāpuma izdarīšanu.

250.11 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšana pirms prasības celšanas

(1) Triju mēnešu laikā no dienas, kad iespējamais prasītājs uzzināja par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu, viņš var lūgt, lai tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis pirms prasības celšanas tiesā.

(2) Iesniedzot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa intelektuālā īpašuma tiesības, kuras tiek pārkāptas, un pierādījumus, ka tās tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas.

(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama prasība.

(4) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par 30 dienām.

250.12 pants. Jautājuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izskatīšana

(1) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai lietas ierosināšanas, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu.

(2) Ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu intelektuālā īpašuma tiesību subjektam, tad pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem. Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts bez atbildētāja vai citu lietas dalībnieku klātbūtnes, atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem paziņo par šo lēmumu ne agrāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam, lai tas nodrošina zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam vai citām personām, kuras minētas šā likuma 250.10 panta trešās daļas 3.punktā sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai sniedzot līdzvērtīgu garantiju.

(4) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma var aizstāt noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(5) Pagaidu aizsardzības līdzekļus var atcelt tā pati tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai cita iespējamā lietas dalībnieka vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu.

(9) Šā panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

250.13 pants. Par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 250.12 panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

250.14 pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izpilde

(1) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu (250.12 panta pirmā un otrā daļa) un lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu (250.12 panta piektā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, kas pieņemts ar šā likuma 250.12 panta trešajā daļā minēto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniedzis līdzvērtīgu garantiju. Izpildu dokumentu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas vai līdzvērtīgās garantijas saņemšanas.

(3) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, apķīlājot kustamu mantu, ar kuru, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, nosakot aizliegumu veikt konkrētas darbības vai pienākumu atsaukt preces, ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izpilda tiesu izpildītājs un šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā paziņo par tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai.

(5) Piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšana izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu.

(6) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms piemērojot aizstājošo pagaidu aizsardzības līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto pagaidu aizsardzības līdzekli.

250.15 pants. Ar pagaidu aizsardzības līdzekli radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pagaidu aizsardzības līdzeklis ir atcelts šā likuma 250.12 pantā astotajā daļā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos.

250.16 pants. Tiesības uz informāciju

(1) Lietās par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēc prasītāja motivēta lūguma tiesa, ievērojot lietas dalībnieku tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, var pieprasīt, lai informāciju par preču vai pakalpojuma izcelsmi un to izplatīšanu sniegtu atbildētājs vai persona:

1) kuras rīcībā ir pārkāpuma preces (kontrafaktie eksemplāri) komerciālā mērogā;

2) kura komerciālā mērogā sniegusi vai izmantojusi pakalpojumus saistībā ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu;

3) par kuru šīs daļas 1. un 2.punktā minētās personas sniegušas ziņas, ka tā iesaistīta pārkāpuma preču (kontrafakto eksemplāru) ražošanā, izplatīšanā vai piedāvāšanā vai tādu pakalpojumu sniegšanā vai piedāvāšanā, kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norādāmas ziņas par attiecīgo preču ražotāju, izplatītāju, piegādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vai attiecīgo pakalpojumu sniedzēju un izplatītāju [fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un deklarētā dzīvesvieta un dzīvesvieta, ja tā atšķiras, juridiskajai personai - nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms)], ziņas par saražoto, izplatīto, saņemto vai pasūtīto preču vai sniegto vai pasūtīto pakalpojumu daudzumu, kā arī cena, kāda par tiem maksāta.

(3) Ja pastāv acīmredzami intelektuālā īpašuma pārkāpuma fakta pierādījumi un intelektuālā īpašuma tiesību subjekts ir lūdzis piemērot šajā likumā noteikto pierādījumu nodrošināšanu, prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, tad intelektuālā īpašuma tiesību subjekts ir tiesīgs lūgt, lai šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija tiktu nodrošināta arī pirms prasības celšanas tiesā šajā likumā noteiktās pierādījumu nodrošināšanas procedūras ietvaros.

250.17 pants. Tiesas spriedums intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un aizsardzības lietās

(1) Ja pārkāpuma fakts ir pierādīts, tiesa spriedumā var noteikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) pārtraukt un aizliegt prettiesisku intelektuālā īpašuma tiesību objekta izmantošanu;

2) pārtraukt un aizliegt pasākumus, kas atzīstami par gatavošanos intelektuālā īpašuma tiesību objektu prettiesiskai izmantošanai;

3) pārtraukt un aizliegt sniegt pakalpojumus, kuri tiek izmantoti prettiesiskām darbībām ar intelektuālā īpašuma tiesību objektiem, personām:

4) atlīdzināt likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar intelektuālā īpašuma tiesību objekta prettiesisku izmantošanu nodarītos zaudējumus un morālo kaitējumu.

