Civilprocesa likums

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus, šādu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda tā rajona (pilsētas) tiesa, kurai ir pieejami pierādījumu iegūšanai nepieciešamie tehniskie līdzekļi.

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

693.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(1) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pārliecinās, vai nepastāv šā likuma 106.pantā norādītie šķēršļi, kā arī izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas šā likuma 107.pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/1783 16. pantu izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu.

694.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/1783 22. panta 3. punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetento tiesu līdz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildei iemaksāt summas, kas izmaksājamas ekspertiem.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/1783 22. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetento tiesu pēc ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes segt:

1) izdevumu summas, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts ārvalsts procesuālajā kārtībā;

3) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

85.nodaļaStarptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem

695.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu.

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

696.pants. Tieslietu ministrijas kompetence pierādījumu iegūšanā

Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumus un nosūta Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumus saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvenciju un citiem Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

697.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

Pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus sagatavo un iesniedz valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu piemērošanā.

698.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma forma

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa iesniedz Tieslietu ministrijai.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī kā pasta sūtījumu.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī kā pasta sūtījumu.

699.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums par pušu vai tiesas pārstāvju līdzdalību

Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai viņu pārstāvjiem piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 7.pantu;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 8.pantu.

700.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 16. vai 17.pantu, Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot, ka minētā lūguma izpildē piedalās tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei.

(4) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

701.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

(2) Ja tiesa, kurai ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums iesniegts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, konstatē, ka daļa pierādījumu atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības atbilstoši šā likuma 102. un 103.pantam.

(3) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pieļauta ārvalsts procesuālajā kārtībā pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, tiesa par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta vai neiespējama, tiesa rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai minētā lūguma neizpildes iemeslus.

702.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ar pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju līdzdalību

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem klātesot vai piedaloties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 7. vai 8.pantu, tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei vai tieši ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī par līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem nepieciešams tulks.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu, vai to pārstāvju lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

703.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus, šādu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda tā rajona (pilsētas) tiesa, kurai ir pieejami pierādījumu iegūšanai nepieciešamie tehniskie līdzekļi.

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

704.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(1) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pārliecinās, vai nepastāv šā likuma 106.pantā norādītie šķēršļi, kā arī izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas šā likuma 107.pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvenciju, tiesa izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu.

705.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Atbilstoši Hāgas 1970.gada konvencijas 14.panta otrajai daļai tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 14.panta otro daļu.

86.nodaļaStarptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību pierādījumu iegūšanā

706.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu.

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

707.pants. Tieslietu ministrijas kompetence pierādījumu iegūšanā

(1) Ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību pierādījumu iegūšanā, Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu iesniedz un ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saņem un izlemj Tieslietu ministrija.

(2) Tieslietu ministrija var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu ārvalstij nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus.

708.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma saturs

(1) Pierādījumu iegūšanas lūgumā norāda:

1) pierādījumu iegūšanas lūguma iesniedzējas tiesas nosaukumu;

2) pierādījumu iegūšanas lūguma priekšmetu un būtību;

3) ziņas par lietas dalībnieku un tā pārstāvjiem: fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

4) lietas būtību un īsu faktu izklāstu;

5) ziņas par iegūstamajiem pierādījumiem un to saistību ar lietu;

6) ziņas par likumā paredzētajiem gadījumiem, kad liecinieki var atteikties no liecības došanas;

7) citu informāciju, kas nepieciešama pierādījumu iegūšanas lūguma izpildei.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai viņu pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā;

3) iegūt pierādījumus, izmantojot tehniskos līdzekļus;

4) iegūt pierādījumus šajā likumā paredzētajā procesuālajā kārtībā.

709.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus sagatavo un iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu kādā no šādām valodām:

1) lūguma saņēmējas valsts valodā;

2) citā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentajām iestādēm par to savstarpēji vienojoties.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu pieņem sagatavotu vai ar pievienotu tulkojumu valsts valodā, krievu vai angļu valodā.

(3) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes savstarpēji var vienoties par citu valodu, kādā sagatavojams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums un tam pievienotie dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

710.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma forma

(1) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī kā pasta sūtījumu.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī kā pasta sūtījumu.

711.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei, motivējot atteikumu.

(3) Ja pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšanai nepieciešama papildu informācija, Tieslietu ministrija to pieprasa no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu;

2) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams;

3) ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir atteikta, Tieslietu ministrija nekavējoties par to paziņo lūguma iesniedzējas valsts kompetentajai iestādei.

(6) Atteikšanās izpildīt ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu neliedz ārvalsts kompetentajai iestādei pēc trūkumu novēršanas atkārtoti iesniegt tādu pašu lūgumu.

(7) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

712.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

(2) Ja tiesa, kurai ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums iesniegts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, konstatē, ka daļa pierādījumu atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības atbilstoši šā likuma 102. un 103.pantam.

(3) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pieļauta ārvalsts procesuālajā kārtībā pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, tiesa par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta vai neiespējama, tiesa rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai minētā lūguma neizpildes iemeslus.

713.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju klātbūtnē vai ar to līdzdalību

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, pusēm vai to pārstāvjiem, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem klātesot vai piedaloties pierādījumu iegūšanā, tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei vai tieši ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem nepieciešams tulks.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu, vai to pārstāvju lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

714.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus, šādu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda tā rajona (pilsētas) tiesa, kurai ir pieejami pierādījumu iegūšanai nepieciešamie tehniskie līdzekļi.

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

715.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(1) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pārliecinās, vai nepastāv šā likuma 106.pantā norādītie šķēršļi, kā arī izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas šā likuma 107.pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, liecinieki var atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu, ja šādas tiesības ir norādītas ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumā vai arī to citādi ir apstiprinājusi ārvalsts kompetentā iestāde.

716.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Izdevumus, kas radušies, izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Tiesa, kura izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo Tieslietu ministrijai par šādām minētā lūguma izpildes izmaksām:

1) izdevumu summām, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izdevumiem, kas radušies, likumā paredzētajos gadījumos izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu ārvalsts procesuālajā kārtībā;

3) izmaksām, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(3) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt šā panta otrajā daļā paredzētās izmaksas.

Civilprocesa likuma 1. pielikums

Mantas saraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem

Piedziņas vēršanai pēc izpildu dokumentiem nav pakļauta šāda veida manta un priekšmeti, kas pieder parādniekam vai ir viņa daļa kopīpašumā:

1. Mājas iekārtas un mājturības priekšmeti, apģērbs, kas nepieciešams parādniekam, viņa ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras atrodas viņa apgādībā:

1) ikdienā valkājamais nepieciešamais apģērbs, apavi un veļa;

2) gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi;

3) virtuves un galda piederumi, kuri nepieciešami ikdienas lietošanai;

4) mēbeles — pa vienai gultai un krēslam katrai personai, kā arī viens galds un viens skapis uz ģimeni;

5) visi bērnu piederumi.

2. Mājās esošie pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds nepieciešams parādnieka un viņa ģimenes locekļu uzturēšanai triju mēnešu laikā.

3. Nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

4. Uz ģimeni viena govs vai kaza un viena cūka, kā arī lopbarība tādā daudzumā, kāds nepieciešams līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai līdz lopu dzīšanai ganībās.

5. Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai apkurināšanas sezonas laikā.

6. Grāmatas, instrumenti un rīki, kas nepieciešami parādniekam viņa personīgajā ikdienas darbā, sagādājot iztikai vajadzīgos līdzekļus.

7. Lauksaimniecības inventārs, tas ir, zemkopības rīki, tehnika, lopi un sēkla, kas nepieciešami zemnieku saimniecībā, līdz ar barības daudzumu, kāds nepieciešams attiecīgās saimniecības lopu uzturēšanai līdz jaunai ražai. Kādi zemkopības rīki, cik lopu un kādi barības daudzumi uzskatāmi par nepieciešamiem, nosaka zemkopības ministra instrukcija.

8. Kustamā manta, kas pēc Civillikuma atzīstama par nekustamā īpašuma piederumu, — atsevišķi no šā nekustamā īpašuma.

9. Dievnami un rituāla priekšmeti.

Civilprocesa likuma 2. pielikums

Nozaudēto tiesvedības vai izpildu lietvedības materiāluatjaunošanas noteikumi

1. Nozaudētos tiesvedības vai izpildu lietvedības materiālus civillietā tiesa var atjaunot pēc lietas dalībnieka pieteikuma, pēc tiesu izpildītāja vai prokurora iesnieguma, kā arī pēc savas iniciatīvas.

2. Nozaudētos tiesvedības materiālus atjauno pilnīgi vai tajā daļā, kuru atjaunot nepieciešams pēc tiesas ieskata. Ja lietā bijis tiesas spriedums vai lēmums par tiesvedības izbeigšanu, tas obligāti atjaunojams.

3. Pieteikumu par nozaudēto tiesvedības materiālu vai izpildu raksta atjaunošanu iesniedz tiesai, kas izskatījusi lietu, bet pieteikumu par nozaudēto izpildu lietvedības materiālu (izņemot izpildu rakstu) atjaunošanu — rajona (pilsētas) tiesai pēc izpildīšanas vietas.

4. Pieteikumā norāda precīzas ziņas par lietu. Pieteikumam pievieno dokumentus, kuri saglabājušies pie iesniedzēja un kuri attiecas uz lietu, pat tad, ja tie nav noteiktā kārtībā apliecināti.

5. Tiesa, izskatot lietu, izmanto saglabājušās tiesvedības materiālu daļas, pieprasa no lietas dalībniekiem vai citām personām dokumentus, kas pirms tiesvedības materiālu nozaudēšanas tiem izsniegti, kā arī citus materiālus, kuri attiecas uz lietu. Lietas dalībnieki ir tiesīgi iesniegt apspriešanai viņu sastādīto atjaunojamā sprieduma vai lēmuma projektu.

6. Tiesa kā lieciniekus var nopratināt personas, kas bijušas klāt pie procesuālo darbību izpildīšanas, bet, ja nepieciešams, — personas, kas bijušas tiesas sastāvā, izskatot lietu, kuras tiesvedības materiāli nozaudēti, kā arī personas, kas izpildījušas tiesas spriedumu.

7. Ja savākto materiālu nepietiek, lai precīzi atjaunotu nozaudētos tiesvedības materiālus, tiesa ar lēmumu izbeidz pieteikuma izskatīšanu par tiesvedības materiālu atjaunošanu. Šajā gadījumā iesniedzējs ir tiesīgs atkārtoti iesniegt prasību vai pieteikumu vispārīgā kārtībā. Izdevumus, kas saistīti ar tādas lietas izskatīšanu, sedz valsts.

8. Izdevumus, kas radušies tiesai, izskatot lietu par nozaudēto materiālu atjaunošanu, sedz valsts. Ja iesniegts apzināti nepatiess pieteikums, tiesas izdevumi tiek piedzīti no iesniedzēja.

Civilprocesa likuma3. pielikums

Valsts nodevu apmēri

Prasījuma summa (euro)	Valsts nodeva (euro)
līdz 1000	80
1001—1500	150
1501—2000	200
2001—2500	250
2501—5000	300
5001—7500	400
7501—10 000	500
10 001—15 000	550
15 001—20 000	750
20 001—25 000	900
25 001—30 000	1050
30 001—40 000	1200
40 001—50 000	1500
50 001—70 000	1800
70 001—90 000	2400
90 001—120 000	3000
120 001—150 000	3900
150 001—200 000	4800
200 001—250 000	6050
250 001—300 000	7300
300 001—400 000	8550
400 001—500 000	11 050
500 001—600 000	13 550
600 001—700 000	16 050
700 001—750 000	18 550
vairāk par 750 000	25 000
Parāda summa vai atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtība (euro)	Valsts nodeva (euro)
---	---
1—300	5
301—700	15
701—1200	25
1201—1800	35
1801—2500	45
2501—3300	65
3301—4200	80
4201—5200	100
5201—6300	120
6301—7500	140
7501—8800	165
8801—10 200	195
10 201—11 700	220
11 701—13 300	255
13 301—15 000	300
15 001—16 800	325
16 801—18 700	350
18 701—20 700	375
20 701—22 800	420
22 801—25 000	465
vairāk par 25 000	500
Parāda summa (euro)	Valsts nodeva (euro)
---	---
1—700	5
701—1800	15
1801—3300	25
3301—5200	45
5201—7500	65
7501—10 200	90
10 201—13 300	115
13 301—16 800	150
16 801—20 700	185
20 701—25 000	225
vairāk par 25 000	300

Pārejas noteikumi

1. Izskatīšanas kārtību lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, līdz dienai, kad spēkā stājas administratīvā procesa likums, regulē Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi un Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrās, divdesmit trešās, divdesmit trešās—A, divdesmit ceturtās, divdesmit ceturtās—A un divdesmit piektās nodaļas noteikumi.

2. Šā likuma 548.panta otrā daļa, 550. un 632.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā "Par tiesu varu".

3. Līdz dienai, kad stājas spēkā pārejas noteikumu 2.punktā minētie grozījumi likumā "Par tiesu varu":

1) tiesas spriedumu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments;

2) vecākā tiesu izpildītāja lēmumu, ar kuru pieteikums par tiesu izpildītāja noraidīšanu atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentā. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības;

3) sūdzības par tiesu izpildītāju darbībām vai viņu atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad sūdzību izskatījis Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments. Sūdzību var iesniegt tiesā 10 dienu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs saņēmis atbildi no Tiesu izpildītāju departamenta, vai no dienas, kad izbeidzies mēnesi ilgs termiņš pēc sūdzības iesniegšanas un iesniedzējs uz to nav saņēmis atbildi.

4. Ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā (dzīvokļa īpašums likumā paredzētajos gadījumos — Kadastra reģistrā), nodrošinot ar to prasību vai vēršot uz to piedziņu, nekustamais īpašums aprakstāms un nododams pārvaldīšanā atbilstoši šā likuma 603.panta otrās — ceturtās daļas un 605.panta noteikumiem. Pirms nekustamā īpašuma aprakstīšanas tiesu izpildītājs pārliecinās par tā piederību vai tā valdītāju, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai attiecīgās pašvaldības. Par nekustamā īpašuma aprakstīšanu prasības nodrošināšanai vai parāda piedziņai tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi Valsts zemes dienestam vai pašvaldībai.

5. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktie procesuālie termiņi attiecībā uz sprieduma izpildes darbībām nav notecējuši un šis likums nosaka ilgāku termiņu, piemērojams ilgākais termiņš, ieskaitot notecējušo laiku.

6. Ja manta nodota komisijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 390.pantu, tās realizācija izdarāma saskaņā ar komisijas līguma noteikumiem.

7. Ja uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai slēgtās emisijas akcijas atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksa 389.panta trešās daļas noteikumiem nodotas attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijai līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izpildinstitūcija pārdošanu veic noteiktajā mēneša termiņā no nodošanas dienas.

8. Ja parādniekam piederošās aprakstītās mantas izsole izsludināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tā rīkojama pēc izziņotajiem noteikumiem.

9. Ja tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins par sprieduma izpildīšanas izdevumiem iesniegts tiesā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiesa pieņem lēmumu par tiesu izpildītāja iepriekš sastādīto aprēķinu.

10. Ja tiesu izpildītājs ir pieņēmis lēmumu par izpildu lietvedības apturēšanu, tad gadījumā, kad izpildu lietvedības apturēšanu neparedz Civilprocesa likums, pēc šā likuma spēkā stāšanās izpildu lietvedība nekavējoties atjaunojama. Tiesu izpildītājs par to pieņem attiecīgu lēmumu un nosūta to ieinteresētajām personām.

11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodekss, izņemot tā divdesmit otro, divdesmit trešo, divdesmit trešo—A, divdesmit ceturto, divdesmit ceturto—A un divdesmit piekto nodaļu.

12. Grozījumi Civilprocesa likumā par 34.panta otrās daļas 1. un 2.punkta un trešās daļas pirmā teikuma, 39.panta 8.punkta, 43.panta 9.punkta, par 40., 41., 42., 43., 44.nodaļas un 566.panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

13. Lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesas izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim (pārejas noteikumu 12.punktā minētās normas, kas zaudē spēku 2011.gada 31.decembrī).

14. Pieteikumus par aizgādnības nodibināšanu mantojumam notāru lietvedībā esošajās mantojuma lietās tiesa izskata, piemērojot šā likuma 323.pantu un Civillikuma 660.pantu.

15. Pieteikumu par mutiska testamenta konstatēšanu, kas nepieciešams iesniegšanai notāram mantojuma lietā, tiesa izskata šā likuma 309.pantā noteiktajā kārtībā, pieaicinot kā ieinteresētās personas mantiniekus.

16. Līdz valsts nodevas noteikšanai par mantas pāreju mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata valsts nodeva maksājama 50 procentu apmērā no Civilprocesa likuma 34.pantā noteiktās likmes lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Minētajās lietās noteiktā valsts nodeva attiecībā uz nekustamo īpašumu iekasējama pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, bet attiecībā uz kustamām lietām tā maksājama pirms mantojuma apliecības izsniegšanas, un notārs par to izdara apliecinājumu mantojuma apliecībā. Kustamo lietu reģistru turētāji, kā arī personas, pie kurām atrodas mantojamā manta (kredītiestādes u.c.), nav tiesīgas mantoto mantu pārreģistrēt vai izsniegt mantiniekiem, ja mantojuma apliecībā manta nav norādīta un nav samaksāta valsts nodeva.

17. Šā likuma 346.panta pirmās daļas 2.punkts par to, ka tiesneša lēmuma par maksātnespējas lietas ierosināšanu noraksts nosūtāms Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, un 378.panta 2.1 daļa stājas spēkā ar īpašu likumu.

18. Visus pieteikumus par ārvalsts tiesu nolēmumu (izņemot ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumus) atzīšanu un izpildīšanu, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesai un nav izskatīti līdz 2004.gada 1.maijam, izskata pirmās instances tiesa kārtībā, kāda bija spēkā pirms 2004.gada 1.maija. Pēc pieteicēja lūguma tiesnesis var izlemt šādu pieteikumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, un 10 dienu termiņš pieteikuma izlemšanai skaitāms no pieteicēja lūguma iesniegšanas dienas.

19. Ja rajona (pilsētas) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma (izņemot ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu) atzīšanu un izpildīšanu vai lēmumu par pieteikuma noraidīšanu un 2004.gada 1.maijā nav izbeidzies blakus sūdzības iesniegšanas termiņš, piemērojami šā likuma 641.panta otrajā daļā noteiktie blakus sūdzības iesniegšanas termiņi, tajos ieskaitot pagājušo laiku.

20. Šā likuma 486.panta jaunā redakcija, kas nosaka šķīrējtiesas izveidošanas kārtību, un 486.1 pants stājas spēkā 2005.gada 1.aprīlī.

21. Šķīrējtiesa, kura izveidota un par kuras izveidošanu paziņots Tieslietu ministrijai līdz 2005.gada 31.martam, ne vēlāk kā līdz 2005.gada 15.augustam iesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesas reģistrācijai, ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

22. Tieslietu ministrija līdz 2005.gada 20.oktobrim publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tās šķīrējtiesas, kuras līdz 2005.gada 30.septembrim nav reģistrējušās šķīrējtiesu reģistrā.

23. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā un šī šķīrējtiesa nav reģistrējusies likumā noteiktajā kārtībā līdz 2005.gada 30.septembrim vai izbeigusi savu darbību, puses vienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja vienošanās netiek panākta, strīds izskatāms tiesā.

24. Jaunizveidotās šķīrējtiesas nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no Tieslietu ministrijas sarakstā esošo šķīrējtiesu nosaukumiem. Pirmtiesības uz šķīrējtiesas nosaukumu šķīrējtiesu reģistrā ir šķīrējtiesai, kura pirmā ar šādu nosaukumu ierakstīta Tieslietu ministrijas sarakstā.

25. Ja līdz 2005.gada 10.martam ir uzsākts šķīrējtiesas process šā likuma 487.panta 6. un 7.punktā minētajos strīdos (par personas izlikšanu no dzīvojamām telpām un individuālo darba tiesību strīdu), to izšķiršana pabeidzama attiecīgajā šķīrējtiesā.

26. Līdz 2006.gada 30.jūnijam pieteikumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju iesniedz attiecīgajai apgabaltiesai. Līdz 2006.gada 30.jūnijam ierosinātās lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju izskata attiecīgā apgabaltiesa.

27. Šā likuma 447.panta jaunā redakcija, kas nosaka blakus sūdzību par tiesneša lēmumiem un par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem izskatīšanu rakstveida procesā, stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā un attiecas uz blakus sūdzību izskatīšanu par tiem lēmumiem, kuri pieņemti no 2006.gada 1.jūlija.

28. Grozījumi šā likuma 238.panta trešajā daļā, 239.panta otrajā daļā, 246.panta ceturtajā daļā, 250.5 panta pirmajā daļā, 266.panta pirmajā daļā, 267.panta trešajā daļā, 268.panta otrajā daļā, 270.panta pirmajā un trešajā daļā, 275.panta otrajā daļā, 276.panta otrajā daļā, 277.panta otrajā daļā, 280.panta otrajā daļā, 286.panta ceturtajā daļā, 323.pantā (par vārda "pagasttiesa" izslēgšanu) un 329.panta trešajā daļā (par vārda "pagasttiesa" aizstāšanu ar vārdu "bāriņtiesa") stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

29. Lietas, kurās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kā arī komercreģistrā reģistrēta komersanta maksātnespēja pasludināta līdz 2007.gada 31.decembrim, izskata tiesa, kas pasludinājusi maksātnespēju.

30. Šā likuma 434.panta jaunā redakcija (par kārtību, kādā stājas likumīgā spēkā un ir izpildāms apelācijas instances tiesas spriedums), 439.1 pants, 464.panta jaunā redakcija (par Augstākās tiesas rīcības sēdi), kā arī 464.1 un 477.1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Apelācijas instances tiesas spriedumi, kurus tiesa pasludinājusi līdz 2008.gada 30.jūnijam, stājas likumīgā spēkā to pasludināšanas brīdī, un šo apelācijas instances tiesas spriedumu izpilde uzsākama, turpināma un pabeidzama šā likuma E daļā noteiktajā kārtībā.

31. Likumā noteiktās tiesas darbības sakarā ar tiesas nolēmumu nosūtīšanu likumā pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, nav attiecināmas uz tiem tiesas nolēmumiem, kuri pieņemti maksātnespējas lietās, kurās maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim un kurās turpmākie jautājumi tiesā lemti atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.

32. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim un kuros jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, ieceltais administrators līdz lietas izskatīšanai vai līdz tiesneša lēmumā noteiktajam termiņam iesniedz tiesai:

1) to personu sarakstu, kuras saskaņā ar likumu ir parādnieka pārstāvji;

2) trešajām personām piederošās un parādnieka valdījumā vai turējumā esošās mantas sarakstu;

3) nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstus, kas sagatavoti, pamatojoties uz parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

4) pārskatu par banku kontos un kasē esošajiem parādnieka naudas līdzekļiem, parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu vērtību;

5) atzinumu par to, vai pret parādnieku uzsākama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

33. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim, bet spriedums par maksātnespējas pasludināšanu tiek pieņemts pēc šā datuma, tiesa spriedumā nosaka parādnieka pārstāvjus, pamatojoties uz administratora iesniegto parādnieka pārstāvju sarakstu, un nosaka viņu pienākumus atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.

34. Tos maksātnespējas procesus, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim, tiesa, apstiprinot izlīgumu, neizbeidz. Tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu izlīguma noslēgšanas gadījumos, ja konstatē, ka parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu.

35. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim, tiesa uz attiecīga pieteikuma pamata lemj par izlīguma atcelšanu, ja:

1) noslēdzot izlīgumu, pārkāptas normatīvo aktu prasības;

2) izlīguma noslēgšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē;

3) parādnieks nepilda izlīgumā paredzētās saistības.

36. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim un kuros jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, sūdzības var iesniegt:

1) administrators - par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu un kreditoru komitejas lēmumu, kā arī par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu par administratora rīcību;

2) ieinteresētais kreditors vai kreditoru grupa - par kreditoru sapulces lēmumu, ar kuru atzīts vai noraidīts kāda kreditora prasījums, triju nedēļu laikā no kreditoru sapulces dienas vai dienas, kad kreditoram, kurš nav piedalījies kreditoru sapulcē, paziņots tās lēmums;

3) kreditors vai kreditoru grupa - par kreditoru sapulces (kreditoru komitejas) lēmumu par administrācijas izmaksām un parādu segšanas kārtību triju nedēļu laikā pēc tā pieņemšanas.

37. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim un kuros turpmākie jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, parādnieks var iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja viņš nokārtojis visas parādsaistības noteiktajos termiņos un aktīvu vērtība pārsniedz atlikušo parādsaistību summu.

38. Rīkojumi, kuri līdz 2009.gada 28.februārim saskaņā ar šā likuma 597.pantu izdoti ieturējumu izdarīšanai, izpildāmi atbilstoši attiecīgajā tiesu izpildītāja rīkojumā norādītajam.

39. Līdz šā likuma 39.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 1999.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.154 “Kārtība, kādā civillietās aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas un ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

40. Tiesa, kas līdz 2009.gada 28.februārim uzsākusi skatīt civillietu, kuras materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, pabeidz uzsākto civillietas izskatīšanu.

41. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 345.panta trešo daļu (par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņa pagarināšanu līdz 30 dienām) stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu vienlaikus nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai, kā arī nenodrošinātajiem kreditoriem — saskaņošanai.

42. Šā likuma 363.9 panta septītā daļa nav piemērojama izlīgumiem, kuri apstiprināti tiesā līdz 2009.gada 30.jūnijam.

43. Ja nekustamā īpašuma izsole izsludināta līdz 2010.gada 31.janvārim, tā rīkojama pēc izziņotajiem noteikumiem. Ja izziņotā otrā izsole nav notikusi un neviens nevēlas paturēt nekustamo īpašumu sev (615.pants), pēc piedzinēja lūguma pēc viena mēneša no sludinājuma publicēšanas dienas tiesu izpildītājs rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

44. Laika periodā no 2010.gada 1.februāra līdz 2012.gada 31.decembrim hipotekārajam kreditoram, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, ja vien tas nav arī piedzinējs, papildus šā likuma 600.panta trešajā daļā noteiktajam vienlaikus tiek pieprasīts informēt tiesu izpildītāju, vai tas piekrīt nekustamā īpašuma pārdošanai, izņemot gadījumus, kad piedziņa tiek izdarīta par labu šādiem prasījumiem:

1) par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;

2) par darba samaksas piedziņu;

3) par personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

4) par nodokļu un nenodokļu maksājumiem budžetā;

5) par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri nodarīti fizisko personu mantai ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu;

6) par parāda piedziņu maksātnespējas subjekta labā.

45. Ja hipotekārais kreditors, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, iebilst pret nekustamā īpašuma pārdošanu (pārejas noteikumu 44.punkts), tiesu izpildītājs uz vienu gadu, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim atliek piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.

46. Tiesiskās aizsardzības procesam, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam, juridiskās personas maksātnespējas procesam, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesam, kas uzsākts līdz 2010.gada 31.oktobrim, piemēro šā likuma 46., 46.1 un 46.2 nodaļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un pārejas noteikumu 42.punktu.

47. Lietas par laulības šķiršanu pēc abu laulāto kopīga iesnieguma un lietas par saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā, kuras līdz 2011.gada 31.janvārim pieņemtas izskatīšanai tiesās, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2011.gada 31.janvārim.

48. Kustamās mantas izsole, kas izsludināta līdz 2011.gada 31.janvārim, rīkojama saskaņā ar tiem noteikumiem, kādi bija spēkā izsoles izziņošanas dienā.

49. Šā likuma 34.panta pirmās daļas 7.punkta jaunā redakcija (kas paredz valsts nodevas apmēru par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā — 2 procenti no parāda summas vai atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības, bet ne vairāk par 350 latiem) stājas spēkā 2011.gada 1.februārī.

50. Šā likuma 587.panta sestās daļas jaunā redakcija (kas paredz, ka persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, samaksā pilnu nosolīto summu un pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc izsoles) stājas spēkā 2011.gada 1.februārī.

51. Attiecībā uz kustamas mantas un nekustamā īpašuma izsolēm, kuras izsludinātas līdz 2010.gada 31.decembrim, tiek piemērotas tās Civilprocesa likuma normas, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.

52. Šā likuma 133.panta pirmās daļas 3.punkts, 30.3 nodaļa, kā arī grozījumi šā likuma 37.panta pirmajā daļā, 406.4 panta otrajā un ceturtajā daļā, 406.6 panta otrajā un trešajā daļā, 406.8 panta otrajā un trešajā daļā, 450.panta pirmajā un trešajā daļā un 486.panta piektajā daļā stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī.

53. Šā likuma 30.3 nodaļas noteikumi nav piemērojami tādu prasības pieteikumu izskatīšanai, kas saņemti tiesā līdz 2011.gada 30.septembrim.

54. Līdz 2011.gada 30.septembrim samaksāto valsts nodevu lietās par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā atmaksā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2011.gada 30.septembrim.

55. Grozījums šā likuma 486.panta piektajā daļā par šķīrējtiesu nosaukumu atšķiramību neattiecas uz šķīrējtiesas nosaukumu, kas šķīrējtiesu reģistrā ierakstīts līdz 2011.gada 30.septembrim.

56. Šā likuma 24.panta otrais teikums [par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas kompetenci pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā izskatīšanā] un 566.panta trešā daļa, kā arī grozījums, kas paredz izslēgt 34.panta otrās daļas ievaddaļu, un grozījumi 403.pantā un 406.2 panta otrajā daļā [par pieteikumu iesniegšanu rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā] stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

57. Administrators, kuru tiesa ar lēmumu ir atcēlusi no viņa pienākumu pildīšanas laika posmā no 2010.gada 1.novembra līdz 2012.gada 1.jūlijam uz Maksātnespējas likuma 22.panta otrās daļas 7.punkta pamata, šo tiesas lēmumu var pārsūdzēt šā likuma 341.8 panta septītajā daļā, 363.14 panta divpadsmitajā daļā vai 363.28 panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā līdz 2012.gada 11.jūlijam. Apgabaltiesas lēmums nav pamats administratora atjaunošanai maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā, no kura viņš tika atcelts.

58. (Izslēgts ar 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.)

59. Ja tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību, pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 21.panta 1.punktu, un mēneša laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas nav iesniegts pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu, tiesnesis pieņem lēmumu par pagaidu aizgādnības izbeigšanu. Lēmums par pagaidu aizgādnības izbeigšanu nosūtāms bāriņtiesai izpildīšanai, prokuroram, aizgādnim un personai, kuras rīcībspēja ierobežota.

60. Ja tiesa apturējusi tiesvedību, pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 21.panta 2. un 3.punktu, tā atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai aizgādņa pieteikuma. Ja persona, kas ir pieteicējs apturētajā lietā, zaudējusi prasības tiesības lietās par aizgādnības nodibināšanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu saskaņā ar grozījumiem Civillikumā un Civilprocesa likumā, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī, tiesa to paziņo prokuratūrai un pieteicēja vietā iestājas prokurors. Atjaunojot tiesvedību, tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu. Šādas lietas tiesā izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kāda ir spēkā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

61. Persona, kuru tiesa līdz 2011.gada 31.decembrim atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ un nodibinājusi aizgādnību tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ, turpmāk uzskatāma par personu ar rīcībspējas ierobežojumu bez personisko nemantisko tiesību ierobežojuma. Līdz brīdim, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi citos normatīvajos aktos, tiesiskais regulējums attiecībā uz rīcībnespējīgo personu un to personu, kurai nodibināta aizgādnība tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ, tulkojams un piemērojams saskaņā ar šajā likumā un Civillikumā noteikto.

62. Šo pārejas noteikumu 61.punktā minētās personas rīcībnespēja pārskatāma pēc tādiem pašiem noteikumiem kā personai ar rīcībspējas ierobežojumu. Aizgādnim ir pienākums par šo pārejas noteikumu 61.punktā minēto personu iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu četru gadu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, ja pieteikums par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu nav iesniegts tiesā vai attiecībā uz to nav stājies spēkā spriedums. Ja pēc minētā termiņa tiesā nav iesniegts pieteikums par personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu vai attiecībā uz to nav stājies spēkā spriedums, bāriņtiesa gada laikā no iepriekš minētā aizgādnim uzliktā pienākuma termiņa notecējuma informē prokuratūru par tādām rīcībnespējīgām personām, kurām nepieciešams pārskatīt rīcībspējas ierobežojumu. Tiesa informē Iedzīvotāju reģistru, ka ir saņēmusi pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu rīcībnespējīgai personai, kurš iesniegts pēc četriem gadiem no dienas, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi. Iedzīvotāju reģistrs informē prokuratūru, kurai personai pēc četriem gadiem no dienas, kad stājās spēkā šie grozījumi, nav stājies spēkā spriedums par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu un kurai šo pārejas noteikumu 61.punktā minētajai personai tiesā ir ierosināta rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana. Prokuratūra iesniedz pieteikumu tiesā par minētās personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu septiņu gadu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

63. Līdz šā likuma 483.panta grozījumu spēkā stāšanās dienai attiecīgajai amatpersonai iesniegtā sūdzība izskatāma saskaņā ar tiem noteikumiem, kādi bija spēkā sūdzības iesniegšanas dienā.

64. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 4.2 punktā, 251.panta 3.1 punktā un 34.1 nodaļā "Nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšana" izdarītie grozījumi saistībā ar nākotnes pilnvarojumu stājas spēkā vienlaikus ar Civillikuma ceturtās daļas 18.nodaļas pirmās apakšnodaļas III1 sadaļu "Nākotnes pilnvarojums".

65. Šķīrējtiesu reģistrā reģistrētas pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs līdz 2013.gada 1.aprīlim iesniedz Uzņēmumu reģistram apliecinājumu, ka šķīrējtiesnesis atbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, pievienojot dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju.

66. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgajā šķīrējtiesā un šīs šķīrējtiesas dibinātājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2013.gada 1.aprīlim nav iesniedzis apliecinājumu par pastāvīgajā šķīrējtiesā esošā šķīrējtiesneša atbilstību šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, puses vienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citai šķīrējtiesai. Ja vienošanās netiek panākta, strīds izskatāms tiesā.

67. Šķīrējtiesnesis, kurš neatbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim uzsākto šķīrējtiesas procesu pabeidz attiecīgajā šķīrējtiesā.

68. Šā likuma 30.4 nodaļas noteikumi nav piemērojami to prasības pieteikumu izskatīšanai, kuri saņemti tiesā līdz 2013.gada 30.jūnijam.

69. Grozījums šā likuma 400.pantā par tā papildināšanu ar 1.1 daļu, kas paredz, ka panta pirmā daļa nav piemērojama Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisītiem notariālajiem aktiem, attiecas uz tiem notariālajiem aktiem, kuri taisīti pēc 2013.gada 31.oktobra.

70. Lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, pamatojoties uz saistībām, saskaņā ar kurām līdz 2013.gada 31.oktobrim bija pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana, izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2013.gada 31.oktobrim.

71. Šā likuma 539.panta otrās daļas 5.punkts un 540.panta 15.punkts attiecas uz tiem notariālajiem aktiem, kuri taisīti pēc 2013.gada 31.oktobra.

72. Grozījumi šā likuma 551.panta pirmajā daļā un 594.panta pirmajā un otrajā daļā, kuri paredz, ka parādniekam saglabājama darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Izpildu lietās, kuras zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā ievestas un nav pabeigtas līdz šā likuma 594.panta pirmās un otrās daļas grozījumu spēkā stāšanās brīdim un kurās tiek piemērots piespiedu izpildes līdzeklis — piedziņas vēršana uz parādniekam izmaksājamo darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem —, šā likuma 594.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru laika posmā no šā likuma 594.panta pirmajā un otrajā daļā minēto grozījumu spēkā stāšanās un līdz brīdim, kad zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumā norādītā piedzenamā parāda summa ir dzēsta vai piemērotais piespiedu izpildes līdzeklis atcelts, aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona brīdī, kad izdara ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem.

73. (Izslēgts ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

74. Grozījumi šā likuma 250.27 pantā par tiesas spriedumu, kas taisīti lietās par maza apmēra prasībām, pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā stājas spēkā 2014.gada 1.aprīlī.

75. Grozījumi šā likuma 250.27 pantā par tiesas spriedumu, kas taisīti lietās par maza apmēra prasībām, pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā attiecas uz spriedumiem, kas pasludināti vai — ja spriedumi taisīti rakstveida procesā — sastādīti pēc 2014.gada 1.aprīļa.

76. Šā likuma 406.3 panta otrās daļas 10.punkta noteikumi par apliecinājuma ietveršanu pieteikumā nav piemērojami to pieteikumu izskatīšanai, kuri iesniegti tiesai līdz 2014.gada 1.jūlijam.

77. Šķīrējtiesu reģistrā reģistrētas pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs līdz 2014.gada 15.jūlijam iesniedz Uzņēmumu reģistram reglamenta grozījumus atbilstoši grozījumiem šā likuma 486.1 pantā.

78. Ja šķīrējtiesu reģistrā reģistrētas pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs šo pārejas noteikumu 77.punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis Uzņēmumu reģistram minētos dokumentus, Uzņēmumu reģistrs līdz 2014.gada 15.septembrim saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumiem Nr.204 "Noteikumi par šķīrējtiesu reģistru" lemj par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra.

79. Ja puses vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, kura saskaņā ar šo pārejas noteikumu 78.punktu ir izslēgta no pastāvīgo šķīrējtiesu reģistra, puses vienojas par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja vienošanās netiek panākta, strīds izskatāms rajona (pilsētas) tiesā.

80. Pastāvīgā šķīrējtiesa, kura saskaņā ar šo pārejas noteikumu 78.punktu ir izslēgta no pastāvīgo šķīrējtiesu reģistra, var pabeigt uzsākto lietu izskatīšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

81. No šķīrējtiesu reģistra izslēgtās pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs līdz 2014.gada 1.oktobrim nodod procesuālos dokumentus glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam, sedzot izdevumus par procesuālo dokumentu glabāšanu.

82. Pieteikumu par pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi vai par atteikumu izdot izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, kurš saņemts līdz 2014.gada 31.decembrim, tiesa izskata tādā kārtībā, kāda bija spēkā pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma taisīšanas brīdī.

83. Grozījumi šā likuma D daļā par pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma izpildes kārtību un par 61., 62., 63., 64. un 65.nodaļas izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

84. Šā likuma 611.panta trešo daļu par pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda elektronisku iesniegšanu, šā likuma 613.panta trešo daļu par ieskatīšanos Izpildu lietu reģistrā un šā likuma 615.panta piekto daļu par pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanas elektronisku iesniegšanu sāk piemērot līdz ar attiecīgā tehniskā nodrošinājuma pieejamību, bet ne vēlāk kā ar 2015.gada 1.janvāri.

85. Lietas par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (personas, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītāja) vārda, kuras līdz 2014.gada 31.oktobrim pieņemtas izskatīšanai apgabaltiesā, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2014.gada 31.oktobrim.

86. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta izskata blakus sūdzības par lēmumiem, kurus pieņēmusi apgabaltiesa, izskatot lietas par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (personas, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītāja) vārda, ja tās pieņemtas izskatīšanai apgabaltiesā līdz 2014.gada 31.oktobrim. Augstākās tiesas Civillietu palātas lēmumu, kurš, izskatot blakus sūdzību, pieņemts pēc 2014.gada 1.novembra un ar kuru atcelts apgabaltiesas lēmums un jautājums nodots jaunai izskatīšanai, nodod jaunai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

87. Lietas, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā un kurās sprieduma pasludināšanai noteikts datums pēc 2014.gada 31.decembra, kā arī blakus sūdzības par apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas lēmumiem, kuri pasludināti pēc 2014.gada 31.decembra, apelācijas kārtībā izskata tā pati apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa, bet jaunā tiesas sastāvā.

88. Lietas, par kurām ierosināta apelācijas tiesvedība Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, un blakus sūdzības par apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas pasludinātiem lēmumiem, bet kuras līdz 2016.gada 31.decembrim nav izskatītas, tajā skaitā lietas, kurās pieņemts lēmums par tiesvedības apturēšanu, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai, bet jaunā tiesas sastāvā.

89. Lietas, kuras ierosinātas izskatīšanai apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā līdz 2014.gada 31.decembrim, bet kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta līdz 2015.gada 30.jūnijam, nodod izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai kā pirmās instances tiesai.

90. Lietas, kuras apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa ir uzsākusi izskatīt pēc būtības, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas. Lietas, kuras apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa ir sākusi izskatīt pēc būtības, bet kuras līdz 2015.gada 31.decembrim nav izskatītas sakarā ar to, ka tajās pieņemts lēmums par tiesvedības apturēšanu, nodod izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai kā pirmās instances tiesai.

91. Kasācijas instances tiesa pēc 2015.gada 1.janvāra, atceļot Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas kā apelācijas instances nolēmumu, lietu nodod jaunai izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai vai pilsētas (rajona) tiesai kā pirmās instances tiesai (474.panta 2.punkts). Apelācijas instances tiesa, atceļot apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas spriedumu (427.pants), lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas, kā arī lēmumu par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu (132.pants) un lēmumu par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības (133.pants), lietu nodod jaunai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai kā pirmās instances tiesai. Lietu šādā gadījumā nodod tiesai saskaņā ar civiltiesisko strīdu piekritības noteikumiem.

92. Ja pēc 2015.gada 1.janvāra lietā, kas izskatīta apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, ir izlemjami ar nolēmuma izpildi saistīti jautājumi, tos izlemj apgabaltiesa, kura pieņēmusi nolēmumu.

93. Ja pēc 2016.gada 1.janvāra lietā, kas izskatīta Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā apelācijas kārtībā, ir izlemjami ar nolēmuma izpildi saistīti jautājumi, tos nosūta izlemšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.

94. Tiesa, kas līdz 2015.gada 1.janvārim sākusi skatīt civillietu, kuras materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, pabeidz tās izskatīšanu.

95. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā izskatītās lietas par zemesgrāmatas nodaļas tiesneša lēmumiem un viņa rīcību, kurās pēc 2015.gada 1.janvāra kasācijas instance ir atcēlusi Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas nolēmumu, nodod jaunai izskatīšanai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļa. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta sūdzības par zemesgrāmatas nodaļas tiesneša lēmumiem un viņa rīcību, kuras līdz 2016.gada 31.decembrim nav izskatītas, tajā skaitā sūdzības, kurās pieņemts lēmums par tiesvedības apturēšanu, nodod izskatīšanai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļa.

96. Blakus sūdzības, kas iesniegtas par apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas pieņemtajiem lēmumiem, kuru pārsūdzībai noteiktais termiņš beidzas līdz 2014.gada 31.decembrim, apelācijas kārtībā izskatāmas kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2014.gada 31.decembrim.

97. Grozījumi šā likuma 540., 541.1, 555., 559., 644., 644.2 un 644.3 pantā attiecībā uz Padomes regulu Nr. 44/2001 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1215/2012 stājas spēkā 2015.gada 10.janvārī.

98. Grozījumi šā likuma 541.1, 543.1, 545.1 un 644.3 pantā attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 606/2013 stājas spēkā 2015.gada 11.janvārī.

99. Tiesvedībām, kuras uzsāktas, publiskiem aktiem, kuri oficiāli sastādīti un reģistrēti, un tiesas izlīgumiem, kuri apstiprināti vai noslēgti laikā no 2004.gada 1.maija līdz 2015.gada 9.janvārim, piemēro šā likuma 541.1 panta trešo daļu un 644.panta otro daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2015.gada 9.janvārim.

100. Šā likuma 77.1 un 77.2 nodaļā noteiktajā kārtībā izskatāmos pieteikumus, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesā līdz 2015.gada 28.februārim, bet lietu izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, nodod izskatīšanai Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai. Šā likuma 77.1 un 77.2 nodaļā noteiktajā kārtībā izskatāmos pieteikumus, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesai līdz 2015.gada 28.februārim un lietu izskatīšana pēc būtības ir uzsākta, pabeidz izskatīt tiesa, kurā pieteikums iesniegts.

101. Ja pēc 2015.gada 1.marta lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī, ja bērna dzīvesvieta ir Latvijā, un prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, ir izlemjami ar nolēmuma izpildi saistīti jautājumi, tos izskata Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa.

102. Tiesa pieņem lēmumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja saņemts Maksātnespējas kontroles dienesta pieteikums par administratora atcelšanu un juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 27.punktā noteiktajā gadījumā.

103. Tiesa, kas pieņem šā likuma pārejas noteikumu 102.punktā minēto lēmumu, pēc Maksātnespējas kontroles dienesta lūguma uzdod no maksātnespējas procesa atceltajam administratoram veikt ar parādnieka izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra saistītās darbības. Ja administrators neiesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar to, ka nav uzsākta vai nav pabeigta mantas pārdošana vai nav sākta vai nav pabeigta kreditoru prasījumu apmierināšana, pēc Maksātnespējas kontroles dienesta lūguma tiesa papildus šajā punktā minētajam pienākumam uzdod no maksātnespējas procesa atceltajam administratoram veikt ar maksātnespējas procesa pabeigšanu saistītās darbības.

104. Līdz 2012.gada 30.jūnijam uzsāktajos tiesiskās aizsardzības procesos, juridiskās personas maksātnespējas procesos un fiziskās personas maksātnespējas procesos sūdzības tiesa izskata šā likuma 45.1, 46.1 un 46.2 nodaļā noteiktajā kārtībā.

105. Ja fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums iesniegts līdz 2015.gada 1.martam, tad piemēro šā likuma 363.25 un 363.27 panta redakciju, kas bija spēkā fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas dienā.

106. Grozījumi šā likuma 73.nodaļā, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma izsoles organizēšanu elektronisko izsoļu vietnē, stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā. Maksātnespējas procesa administratori, rīkojot nekustamā īpašuma izsoli, minētos grozījumus piemēro no 2016.gada 1.janvāra. Izsoles, kuras tiesu izpildītājs izziņojis līdz 2015.gada 30.jūnijam, notiek atbilstoši kārtībai, kāda bija spēkā līdz 2015.gada 30.jūnijam. Izsoles, kuras maksātnespējas procesa administrators izziņojis līdz 2015.gada 31.decembrim, notiek atbilstoši kārtībai, kāda bija spēkā līdz 2015.gada 31.decembrim.

107. Grozījumi šā likuma 594.panta pirmās daļas 2.punktā, kuri paredz saglabāt parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā. Šā likuma 594.panta pirmās daļas 2.punktā minētajās izpildu lietās, kuras tiesu izpildītāja lietvedībā ievestas un nav pabeigtas līdz 2015.gada 30.jūnijam un kurās tiek piemērots piespiedu izpildes līdzeklis — piedziņas vēršana uz parādniekam izmaksājamo darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem —, no 2015.gada 1.jūlija līdz brīdim, kad tiesu izpildītāja rīkojumā norādītā piedzenamā parāda summa ir dzēsta vai piemērotais piespiedu izpildes līdzeklis atcelts, parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru patstāvīgi aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona (tiesu izpildītāja rīkojuma adresāts) brīdī, kad izdara ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem saskaņā ar grozījumiem šā likuma 594.panta pirmajā daļā, kas stājās spēkā no 2015.gada 1.jūlija.

108. Grozījumi šā likuma 250.2 panta trešajā daļā, 401.panta 3.punktā un 644.panta otrajā daļā attiecībā uz Eiropas mantošanas apliecību un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 650/2012 stājas spēkā 2015.gada 17.augustā.

109. Pēc Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāja priekšlikuma Augstākās tiesas priekšsēdētājs izlemj jautājumu par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas izskatīšanā esošas lietas nodošanu citai apelācijas instances tiesai, ja lietas izskatīšanu līdz 2016.gada 31.decembrim nav iespējams nodrošināt. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams. Lietu citai apelācijas instances tiesai nodod, ievērojot šā likuma 32.1 panta piektās un sestās daļas nosacījumus.

110. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, atceļot apgabaltiesas kā pirmās instances spriedumu šā likuma 427.pantā noteiktajos gadījumos, nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai saskaņā ar civiltiesisko strīdu piekritības noteikumiem.

111. Izpildu lietās par nolēmumu, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izpildi, kuras ievestas līdz šā likuma 74.4 un 74.5 nodaļas spēkā stāšanās dienai, tiesu izpildītājs pēc minēto nodaļu spēkā stāšanās nosūta šā likuma 620.17 pantā vai 620.23 pantā noteikto paziņojumu un turpmāko nolēmumu izpildi veic attiecīgajā nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja izpildu lietā par nolēmuma, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izpildi tiesa saskaņā ar šā likuma 620.pantu uzlikusi naudas sodu, tas ieskaitāms naudas sodā, kas uzlikts saskaņā ar šā likuma 620.18 vai 620.25 pantu.

112. Šā likuma 33.panta trešās daļas 4.punktu un 44.1 pantu piemēro lietām, kas ierosinātas pēc 2016.gada 1.marta.

113. Grozījumi par šā likuma 539.panta trešās daļas, 540.panta 9.punkta un 567.panta piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. Izpildu lietvedību lietās attiecībā uz atbildīgās iestādes lēmumu par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, kuras tiesu izpildītāja lietvedībā ievestas līdz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma spēkā stāšanās dienai, tiesu izpildītājs izbeidz, atceļot visus sakarā ar šāda lēmuma izpildi pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus. Izpildu lietā radušies sprieduma izpildes izdevumi tiesu izpildītājam tiek atlīdzināti atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā līdz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma spēkā stāšanās dienai.

114. Saistībā ar tulkiem izdarītie grozījumi šā likuma 13.panta ceturtajā daļā, 33.panta trešajā daļā, papildinot to ar 5.punktu, 44.panta pirmās daļas 4.punktā un to papildinot ar 5.punktu, kā arī papildinot pantu ar sesto daļu, 54.panta trešajā daļā, 55.pantā, papildinot to ar 8.punktu, 74.panta septītajā daļā, papildinot to ar 2.1 punktu, 210.panta pirmās daļas 3.punktā un papildinot daļu ar 6.punktu, stājas spēkā 2016.gada 31.jūlijā.

115. Šā likuma 540.panta 18.punkts, 560.panta 2.2 daļa, 562.panta pirmās daļas 15.punkts un 563.panta pirmās daļas 12.punkts stājas spēkā 2016.gada 18.jūnijā.

116. Tiesa, kas līdz 2016.gada 1.augustam uzsākusi izskatīt pieteikumus par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, pabeidz to izskatīšanu. Par to pieteikumu izskatīšanu, kuri nodoti izskatīšanai Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, izlemj saskaņā ar šo pārejas noteikumu 109.punktu.

117. Līdz 2017.gada 30.jūnijam dotos tiesu izpildītāja rīkojumus par kredītiestādē vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja noguldīto līdzekļu apķīlāšanu un pārskaitīšanu tiesu izpildītāja depozīta kontā izpilda, piemērojot šā likuma normas, kas bija spēkā līdz 2017.gada 30.jūnijam.

118. No 2019.gada 1.jūlija šā likuma 599.1 pantā minētos rīkojumus dod, izpilda un informē par to izpildi, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo Valsts informācijas sistēmu savietotāju.

119. Līdz 2019.gada 30.jūnijam šā likuma 599.1 pantā minētos rīkojumus saņem un izpilda, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo Valsts informācijas sistēmu savietotāju, tās kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri ir informējuši Tiesu administrāciju par elektroniskas datu apmaiņas uzsākšanu. Līdz informēšanai par elektronisku datu apmaiņu tiesu izpildītāja rīkojumus par kredītiestādē noguldīto līdzekļu apķīlāšanu un pārskaitīšanu tiesu izpildītāja depozīta kontā izpilda, piemērojot šā likuma normas, kas bija spēkā līdz 2017.gada 30.jūnijam.

120. Grozījumi šā likuma 142.panta piektajā daļā, 555.panta septītajā daļā, 557.pantā, 572.panta pirmajā un otrajā daļā, 599.panta trešās daļas izslēgšana, kā arī likuma papildināšana ar 599.1 pantu stājas spēkā 2017.gada 1.jūlijā.

121. Grozījumi šā likuma 34., 207., 540., 549., 563., 568., 643. un 644.pantā saistībā ar Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu un 77.3 nodaļa stājas spēkā 2017.gada 18.janvārī.

122. Grozījumi šā likuma 250.19 pantā par lietas ierosināšanu par uzturlīdzekļu piedziņu Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, grozījumi 596.panta 5.punktā par piedziņas nevēršanu uz bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, kurus, pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī grozījumi 623.panta pirmās daļas 1.punktā par pirmās kārtas piedziņas prasījumiem stājas spēkā 2017.gada 1.aprīlī.