Civilprocesa likums

599.1 pants. Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem

(1) Vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādē vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tiesu izpildītājs sagatavo un nosūta kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu rīkojumā norādītajā apmērā. Rīkojumu saskaņā ar kontu reģistra ziņām par parādnieka atvērtajiem kontiem nosūta attiecīgajai kredītiestādei vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā rīkojumā tiesu izpildītājs attiecībā uz parādnieku — fizisko personu — vienai no kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem norāda šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu.

(3) Triju darba dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas kredītiestāde vai cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo Valsts informācijas sistēmu savietotāju, nosūta rīkojuma devējam Izpildu lietu reģistrā paziņojumu par apķīlātās summas apmēru.

(4) Kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav tiesību piedziņai apķīlātos naudas līdzekļus izmaksāt citai personai vai ļaut parādniekam ar tiem rīkoties.

(5) Četru darba dienu laikā pēc kredītiestādes vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja sniegtā paziņojuma saņemšanas tiesu izpildītājs izvērtē paziņojumā sniegtās ziņas un nosūta kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam rīkojumu par:

1) naudas līdzekļu pārskaitīšanu tiesu izpildītāja depozīta kontā rīkojumā norādītajā apmērā līdz piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai;

2) naudas līdzekļu pārskaitīšanu tiesu izpildītāja depozīta kontā rīkojumā norādītajā apmērā, saglabājot parādnieka — fiziskās personas — naudas līdzekļus šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktajā apmērā, līdz piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai;

3) darbības vai naudas līdzekļu apmēra precizēšanu vai rīkojuma atcelšanu.

(6) Parādniekam — fiziskajai personai — ir tiesības informēt tiesu izpildītāju par kontu, kurā tam saglabājami kā neapķīlāti naudas līdzekļi šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktajā apmērā.

(7) Šā panta piektās daļas 3.punktā minēto rīkojumu par tiesu izpildītāja iepriekš dotā rīkojuma precizēšanu var sagatavot un kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nosūtīt ar Izpildu lietu reģistra sistēmas starpniecību, ievērojot izpildu lietā atlikušās piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmēru.

(8) Ja parādniekam ir tikai viens konts vai tā paša tiesu izpildītāja lietvedībā esošā citā izpildu lietā jau tiek izpildīts rīkojums par naudas līdzekļu apķīlāšanu, tiesu izpildītājs nekavējoties var dot kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam šā panta piektajā daļā minēto rīkojumu.

(9) Tiesu izpildītājs uzrauga, lai depozīta kontā no kredītiestādēm vai citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemto naudas līdzekļu kopsumma nepārsniedz parāda summu un sprieduma izpildes izdevumu segšanai nepieciešamo apmēru. Ja saņemtā naudas līdzekļu kopsumma pārsniedz piedzenamo parāda summu un sprieduma izpildes izdevumu segšanai nepieciešamo apmēru, tiesu izpildītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no dienas, kad tās tiek ieskaitītas tiesu izpildītāja depozīta kontā, atmaksā parādniekam pārmaksātos naudas līdzekļus. Ja objektīvu apstākļu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, tiesu izpildītājs pēc objektīvo apstākļu novēršanas vai izbeigšanās nekavējoties atmaksā parādniekam naudas līdzekļus pārsniegtās summas apmērā.

(10) Tiesu izpildītājs šajā pantā noteiktos rīkojumus kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nosūta un kredītiestādes vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja paziņojumus saņem elektroniski, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo Valsts informācijas sistēmu savietotāju.

(11) Saņemot vairākus rīkojumus par parādnieka naudas līdzekļu apķīlāšanu vai šā panta astotajā daļā minētos rīkojumus, kredītiestāde vai cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs izpilda tos tādā secībā, kādā tie ievietoti Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošā Valsts informācijas sistēmu savietotājā.

599.2 pants. Finanšu līdzekļu konfiskācijas izpildes kārtība

Ja konfiscēti finanšu līdzekļi, tiesu izpildītājs dod rīkojumu valsts vai pašvaldības institūcijai, kuras kontā atrodas šie finanšu līdzekļi, pārskaitīt tos tiesu izpildītāja depozīta kontā. Ja konfiscētie finanšu līdzekļi atrodas citas personas kontā, rīkojumu par to pārskaitīšanu tiesu izpildītāja depozīta kontā dod kredītiestādei. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.

73.nodaļa Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu

600.pants. Paziņojums par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu

(1) Ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu, kā arī sniegt informāciju par to, vai parādnieks ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un vai, pārdodot izsolē viņa nekustamo īpašumu, izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība.

(2) Tiesu izpildītājs iesniedz rajona (pilsētas) tiesai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu. Šīs atzīmes sekas norādītas Civillikuma 1077.panta pirmajā daļā, 1081. un 1305.pantā, kā arī Zemesgrāmatu likuma 46.pantā.

(3) Tiesu izpildītājs atbilstoši attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstam nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam, apbūves tiesīgajiem, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības vai aizlieguma atzīme, norādot:

1) kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu;

2) cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā tiesu izpildītājs pieprasa, lai hipotekārie kreditori tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 dienām, iesniedz ziņas par atlikušā hipotekārā parāda apmēru.

(5) Tiesu izpildītājs pieprasa no pašvaldības ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir.

(6) Ja parādnieks ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītā izsoles noslēguma datuma pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma pārdošana tiek atcelta, bet jau uzsāktā izsole — pārtraukta.

601.pants. Parādnieka pienākumi

(1) No tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas dienas parādniekam ir aizliegts:

1) atsavināt šo nekustamo īpašumu vai ieķīlāt to;

2) cirst tajā mežu, izņemot saimniecības uzturēšanai nepieciešamo;

3) atsavināt vai bojāt nekustamā īpašuma piederumus;

4) nodot šo nekustamo īpašumu valdījumā citai personai, tajā skaitā slēgt nomas, īres un citus nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus.

(2) Līgumi, kurus par nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis pēc tam, kad zemesgrāmatā izdarīta piedziņas atzīme, nav spēkā attiecībā uz piedzinēju un nekustamā īpašuma pircēju izsolē.

(3) To līgumu spēks, kurus attiecībā uz nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis, pirms zemesgrāmatā ierakstīta piedziņas atzīme, nosakāms kā attiecībā uz pusēm, kas piedalījušās šajos līgumos, tā arī attiecībā uz nekustamā īpašuma pircēju izsolē, saskaņā ar Civillikumu.

(4) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu apgrūtinošiem līgumiem, iesniedzot minēto līgumu kopijas, vienlaikus uzrādot to oriģinālus.

(5) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītājam paziņot, vai viņš ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un vai, pārdodot izsolē viņa nekustamo īpašumu, izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Ja izsoles cena saskaņā ar pievienotās vērtības nodokli regulējošiem normatīvajiem aktiem apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, minētajā informācijā parādnieks norāda šīs cenas apliekamo vērtību.

602.pants. Piedzinēju un citu kreditoru tiesības

(1) Piedzinējam neatkarīgi no piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu ir tiesības prasīt, lai viņam nostiprina zemesgrāmatā hipotēku piedzenamās summas apmērā.

(2) Hipotekārajam kreditoram ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma aprakstē, saņemt aprakstes aktu un par saviem līdzekļiem publicēt sludinājumus par izsoli, par to paziņojot tiesu izpildītājam.

(3) Hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ir tiesības piedalīties solīšanā, iemaksājot šā likuma 607.panta pirmajā daļā noteikto nodrošinājumu.

(4) Piedzinējs, iesniedzot pieteikumu tiesu izpildītājam, var lūgt atlikt izsoli vai izsniegt izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, ja šāds piedzinēja lūgums saņemts ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītā izsoles noslēguma datuma.

(5) Hipotekārais kreditors, uz kuru attiecināmas sankcijas, nevar izmantot šajā un citos šā likuma pantos tam noteiktās tiesības, ciktāl šīs tiesības nav savienojamas ar ierobežojumiem, kas noteikti ar sankcijām. Minētais nav šķērslis amata darbību veikšanai izpildu lietā.

603.pants. Nekustamā īpašuma aprakste

(1) Nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs apraksta pēc piedzinēja lūguma. Par nekustamā īpašuma aprakstes laiku viņš paziņo parādniekam, nosūtot šā likuma 600.pantā paredzēto paziņojumu, un piedzinējam. Pie nekustamā īpašuma aprakstes parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Parādnieka, piedzinēja vai liecinieku neierašanās neaptur apraksti.

(2) Aprakstes aktā norāda:

1) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

2) tiesas vai citas institūcijas nolēmumu, kurš tiek pildīts;

3) piedzinēja un parādnieka vai viņu pilnvaroto personu vai pārstāvju vārdu un uzvārdu, ja tādi piedalās aprakstē;

4) liecinieku vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, ja tādi piedalās aprakstē;

5) vietu, kur nekustamais īpašums atrodas;

6) no kādām daļām nekustamais īpašums sastāv;

7) uz zemesgrāmatas ierakstu pamata:

8) nekustamā īpašuma faktisko valdītāju vai pārvaldnieku, ja tādi ir zināmi.

(3) Aprakstot tehnoloģiski savstarpēji saistītu iekārtu un ēku kopumu, norāda arī to, kurās ēkās tas atrodas, aizņemto ēku lielumu, sastāvu, darba telpu skaitu, darbgaldu un citu iekārtu skaitu.

(4) Aprakstot nekustamo īpašumu, piemērojami arī šā likuma 576. un 577.panta noteikumi.

(5) Parādnieks iesniedz dokumentus un plānus, ar kuriem noteikta aprakstāmā nekustamā īpašuma platība un parādnieka tiesības uz šo īpašumu, kā arī tiesu izpildītājam paziņo, kas ir nekustamā īpašuma faktiskais valdītājs un pārvaldnieks.

(6) Tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma un uz to rēķina var pieprasīt no rajona (pilsētas) tiesas tos dokumentus, kuri attiecas uz aprakstāmo nekustamo īpašumu.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā norādīto dokumentu nesaņemšana neaptur apraksti.

(8) Ja parādnieks vai piedzinējs nav piedalījies nekustamā īpašuma aprakstē, tiesu izpildītājs aprakstes aktu tiem nosūta triju dienu laikā pēc aprakstes.

604.pants. Nekustamā īpašuma novērtēšana

(1) Nekustamo īpašumu uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.

(2) Tiesu izpildītājs paziņo par novērtējumu parādniekam, piedzinējam un hipotekārajam kreditoram, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu.

(3) Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa šajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.

605.pants. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana

(1) Aprakstītais nekustamais īpašums līdz nodošanai jaunajam īpašniekam paliek agrākā valdītāja vai pārvaldnieka pārvaldīšanā.

(2) Īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks aprakstīto nekustamo īpašumu saglabā tādā pašā stāvoklī, kāds tas bija aprakstes brīdī, un kopā ar to pašu kustamo mantu.

(3) Ja nav zināms nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks, tiesu izpildītājs pēc saviem ieskatiem var iecelt nekustamā īpašuma pārvaldnieku. Tiesu izpildītāja ieceltajam nekustamā īpašuma pārvaldītājam ir tāda pati atbildība kā šajā likumā noteiktajam kustamās mantas glabātājam.

(4) Nekustamā īpašuma valdītājam un pārvaldniekam jādod norēķins tiesu izpildītājam par aprakstītā īpašuma pārvaldīšanas laiku. Saņemtie ienākumi no nekustamā īpašuma nododami tiesu izpildītājam un pievienojami summai, kas ieņemta, šo īpašumu pārdodot.

605.1 pants. Elektronisko izsoļu vietne

(1) Elektronisko izsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis, kas nodrošina izsoles sludinājumu izvietošanu, izsoles dalībnieku reģistrāciju, informācijas uzkrāšanu par reģistrētajiem izsoles dalībniekiem, reģistrēto izsoles dalībnieku autorizāciju dalībai izsludinātajā izsolē, kā arī tehnoloģisko rīku kopu solījumu izdarīšanai un reģistrēšanai.

(2) Tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, elektronisko izsoļu vietnē izvieto izsoles sludinājumus, reģistrē izsoļu dalībniekus, autorizē viņus dalībai izsludinātajā izsolē, kā arī veic citas darbības, kas saistītas ar izsoles rīkošanu.

(3) Kārtību, kādā veic darbības elektronisko izsoļu vietnē, nosaka Ministru kabinets.

605.2 pants. Izsoļu dalībnieku reģistrs

(1) Elektronisko izsoļu vietnes izsoļu dalībnieku reģistrs satur ziņas par personām, kas piekritušas elektronisko izsoļu vietnes lietošanas noteikumiem un reģistrētas kā izsoļu dalībnieki. Izsoļu dalībnieku reģistrā iekļautajām personām ir pienākums paziņot par izmaiņām to datos. Izsoļu dalībnieku reģistrā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ziņas par personu tiek iekļautas izsoļu dalībnieku reģistrā, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību.

606.pants. Nekustamā īpašuma izsoles izziņošana

(1) Tiesu izpildītājs izziņo nekustamā īpašuma izsoli, ja šā likuma 604.pantā noteiktajā termiņā nav iesniegts lūgums par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu vai tas ir noraidīts.

(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto elektronisko izsoļu vietnē.

(3) Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:

1) nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām — nosaukumu un juridisko adresi;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru;

31) apbūves tiesības līguma datumu, priekšmetu un termiņu, ja tiek izsolīta apbūves tiesība;

4) nekustamā īpašuma novērtējumu;

5) kura izsole pēc kārtas tā ir;

6) izsoles sākumcenu un izsoles soli;

7) izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

8) vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība;

9) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā;

10) datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var iemaksāt nodrošinājuma summu un lūgt tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē;

11) norādi uz tīmekļa vietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.

(4) Sludinājumā norādītais izsoles sākuma datums nedrīkst būt vēlāks par 10 darba dienām, skaitot no datuma, kurā sludinājums nosūtīts publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Vienlaikus ar nekustamā īpašuma izsoles sludinājuma nosūtīšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiesu izpildītājs paziņo par izsoli parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, apbūves tiesīgajiem, kopīpašniekiem, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, hipotekārajiem kreditoriem un personām, kuru labā ierakstītas ķīlas tiesības vai aizlieguma atzīme. Paziņojumā norāda arī to, vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība.

(6) Tiesu izpildītājs nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas.

(7) No izsoles izsludināšanas dienas visi dokumenti, kas attiecas uz nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, ir pieejami visām personām, kuras vēlas ar tiem iepazīties.

(8) Dalībnieki, kas autorizēti izsolei, drīkst izdarīt solījumus visā izsoles norises laikā.

607.pants. Nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums un izsoles dalībnieku autorizācija

(1) Persona, kura vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, 20 dienu laikā no nekustamā īpašuma izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma iemaksā izsoles sludinājumā norādītā tiesu izpildītāja depozīta kontā nodrošinājumu 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, nosūta tiesu izpildītājam lūgumu autorizēt to dalībai izsolē.

(2) Tiesu izpildītājs personu dalībai izsolē autorizē piecu darbdienu laikā no nodrošinājuma un personas lūguma saņemšanas dienas, ja nepastāv šajā pantā minētie ierobežojumi. Ja nodrošinājums vai autorizācijas lūgums nav saņemts šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā vai personai nav tiesību piedalīties izsolē saskaņā ar šo pantu, tiesu izpildītājs atsaka personas autorizāciju dalībai izsolē.

(3) Izsolē nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi šā likuma 604.pantā minēto novērtēšanu, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

(31) Šā panta trešajā daļā parādniekam noteikto aizliegumu piedalīties solīšanā nepiemēro attiecībā uz izsoli, kas tiek rīkota, lai izpildītu tiesas spriedumu par kopīpašuma dalīšanu, izņemot gadījumu, kad kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1074.1 pantu.

(32) Izsolē nav tiesību piedalīties kopīpašniekam, kura kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1075. panta pirmās daļas 3. punktu.

(4) Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura izsolē nopirkusi nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem viņu iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles noslēguma nekavējoties izsniedz atpakaļ. Pēdējam pārsolītajam solītājam viņa iemaksāto nodrošinājumu atdod divu darbdienu laikā pēc tam, kad nosolītājs samaksājis pilnu nosolīto summu. Ja nekustamo īpašumu pēc nenotikušas izsoles patur sev pēdējais pārsolītais solītājs, viņa iemaksāto nodrošinājumu ieskaita pirkuma maksā.

607.1 pants. Izsoles sākumcena

Izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas.

608.pants. Nekustamā īpašuma izsoles kārtība

(1) Izsoles dalībnieks elektroniski var veikt solījumus no brīža, kad viņš šā likuma 607.pantā noteiktajā kārtībā autorizēts dalībai izsolē, līdz brīdim, kad izsole ir noslēgusies.

(2) Solīšana sākas no izsoles sākumcenas. Solītājs nevar reģistrēt solījumu, kas ir mazāks par izsoles sākumcenu vai vienāds ar to, atšķiras no izsoles sludinājumā noteiktā izsoles soļa vai ir mazāks par iepriekš reģistrētajiem solījumiem vai vienāds ar tiem. Reģistrētos solījumus nevar atsaukt vai mainīt.

(3) Elektronisko izsoļu vietnē solījumi tiek reģistrēti hronoloģiskā secībā, fiksējot solīto summu un solījuma reģistrēšanas laiku. Izsoles norises laikā šī informācija ir pieejama tiesu izpildītājam un izsoles dalībniekiem. Izsoles norises laikā un pēc izsoles noslēguma elektronisko izsoļu vietnē ir publiski pieejama informācija par augstāko nosolīto cenu.

(4) Izsole noslēdzas trīsdesmitajā dienā no nekustamā īpašuma izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma pulksten 13.00, bet, ja trīsdesmitā diena iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, — nākamajā darbdienā līdz pulksten 13.00. Ja pēdējo piecu minūšu laikā pirms izsoles noslēgšanai noteiktā laika tiek reģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par piecām minūtēm. Ja pēdējās stundas laikā pirms izsoles noslēgšanas tiek konstatēti būtiski tehniski traucējumi, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, un tie nav saistīti ar sistēmas drošības pārkāpumiem, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts līdz nākamās darbdienas pulksten 13.00. Pēc izsoles noslēgšanas solījumus vairs nereģistrē un elektronisko izsoļu vietnē tiek norādīts izsoles noslēguma datums, laiks un pēdējais izdarītais solījums.

(5) Tiesu izpildītājs var pārtraukt nekustamā īpašuma izsoli šajā likumā paredzētajos gadījumos. Paziņojumu par izsoles pārtraukšanu publicē elektronisko izsoļu vietnē.

(6) Pēc izsoles noslēguma nosolītājam elektroniski uz Izsoļu dalībnieku reģistrā reģistrētā elektronisko izsoļu vietnes lietotāja kontu nosūta paziņojumu par to, ka viņš nosolījis augstāku cenu nekā citi un ir iestājies pienākums samaksāt visu no viņa pienākošos summu (611. panta otrā daļa).

609.pants. Divkāršā izsole

(1) Divkāršo izsoli var pieprasīt hipotekārais kreditors, ja zemesgrāmatā pēc hipotēkas nostiprināšanas bez viņa piekrišanas ierakstīts tāds nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kas var ietekmēt hipotekārā kreditora apmierinājuma apmēru, un izsole notiek tieši viņa vai par viņu agrāk zemesgrāmatā ierakstīta hipotekārā kreditora prasījuma piedziņai.

(2) Nekustamais īpašums pārdodams izsolē ar nosacījumu, ka minētais apgrūtinājums atstājams, un ar nosacījumu, ka minētais apgrūtinājums dzēšams.

(3) Ja neviens nevēlas iegūt nekustamo īpašumu ar atstāto apgrūtinājumu, tas paliek nosolītājam ar nosacījumu, ka apgrūtinājums dzēšams.

(4) Ja ir solītāji, kas vēlas pirkt nekustamo īpašumu, gan atstājot apgrūtinājumu, gan to dzēšot, nekustamais īpašums paliek nosolītājam ar nosacījumu dzēst apgrūtinājumu tikai tad, ja nosolītā cena pārsniedz ne vien augstāko cenu, kāda solīta ar nosacījumu atstāt apgrūtinājumu, bet arī to prasījumu summu, kuriem ir priekšrocība salīdzinājumā ar tā hipotekārā kreditora prasījumiem, kurš lūdzis izdarīt divkāršo izsoli.

610.pants. Izsoles akts

(1) Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) izsoles sākuma un noslēguma datumu un laiku;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) kāds nekustamais īpašums tiek izsolīts un izsoles sākumcenu;

5) personas, kas autorizētas dalībai izsolē, norādot to vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu (personai, kurai nav piešķirts personas kods), Izsoļu dalībnieku reģistrā norādīto kontaktadresi; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

6) izsolē solītās cenas un solītāja vārdu un uzvārdu vai firmu (nosaukumu);

7) augstāko nosolīto cenu, nosolītāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi;

8) apgrūtinājumus, ja nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu, ka tie atstājami.

(2) Elektronisko izsoļu vietnē elektroniski sagatavots izsoles akts ir derīgs bez tiesu izpildītāja paraksta.

611.pants. Izsoles sekas

(1) Nekustamais īpašums paliek tam, kas solījis augstāku cenu nekā citi.

(2) Nosolītājam viena mēneša laikā pēc izsoles noslēguma dienas jāsamaksā:

1) visa summa, ko viņš nosolījis;

2) pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli;

3) šā likuma 3. pielikuma 2. punkta ievaddaļā noteiktā valsts nodeva par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

4) valsts un kancelejas nodeva, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

(21) Par visas summas samaksu uzskatāma arī tiesu izpildītājam iesniegta kredītiestādes pieprasījuma garantijas vēstule, kurā norādīts garantijas priekšmets, summa un termiņš, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem, skaitot no izsoles akta apstiprināšanas dienas, ja šādai pieprasījuma garantijas vēstules izmantošanai piekritis piedzinējs un hipotekārais kreditors. Tiesu izpildītājs pieņem samaksai kredītiestādes pieprasījuma garantijas vēstuli, ja tai pievienots kredītiestādes lūgums par ķīlas tiesības nodibināšanu uz pārdoto nekustamo īpašumu un kredītiestādes un nosolītāja ķīlas līgums par nosolītā nekustamā īpašuma ieķīlāšanu, kā arī tiesu izpildītāja depozīta kontā veikta iemaksa valsts nodevas samaksai par ķīlas tiesības nostiprināšanu zemesgrāmatā. Šādā gadījumā tiesu izpildītājs pieteikumā par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda norāda, ka, pamatojoties uz pieteikumam pievienoto kredītiestādes lūgumu, vienlaikus ar nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda nostiprināma arī hipotēka par labu kredītiestādei, kas izsniegusi attiecīgo garantiju.

(22) Ja nosolītājs ir šajā daļā minētā persona, viņam ir pienākums viena mēneša laikā pēc izsoles noslēguma dienas iesniegt tiesu izpildītājam:

1) fiziskajai personai, ārzemniekam, kurš nav reģistrēts Fizisko personu reģistrā, Zemesgrāmatu likuma 118.2 pantā minētās ziņas;

2) Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētai juridiskajai personai, personālsabiedrībai vai ārvalsts juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam, kas Latvijas Republikā reģistrē filiāli vai pārstāvniecību, informāciju par Zemesgrāmatu likuma 77. panta 6. punkta prasību izpildi;

3) citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam informāciju par Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 7. punkta prasību izpildi;

4) Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētai juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam informāciju par Zemesgrāmatu likuma 61.2 panta prasību izpildi.

(3) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, un šā panta 2.2 daļā minētajos gadījumos pēc tajā norādītās informācijas saņemšanas tiesu izpildītājs pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda elektroniski iesniedz rajona (pilsētas) tiesā, izmantojot Tiesu informatīvo sistēmu, un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. Ja fiziskā persona, nekustamā īpašuma ieguvējs, ir ārzemnieks, kurš nav reģistrēts Fizisko personu reģistrā, tiesu izpildītājs pieteikumā norāda Zemesgrāmatu likuma 118.2 pantā minētās ziņas iekļaušanai Zemesgrāmatu personu rādītājā.

(31) Pēc tam, kad tiesu izpildītājs iesniedz kredītiestādei tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu, kredītiestāde triju dienu laikā ieskaita tiesu izpildītāja depozītu kontā kredītiestādes pieprasījuma garantijas vēstulē norādīto summu.

(32) Pēc tam, kad ir notecējis tiesu izpildītāja sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš un šis aprēķins nav pārsūdzēts, vai, ja šis aprēķins ir pārsūdzēts, — pēc tam, kad spēkā stājies tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu, tiesu izpildītājs nosolītāja samaksāto pievienotās vērtības nodokli iemaksā valsts budžetā un paziņo par to parādniekam un Valsts ieņēmumu dienestam.

(4) Ja nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu, iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāms tādā pašā kārtībā kā šī summa. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē (607.panta trešā daļa), kā arī tad, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par savu augstāko solīto cenu vai ir atteicies to paturēt sev (615. panta otrā daļa).

612.pants. Pirkuma maksas ieskaits

(1) Nosolītājam atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu hipotekāro prasījumu, kas pamatots ar izpildu dokumentu, kā arī citus hipotekāros parādus, ja hipotekārie kreditori piekrīt tos atstāt uz nekustamo īpašumu, pārvedot šos parādus uz nosolītāju.

(2) Ja ar pārdošanā ieņemto summu nepietiek visu piedziņu un hipotekāro parādu apmierināšanai, nosolītājs var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, hipotekārajam kreditoram un personai, kura iesniegusi šā likuma 617.panta otrajā daļā minēto sūdzību, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(2) Tiesu izpildītājs pieteikumā ietver informāciju par lietā veiktajām izpildu darbībām, kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, un apliecina šā likuma 611.panta otrās daļas 3. un 4.punktā noteikto tiesas izdevumu samaksu par minētā pieteikuma iesniegšanu tiesā.

(3) Izskatot lietu, tiesa ieskatās Izpildu lietu reģistra datos. Tiesa ir tiesīga pieprasīt no lietā iesaistītajām personām papildu rakstveida paskaidrojumus un pierādījumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus.

(4) Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu (617.panta otrā daļa).

(5) Apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par to apgrūtinājumu dzēšanu, kuri pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(6) Noraidot pieteikumu, tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

(7) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(8) Apmierinot pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda gadījumos, kad pirkuma summas samaksai izmantota kredītiestādes pieprasījuma garantijas vēstule, tiesa uz kredītiestādes lūguma pamata vienlaikus ar nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda nostiprina arī hipotēku par labu kredītiestādei, kas izsniegusi attiecīgo garantiju.

(9) Lēmumu, ar kuru apstiprināts izsoles akts vai apmierināts pieteikums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, kopīpašnieka vai kreditora vārda (615. panta piektā daļa), tiesa sastāda rezolūcijas veidā, izņemot gadījumu, kad lietā iesniegta sūdzība par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu.

(10) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesā.

(11) Pēc tam, kad stājies spēkā tiesas lēmums, ar kuru apmierināts pieteikums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, tiesu izpildītājs šā likuma 611.panta otrās daļas 4.punktā vai 615.panta ceturtās daļas 2.punktā minēto valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, iemaksā valsts budžetā un paziņo par to ieguvējam un attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai.

(12) Šajā pantā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā attiecas uz lēmuma par izsoles akta apstiprināšanu pieņemšanu, rajona (pilsētas) tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.

614.pants. Nenotikusi izsole

(1) Tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

1) izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

2) neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

3) nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas (611.panta otrā daļa), vai neiesniedz tiesu izpildītājam šā likuma 611. panta 2.2 daļā noteikto informāciju;

4) izsoles norises laikā, izņemot šā likuma 608.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu.

(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētajos gadījumos, tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo parādniekam un nekustamā īpašuma īpašniekam. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni.

(3) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā, tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam, parādniekam un nekustamā īpašuma īpašniekam.

(4) Saņēmis šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto paziņojumu, tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un izsoles norises laikā ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē.

(5) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā gadījumā, tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo piedzinējam, parādniekam un nekustamā īpašuma īpašniekam. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni.

615.pants. Nenotikušas izsoles sekas

(1) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem un kopīpašniekiem, kā arī apbūves tiesīgajiem, uzaicinot viņus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Katram kreditoram un kopīpašniekam, kā arī apbūves tiesīgajam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev.

(2) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(21) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(3) Ja vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama izsole, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev nekustamo īpašumu par rīkotās izsoles sākumcenu. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otru izsoli.

(31) Persona, uz kuru attiecināmas sankcijas, nevar paturēt nekustamo īpašumu, ja īpašuma iegūšana nav savienojama ar ierobežojumiem, kas tai noteikti ar sankcijām.

(4) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā:

1) šā likuma 3. pielikuma 2. punkta ievaddaļā noteikto valsts nodevu par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajā aktā noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā;

3) šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto summu;

4) pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam (631.panta trešā daļa) un ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(41) Ja persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, ir šajā daļā minētā persona, tai ir pienākums viena mēneša laikā iesniegt tiesu izpildītājam:

1) fiziskajai personai, ārzemniekam, kurš nav reģistrēts Fizisko personu reģistrā, Zemesgrāmatu likuma 118.2 pantā minētās ziņas;

2) Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētai juridiskajai personai, personālsabiedrībai vai ārvalsts juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam, kas Latvijas Republikā reģistrē filiāli vai pārstāvniecību, informāciju par Zemesgrāmatu likuma 77. panta 6. punkta prasību izpildi;

3) citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam informāciju par Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 7. punkta prasību izpildi;

4) Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētai juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam informāciju par Zemesgrāmatu likuma 61.2 panta prasību izpildi.

(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētās summas samaksas un šā panta 4.1 daļā norādītās informācijas saņemšanas tiesu izpildītājs elektroniski iesniedz rajona (pilsētas) tiesā, izmantojot Tiesu informatīvo sistēmu, pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, kopīpašnieka, apbūves tiesīgā vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (šā likuma 613. pants) un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Ja fiziskā persona, nekustamā īpašuma ieguvējs, ir ārzemnieks, kurš nav reģistrēts Fizisko personu reģistrā, tiesu izpildītājs pieteikumā norāda Zemesgrāmatu likuma 118.2 pantā minētās ziņas iekļaušanai Zemesgrāmatu personu rādītājā.

(6) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.

616.pants. Otrā izsole

(1) Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Tomēr nekustamā īpašuma solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(2) (Izslēgta ar 17.12.2009. likumu)

(3) Ja otrā izsole nav notikusi šā likuma 614. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā paredzētā iemesla dēļ un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, nekustamais īpašums paliek iepriekšējā īpašnieka īpašumā un piedziņas atzīme zemesgrāmatā dzēšama. Ja otrā izsole nav notikusi šā likuma 614. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētā iemesla dēļ un pēdējais pārsolītais solītājs nav šā likuma 615. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu sev vai ja otrā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu otro izsoli.

617.pants. Spēkā neesoša izsole

(1) Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;

2) nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

3) (izslēgts ar 28.05.2015. likumu);

4) (izslēgts ar 05.02.2009. likumu);

5) piedzinējs vai solītājs rīkojušies ļaunprātīgi;

6) vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski apstākļi, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.

(2) Sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles noslēguma dienas var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja nekustamā īpašuma izsole atzīta par spēkā neesošu, rīkojama atkārtota izsole pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu.

(5) (Izslēgta ar 05.02.2009. likumu.)

617.1 pants. Sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildes kārtība

(1) Nekustamo īpašumu vai tā daļu tiesu izpildītājs pārdod izsolē šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības.

(2) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā visiem nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nosūta paziņojumu par izpildu lietas ievešanu. Citus ar nolēmuma izpildi saistītos dokumentus tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nosūta šā likuma 555.1 pantā norādītajā kārtībā.

(3) Izpildot spriedumu par nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošanu izsolē, vispirms rīko izsoli kopīpašnieku starpā (slēgtu izsoli), izņemot gadījumu, kad spriedumā ir noteikts, ka rīkojama atklāta izsole. Ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ, rīkojama atklāta izsole.

(4) Ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā paredzētā iemesla dēļ, piemērojama attiecīgi šā likuma 615. panta otrā vai 2.1 daļa. Ja atklātā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ, rīkojama otrā atklātā izsole saskaņā ar šā likuma 616. panta pirmo daļu.

(5) Nekustamo īpašumu vai tā daļu pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Novērtēšana notiek uz parādnieka rēķina, ja izpilda spriedumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Civillikuma 1074.1 pantu, bet, ja izpilda spriedumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Civillikuma 1075. pantu, — uz visu kopīpašnieku rēķina. Tiesu izpildītājs paziņo par novērtējumu visiem kopīpašniekiem, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu. Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa šajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.

(6) Slēgtā izsole un pirmā atklātā izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās tirgus vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas. Tiesu izpildītājs nosaka izsoles soli viena procenta apmērā no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas.

(7) Kopīpašniekam, kas nosolījis vai patur nekustamo īpašumu, pirkuma summā atļauts ieskaitīt to summu, kāda viņam saskaņā ar tiesu izpildītāja aprēķinu pienāktos no nekustamā īpašuma pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem.

(8) Ja uz nekustamo īpašumu vai tā daļu zemesgrāmatā ir nostiprināta ķīlas tiesība, izmaksa no tiesu izpildītāja depozīta konta nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pieļaujama tikai tās summas apmērā, kas aprēķināta kā starpība starp pārdošanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildes izdevumi, un nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā reģistrēto nodrošinājuma apmēru, ievērojot šā likuma 628. pantā noteikto prasījumu apmierināšanas secību. Naudas līdzekļi nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā reģistrētā nodrošinājuma apmērā deponējami tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(9) Izmaksu no tiesu izpildītāja depozīta konta zemesgrāmatas nodalījumā reģistrētā nodrošinājuma apmērā tiesu izpildītājs veic uz izpildu dokumenta pamata vai uz nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka un personas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu bija nostiprināta ķīlas tiesība, vienošanās par līdzekļu sadali pamata. Personu parakstu īstumu uz vienošanās par līdzekļu sadali apliecina zvērināts notārs, vai arī vienošanās tiek sastādīta elektroniskā formā un parakstīta ar drošu elektronisko parakstu.

(10) Tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksātos līdzekļus, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildes izdevumi, nodod administratoram rīcībai saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem, ja nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pasludināts maksātnespējas process. Ķīlas tiesības dzēšana šajā likumā minētajos gadījumos pati par sevi neietekmē personas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu bija nostiprināta ķīlas tiesība, kā nodrošinātā kreditora tiesības maksātnespējas procesā, ievērojot Maksātnespējas likuma 6. pantā nostiprināto tiesību saglabāšanas principu.

(11) Kopīpašnieka tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pasludināšana vai kopīpašnieka darbības izbeigšana nav šķērslis izpildu lietas ievešanai un nav pamats ievestās izpildu lietvedības apturēšanai vai izbeigšanai.

618.pants. Kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošana

(1) Izdarot piedziņu no viena vai vairākiem nedalīta nekustamā īpašuma īpašniekiem, šis īpašums aprakstāms visā tā sastāvā, bet izsolē pārdodama tikai parādnieka tiesība uz viņa daļu, to iepriekš neatdalot.

(2) Kopīpašumā esošus nekustamos īpašumus var pārdot arī visā sastāvā, ja to vēlas visi kopīpašnieki un ja kreditori neceļ pret to iebildumus. Pārdošanā ieņemtā nauda sadalāma starp nekustamā īpašuma īpašniekiem, bet summa, kas pienākas parādniekam, izlietojama parāda dzēšanai.

618.1 pants. Nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildes kārtība

(1) Tiesu izpildītājs pārdod izpildu rakstā un tam pievienotā protokola vai lēmuma izrakstā par aresta uzlikšanu mantai norādīto konfiscēto nekustamo īpašumu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Personai, kuras nekustamā īpašuma konfiskācija tiek izpildīta, nav šajā likumā noteikto parādnieka tiesību.

(3) Ja izsole pasludināta par nenotikušu, tiesības paturēt nekustamo īpašumu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā ir pēdējam pārsolītajam solītājam, parādnieka kopīpašniekam un kreditoram izpildu lietā par piedziņu no personas, kuras nekustamais īpašums tiek konfiscēts. Ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs nosūta kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu paziņojumu, ar kuru nodod nekustamo īpašumu tās rīcībā.

73.1 nodaļaPiedziņas vēršana uz apbūves tiesību

618.2 pants. Paziņojums par piedziņas vēršanu uz apbūves tiesību

(1) Ja piedzinējs lūdzis vērst piedziņu uz apbūves tiesību, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu, kā arī sniegt informāciju par to, vai parādnieks ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, vai, pārdodot izsolē viņa apbūves tiesību, izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība. Izpildot tādus nolēmumus, kas paredz apbūves tiesības labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai apbūves tiesības pārdošanu piespiestā izsolē, paziņojumā nenorāda uzaicinājumu parādniekam nokārtot parādu.

(2) Tiesu izpildītājs iesniedz rajona (pilsētas) tiesai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu. Šīs atzīmes sekas norādītas Civillikuma 1077. panta pirmajā daļā, 1081. un 1305. pantā, kā arī Zemesgrāmatu likuma 46. pantā. Piedziņas atzīme ierakstāma arī, izpildot tādus nolēmumus, kas paredz apbūves tiesības labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai apbūves tiesības pārdošanu piespiestā izsolē.

(3) Tiesu izpildītājs atbilstoši attiecīgajam zemesgrāmatas nodalījumam nosūta paziņojumu zemes gabala īpašniekam, apbūves tiesīgajiem, kuriem pieder apbūves tiesības domājamā daļa, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā personām, kuru labā attiecībā uz apbūves tiesību ierakstīta ķīlas tiesības vai aizlieguma atzīme, norādot:

1) kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz apbūves tiesību;

2) cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo apbūves tiesību.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā tiesu izpildītājs pieprasa, lai hipotekārie kreditori tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 dienām, iesniedz ziņas par atlikušā hipotekārā parāda apmēru.

(5) Tiesu izpildītājs pieprasa no pašvaldības ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir.

(6) Tiesu izpildītājs izprasa no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma apbūves līguma kopiju un citus nostiprinājumu apliecinošus dokumentus, ja tādi ir.

(7) Ja nepieciešamā informācija apbūves tiesību novērtēšanai uz apbūves tiesību pamata uzsāktajam būvniecības procesam nav iegūstama valsts informācijas sistēmu datubāzēs, tiesu izpildītājs, konkrēti norādot nepieciešamos dokumentus, tos pieprasa no būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, ja vien nepieciešamā informācija vai dokumenta oriģināls nav pieejams citā valsts vai pašvaldības iestādē. Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs ir tiesīgs tiesu izpildītāja uzdevumā iepazīties ar valsts vai pašvaldības iestāžu rīcībā esošo informāciju apbūves tiesību novērtēšanai.

(8) Ja parādnieks ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītā izsoles noslēguma datuma pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, apbūves tiesības pārdošana tiek atcelta, bet jau uzsāktā izsole — pārtraukta. Minētais nav piemērojams, izpildot tādus nolēmumus, kas paredz apbūves tiesības pārdošanu piespiestā izsolē.

618.3 pants. Parādnieka pienākumi

(1) No tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas dienas parādniekam ir aizliegts:

1) atsavināt apbūves tiesību vai ieķīlāt to;

2) atsavināt vai bojāt uz apbūves tiesības pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi) vai tās piederumus;

3) slēgt nomas un citus līgumus, kas samazina vai var samazināt apbūves tiesības vai uz tās pamata uzceltās nedzīvojamās ēkas (inženierbūves) vērtību.

(2) Līgumi, kurus pretēji šā panta pirmajā daļā noteiktajiem aizliegumiem parādnieks noslēdzis pēc tam, kad zemesgrāmatā izdarīta piedziņas atzīme, nav spēkā attiecībā uz piedzinēju un apbūves tiesības pircēju izsolē.

(3) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot, kas ir uz apbūves tiesības pamata uzceltās nedzīvojamās ēkas (inženierbūves) faktiskais valdītājs vai pārvaldnieks, ja tāds ir, kā arī par visiem noslēgtajiem nomas un citiem līgumiem, kuri attiecas uz apbūves tiesību vai uz tās pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi), iesniegt šo līgumu kopijas un uzrādīt to oriģinālus.

(4) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītājam paziņot, vai viņš ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un vai, pārdodot izsolē viņa apbūves tiesību, izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Ja izsoles cena saskaņā ar pievienotās vērtības nodokli regulējošiem normatīvajiem aktiem apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, minētajā informācijā parādnieks norāda šīs cenas apliekamo vērtību.

618.4 pants. Uz apbūves tiesības pamata uzceltās nedzīvojamās ēkas (inženierbūves) aprakste un pārvaldīšana

Uz apbūves tiesības pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi) tiesu izpildītājs apraksta pēc piedzinēja lūguma šā likuma 603. pantā noteiktajā kārtībā. Aprakstītās nedzīvojamās ēkas (inženierbūves) pārvaldīšanu nodrošina saskaņā ar šā likuma 605. pantu.

618.5 pants. Apbūves tiesības novērtēšana

Apbūves tiesību uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot apbūves tiesības piespiedu pārdošanas vērtību. Novērtējums tiek paziņots, kā arī tiesības lūgt atkārtotu novērtēšanu un kārtība, kādā tiek veikta atkārtota novērtēšana, nosakāma pēc šā likuma 604. panta noteikumiem.

618.6 pants. Apbūves tiesības pārdošana

(1) Apbūves tiesības izsole, izsoles akta apstiprināšana un apbūves tiesības nostiprināšana uz ieguvēja vārda notiek pēc noteikumiem, kādi paredzēti nekustamā īpašuma izsolei. Paziņojumu par izsoli tiesu izpildītājs nosūta arī zemes gabala īpašniekam.

(2) Nenotikušas izsoles gadījumā līdz ar šā likuma 615. pantā minētajām personām, ja tās nav parādnieki, tiesības paturēt apbūves tiesību ir arī zemes gabala īpašniekam.

74. nodaļaTiesas piespriestās mantas piespiedu nodošana un ar tiesas nolēmumu uzlikto darbību izpildīšana

619.pants. Tiesas spriedumā norādīto priekšmetu nodošana piedzinējam

(1) Ja piedzinējam ir piespriesti tiesas spriedumā norādīti noteikti priekšmeti, tiesu izpildītājs šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā paziņo parādniekam par pienākumu izpildīt spriedumu. Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kad tiks veikta tiesas sprieduma piespiedu izpilde, ja tas nebūs izpildīts. Ja tiesas spriedums izpildāms nekavējoties, tiesu izpildītājs paziņojumā parādniekam nedod termiņu tiesas sprieduma izpildīšanai, bet norāda datumu un laiku, kad tiks veikta tiesas sprieduma piespiedu izpilde.

(2) Tiesu izpildītāja noteiktajā sprieduma piespiedu izpildes laikā pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma parādniekam ir pienākums uzrādīt izpildu rakstā norādītos piedzinējam nododamos priekšmetus. Pie priekšmetu nodošanas parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Liecinieku neierašanās neaptur sprieduma izpildi.

(3) Ja tiesas sprieduma piespiedu izpildes laikā parādnieks neuzrāda spriedumā norādītos piedzinējam nododamos priekšmetus, atsakās darīt zināmu to atrašanās vietu un pēc telpu apskates priekšmeti nav atrasti, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu, ko paraksta tiesu izpildītājs, piedzinējs un liecinieki, ja tādi ir piedalījušies. Pēc tam, kad sastādīts akts par piedzinējam nododamās mantas neesamību, tiesu izpildītājs atbilstoši šā likuma noteikumiem veic piespiedu izpildu darbības tiesas spriedumā noteiktās summas (196.pants) piedziņai.

620. pants. Sekas, kas rodas, ja neizpilda nolēmumu, kas uzliek parādniekam par pienākumu izpildīt noteiktas darbības

(1) Ja netiek izpildīts nolēmums, kas uzliek parādniekam par pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, tiesu izpildītājs sastāda aktu par nolēmuma neizpildīšanu.

(2) Ja nolēmumā norādītas šā likuma 197.panta otrajā daļā paredzētās nolēmuma neizpildīšanas sekas, sastādīto aktu nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc izpildīšanas vietas, lai tā pieņemtu lēmumu par nolēmumā norādīto seku piemērošanu sakarā ar to, ka parādnieks neizpilda noteiktas darbības.

(3) Ja nolēmumā nav norādītas tā neizpildīšanas sekas, sastādīto aktu nosūta tiesai, kura taisījusi nolēmumu lietā, un šī tiesa izlemj jautājumu par nolēmuma izpildīšanas kārtību saskaņā ar šā likuma 206. un 438.panta noteikumiem.

(4) Ja tiesas noteiktajā termiņā neizpilda nolēmumu, kas uzliek parādniekam par pienākumu izpildīt darbības, kuras var izpildīt tikai viņš pats (197. panta pirmā daļa), sastādīto aktu tiesu izpildītājs nosūta tiesai pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Jautājumu par nolēmuma neizpildīšanu izlemj tiesas sēdē. Par sēdes laiku un vietu paziņo piedzinējam un parādniekam. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par nolēmuma neizpildīšanu. Parādniekam, ja viņš tiesas noteiktajā termiņā neizpilda nolēmumu, kas uzliek viņam pienākumu izpildīt darbības, kuras var izpildīt tikai viņš pats, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 3000 euro, nosakot jaunu termiņu nolēmuma izpildei. Naudas sods piedzenams no parādnieka valsts ienākumos. Naudas soda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt tiesas nolēmumā paredzētās darbības.

(5) Ja parādnieks turpina nepildīt nolēmumu pēc naudas soda uzlikšanas, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta prokuroram iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(6) Ja darba devējs neizpilda tiesas nolēmumu par nelikumīgi atlaista vai pārcelta darbinieka atjaunošanu darbā, tiesa pēc darbinieka lūguma pieņem lēmumu par darba samaksu par visu laiku no nolēmuma taisīšanas dienas līdz tā izpildīšanas dienai.

(7) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

74.1 nodaļaPersonu un mantas izlikšana no telpām

620.1 pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

(1) Paziņojumu par pienākumu izpildīt tiesas nolēmumu un kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām atbrīvot telpas tiesu izpildītājs piegādā parādniekam šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks nolēmuma piespiedu izpilde, ja parādnieks to neizpildīs.

620.1A pants. Trešo personu tiesību aizsardzība piespiedu izlikšanā

Piespiedu izlikšana neskar citu personu tiesības lietot telpas, ja tiesības lietot telpas izriet no nostiprinājuma zemesgrāmatā.

620.2 pants. Izlikšana parādnieka klātbūtnē

(1) Pie piespiedu izlikšanas piedzinējam un parādniekam ir tiesības pieaicināt katram ne vairāk kā divus lieciniekus. Tiesu izpildītājs pārbauda liecinieku identitāti un norāda šīs personas aktā. Liecinieku neierašanās neaptur piespiedu izpildi.

(2) Tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot tiesas nolēmumā norādītās telpas no mantas un kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām atbrīvot šīs telpas.

(3) Ja parādnieks nepilda tiesu izpildītāja uzaicinājumu, visas telpās esošās personas izliek, bet mantu tiesu izpildītājs apraksta un novērtē atbilstoši šā likuma 577. un 578. panta noteikumiem, kā arī ieceļ mantas glabātāju.

(4) Akta vienu eksemplāru tiesu izpildītājs izsniedz parādniekam.

(5) Pēc nolēmuma izpildes telpas nodod piedzinējam.

(6) Ja ir aprakstītas lietas, kas ātri bojājas, tiesu izpildītājs tās pārdod saskaņā ar šā likuma 581. panta otrās daļas noteikumiem. Saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam.

620.3 pants. Izlikšana, parādniekam klātneesot

(1) Ja izlikšanai noteiktajā laikā parādnieks neierodas un nav ziņu par viņa neierašanās iemeslu vai arī viņš nav ieradies attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs izlikšanu atliek.

(2) Ja parādnieks nav ieradies izlikšanai atkārtoti noteiktajā laikā un nav paziņojis neierašanās iemeslu vai arī nav ieradies tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, telpa tiek atvērta piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim. Par telpas piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(3) Izlikšana izdarāma šā likuma 620.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Parādnieks ir tiesīgs saņemt vienu mantas aprakstes akta eksemplāru.

620.4 pants. Rīcība ar parādnieka mantu

(1) Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus.

(2) Ja parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nodod parādniekam.

(3) Aizturēto mantu tiesu izpildītājs pārdod saskaņā ar šā likuma 71.nodaļas noteikumiem.

(4) Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka oficiālo elektronisko adresi, elektroniskā pasta adresi vai dzīvesvietu.

(5) Ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs to pārdod saskaņā ar šā likuma 71.nodaļas noteikumiem.

(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

74.2 nodaļaIevešana nekustamā īpašuma valdījumā

620.5 pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

(1) Paziņojumu par pienākumu izpildīt tiesas lēmumu, kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam tiesu izpildītājs nosūta parādniekam šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, ja parādnieks pienākumu neizpildīs.

(3) Ievešana valdījumā notiek arī tad, ja ieguvējs īpašuma tiesības vēl nav nostiprinājis zemesgrāmatā.

(4) Ja veicama ievešana tāda nekustamā īpašuma valdījumā, ko tiesu izpildītājs atsavinājis kā bezmantinieku mantu, tiesu izpildītājs sagatavo paziņojumu par ieguvēja ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā datumu un laiku un izsniedz to personai, ko sastop nekustamajā īpašumā. Ja nekustamajā īpašumā netiek sastapta neviena pilngadīga persona, tiesu izpildītājs paziņojumu atstāj pie attiecīgā nekustamā īpašuma.

620.6 pants. Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, parādniekam klātesot

(1) Ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā tiesu izpildītājs izdara, klātesot nekustamā īpašuma ieguvējam un parādniekam vai citai pilngadīgai ar viņu kopā nekustamajā īpašumā dzīvojošai personai. Šīm personām ir tiesības katrai pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Tiesu izpildītājs pārbauda liecinieku identitāti un norāda šīs personas aktā. Liecinieku neierašanās neaptur piespiedu izpildi.

(2) Tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām.

(3) Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums netiek pildīts, visas telpā esošās personas izliek, bet mantu tiesu izpildītājs apraksta un novērtē atbilstoši šā likuma 577. un 578. panta noteikumiem, kā arī ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā pēc aprakstes akta. Pie nekustamā īpašuma piederošās kustamas lietas netiek iekļautas šajā aprakstes aktā un netiek izvestas. Ievešana valdījumā neskar citu personu tiesības lietot telpas, ja tiesības lietot telpas izriet no nostiprinājuma zemesgrāmatā.

(4) Vienu akta eksemplāru tiesu izpildītājs izsniedz parādniekam vai personai, kuras klātbūtnē veikta ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā.

(5) Pēc parādnieka vai ieguvēja lūguma par ieguvējam nododamo nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs sastāda atsevišķu aktu, kurā norāda nekustamā īpašuma stāvokli un pie tā piederošās kustamās lietas, ko nodod ieguvējam.

(6) Ja ir aprakstītas un izvestas lietas, kas ātri bojājas, tiesu izpildītājs tās pārdod saskaņā ar šā likuma 581. panta otrās daļas noteikumiem. Saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam.

620.7 pants. Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, parādniekam klātneesot

(1) Ja ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā ne parādnieks, ne kāda no citām pilngadīgām personām, kas dzīvo kopā ar parādnieku nekustamajā īpašumā, neierodas un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav ieradušies attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek.

(2) Ja ne parādnieks, ne kāda no citām pilngadīgām personām, kas dzīvo kopā ar parādnieku nekustamajā īpašumā, neierodas ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā atkārtoti noteiktajā laikā un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav ieradušies tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim. Par telpu piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(3) Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā izdarāma atbilstoši šā likuma 620.6 panta noteikumiem.

(4) Parādnieks ir tiesīgs saņemt vienu mantas aprakstes akta eksemplāru.

(5) Ievešanu tāda nekustamā īpašuma valdījumā, ko tiesu izpildītājs atsavinājis kā bezmantinieku mantu, veic, klātesot policijas pārstāvim un nekustamā īpašuma ieguvējam. Ja nekustamajā īpašumā tiek sastaptas personas, tiesu izpildītājs rīkojas šā likuma 620.6 pantā noteiktajā kārtībā.

620.8 pants. Strīdi un sūdzības sakarā ar ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā

620.9 pants. Rīcība ar glabāšanā nodoto mantu

(1) Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus.

(2) Ja parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nodod parādniekam.

(3) Aizturēto mantu tiesu izpildītājs pārdod saskaņā ar šā likuma 71.nodaļas noteikumiem.

(4) Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka oficiālo elektronisko adresi, elektroniskā pasta adresi vai dzīvesvietu.

(5) Ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs to pārdod saskaņā ar šā likuma 71.nodaļas noteikumiem.

(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

(7) Mantu, kura aprakstīta nekustamajā īpašumā, kas atsavināts kā bezmantinieku manta, un kurai nav tirgus vērtības, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu, bet mantas aprakstes aktu daļā par mantu, kurai ir tirgus vērtība, tiesu izpildītājs nosūta notāram, kurš taisījis notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, papildinājumu izdarīšanai tajā.

74.3 nodaļaBērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta

620.10 pants. Nolēmuma izpildes izdevumi un to maksāšanas kārtība

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, samaksā valsts nodevu un sedz nolēmuma izpildes izdevumus saskaņā ar šā likuma 567.panta pirmo daļu.

(2) Piedzinējs, kurš nolēmuma izpildē nepiedalās, pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem nolēmuma izpildes izdevumiem iemaksā naudas summu to izdevumu segšanai, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta (arī ar bērna uzturēšanos krīzes centrā vai citos drošos apstākļos saistīto izdevumu, ceļa izdevumu, izdevumu par tulka un psihologa pakalpojumiem un citu izdevumu segšanai). Šo izdevumu apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pēc bērna nodošanas bāriņtiesas pārstāvim tiesu izpildītājs šā panta otrajā daļā minētos izdevumus nekavējoties pārskaita bāriņtiesas norādītajā kontā.

(4) Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam (565.panta pirmās daļas 7. un 8.punkts un 620.13 panta trešā daļa), šā panta otrajā daļā minētos izdevumus, kas nav izlietoti nolēmuma izpildei, tiesu izpildītājs vai bāriņtiesa atmaksā piedzinējam.

(5) Nolēmuma izpildes izdevumus tiesu izpildītājs piedzen no parādnieka.

620.10A pants. Termiņš, kādā izpildu dokuments iesniedzams izpildei

Izpildu dokumentu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tostarp attiecīgu Eiropas Savienības izpildu dokumentu, var iesniegt piespiedu izpildei gada laikā no tiesas vai ārvalsts tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

620.11 pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā, paziņo parādniekam par pienākumu izpildīt nolēmumu 10 dienu laikā. Ja piedzinējs izpildu dokumentu iesniedz izpildei atkārtoti pēc tam, kad tiesu izpildītājs to viņam izsniedzis saskaņā ar šā likuma 620.13 panta trešo daļu, paziņojumu nesūta.

(2) Saņemot izpildei Eiropas Savienības izpildu dokumentu, kurā nav noteikts termiņš nolēmuma labprātīgai izpildei, tiesu izpildītājs šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu 30 dienu laikā. Paziņojumā tiesu izpildītājs brīdina parādnieku par šajā nodaļā paredzētajām sekām, kas iestāsies, ja nolēmums netiks izpildīts.

620.12 pants. Sekas, kas rodas, ja parādnieks nolēmumu neizpilda labprātīgi

(1) Tiesu izpildītājs informāciju, ka parādnieks nav labprātīgi izpildījis nolēmumu, nosūta:

1) rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, — saņemot minēto lēmumu izpildei;

2) rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, — pēc izpildu dokumentā vai saskaņā ar šā likuma 620.11 pantu noteiktā nolēmuma labprātīgas izpildes termiņa beigām.

(2) Tiesa pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzliek parādniekam naudas sodu 750 euro apmērā.

(3) Jautājumu par naudas soda uzlikšanu izskata rakstveida procesā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šā panta pirmajā daļā minētā akta saņemšanas.

(4) Tiesas lēmumu par naudas soda uzlikšanu nosūta parādniekam.

(5) Par tiesas lēmumu par naudas soda uzlikšanu var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Naudas sods piedzenams no parādnieka valsts ienākumos.

(7) Naudas soda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt nolēmumu.

620.13 pants. Bērna dienas režīma noskaidrošana

(1) Vienlaikus ar šā likuma 620.12 panta pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu tiesu izpildītājs, ja tas nepieciešams nolēmuma izpildei, dod rīkojumu bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidrot bērna dienas režīmu un informēt par to tiesu izpildītāju.

(2) Bāriņtiesa nekavējoties informē tiesu izpildītāju par ziņām, kuras attiecas uz bērnu un bērna atrašanās vietu un kuras tā ieguvusi, izpildot šā panta pirmajā daļā noteikto rīkojumu. Ja nav iespējams minētās ziņas iegūt, bāriņtiesa par to informē tiesu izpildītāju. Tiesu izpildītājs, saņemot informāciju, ka bērna atrašanās vieta nav zināma, saskaņā ar šā likuma 569.pantu lūdz tiesnesi pieņemt lēmumu par bērna vai bērna un parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību un aptur izpildu lietvedību.

(3) Tiesu izpildītājs, saņēmis no bāriņtiesas vai policijas informāciju par bērna atrašanās vietu, kas ir tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras nepastāv šis tiesu izpildītājs, izdara par to atzīmi izpildu dokumentā, norādot ziņas par bērna atrašanās vietu, un nekavējoties izsniedz izpildu dokumentu piedzinējam, izskaidrojot viņam tiesības iesniegt izpildu dokumentu izpildei atbilstoši šā likuma 549.panta noteikumiem.

(4) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)