(2) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma neatkarīgi no prasītājam radītā kaitējuma un kaitējuma atlīdzības var noteikt vienu vai vairākus šādus pasākumus, kuri veicami par pārkāpēja līdzekļiem:

1) atsaukt vai pilnībā izņemt no tirdzniecības pārkāpuma preces (kontrafaktos eksemplārus);

2) iznīcināt pārkāpuma preces (kontrafaktos eksemplārus);

3) atsaukt vai pilnībā izņemt no tirdzniecības vai iznīcināt ierīces un materiālus, kas izmantoti vai paredzēti pārkāpuma preču (kontrafakto eksemplāru) izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai viņam no lietas apstākļiem vajadzēja zināt, ka šīs ierīces un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai;

4) publiskot informāciju par spriedumu, tostarp pilnībā vai daļēji publicēt tiesas spriedumu plašsaziņas līdzekļos.

30.3 nodaļaAtsevišķu kategoriju lietu izskatīšana rakstveida procesā

250.18 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

(1) Vienkāršotās procedūras lietas tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(2) Šīs nodaļas noteikumi neskar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 piemērošanu, izņemot šā likuma 250.27 panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

(3) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

250.19 pants. Lietas ierosināšana

(1) Vienkāršotās procedūras lietas ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama tikai prasībās par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu (35.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts).

(2) Vienkāršotās procedūras lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, ja galvenais parāds vai — prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 3000 euro. Maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu attiecināma uz katru bērnu atsevišķi.

(21) Tiesa ierosina lietu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, ja:

1) prasības apmērs nepārsniedz apmēru, kādā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un pastāv Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētie šķēršļi, kas liedz personai saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;

2) prasības apmērs pārsniedz apmēru, kādā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

(3) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

250.20 pants. Prasības pieteikuma saturs

(1) Prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda, vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, pamatojot savu lūgumu.

(3) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

(4) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

250.21 pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Vienlaikus ar prasības pieteikuma vienkāršotajā procedūrā nosūtīšanu atbildētājam nosūtāma paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu — 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā nosūtīts atbildētājam. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura atbildētājam var nosūtīt arī prasības pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

250.22 pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana pusēm

(1) Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants) tiesa izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(2) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika (250.25 panta pirmā daļa).

250.23 pants. Atbildētāja paskaidrojums

(1) Paskaidrojums par prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegti paskaidrojumi;

11) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

12) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

13) elektroniskā pasta adresi saziņai ar tiesu un, ja viņš ir reģistrējis savu dalību tiešsaistes sistēmā, ietver arī norādi par reģistrēšanos, ja atbildētājs (vai viņa pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā) piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu. Ja atbildētāja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;

14) kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) lietas numuru un prasības priekšmetu;

4) to, vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

5) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī normatīvo aktu, uz kuru tie pamatoti;

6) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību;

7) lūgumus par pierādījumu izprasīšanu;

8) to, vai lūdz atlīdzināt tiesas izdevumus;

9) to, vai lūdz atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, norādot to apmēru un pievienojot apmēru pamatojošos dokumentus;

10) to, vai lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, pamatojot savu lūgumu;

11) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;

12) citus lūgumus;

13) paskaidrojumiem pievienoto dokumentu sarakstu;

14) paskaidrojumu sastādīšanas laiku un vietu.

250.24 pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā.

(2) Tiesa pieņem pretprasību (136.panta trešā daļa) un izskata lietu šā likuma 30.3 nodaļā noteiktajā kārtībā, ja pretprasība atbilst šā likuma 250.19 pantā noteiktajam prasības summas apmēram un noformēta atbilstoši šā likuma 250.20 panta noteikumiem.

(3) Tiesa pieņem pretprasību (136.panta trešā daļa), bet turpina izskatīt lietu prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ja pretprasībā norādītā prasības summa pārsniedz šā likuma 250.19 pantā noteikto prasības summu vai tā nav naudas piedziņas vai uzturlīdzekļu piedziņas prasība (35.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts).

250.25 pants. Lietu izskatīšana rakstveida procesā, sprieduma sastādīšana, nosūtīšana un sprieduma sastādīšanas lūgums

(1) Ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(11) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

(2) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

(21) Tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu. Lūgumu iesniedz tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas, un uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48. panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais. Tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta 2.3 daļā noteiktajā kārtībā var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

(22) Neparakstītu sprieduma sastādīšanas lūgumu vienkāršotās procedūras lietā uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam. Sprieduma sastādīšanas lūgumu, kas iesniegts pēc termiņa beigām, nepieņem un atdod iesniedzējam. Lēmums par atteikšanos pieņemt sprieduma sastādīšanas lūgumu nav pārsūdzams.

(23) Šā panta 2.1 daļā minētajā gadījumā spriedumu sastāda 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa beigām. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(3) Pēc puses rakstveida lūguma saīsināto spriedumu vai atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādīto spriedumu nekavējoties nosūta pusei.

(4) (Izslēgta no 01.03.2018. ar 14.12.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 137. punktu)

250.26 pants. Lietu iztiesāšana tiesas sēdē, sprieduma sastādīšana, nosūtīšana un sprieduma sastādīšanas lūgums

(1) Tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

(2) Nozīmējot vienkāršotās procedūras lietu iztiesāšanai tiesas sēdē, vienlaikus ar pavēsti tiesa paziņo, ka gadījumā, ja kāda no pusēm neieradīsies uz tiesas sēdi, tiesa pabeigs lietas izskatīšanu, tai klāt neesot, un noteiks datumu pēc paziņotā tiesas sēdes datuma tuvāko 14 dienu laikā, kad saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, kā arī izskaidro pušu tiesības iesniegt sprieduma sastādīšanas lūgumu.

(3) Tiesas sēdē vienkāršotās procedūras lietā tiesa nosaka saīsinātā sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko 14 dienu laikā, kad saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par saīsinātā sprieduma sastādīšanas datumu. Saīsinātajā spriedumā norāda arī datumu, kad atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādītais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

(4) Tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu. Lūgumu iesniedz tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas, un uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48. panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais. Tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

(5) Neparakstītu sprieduma sastādīšanas lūgumu vienkāršotās procedūras lietā uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam. Sprieduma sastādīšanas lūgumu, kas iesniegts pēc termiņa beigām, nepieņem un atdod iesniedzējam. Lēmums par atteikšanos pieņemt sprieduma sastādīšanas lūgumu nav pārsūdzams.

(6) Ja ir saņemts sprieduma sastādīšanas lūgums vienkāršotās procedūras lietā, spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam tiesa sastāda 20 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa beigām. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(7) Pēc puses rakstveida lūguma saīsināto spriedumu vai atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādīto spriedumu nekavējoties nosūta pusei.

250.27 pants. Saīsinātā sprieduma saturs un sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Saīsinātā sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 194. pantā noteiktajam tiesa norāda, ka sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma, kā arī norāda datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

(2) Saīsinātais spriedums vienkāršotās procedūras lietā stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu. Ja pēc sprieduma sastādīšanas lūguma tiesa sastāda spriedumu, tas stājas spēkā šā likuma 203. pantā noteiktajā kārtībā.

(21) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

(3) Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

(4) Lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

(5) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

250.27A pants. Izņēmums attiecībā uz sprieduma pieejamību

Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

30.4 nodaļaLietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem

250.28 pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība

Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem izskata Ekonomisko lietu tiesa prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

250.29 pants. Personas, kuras var iesniegt prasības pieteikumu

Prasības pieteikumu par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem var iesniegt likumā noteiktās personas.

250.30 pants. Lietas ierosināšana

Lietas ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama prasībās pret kapitālsabiedrību par tās dalībnieku (akcionāru) sapulces šādu lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem:

1) lēmums par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā (valde, padome, likvidators) vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās;

2) lēmums par izmaiņām pamatkapitāla apmērā;

3) lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos;

4) lēmums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju vai koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

250.31 pants. Prasības pieteikuma saturs

(1) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;

2) adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus, ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un prasītājs nav piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu.

(2) Prasītājs pieteikumā var lūgt noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli (250.35 pants).

250.32 pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Paskaidrojuma iesniegšanas termiņš ir 15 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

(2) Tiesa informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs tikai paskaidrojumā un tā iesniegšanai noteiktajā termiņā var iesniegt pierādījumus un lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

250.33 pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu lietas dalībniekiem (148.pants) tiesa izskaidro viņiem procesuālās tiesības, informē viņus par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(2) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, izņemot tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas dalībnieki ir tiesīgi izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika (250.36 panta pirmā daļa).

250.34 pants. Atsauksmes pieprasīšana

(1) Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu, nosakot atsauksmes iesniegšanai 15 dienu termiņu, kas skaitāms no dienas, kad paskaidrojums nosūtīts prasītājam.

(2) Prasītājs atsauksmē un tās iesniegšanai noteiktajā termiņā var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā. Ja atbildētājs iesniedz paskaidrojumu un atsauksme netiek pieprasīta, tad prasītājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā.