Civilprocesa likums

(2) Lietu, par kuru strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē vai kad par to ir saņemts puses lūgums.

(3) Ja lietu izskata rakstveida procesā, tiesa laikus paziņo pusēm datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams spriedums, kā arī izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šīs tiesības puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā sprieduma pieejamības datuma.

(4) Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu tā sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

250.96 pants. Prasības pieteikuma saturs un tam pievienojamie dokumenti

(1) Prasības pieteikumā lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, drīkst norādīt tikai tādu prasības priekšmetu, pamatu un prasījumus, kādi bija ietverti attiecīgajā iesniegumā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei.

(2) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda, kā izpaužas Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma nepareizība.

(3) Prasības pieteikumam papildus šā likuma 129. pantā noteiktajam pievieno attiecīgo Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu. Pierādījumus, kuri tika iesniegti Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei, prasības pieteikumam nepievieno.

(4) Lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, nav pieļaujama pretprasības celšana.

(5) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas lietas, kurās prasības pieteikums iesniegts par vienu un to pašu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā.

250.97 pants. Sprieduma saturs un sprieduma pārsūdzēšana

(1) Sprieduma aprakstošajā daļā tiesa papildus šā likuma 193. panta ceturtajā daļā noteiktajam iekļauj Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma motīvu un rezolutīvās daļas īsu izklāstījumu.

(2) Sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193. panta sestajā daļā noteiktajam tiesa norāda personai piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības vai grozījumus reģistrācijas ziņās atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem.

(3) Spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Sestā sadaļa Sevišķā tiesāšanas kārtība

31.nodaļa Vispārīgie noteikumi

251.pants. Lietas, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā

Sevišķā tiesāšanas kārtībā tiesa izskata lietas:

1) par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

2) par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu un atjaunošanu;

21) par pagaidu aizgādnības nodibināšanu un izbeigšanu;

3) par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;

31) par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu;

4) par aizgādnības nodibināšanu promesošo vai pazudušo personu mantai;

5) par pazudušo personu izsludināšanu par mirušām;

6) par tādu faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme;

7) par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā;

8) par tiesību atjaunošanu pēc parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem;

9) par mantojuma tiesībām;

10) par nekustamā īpašuma izpirkšanu;

11) par tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu;

12) par kredītiestāžu likvidāciju vai maksātnespēju;

13) par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu;

14) par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu;

15) par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu;

16) par nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu valdījumā.

252.pants. Lietu ierosināšana

Sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmu lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata.

253.pants. Lietas dalībnieki

(1) Sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībnieki ir pieteicējs un viņa pārstāvis, ieinteresētā persona un tās pārstāvis, kā arī likumā paredzētajos gadījumos prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde.

(2) Sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībniekiem ir šā likuma 74.panta otrajā daļā noteiktās pušu procesuālās tiesības.

254.pants. Pieteikums sevišķā tiesāšanas kārtībā

(1) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

11) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja pieteicējs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;

12) ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ieinteresētajai personai personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

13) pieteicēja pārstāvja vai personas, kurai ir tiesības iesniegt pieteikumu, elektroniskā pasta adresi un, ja tā ir reģistrējusies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, arī norādi par reģistrēšanos, ja pieteicēja pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, vai persona, kurai ir tiesības iesniegt pieteikumu, piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu. Ja pieteicēja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

4) apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots, un pierādījumus, kas tos apstiprina;

5) likumu, uz kuru pieteikums pamatots;

6) pieteicēja lūgumu;

7) pievienoto dokumentu sarakstu;

8) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(2) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis, vai pieteicējs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot šā likuma 72.panta piektajā daļā noteikto gadījumu. Ja pieteikumu parakstījis pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā.

(3) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(4) Neparakstītu pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

255.pants. Atteikšanās pieņemt pieteikumu un pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 254.panta otrās daļas prasībām, tiesnesis atsakās to pieņemt un iestājas šā likuma 132.pantā paredzētās sekas.

(2) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 254.panta pirmās daļas prasībām un šīs sadaļas atsevišķās nodaļās norādītajām prasībām vai nav samaksāti tiesas izdevumi, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

256.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Sevišķā tiesāšanas kārtībā lietu izskatīšanai sagatavo tiesnesis, un tiesa to izskata saskaņā ar šā likuma noteikumiem, ievērojot sestās sadaļas atsevišķo nodaļu noteikumus.

257.pants. Spriedums

Spriedumam sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajās lietās jāatbilst šā likuma 193.panta prasībām, ievērojot šīs sadaļas noteikumus.

258.pants. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas

Ja sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai.

32.nodaļa Adopcijas apstiprināšana un atcelšana

259.pants. Piekritība

(1) Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptētāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc adoptētāja dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu — tiesai pēc viena pieteicēja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc pieteicēja dzīvesvietas.

(2) Ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojošas personas pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptējamā deklarētās dzīvesvietas, bet, ja adoptējamais atrodas ārpusģimenes aprūpē, — pēc tās vietas adreses, kur tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe.

260.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda Civillikuma 162.—169.pantā minētos apstākļus.

(2) Pieteikumam pievieno bāriņtiesas lēmumus par personas atzīšanu par adoptētāju un adopcijas atbilstību bērna interesēm.

(3) Ja pieteicējs ir ārvalstnieks vai ārvalstī dzīvojoša persona, pieteikumam pievieno adopcijas lietu un atbildīgā ministra izdotu spēkā esošu adopcijas atļauju.

260.1 pants. Pierādījumu izprasīšana no bāriņtiesas

Tiesa pēc lietas ierosināšanas, ja nepieciešams, izprasa no bāriņtiesas pierādījumus, kas apstiprina Civillikuma 162.—169.pantā minētos apstākļus.

261.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lieta izskatāma, piedaloties vismaz vienam adoptētājam personiski un prokuroram.

(2) Lietas izskatīšanā pieaicina bāriņtiesu, kas lēmusi par adopcijas atbilstību bērna interesēm, un adoptējamo, ja nepieciešams viņu noklausīties tiesas sēdē un viņš ir sasniedzis 12 gadu vecumu.

(3) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

(4) Ja adoptētājs mirst, līdz tiesa adopciju apstiprinājusi, tas nav šķērslis adopcijas apstiprināšanai, bet, ja pirms apstiprināšanas mirst adoptējamais, lieta izbeidzama.

262.pants. Tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu

(1) Tiesa, pārbaudījusi pieteikuma pamatotību un atbilstību likuma prasībām, taisa spriedumu par adopcijas apstiprināšanu vai par pieteikuma noraidīšanu.

(2) Tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu norāda ziņas, kas nepieciešamas, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā par adoptētājiem un anulētu ierakstu par bērna bijušajiem vecākiem.

(3) Bērna bijušajiem vecākiem tiesa paziņo, ka attiecīgajā dzimšanas reģistrā anulēts ieraksts par bērna vecākiem.

(4) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu ir pamats, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā un izdotu jaunu adoptētā dzimšanas apliecību.

263.pants. Adopcijas atcelšana

(1) Tiesa adopciju var atcelt pēc adoptētāja un pilngadīgā adoptētā kopīga pieteikuma vai pēc pilngadīgā adoptētā pieteikuma (Civillikuma 175.pants).

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu ir pamats, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā un izdotu jaunu dzimšanas apliecību.

33.nodaļaPersonas rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības nodibināšana garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ

264.pants. Piekritība

(1) Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ iesniedz tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes adreses.

(2) Pieteikumu par personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ var iesniegt tiesā ne agrāk kā sešus mēnešus līdz tās pilngadībai.

264.1 pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

265.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda personai nosakāmo rīcībspējas ierobežojumu. Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina rīcībspējas ierobežošanas nepieciešamību personas interesēs.

266.pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai un pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par personas rīcībspējas ierobežojumu noteikšanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ tiesa izskata, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram.

(2) Bāriņtiesas pārstāvis piedalās, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un pieteikt lūgumus.

(3) Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, par kuras rīcībspējas ierobežošanu izskata lietu. Pieteikums nosūtāms personai, kurai ierosināts ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja, nosakot tai laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojuma iesniegšanai. Tiesa noskaidro personas viedokli, ja persona ir spējīga to formulēt, ņemot vērā viņas brieduma pakāpi, arī gadījumā, ja pieteikums iesniegts tiesā līdz personas pilngadībai.

(4) Izskatot lietu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa izziņu no ārstniecības iestādes un citus personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma noteikšanai nepieciešamos pierādījumus no pieteicēja un iestādēm.

(5) Tiesa, sagatavojot lietu iztiesāšanai, var sasaukt sagatavošanās sēdi un nepietiekamu pierādījumu gadījumā noteikt papildu ekspertīzes veikšanu vai pieprasīt citus pierādījumus.

267.pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

(1) Tiesa var izlemt jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu. Lēmums par tiesu ekspertīzes noteikšanu ir pārsūdzams.

(2) Ja persona, par kuru ierosināta lieta, izvairās no ekspertīzes, tiesa, piedaloties prokuroram, var pieņemt lēmumu par šīs personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā.

(3) (Izslēgta ar 29.11.2012. likumu)

267.1 pants. Pagaidu aizgādnības nodibināšana

(1) Pēc lietas dalībnieku lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par rīcībspējas ierobežošanu nodibina attiecīgajai personai pagaidu aizgādnību saskaņā ar šā likuma 33.2 nodaļas noteikumiem par pagaidu aizgādnības nodibināšanu.

(2) Lēmums stājas spēkā nekavējoties. Tas zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(3) Par tiesas lēmumu nodibināt pagaidu aizgādnību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

268.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa uz pierādījumu pamata konstatē, ka personas rīcībspēja ir ierobežojama, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojuma apjomu un ar kuru nodibina personai aizgādnību. Ja pieteikums iesniegts tiesā līdz personas pilngadībai, tiesa spriedumā nosaka personas rīcībspējas ierobežojumu ne agrāk kā ar pilngadības sasniegšanu.

(2) Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, vadās pēc apstākļiem, par kuriem iesniegti pierādījumi. Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, pēc lietas dalībnieka lūguma var vērtēt rīcībspējas ierobežošanu tādās jomās kā:

1) maksājumu izdarīšana un saņemšana;

2) darījumu slēgšana;

3) rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

4) komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana.

(3) Tiesa rīcībspējas ierobežojuma apjomu var vērtēt arī citās jomās, izņemot Civillikuma 356.1 pantā minētos gadījumus.

(4) Tiesa, izvērtējot personas spējas, nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam apjomu, kādā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.

(5) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, spriedumu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(6) (Izslēgta ar 25.03.2021. likumu)

269.pants. Tiesas izdevumi

(1) Tiesas izdevumi šajās lietās sedzami no valsts līdzekļiem.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pieteicējs apzināti iesniedzis nepamatotu pieteikumu, tiesas izdevumi uzliekami pieteicējam.

270.pants. Personas atzīšana par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšana

33.1 nodaļaPersonas rīcībspējas ierobežojuma garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ pārskatīšana

270.1 pants. Piekritība

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu iesniedz tiesā pēc personas, kuras rīcībspēju ierosināts pārskatīt, deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes adreses.

270.2 pants. Pieteikuma iesniedzēji

(1) Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu var iesniegt persona pati, tās aizgādnis, bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors. Bāriņtiesas pārstāvis piedalās lietu izskatīšanā, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un pieteikt lūgumus.

(2) Aizgādnim ir pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu ne retāk kā reizi septiņos gados no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par rīcībspējas ierobežošanu.

270.3 pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādā apjomā ir pārskatāms rīcībspējas ierobežojums.

(2) Pieteikumam par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu pievienojami pierādījumi, kas to apliecina.

270.4 pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai

(1) Pieteikums nosūtāms personai, kuras rīcībspēju ierosināts pārskatīt, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja. Tad tai nosaka laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, kuras rīcībspējas ierobežojumu pārskata.

(3) Izskatot lietu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa no ārstniecības iestādes izziņu un no pieteicēja un iestādēm citus pierādījumus, kas ir nepieciešami rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanai.

270.5 pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

Tiesu ekspertīzi nosaka pēc noteikumiem, kādus piemēro lietās par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

270.6 pants. Tiesas spriedums

(1) Ja personas rīcībspējas ierobežojumu tiesa pārskata, tā spriedumā norāda, vai ierobežojums:

1) atceļams pilnībā;

2) atceļams daļā;

3) saglabājams;

4) grozāms.

(2) Tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā norāda atcelto un saglabāto ierobežojuma apjomu.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta bāriņtiesai — aizgādņa tiesību un pienākumu apjoma grozīšanai vai aizgādņa atcelšanai, kā arī prokuroram, aizgādnim un personai, kuras rīcībspējas ierobežojums pārskatīts. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, spriedumu atzīmes grozīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(4) (Izslēgta ar 25.03.2021. likumu)

33.2 nodaļaPagaidu aizgādnības nodibināšana

270.7 pants. Piekritība

Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai iesniedz tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes adreses.

270.8 pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

270.9 pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā papildus šā likuma 254.pantā noteiktajam norāda Civillikuma 364.2 pantā minētos apstākļus, pievienojot šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus, un to, vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

270.10 pants. Tiesas rīcība pēc lietas ierosināšanas

(1) Pēc tam, kad ir ierosināta lieta par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai, tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma pieprasa pierādījumus, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes izziņu par to, vai garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt.

(2) Pieteikums nosūtāms personai, kurai ierosināts nodibināt pagaidu aizgādnību, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja. Tad tai nosaka laiku, ne ilgāku par 15 dienām, paskaidrojuma iesniegšanai.

(3) Pēc lietas ierosināšanas, nerīkojot tiesas sēdi, tiesa informē prokuratūru un bāriņtiesu par lietas ierosināšanu. Pēc tam, kad saņemti paskaidrojumi, visi pierādījumi un izziņa no ārstniecības iestādes, tiesa lūdz prokuroru 10 darba dienu laikā iesniegt lietā rakstveida atzinumu, bet bāriņtiesu — pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

270.11 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu tiesnesis izlemj nekavējoties.

(2) Ja pieteicējs nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pieteikumu izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot lietas dalībniekiem par datumu, kad lēmums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Šis datums uzskatāms par lēmuma sastādīšanas datumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ lēmumu sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, lēmums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par lēmuma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad lēmums ir pieejams tiesas kancelejā.

(3) Ja pieteikumu izskata, rīkojot tiesas sēdi, tajā piedalās prokurors un bāriņtiesas pārstāvis. Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, kurai nodibināma pagaidu aizgādnība.

270.12 pants. Tiesas lēmums

(1) Ja tiesa, pamatojoties uz pierādījumiem, konstatē, ka personai ir nodibināma pagaidu aizgādnība, tā taisa lēmumu par šādas aizgādnības nodibināšanu, norādot aizgādņa pienākumu vest noteiktas lietas un lēmuma darbības termiņu, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

(2) Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai stājas spēkā nekavējoties un ir spēkā šajā lēmumā norādītajā termiņā.

(3) Lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu nosūta bāriņtiesai — pagaidu aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kurai nodibināta pagaidu aizgādnība.

(4) Par tiesas lēmumu nodibināt pagaidu aizgādnību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

270.13 pants. Pagaidu aizgādnības izbeigšana

(1) Pagaidu aizgādnība izbeidzas tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Ja pirms šā likuma 270.11 panta otrajā daļā minētā termiņa ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu pagaidu aizgādnības nodibināšanai, tā pati tiesa pēc aizgādņa vai aizgādnībā esošās personas pieteikuma izbeidz nodibināto pagaidu aizgādnību.

(3) Lēmums par pagaidu aizgādnības izbeigšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanas izbeigšanu nosūta personai, kurai bija nodibināta pagaidu aizgādnība, aizgādnim, prokuroram un bāriņtiesai — pagaidu aizgādņa atcelšanai.

270.14 pants. Tiesas izdevumi

Ja tiesa atzīst, ka pieteicējs apzināti iesniedzis nepamatotu pieteikumu, tiesas izdevumi uzliekami pieteicējam.

34.nodaļaPersonas rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības nodibināšana izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ

271.pants. Piekritība

Pieteikums par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ iesniedzams tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc tās dzīvesvietas.

271.1 pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

272.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, uz kāda pamata un kādā apjomā personai ierobežojama rīcībspēja un nodibināma aizgādnība izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ un kādi pierādījumi to apstiprina.

(2) Pieteikumā var lūgt tūlītēju nodrošinājumu pret mantas izputināšanu, piemērojot šā likuma 138.pantā paredzētos nodrošinājuma līdzekļus. Šādu lūgumu tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas.

273.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Pieteikums nosūtāms personai, kurai ierosināts ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja. Tad tai nosaka laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Tiesa var uzlikt pieteicējam par pienākumu iesniegt papildu pierādījumus.

274.pants. Bāriņtiesas pārstāvja un prokurora piedalīšanās

Lieta par aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ izskatāma, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram. Bāriņtiesas pārstāvis piedalās lietas izskatīšanā, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un pieteikt lūgumus.

275.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzinusi, ka persona, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot vai pārmērīgi lietojot alkoholu vai citas apreibinošās vielas, draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa ar spriedumu atņem šai personai tiesības pārvaldīt savu mantu, ierobežo tās rīcību rīkoties ar šo mantu un nodibina attiecīgajai personai aizgādnību. Ja tiesa, pamatojoties uz pierādījumiem, konstatē, ka personai ierobežojama rīcībspēja, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojumu un aizgādņa kopīgu rīcību ar aizgādnībā esošo vai aizgādņa patstāvīgu rīcību.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, spriedumu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(3) (Izslēgta ar 25.03.2021. likumu)

276.pants. Tiesas izdevumi

(1) Ja pieteikums tiek apmierināts, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas mantas, kurai ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība.

(2) Ja tiesa pieteikumu atzinusi par nepamatotu, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas, pēc kuras pieteikuma lieta ierosināta, bet, ja lieta ierosināta pēc prokurora pieteikuma, — tie sedzami no valsts līdzekļiem.

277.pants. Personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana

Pārskatot personas rīcībspējas ierobežojumu personām izlaidīgas un izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ, piemēro šā likuma 33.1 nodaļas noteikumus.

34.1 nodaļaNākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšana

277.1 pants. Piekritība

Pieteikumu par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu pēc pilnvarotāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc pilnvarotāja dzīvesvietas, var iesniegt pilnvarotāja bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

277.2 pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda apstākļus, kas ir par pamatu nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanai, un pievieno šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus.

277.3 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu tiesa izskata, piedaloties prokuroram.

(2) Personu, kura izsniegusi nākotnes pilnvarojumu, aicina uz tiesas sēdi.

277.4 pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

Pieteikums nosūtāms pilnvarniekam, nosakot viņam laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojuma iesniegšanai.

277.5 pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm vai pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda, tā aptur viņam ar nākotnes pilnvarojumu piešķirtās tiesības.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā to nosūta pilnvarniekam, pilnvarotājam, prokuroram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

277.6 pants. Tiesas izdevumi

Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm vai pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda, tiesas izdevumi piespriežami no pilnvarnieka.

35.nodaļa Aizgādnības nodibināšana promesošo vai pazudušo personu mantai

278.pants. Piekritība

Lietas par promesošās vai pazudušās personas mantas aizgādnību izskata tiesa pēc promesošās vai pazudušās personas pēdējās dzīvesvietas.

279.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumu nodibināt aizgādnību promesošās vai pazudušās personas mantai var iesniegt personas, kuras ir ieinteresētas promesošās vai pazudušās personas mantas saglabāšanā vai šīs personas tiesību aizstāvēšanā, vai prokurors.

(2) Pieteikumā norāda apstākļus, kas apstiprina personas prombūtni, un vietu, kur atrodas šīs personas manta, kurai nepieciešams nodibināt aizgādnību.

(3) Ja promesošās vai pazudušās personas atrašanās vieta ir zināma, tiesai tā jāpieaicina kā ieinteresētā persona.

280.pants. Tiesas spriedums

(1) Tiesa, atzinusi, ka pieteikums ir pamatots, taisa spriedumu par aizgādnības nodibināšanu promesošās vai pazudušās personas mantai.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā to nosūta bāriņtiesai aizgādņa iecelšanai un promesošajai personai, ja tās uzturēšanās vieta ir zināma, bet, ja tā nav zināma, nosūta paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

281.pants. Aizgādnības izbeigšana

Iestājoties Civillikuma 375.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem, aizgādnība izbeidzama ar tās tiesas spriedumu, kura aizgādnību nodibinājusi.

36.nodaļa Pazudušas personas izsludināšana par mirušu

282.pants. Piekritība

Pieteikums par pazudušas personas izsludināšanu par mirušu iesniedzams tiesai pēc šīs personas pēdējās zināmās dzīvesvietas.

283.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda pazudušās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, ja tas ir zināms, dzimšanas gadu, kā arī laiku, kad tā atstājusi dzīvesvietu un kad saņemtas pēdējās ziņas par šo personu, un, ja iespējams, pazudušās personas dzimšanas vietu, tās vecāku vārdu, uzvārdu un citas ziņas.

284.pants. Paziņojums par pazudušu personu

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu par paziņojuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Paziņojumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura saņēmusi pieteikumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kuru ierosināts izsludināt par mirušu, kā arī citas pieteikumā norādītās ziņas par to;

3) priekšlikumu pazudušajai personai triju mēnešu laikā ierasties tiesā vai paziņot savu atrašanās vietu, kā arī norāda, ka pretējā gadījumā tā tiks izsludināta par mirušu;

4) aicinājumu visiem, kas zina pazudušās personas uzturēšanās vietu vai kam ir zināms par tās nāvi, triju mēnešu laikā paziņot par to tiesai.

285.pants. Prokurora piedalīšanās

Lietu par personas izsludināšanu par mirušu izskata, piedaloties prokuroram.

286.pants. Tiesas spriedums

(1) Tiesa, atzinusi, ka pieteikums ir pamatots, taisa spriedumu par pazudušās personas izsludināšanu par mirušu.

(2) Ja tiesa ir konstatējusi pieņemamo pazudušās personas nāves dienu, tā norādāma spriedumā.

(3) Ja pieņemamo nāves dienu tiesa nevar konstatēt, par pazudušās personas nāves dienu uzskatāma diena, kad pieteikums iesniegts tiesai, par ko tiesa norāda spriedumā.

(4) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru persona izsludināta par mirušu, tas nosūtāms dzimtsarakstu nodaļai — pazudušās personas nāves reģistrēšanai.

(5) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru persona izsludināta par mirušu, tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) pazudušās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un citus konstatētos personas datus;

3) to, ka šī persona izsludināta par mirušu;

4) pieņemamo pazudušās personas nāves dienu vai dienu, ar kuru šī persona uzskatāma par mirušu.

287.pants. Par mirušu izsludinātās personas ierašanās sekas

(1) Ja persona, kura ar tiesas spriedumu izsludināta par mirušu, ierodas vai ja noskaidrojas tās atrašanās vieta, tiesa, kas taisījusi spriedumu, ar jaunu spriedumu atceļ spriedumu par šīs personas izsludināšanu par mirušu.

(2) Pieteikumu par sprieduma atcelšanu var iesniegt persona, kura izsludināta par mirušu, persona, pēc kuras pieteikuma lieta ierosināta, vai prokurors.

(3) Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tas nosūtāms dzimtsarakstu nodaļai — miršanas ieraksta anulēšanai un attiecīgs paziņojums — publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

37.nodaļa Juridisko faktu konstatēšana

288.pants. Tiesā izskatāmās lietas

(1) Tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās.

(2) Tiesa konstatē faktus par:

1) fizisko personu radniecības attiecībām;

2) personu atrašanos apgādībā;

3) adopcijas reģistrāciju, laulības noslēgšanas vai šķiršanas reģistrāciju, nāves reģistrāciju;

4) tiesību nodibinošu dokumentu (izņemot pases un apliecības, kuras izdod civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes) piederību fiziskajai personai, kuras vārds, tēvvārds, uzvārds vai dzimšanas dati, kas norādīti dokumentā, nesakrīt ar šīs personas vārdu, tēvvārdu, uzvārdu vai dzimšanas datiem, kas norādīti pasē vai dzimšanas apliecībā;

5) tiesību nodibinošu dokumentu piederību juridiskajai personai, kuras nosaukums vai reģistrācijas dati, kas norādīti dokumentā, nesakrīt ar šīs personas nosaukumu vai reģistrācijas datiem, kas norādīti attiecīgajā reģistrā;

6) personas nāvi noteiktā laikā un noteiktos apstākļos, ja dzimtsarakstu nodaļa atsakās reģistrēt miršanas gadījumu.

(3) Tiesa konstatē arī citus faktus, kuriem ir juridiska nozīme, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai.

289.pants. Juridisko faktu konstatēšanai nepieciešamie noteikumi

Tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot.

290.pants. Piekritība

Pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu iesniedz tiesai pēc pieteicēja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas.

291.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādam nolūkam pieteicējam nepieciešams konstatēt attiecīgo faktu.

(2) Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina, ka pieteicējam nav iespējams saņemt attiecīgos dokumentus vai nav iespējams atjaunot nozaudētos, nozagtos vai iznīcinātos dokumentus.

292.pants. Tiesas spriedums

(1) Apmierinot pieteikumu, tiesa spriedumā norāda, kāds fakts un kādam nolūkam ir konstatēts.

(2) Tiesas spriedums par tāda fakta konstatēšanu, kas reģistrējams dzimtsarakstu nodaļā vai noformējams citās iestādēs, neaizstāj šo iestāžu izdotos dokumentus, bet pēc stāšanās likumīgā spēkā ir pamats reģistrācijai vai noformēšanai šajās iestādēs.

38.nodaļa Lietas par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā

293.pants.Uzaicinājuma kārtībā izskatāmās lietas

(1) Uzaicinājuma kārtība piemērojama tikai likumā norādītajos gadījumos.

(2) Uzaicinājumu izdara uz ieinteresētās personas pieteikuma pamata, ja likumā nav noteikts citādi.

294.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumā par uzaicinājuma izdarīšanu un tiesību dzēšanu norāda:

1) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par uzaicinājumu, minot pierādījumus, kuri tos apstiprina;

2) pieteicējam zināmās ieinteresētās personas;

3) aicināmo personu neierašanās sekas.

(2) Pieteikums par tādu tiesību dzēšanu, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, iesniedzams tiesā pēc šā īpašuma atrašanās vietas, bet par citām tiesībām — pēc pieteicēja — fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas vai juridiskās personas juridiskās adreses, ja likumā nav noteikts citādi.

295.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis lemj par sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Sludinājumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā saņemts pieteikums;

2) pieteicēja vārdu un uzvārdu, bet juridiskajām personām — nosaukumu;

3) uzaicinājuma pamatu un priekšmetu;

4) termiņu tiesību pieteikšanai;

5) termiņa neievērošanas sekas.

(3) Termiņu, ja tas nav noteikts likumā, nosaka tiesa, bet tas nevar būt mazāks par trim mēnešiem no sludinājuma publicēšanas dienas.

(4) Ja uzaicinājums attiecas uz tiesībām uz nekustamo īpašumu vai uz prasījumiem, kas nodrošināti ar hipotēku, sludinājums izliekams arī attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā.

296.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu tiesa izskata pēc sludinājumā norādītā termiņa notecējuma, uzaicinot pieteicēju, pieteicēja norādītās ieinteresētās personas, kā arī personas, kuras termiņā pieteikušas savas tiesības.

(2) Pieteikums par tiesībām, kas iesniegts pēc sludinājumā norādītā termiņa, bet pirms sprieduma taisīšanas lietā, atzīstams par iesniegtu termiņā.

(3) Ja sakarā ar uzaicinājumu rodas strīds par tiesībām, kas var ietekmēt spriedumu lietā, tiesa aptur tiesvedību, nosakot termiņu prasības celšanai.

(4) Ja prasība noteiktā termiņā netiek celta vai arī ir iesniegts spriedums par strīda izšķiršanu, tiesvedība tiek atjaunota.

297.pants. Tiesas spriedums

(1) Apmierinot pieteikumu, tiesa taisa spriedumu par visu termiņā nepieteikto tiesību atzīšanu par spēkā neesošām.

(2) (Izslēgta ar 25.10.2018. likumu)

39.nodaļa Tiesību atjaunošana pēc parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem

298.pants. Pieteikuma iesniegšana

Gadījumos, kad parāda akts vai uzrādītāja vērtspapīrs nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, kreditors vai persona, kurai dokuments ieķīlāts, nodots glabājumā, pārvaldīšanā vai komisijā vai arī kā citādi uzticēts, kā arī tā pēdējais turētājs, ja dokuments bija izrakstīts uzrādītājam vai dokumentam bija blanko uzraksts, var lūgt tiesu anulēt šo dokumentu un atjaunot tiesības pēc tā

299.pants. Piekritība

Pieteikums par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu un tiesību atjaunošanu iesniedzams tiesai pēc dokumentā norādītās maksāšanas vietas, bet, ja maksāšanas vieta nav zināma, — tiesai pēc parādnieka — fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas vai juridiskās personas juridiskās adreses; ja arī tā nav zināma, — pēc dokumenta izdošanas vietas.

300.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu norāda:

1) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

2) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

3) dokumenta nosaukumu, saturu un atšķirības pazīmes;

4) apstākļus, kādos dokuments nozaudēts, nozagts vai iznīcināts.

(2) Pieteikumam, ja iespējams, pievieno dokumenta atvasinājumu.

301.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis lemj:

1) par aizliegumu personai, kurai pēc dokumenta jāpilda saistība, izdarīt pēc šā dokumenta maksājumus vai devumus;

2) par sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Sludinājumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā saņemts pieteikums;

2) pieteicēja vārdu un uzvārdu, bet, ja pieteicējs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu un juridisko adresi;

3) nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta nosaukumu, saturu un atšķirības pazīmes;

4) priekšlikumu dokumenta turētājam triju mēnešu laikā, bet vekseļa vai čeka turētājam — divu mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas iesniegt tiesai pieteikumu par savām tiesībām uz šo dokumentu, kā arī norāda, ka pretējā gadījumā dokumentu var atzīt par anulētu.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto lēmumu tiesa nosūta personai, kurai saskaņā ar dokumentu jāpilda saistība, kā arī paziņo par pieņemto lēmumu visām dokumentā minētajām personām, ja tas iespējams.

302.pants. Dokumenta turētāja pienākums

(1) Dokumenta turētājam pēc tam, kad paziņots par dokumenta nozaudēšanu, nozagšanu vai iznīcināšanu, ir pienākums sludinājumā norādītajā termiņā iesniegt tiesai, kas pieņēmusi lēmumu, pieteikumu par savām tiesībām uz šo dokumentu kopā ar dokumenta oriģinālu.

(2) Ja dokumenta turētājs šādu pieteikumu nav iesniedzis, bet ar dokumenta anulēšanu tiek aizskartas viņa tiesības, savas aizskartās tiesības viņš var aizstāvēt prasības tiesvedības kārtībā.

303.pants. Tiesas rīcība pēc pieteikuma saņemšanas no dokumenta turētāja

(1) Ja sludinājumā norādītajā termiņā tiesā saņemts pieteikums no dokumenta turētāja, tiesa atstāj bez izskatīšanas tās personas pieteikumu, kura lūdz dokumentu anulēt, un nosaka termiņu, kurā aizliegts izdarīt saskaņā ar dokumentu maksājumus un devumus. Šis termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.

(2) Vienlaikus tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības celt prasību pret dokumenta turētāju par šā dokumenta izprasīšanu, bet dokumenta turētājam — viņa tiesības pieprasīt no iesniedzēja zaudējumus, ko radījuši tiesas noteiktie aizlieguma līdzekļi.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

304.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par dokumenta anulēšanu un tiesību atjaunošanu tiesa izskata pēc sludinājumā norādītā termiņa notecējuma, ja nav saņemts pieteikums no dokumenta turētāja.

(2) Par lietas izskatīšanas laiku un vietu tiesa paziņo iesniedzējam un personai, kas dokumentu izsniegusi, kā arī visām dokumentā minētajām personām, ja tas iespējams. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

305.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītais dokuments nozaudēts, nozagts vai iznīcināts un ka pieteicējs bijis likumīgs šā dokumenta turētājs, tā taisa spriedumu par šā dokumenta anulēšanu un pieteicēja tiesību atjaunošanu.

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir pamats jauna dokumenta izsniegšanai anulētā dokumenta vietā, ja tas paredzēts likumā .

(3) Ja likums nenosaka jauna dokumenta izsniegšanas iespēju, spriedums ir pamats, lai prasītu no anulētā dokumenta izrietošo tiesību apmierinājumu.

40.nodaļa Pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšana un stāšanās likumīgā spēkā

41.nodaļa Mantojuma apsardzība un aizgādnība

42.nodaļa Sludinājums par mantojuma atklāšanos

43.nodaļa Mantojuma pieņemšana

44.nodaļa Apstiprināšana mantojuma tiesībās pēc likuma

45.nodaļa Nekustamā īpašuma izpirkšana

336.pants. Lietu piekritība

Pieteikums par nekustamā īpašuma izpirkšanu iesniedzams tiesai pēc izpērkamā nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

337.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda izpērkamā nekustamā īpašuma atrašanās vietu, tā ieguvēju un izpirkuma tiesību pamatu (Civillikuma 1382.pants).

(2) Pieteikumam pievieno:

1) tā akta norakstu, uz kura pamata nekustamais īpašums atsavināts;

2) pierādījumus par iesniedzēja tiesībām izpirkt nekustamo īpašumu;

3) ziņas par nekustamā īpašuma pārdošanas summu, atsavināšanas izmaksām un nodevām un par to samaksu.

338.pants. Pieteikuma nosūtīšana nekustamā īpašuma ieguvējam

Pieteikumu tiesa nosūta nekustamā īpašuma ieguvējam, nosakot viena mēneša termiņu paskaidrojuma iesniegšanai un ziņu sniegšanai par nekustamajam īpašumam izdarītiem nepieciešamiem un derīgiem izdevumiem.

339.pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz kuru uzaicina pieteicēju un nekustamā īpašuma ieguvēju

340.pants. Tiesas spriedums

Atzinusi pieteikumu par pamatotu, tiesa taisa spriedumu par iesniedzēja izpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu un izpērkamā īpašuma ieguvēja tiesību uz izdevumu atlīdzību.

341.pants. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas

Ja nekustamā īpašuma ieguvējs apstrīd iesniedzēja izpirkuma tiesību, tiesa atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, paskaidrojot lietas dalībniekiem, ka strīds izšķirams prasības kārtībā.

45.1 nodaļaTiesiskās aizsardzības procesa lietas

341.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas piekritība

Tiesiskās aizsardzības procesa lietu tiesa izskata pēc parādnieka juridiskās adreses, kas parādniekam bija reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā.

341.2 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma saturs

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:

1) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

2) ka attiecībā uz parādnieku nepastāv Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai;

3) vai attiecībā uz parādnieku gada laikā ir bijusi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana;

4) parādnieka juridisko adresi, kas parādniekam bija reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā;

5) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas (turpmāk — uzraugošā persona) amata kandidātu un kontaktinformāciju;

6) ja parādnieks ir individuālais komersants, — ziņas par attiecīgo fizisko personu (vārdu, uzvārdu un personas kodu);

7) ja parādnieks ir individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku saimniecība vai zvejnieku saimniecība, — ziņas par īpašnieku (fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu).

(2) Pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina:

1) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

2) apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

3) juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksu gadījumā, kad tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu iesniedz atkārtoti gada laikā;

4) uzraugošās personas amata kandidāta piekrišanu tikt ieceltam par uzraugošo personu un apliecinājumu par atbilstību Maksātnespējas likuma 12.3 panta prasībām, kā arī par spēju nodrošināt pienākumu izpildi, ja attiecībā uz parādnieku pastāv pārrobežu elements.

341.3 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma saņemšana un reģistrācija

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesa pieņem no parādnieka, kura vārdā tiek iesniegts pieteikums, vai personas, kura ir pilnvarota pieteikuma iesniegšanai. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu iesniedz elektroniski vai papīra formā klātienē.

(2) Saņēmusi tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, tiesa pārbauda pieteikuma iesniedzēja personību. Ja nav iespējams pārbaudīt klātienē papīra formā iesniegta pieteikuma iesniedzēja personību vai pieteikuma iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kurš saņemts papīra formā, reģistrē atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs. Ja tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums saņemts elektroniski, ierakstu reģistrā veic saņēmējs.

341.4 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana

(1) Piecu dienu laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma saņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu:

1) par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atstāšanu bez virzības;

2) par atteikšanos pieņemt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu;

3) par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums atstāts bez virzības, tiesnesis pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmumā norādīto trūkumu novēršanas. Ja beidzies termiņš lēmumā norādīto trūkumu novēršanai un tie nav novērsti, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

(3) Pieņemot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu un ierosinot lietu, tiesnesis pieņem lēmumu par uzraugošās personas amata kandidāta atbilstību pienākumu pildīšanai attiecīgajā tiesiskās aizsardzības procesā un par viņa iecelšanu par uzraugošo personu, vienlaikus norādot uzraugošās personas kontaktinformāciju.

(4) Konstatējis, ka attiecībā uz parādnieka ieteikto uzraugošās personas amata kandidātu pastāv ierobežojumi pienākumu pildīšanai konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā, tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības un nosūta parādniekam uzaicinājumu iesniegt ziņas par jaunu uzraugošās personas amata kandidātu.

341.5 pants. Tiesas darbības, kas veicamas, un jautājumi, kas izlemjami, pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu

(1) Tiesas lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu nekavējoties nosūta:

1) atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā;

2) Latvijas Bankai, ja lēmums pieņemts par finanšu tirgus dalībnieku, kura darbību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām uzrauga Latvijas Banka;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2015/848) 3. panta 1. punktā noteiktās procedūras administratoram, ja Latvijā lieta ierosināta pēc pieteikuma par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu.

(2) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, tiesnesis:

1) pieņem lēmumu par uzraugošās personas atcelšanu, kā arī jaunas uzraugošās personas amata kandidāta atbilstību pienākumu pildīšanai attiecīgajā tiesiskās aizsardzības procesā un par viņa iecelšanu par uzraugošo personu;

2) pēc nodrošinātā kreditora pieteikuma lemj par atļauju pārdot ieķīlāto parādnieka mantu (Maksātnespējas likuma 37.panta otrā daļa);

3) lemj par Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteikto seku pagarināšanu vai atcelšanu.

(3) (Izslēgta ar 16.03.2023. likumu)

(4) (Izslēgta ar 01.06.2017. likumu)

(5) (Izslēgta ar 16.03.2023. likumu)

(6) Konstatējis, ka attiecībā uz parādnieka ieteikto uzraugošās personas amata kandidātu pastāv ierobežojumi uzraugošās personas pienākumu pildīšanai konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu iecelt uzraugošo personu un nosūta parādniekam uzaicinājumu iesniegt ziņas par jaunu uzraugošās personas amata kandidātu.

(7) Lēmumu par uzraugošās personas iecelšanu nosūta uzraugošajai personai un atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

341.6 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas kārtība un nolēmums tiesiskās aizsardzības procesa lietās

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un uzraugošo personu. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(11) Ja pieteikums iesniegts par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, pieteikumu tiesa šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina pieteicēju, parādnieku un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. un 2. punktā noteikto maksātnespējas procedūru administratorus. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesa izskata 15 dienu laikā no:

1) (izslēgts ar 31.05.2018. likumu);

2) dienas, kad tiesā iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

(21) Kreditors, kura prasījumu uzraugošā persona atzinusi par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, vai kreditors, kurš izteicis šaubas par cita kreditora prasījuma pamatotību, var lūgt tiesu pieaicināt vai pielaist to lietā kā ieinteresēto personu. Lūgumam kreditors pievieno pierādījumus par sava prasījuma pamatotību. Lēmums, ar kuru apmierināts vai noraidīts lūgums par ieinteresētās personas pieaicināšanu vai iestāšanos lietā, nav pārsūdzams.

(3) Tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja, pamatojoties uz uzraugošās personas atzinumu un citiem pierādījumiem, kā arī izvērtējot zvērināta revidenta atzinumu, ja tāds pievienots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam, un kreditoru iebildumus, ja tādi saņemti, konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns:

1) atbilst Maksātnespējas likuma prasībām, tajā skaitā nodrošinās tiesiskās aizsardzības procesa mērķa sasniegšanu;

2) atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

(31) Ja, pamatojoties uz uzraugošās personas atzinumu un citiem pierādījumiem, tiesa konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns satur saistības, attiecībā uz kurām ir strīds par tiesībām, un saistību apjoms būtiski ietekmē tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu, tiesa atstāj tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu bez izskatīšanas.

(32) Tiesa izvērtē tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstību Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 15. punktam tikai tādā gadījumā, ja ir saņemti kreditoru iebildumi par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna neatbilstību minētajai Maksātnespējas likuma normai.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un galvenās procedūras administrators Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā nav saskaņojis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana ir minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs.

(41) Izskatot pieteikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, tiesa ņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 38. pantā noteikto.

(42) Pasludinot maksātnespējas procesu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 2015/848, tiesa spriedumā norāda maksātnespējas procedūras veidu, ja tiek uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, vai šā panta 4.3 daļā minētajā lēmumā norāda maksātnespējas procedūras veidu, ja tiek uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(43) Ja tiesa konstatē, ka parādnieka galveno interešu centrs atrodas Latvijā, tā pasludina spriedumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteikto maksātnespējas procedūras uzsākšanu un pieņem lēmumu, ar kuru konstatē, ka parādnieka galveno interešu centrs atrodas Latvijā un Latvijai ir piekritība uzsākt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteikto maksātnespējas procedūru. Par tiesas lēmumu, ar kuru konstatēts, ka parādnieka galveno interešu centrs atrodas Latvijā un Latvijai ir piekritība uzsākt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteikto maksātnespējas procedūru, parādnieks vai jebkurš kreditors saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 5. pantu var iesniegt blakus sūdzību 30 dienu laikā no lēmuma pasludināšanas dienas. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur maksātnespējas procedūras uzsākšanu.

(44) Tiesa uzsāk Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteikto maksātnespējas procedūru, ja konstatē, ka parādnieks Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 2. panta 10. punkta izpratnē Latvijā veic vai triju mēnešu laikposmā pirms pieteikuma iesniegšanas ir veicis saimniecisko darbību. Tiesa, konstatējusi, ka citas dalībvalsts tiesa, kas uzsākusi pret parādnieku šīs regulas 3. panta 1. punktā noteikto maksātnespējas procedūru, bija tiesīga šādu procedūru uzsākt, taisa spriedumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Tiesa neuzsāk Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteikto maksātnespējas procedūru, ja tā konstatē, ka ir iestājušies Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 38. panta nosacījumi.

(5) Taisot spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, tiesa apstiprina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un vienlaikus lemj par uzraugošās personas iecelšanu, ja tas paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā. Konstatējusi, ka attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādīto uzraugošās personas amata kandidātu pastāv ierobežojumi pienākumu pildīšanai konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā, tiesa atstāj tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu bez izskatīšanas.

(6) Spriedumā par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu tiesa norāda ieķīlātās mantas sarakstu, uz kuru līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai attiecināmi ierobežojumi nodrošinātajiem kreditoriem īstenot savas tiesības.

(7) Noraidot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, tiesa vienlaikus izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un piedzen no tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus.

(8) Tiesas spriedumu tiesiskās aizsardzības procesa lietā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Tiesas sprieduma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(9) Spriedumu izsniedz tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzējam un uzraugošajai personai, kā arī nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

341.7 pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa lietās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šīs nodaļas noteikumus, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesa izskata 15 dienu laikā rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa lietā izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un uzraugošo personu. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(3) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, tiesa nelemj jautājumu par atļauju pārdot ieķīlāto parādnieka mantu pēc nodrošinātā kreditora pieteikuma un par uzraugošās personas iecelšanu.

(4) Ja pastāv Maksātnespējas likumā minētie nosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā un apstiprina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kā arī vienlaikus ieceļ tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādīto uzraugošo personu, ja parādnieks lūdzis apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu Maksātnespējas likuma 42. panta 3.1 daļā noteiktajā kārtībā vai ja uzraugošās personas iecelšanu pieprasījis parādnieks vai Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

(5) Par tiesas lēmumu tiesiskās aizsardzības procesa lietā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

(6) Lēmumu izsniedz pieteikuma iesniedzējam un uzraugošajai personai, kā arī nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

341.8 pants. Jautājumi, kas izlemjami pēc tam, kad pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu

(1) Pēc tam, kad pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu pēc attiecīga pieteikuma, tiesa lemj par:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumiem;

2) uzraugošās personas atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai;

3) jauna uzraugošās personas amata kandidāta iecelšanu par uzraugošo personu, ja iepriekšējā uzraugošā persona atcelta no attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa;

31) uzraugošās personas maiņu;

32) uzraugošās personas iecelšanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas uzraudzībai, ja uzraugošā persona iepriekš nav bijusi iecelta tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas uzraudzībai;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 51. pantā noteikto darbību veikšanu;

5) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

(2) Uzraugošo personu var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa lietā, konstatē, ka uzraugošā persona neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu, vai neatbilst Maksātnespējas likuma prasībām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus tiesa nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Lēmumu par uzraugošās personas atcelšanu pēc šā lēmuma pieņemšanas tiesa nekavējoties nosūta parādniekam.

(4) Pēc Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pieteikuma saņemšanas tiesa nekavējoties lemj par uzraugošās personas amata kandidāta iecelšanu par uzraugošo personu, ja attiecībā uz viņu nepastāv Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi šā pienākuma pildīšanai attiecīgajā tiesiskās aizsardzības procesā. Ja 15 dienu laikā no dienas, kad saņemts uzraugošās personas pieteikums par atkāpšanos no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa vai pieņemts lēmums par uzraugošās personas atcelšanu, kas nav pamatots ar uzraugošās personas pieteikumu par atkāpšanos no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa, un Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums nav iesniedzis tiesai priekšlikumu par uzraugošās personas amata kandidātu, tiesa lemj par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. Lēmumu nosūta Maksātnespējas kontroles dienestam, parādniekam un atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(5) Tiesa šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanai var pieprasīt, lai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(6) Pieteikumu tiesa izskata 15 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Pieteikumu tiesnesis izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad viņš uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē vai to lūdz procesa dalībnieks, kura intereses skar pieteikums. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma iesniedzējs, uzraugošā persona, parādnieka pārstāvis un citas ieinteresētās personas. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(7) Par pieteikuma izskatīšanu tiesa pieņem lēmumu, kas nav pārsūdzams. Tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu uz Maksātnespējas likuma 12.4 panta otrās daļas 1., 4. vai 5. punkta pamata ir pārsūdzams daļā par konstatēto normatīvo aktu prasību neievērošanu vai tiesas nolēmuma nepildīšanu, vai neatbilstību Maksātnespējas likuma prasībām, iesniedzot blakus sūdzību. Šo blakus sūdzību apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā.

(8) Apgabaltiesai, izskatot šā panta septītajā daļā minēto blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.

(9) Šā panta astotajā daļā minētais lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

(10) Šā panta astotās daļas 1. punktā minēto lēmumu nosūta parādniekam.

(11) Apgabaltiesa 15 dienu laikā izskata parādnieka vai kreditora blakus sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru konstatēts, ka parādnieka galveno interešu centrs atrodas Latvijā un Latvijai ir piekritība uzsākt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(12) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētajā blakus sūdzībā papildus šā likuma 443.1 pantā paredzētajam norāda:

1) no kura laika parādnieka juridiskā adrese atrodas vai galvenā saimnieciskā darbība tiek veikta norādītajā Eiropas Savienības dalībvalstī;

2) faktus, kas parāda, ka parādnieks savas galvenās intereses parasti īsteno blakus sūdzībā norādītajā Eiropas Savienības dalībvalstī;

3) ziņas par kreditoriem vai būtisku daļu aktīvu, vai saimniecisko darbību citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

4) vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī pret parādnieku ir uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(13) Apgabaltiesai, izskatot šā panta vienpadsmitajā daļā minēto blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi.

(14) Ja apgabaltiesa ir atcēlusi lēmumu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra turpināma kā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. vai 4. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(15) Lēmumu par blakus sūdzību tiesa nosūta arī administratoram un atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

341.9 pants. Sūdzības par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu izskatīšana tiesā

341.10 pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu

(1) Tiesa izskata jautājumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pēc savas iniciatīvas vai pēc parādnieka pieteikuma.

(2) Tiesa pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu šā likuma 341.8 panta ceturtajā daļā un Maksātnespējas likuma 51.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā.

(3) Tiesa pēc parādnieka pieteikuma pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu Maksātnespējas likuma 51.panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā parādnieks pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno uzraugošās personas rakstveida atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(41) Tiesa pēc Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktās procedūras administratora pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 39. pantu, var izbeigt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(5) Lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu tiesa nekavējoties nosūta pieteikuma iesniedzējam, uzraugošajai personai, kā arī atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

341.11 pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pasludinot juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesu

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas process pasludināts, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 8. vai 9. punktu.

(2) Tiesa pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu un pasludina juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesu Maksātnespējas likuma 51.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu un pasludina juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesu pēc Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 37. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minētās personas pieteikuma, ja konstatē, ka šīs regulas 51. pantā noteiktās darbības veikšana ir minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs.

(4) Juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā iesniedz tiesai, kuras tiesvedībā atrodas tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

(5) Lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu tiesa nekavējoties nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

341.12 pants. Sūdzības izskatīšana tiesā par Maksātnespējas kontroles dienesta pieņemto lēmumu par uzraugošās personas rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai par tiesiskā pienākuma uzlikšanu

(1) Tiesa izskata kreditora, parādnieka pārstāvja, uzraugošās personas vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta pieņemto lēmumu par uzraugošās personas rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai par tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu, kas pieņemts pēc attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas, tiesa izskata šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Maksātnespējas kontroles dienesta lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un lemj par:

1) Maksātnespējas kontroles dienesta lēmuma atcelšanu pilnībā vai daļēji;

2) pienākuma uzlikšanu Maksātnespējas kontroles dienestam pieņemt vai izskatīt sūdzību par uzraugošās personas rīcību;

3) pienākuma uzlikšanu uzraugošajai personai novērst pieļauto pārkāpumu, izņemot gadījumus, kad pieņemts lēmums par attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

(3) Konstatējusi, ka pārsūdzētais Maksātnespējas kontroles dienesta lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tiesa sūdzību noraida.

(4) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta tās izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

(5) Pēc sūdzības izskatīšanas tiesa lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas kontroles dienestam.

(6) Ja Maksātnespējas kontroles dienesta lēmums par uzraugošās personas rīcību tiesiskās aizsardzības procesā pieņemts gada laikā pēc attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas, sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu iesniedz tiesai, kuras tiesvedībā atradās attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

46.nodaļa Tiesiskās aizsardzības procesa lietas

46.1 nodaļaJuridiskās personas maksātnespējas procesa lietas

363.1 pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu piekritība

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu atbilstoši parādnieka, kreditora vai Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pieteikumam tiesa izskata pēc parādnieka juridiskās adreses, kas parādniekam bija reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā.