Civilprocesa likums

620.14 pants. Bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim

(1) Saņemot šā likuma 620.13 panta pirmajā daļā minēto informāciju, tiesu izpildītājs nosaka laikus un vietas, kad un kur tiks bērns nodots piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs izpildē nepiedalās, un par to paziņo:

1) piedzinējam, informējot viņu par piedzinēja tiesībām būt klāt pie izpildu darbībām;

2) bāriņtiesai un policijai pēc bērna atrašanās vietas, dodot rīkojumu to pārstāvjiem piedalīties piespiedu izpildē. Bāriņtiesa pēc sava ieskata nolēmuma piespiedu izpildē pieaicina psihologu.

(2) Par laikiem un vietām, kad un kur tiks bērns nodots piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs izpildē nepiedalās, tiesu izpildītājs parādnieku neinformē.

(3) Bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim veicama pēc iespējas ātrāk.

(4) Bērna nodošanā piedalās tiesu izpildītājs, bāriņtiesas un policijas pārstāvji, kā arī psihologs, ja bāriņtiesa to ir pieaicinājusi. Tiesu izpildītāja rīkojumā noteiktajā laikā un vietā bāriņtiesas pārstāvis sadarbībā ar psihologu, ja tāds ir pieaicināts, veic pārrunas ar parādnieku vai citām personām, pie kurām atrodas bērns, lai pārliecinātu atdot bērnu piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs nepiedalās izpildē, kā arī lai sagatavotu bērnu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Policijas pārstāvji nodrošina sabiedrisko kārtību un tiesu izpildītāja rīkojumu ievērošanu.

(5) Ja tiesu izpildītājs netiek ielaists telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, tās tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim. Ja telpās netiek sastapta neviena persona, kas vecāka par septiņiem gadiem, tiesu izpildītājs pēc telpu piespiedu atvēršanas, neaprakstot telpās esošo mantu, gādā par šo telpu drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu. Tiesu izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma vai telpām atstāj paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties tiesu izpildītāja birojā, lai saņemtu telpu atslēgas. Par darbībām, kas saistītas ar telpu piespiedu atvēršanu, tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(6) Ja bērns tiek nodots piedzinējam, tiesu izpildītājs par bērna nodošanu izdara atzīmi aktā, norādot, ka nolēmums ir izpildīts, un šā likuma 644.19 panta divpadsmitajā daļā paredzētajā gadījumā nekavējoties paziņo par to tiesai.

(7) Ja bērns tiek nodots bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai, lai bērnu nogādātu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs par bērna nodošanu izdara atzīmi aktā. Akta kopija tiek izsniegta bāriņtiesas pārstāvim. Pēc tam, kad saņemts bāriņtiesas paziņojums, ka bērns nogādāts atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs sastāda aktu par to, ka nolēmums ir izpildīts, un šā likuma 644.19 panta divpadsmitajā daļā paredzētajā gadījumā nekavējoties paziņo par to tiesai.

620.15 pants. Tiesu izpildītāja rīcība, ja bērnu nav iespējams nodot piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim

Ja bāriņtiesai nav iespējams iegūt šā likuma 620.13 pantā minēto informāciju vai bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama, jo tiesu izpildītāja noteiktajos laikos un vietās bērns nav sastapts, tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta šo aktu prokuratūrai, lai tā izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma izpildes, un aptur izpildu lietvedību.

620.16 pants. Nolēmuma izpildes atteikums vai atlikšana

(1) Parādnieks var iesniegt rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, priekšlikumu par nolēmuma izpildes atlikšanu vai nolēmuma izpildes atteikumu, ja notikusi būtisku apstākļu maiņa.

(2) Par būtisku apstākļu maiņu šā panta izpratnē tajā skaitā uzskata:

1) to, ka bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama bērna veselības vai psiholoģiskā stāvokļa dēļ, ko apliecina slimnīcas vai psihiatra izziņa;

2) bērna iebildumus pret viņa nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, ko apliecina bāriņtiesas norīkota psihologa atzinums;

3) to, ka piedzinējs neizrāda interesi par saiknes ar bērnu atjaunošanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto priekšlikumu var iesniegt, ja kopš lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, (644.20 pants) ir pagājis vairāk nekā gads, izņemot šā panta otrās daļas 1.punktā minēto gadījumu.

(4) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot pusēm un bāriņtiesai. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(5) Lēmumā par nolēmuma izpildes atlikšanu tiesa norāda parādnieka un piedzinēja pienākumus laikā, kamēr nolēmuma izpilde atlikta, un, ja nepieciešams, — arī kārtību, kādā atjaunojama saikne starp bērnu un piedzinēju.

(6) Lēmums izpildāms nekavējoties. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

74.4 nodaļaNolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām

620.17 pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

Paziņojumu par pienākumu nodot bērnu piedzinējam 15 dienu laikā tiesu izpildītājs nosūta vai izsniedz parādniekam šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā tiesu izpildītājs brīdina parādnieku par šajā nodaļā paredzētajām sekām, kas radīsies, ja nolēmums netiks izpildīts.

620.18 pants. Civilprocesuālās sekas, kas rodas, ja parādnieks neizpilda nolēmumu vai notariālo aktu par bērna aizgādību

(1) Ja parādnieks tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajā termiņā nav izpildījis nolēmumu, tiesu izpildītājs nosūta par to informāciju rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, vai kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts nolēmums, vai tiesai pēc bērna dzīvesvietas, ja netiek pildīts Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisīts notariālais akts par bērna aizgādību.

(2) Tiesnesis pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzliek parādniekam naudas sodu līdz 1500 euro.

(3) Jautājumu par naudas soda uzlikšanu izskata rakstveida procesā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šā panta pirmajā daļā minētā akta saņemšanas.

(4) Tiesneša lēmumu par naudas soda uzlikšanu nosūta parādniekam.

(5) Par tiesas lēmumu par naudas soda uzlikšanu var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Naudas sods piedzenams no parādnieka valsts ienākumos.

(7) Naudas soda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt nolēmumu.

620.19 pants. Bērna dienas režīma noskaidrošana

(1) Ja tas nepieciešams nolēmuma izpildei, tiesu izpildītājs dod rīkojumu bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidrot bērna dienas režīmu un informēt par to tiesu izpildītāju.

(2) Bāriņtiesa nekavējoties informē tiesu izpildītāju par ziņām, kuras attiecas uz bērnu un viņa atrašanās vietu un kuras tā ieguvusi, izpildot šā panta pirmajā daļā noteikto rīkojumu. Ja nav iespējams minētās ziņas iegūt, bāriņtiesa par to informē tiesu izpildītāju.

(3) Tiesu izpildītājs, saņēmis informāciju, ka bērna atrašanās vieta nav zināma, saskaņā ar šā likuma 569.pantu lūdz tiesnesi pieņemt lēmumu par bērna vai bērna un parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību un aptur izpildu lietvedību.

(4) Tiesu izpildītājs, saņēmis no bāriņtiesas vai policijas informāciju par bērna atrašanās vietu, kas ir tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras nepastāv šis tiesu izpildītājs, izdara par to atzīmi izpildu dokumentā, norādot ziņas par bērna atrašanās vietu, un nekavējoties izsniedz izpildu dokumentu piedzinējam, izskaidrojot viņam tiesības iesniegt izpildu dokumentu izpildei atbilstoši šā likuma 549.panta noteikumiem.

620.20 pants. Bērna nodošana piedzinējam

(1) Saņēmis šā likuma 620.19 panta pirmajā daļā minēto informāciju, tiesu izpildītājs nosaka vietu un laiku, kur un kad bērns tiks nodots piedzinējam, un par to paziņo piedzinējam, bāriņtiesai un policijai pēc bērna atrašanās vietas, dodot rīkojumu to pārstāvjiem piedalīties piespiedu izpildē. Bāriņtiesa pēc sava ieskata nolēmuma piespiedu izpildē pieaicina psihologu.

(2) Par vietu un laiku, kur un kad bērns tiks nodots piedzinējam, tiesu izpildītājs parādnieku neinformē.

(3) Bērns nododams piedzinējam pēc iespējas ātrāk.

(4) Ja tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā piedzinējs neierodas, tiesu izpildītājs bērna nodošanu atliek. Ja piedzinējs arī atkārtoti neierodas noteiktajā laikā un nav paziņojis neierašanās iemeslu vai arī nav ieradies tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, piedzinējam izpildu dokumentu izsniedz atpakaļ bez izpildes.

(5) Bērna nodošanā piedalās tiesu izpildītājs, bāriņtiesas un policijas pārstāvji, kā arī psihologs, ja bāriņtiesa to ir pieaicinājusi. Tiesu izpildītāja rīkojumā noteiktajā vietā un laikā bāriņtiesas pārstāvis sadarbībā ar psihologu, ja tāds ir pieaicināts, veic pārrunas ar parādnieku vai citām personām, pie kurām atrodas bērns, lai pārliecinātu tās atdot bērnu piedzinējam, kā arī lai sagatavotu bērnu nodošanai piedzinējam. Policijas pārstāvji nodrošina sabiedrisko kārtību un tiesu izpildītāja rīkojumu ievērošanu.

(6) Ja tiesu izpildītājs netiek ielaists telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, tās tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim. Ja telpās netiek sastapta neviena persona, kas vecāka par septiņiem gadiem, tiesu izpildītājs pēc telpu piespiedu atvēršanas, neaprakstot telpās esošo mantu, gādā par šo telpu drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu. Tiesu izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma vai telpām atstāj paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties tiesu izpildītāja birojā, lai saņemtu telpu atslēgas. Par darbībām, kas saistītas ar telpu piespiedu atvēršanu, tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(7) Par bērna nodošanu piedzinējam tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā, norādot, ka nolēmums ir izpildīts.

620.21 pants. Tiesu izpildītāja rīcība, ja bērnu nav iespējams nodot piedzinējam

(1) Ja bāriņtiesai nav iespējams iegūt šā likuma 620.19 pantā minēto informāciju vai bērna nodošana piedzinējam nenotiek, jo tiesu izpildītāja noteiktajā vietā un laikā bērns nav sastapts, tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta to prokuratūrai, lai tā izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma izpildes, kā arī nosūta aktu bāriņtiesai parādnieka rīcības izvērtēšanai un aptur izpildu lietvedību.

(2) Ja lietā par Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisītā notariālā akta izpildi bāriņtiesai nav iespējams iegūt šā likuma 620.19 pantā minēto informāciju vai bērna nodošana piedzinējam nenotiek, jo tiesu izpildītāja noteiktajā vietā un laikā bērns nav sastapts, tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un izsniedz izpildu dokumentu atpakaļ piedzinējam bez izpildes.

620.22 pants. Ārvalsts nolēmuma izpildes atteikums vai atlikšana

74.5 nodaļaNolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām

620.23 pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

(1) Ja nolēmumā (tajā skaitā ārvalsts tiesas nolēmumā un šā likuma 244.13 pantā noteiktajā kārtībā pieņemtā tiesas nolēmumā par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu, ja tiesa nav noteikusi telpu atvēršanu piespiedu kārtā) ir noteikta piedzinēja saskarsmes tiesību īstenošanas kārtība, laiks un vieta, tiesu izpildītājs šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu tajā noteiktajā kārtībā, laikā un vietā. Ja nolēmumā laiks un vieta nav noteikta, tiesu izpildītājs nosaka izpildes vietu un izpildes laiku saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā pēc divām nedēļām, ja no nolēmuma neizriet citādi. Paziņojumā tiesu izpildītājs brīdina parādnieku par šajā nodaļā paredzētajām sekām, kas rodas nolēmuma neizpildes gadījumā.

(2) Ja nolēmumā noteikts, ka saskarsmes tiesības īstenojamas noteiktā vietā vai saskarsmes personas vai bāriņtiesas pārstāvja, vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē vai noteiktā vietā un saskarsmes personas vai bāriņtiesas pārstāvja, vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē, par nolēmuma izpildes laiku un vietu tiesu izpildītājs paziņo arī saskarsmes personai, bāriņtiesai un noteiktās vietas telpu lietotājam, dodot rīkojumu saskarsmes personai vai bāriņtiesas pārstāvim, vai bāriņtiesas pilnvarotai personai piedalīties izpildē un rīkojumu noteiktās vietas telpas lietotājam nodrošināt iekļūšanu noteiktajā vietā.

620.24 pants. Akts par nolēmuma izpildīšanu vai nepildīšanu

(1) Ja tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā parādnieks nodrošina piedzinēja saskarsmi ar bērnu atbilstoši nolēmumā noteiktajai saskarsmes tiesību īstenošanas kārtībai, tiesu izpildītājs sastāda aktu par to, ka nolēmums tiek pildīts. Ja tiesu izpildītāja norādītajā laikā un vietā bērns nav sastopams un parādnieks nav paziņojis iemeslu, kādēļ bērns nav sastopams, vai paziņojis iemeslu, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, vai parādnieks atsakās nolēmumu izpildīt tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, tiesu izpildītājs sastāda aktu par nolēmuma nepildīšanu.

(2) Ja tiesu izpildītāja norādītajā laikā un vietā bērns nav sastopams, bet parādnieks ir paziņojis iemeslu, kādēļ bērns nav sastopams, un tiesu izpildītājs atzīst šo iemeslu par attaisnojošu vai parādnieks atsakās nolēmumu izpildīt tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs atzīst par attaisnojošu, tiesu izpildītājs sastāda aktu par nolēmuma nepildīšanu attaisnojošiem iemesliem un nosaka jaunu nolēmuma izpildes laiku un vietu.

620.25 pants. Civilprocesuālās sekas, kas rodas, ja parādnieks neizpilda nolēmumu vai notariālo aktu par bērna saskarsmes tiesībām

(1) Aktu par nolēmuma nepildīšanu tiesu izpildītājs nosūta rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, vai kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, vai tiesai pēc bērna dzīvesvietas, ja netiek pildīts Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisīts notariālais akts par saskarsmes tiesībām.

(2) Tiesnesis pēc šā panta pirmajā daļā minētā akta saņemšanas uzliek parādniekam naudas sodu līdz 1500 euro.

(3) Jautājumu par naudas soda uzlikšanu izskata rakstveida procesā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šā panta pirmajā daļā minētā akta saņemšanas.

(4) Tiesneša lēmumu par naudas soda uzlikšanu nosūta parādniekam.

(5) Par tiesas lēmumu par naudas soda uzlikšanu var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Naudas sods piedzenams no parādnieka valsts ienākumos.

(7) Naudas soda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt nolēmumu.

620.26 pants. Tiesu izpildītāja rīcība, ja bērnu nav iespējams nodot piedzinējam

Ja pēc tam, kad izskatīts jautājums par naudas soda uzlikšanu (620.25 pants), parādnieks nepilda tiesu izpildītāja saskaņā ar šā likuma 620.23 pantā noteikto kārtību atkārtoti doto rīkojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu un par to atkārtoti saskaņā ar šā likuma 620.24 panta pirmo daļu ir sastādīts akts par nolēmuma nepildīšanu, tiesu izpildītājs nosūta minēto aktu prokuratūrai, lai tā izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma izpildes, kā arī nosūta aktu bāriņtiesai parādnieka rīcības izvērtēšanai un aptur izpildu lietvedību. Šajā pantā noteiktais nav piemērojams Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisītiem notariālajiem aktiem par saskarsmes tiesībām.

620.27 pants. Izpildu dokumenta izsniegšana piedzinējam

(1) Ja pēc izpildu lietvedības atjaunošanas parādnieks turpina nolēmumu nepildīt vai pastāv citi apstākļi, kas apgrūtina nolēmuma izpildi vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs izsniedz izpildu dokumentu atpakaļ piedzinējam, informējot to par viņa tiesībām saskaņā ar šā likuma 244.13 pantu lūgt tiesu pārskatīt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību.

(2) Ja pēc tam, kad izskatīts jautājums par naudas soda uzlikšanu (620.25 pants), parādnieks nepilda tiesu izpildītāja saskaņā ar šā likuma 620.23 pantā noteikto kārtību atkārtoti doto rīkojumu par pienākumu izpildīt Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisītu notariālo aktu par saskarsmes tiesībām un par to atkārtoti saskaņā ar šā likuma 620.24 panta pirmo daļu ir sastādīts akts par notariālā akta nepildīšanu vai pastāv citi apstākļi, kas apgrūtina šā akta izpildi vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs izsniedz izpildu dokumentu atpakaļ piedzinējam, informējot to par viņa tiesībām celt tiesā prasību par saskarsmes tiesībām.

620.28 pants. Kārtība, kādā izpilda nolēmumu par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu, ja tiesa noteikusi telpu atvēršanu piespiedu kārtā

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie šā likuma 244.13 pantā noteiktajā kārtībā pieņemtā tiesas nolēmuma par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu izpildes, ievērojot nolēmumā norādīto adresi un laika periodu, kurā telpas drīkst atvērt piespiedu kārtā, nosaka laiku un vietu, kad un kur bērns tiks nodots piedzinējam saskarsmes īstenošanai, un paziņo par to:

1) piedzinējam, informējot viņu par piedzinēja pienākumu būt klāt pie izpildu darbībām;

2) saskarsmes personai, kuras klātbūtnē saskaņā ar nolēmumā noteikto ir īstenojamas saskarsmes tiesības, dodot rīkojumu šai personai piedalīties izpildē;

3) bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas, dodot rīkojumu tās pārstāvim piedalīties piespiedu izpildē. Bāriņtiesa pēc sava ieskata nolēmuma piespiedu izpildē pieaicina psihologu;

4) policijai pēc bērna atrašanās vietas, dodot rīkojumu tās pārstāvim piedalīties piespiedu izpildē.

(2) Par vietu un laiku, kur un kad bērns tiks nodots piedzinējam saskarsmes īstenošanai, tiesu izpildītājs parādnieku neinformē.

(3) Tiesu izpildītāja rīkojumā noteiktajā vietā un laikā bāriņtiesas pārstāvis sadarbībā ar psihologu, ja tāds ir pieaicināts, veic pārrunas ar parādnieku vai citām personām, pie kurām atrodas bērns, lai pārliecinātu atdot bērnu piedzinējam saskarsmes īstenošanai. Policijas pārstāvji nodrošina sabiedrisko kārtību un tiesu izpildītāja rīkojumu ievērošanu.

(4) Ja tiesu izpildītājs netiek ielaists tiesas nolēmumā norādītajās telpās, tās tiek atvērtas piespiedu kārtā. Ja telpās netiek sastapta neviena persona, kas vecāka par septiņiem gadiem, tiesu izpildītājs pēc telpu piespiedu atvēršanas, neaprakstot telpās esošo mantu, gādā par šo telpu drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu. Tiesu izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma vai telpām atstāj paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties tiesu izpildītāja birojā, lai saņemtu telpu atslēgas. Par darbībām, kas saistītas ar telpu piespiedu atvēršanu, tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(5) Ja bērns tiek nodots piedzinējam, tiesu izpildītājs sastāda aktu par nolēmuma izpildīšanu.

(6) Ja saskarsmes tiesības īstenojamas noteiktā vietā vai saskarsmes personas klātbūtnē citā vietā, kas nav izpildes vieta, bērns tiek nodots bāriņtiesas pārstāvim vai saskarsmes personai, lai tā kopā ar piedzinēju nogādātu bērnu saskarsmes izmantošanai noteiktajā vietā. Tiesu izpildītājs sastāda aktu par nolēmuma izpildīšanu, norādot personu, kurai bērns nodots.

(7) Ja, izpildot šajā pantā norādītās darbības, bērnu nebija iespējams nodot piedzinējam, tiesu izpildītājs pabeidz izpildu lietu bez izpildes un informē piedzinēju par viņa tiesībām saskaņā ar šā likuma 244.13 pantu lūgt tiesu pārskatīt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību.

620.29 pants. Ārvalsts nolēmuma izpildes atlikšana vai atteikums

620.29A pants. Termiņš, kādā izpildu dokuments iesniedzams izpildei

(1) Izpildu dokumentu lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, var iesniegt piespiedu izpildei triju gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas vai notariālā akta (vienošanās) taisīšanas dienas.

(2) Nolēmuma labprātīga izpilde noilguma termiņu nepārtrauc. Noilguma termiņš tiek apturēts no izpildu dokumenta iesniegšanas izpildei līdz dienai, kad tiesu izpildītājs to izsniedzis atpakaļ piedzinējam.

75.nodaļa Piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem

621.pants. Piedzīto summu izsniegšana piedzinējiem

(1) No summas, ko tiesu izpildītājs piedzinis no parādnieka, vispirms sedz sprieduma izpildes izdevumus, no pārējās summas apmierina piedzinēju prasījumus, kas pamatoti ar šā tiesu izpildītāja lietvedībā esošiem izpildu dokumentiem. Summu, kas paliek pēc visu prasījumu apmierināšanas, izsniedz atpakaļ parādniekam.

(2) Summas, kas piedzītas no parādnieka un nododamas piedzinējiem, ieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā, bet pēc tam izsniedz vai pārskaita noteiktā kārtībā.

(3) Summas, kas ieskaitāmas valsts ienākumos, tiesu izpildītājs iemaksā Valsts kases budžeta kontā.

(4) Summas, kas piedzītas ārvalstīs dzīvojošas personas labā, pārskaita piedzinējam noteiktā kārtībā.

(5) Personas, kurām ir izpildu dokumenti citās lietās, var pievienoties piedziņai, iesniedzot izpildu dokumentu tam tiesu izpildītājam, kurš rīko izsoli ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītās izsoles noslēguma dienas vai līdz kustamās mantas pārdošanai bez izsoles.

622.pants. Piedzinēju prasījumu apmierināšanas secība

(1) Ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus pēc izpildu dokumentiem, šī summa sadalāma starp piedzinējiem šajā likumā noteiktajā secībā, ja atsevišķā likumā kādiem piedzinējiem nav noteiktas priekšrocības.

(2) Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas.

(3) Ja piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas kārtas prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram piedzinējam.

(4) Ja tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas vairākas izpildu lietas, kas ievestas par šā likuma 623.panta pirmajā daļā minētajiem prasījumiem, un starp tām ir izpildu lieta, kurā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija stājusies piedzinēja vietā daļā par to uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka, kuri izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un ar piedzīto summu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, piedzītā summa sadalāma proporcionāli izpildu lietās aprēķinātā parāda summai vai parādu kopsummai, ja lietā ir vairāki piedzinēji.

623.pants. Pirmās kārtas piedziņas

(1) Vispirms apmierināmi:

1) prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas prasījumi par uzturlīdzekļu parāda piedziņu;

2) prasījumi par darba samaksas piedziņu;

3) prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

4) prasījumi par fiziskās personas labā apmierinātu kaitējuma kompensācijas pieteikumu krimināllietā.

(2) Ja uzturlīdzekļi tiek maksāti saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu un piedzītā uzturlīdzekļu summa:

1) nenodrošina uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, piedzītos uzturlīdzekļus ieskaita Uzturlīdzekļu garantiju fondā;

2) nodrošina uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, bet nenodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, piedzītos uzturlīdzekļus izmaksā iesniedzējam;

3) nodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, tad uzturlīdzekļus minētajā Ministru kabineta noteiktajā apmērā izmaksā iesniedzējam, bet atlikušo summu ieskaita Uzturlīdzekļu garantiju fondā līdz pilnīgai parāda dzēšanai.

(3) Ja tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam un lieta, kurā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija stājusies tā paša piedzinēja vietā daļā par to uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka, kuri izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, bet uzturlīdzekļu izmaksa piedzinējam no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izbeigta, jo beidzies parādnieka pienākums katru mēnesi nodrošināt savam bērnam uzturlīdzekļus, piedzītos uzturlīdzekļus ieskaita Uzturlīdzekļu garantiju fondā līdz pilnīgai parāda dzēšanai.

624.pants. Otrās kārtas piedziņas

Otrajā kārtā apmierināmi prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumiem budžetā.

625.pants. Trešās kārtas piedziņas

Trešajā kārtā apmierināmi:

1) fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu, ja zaudējumu atlīdzināšana noteikta, pamatojoties uz tiesas spriedumu civillietā vai administratīvo pārkāpumu;

2) prasījumi par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi), par maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi), kas maksājami par šo nekustamo īpašumu.

626.pants. Ceturtās kārtas piedziņas

Ceturtajā kārtā apmierināmi visi pārējie prasījumi.

627.pants. Ar ķīlu apgrūtinātas kustamās mantas pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana

No naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu kustamo mantu, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, pēc tam apmierināmi prasījumi šādā secībā:

1) ar ķīlu nodrošinātais prasījums;

2) pārējie prasījumi šajā likumā noteiktajā secībā.

628.pants. Ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana

(1) No naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, pēc tam apmierināmi prasījumi šādā secībā:

1) to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu;

21) prasījumi par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi), par maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi), kas maksājami par šo nekustamo īpašumu;

3) zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš;

4) ar šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;

5) pārējie prasījumi šajā likumā noteiktajā secībā, tostarp šīs daļas 2.1 punktā norādītie prasījumi to neapmierinātajā daļā.

(11) Apmierinot prasījumus šā panta pirmās daļas 2.1 punktā noteiktajā kārtībā, tie sedzami apmērā, kas kopumā nepārsniedz 5 procentus no naudas, kas saņemta par šo nekustamo īpašumu.

(2) Apmierinot hipotekāros prasījumus pēc to pirmtiesības, vienlaikus apmierināmi arī to blakus prasījumi — procenti par pēdējiem trim gadiem līdz izsoles noslēguma dienai, piespriestie tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, nepārsniedzot zemesgrāmatā ierakstītās hipotēkas summu. Atlikušajā ar nekustamā īpašuma ķīlu (hipotēku) nenodrošinātajā daļā prasījums apmierināms šā likuma 622.pantā noteiktajā kārtībā.

(21) Ja hipotekārais kreditors nav pievienojies piedziņai (621.panta piektā daļa), nauda zemesgrāmatā norādītās hipotēkas summas apmērā vai hipotekārā kreditora paziņojumā norādītajā apmērā, ja tāds saņemts (600.panta ceturtā daļa), ņemot vērā attiecīgā hipotekārā prasījuma pirmtiesību, ieskaitāma tā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kurš rīkoja izsoli, un uzglabājama līdz izpildu dokumentu saņemšanai.

(3) Ja izsolē ir pārdots nekustamais īpašums, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, nauda prasījuma apmērā atbilstoši prasījuma prioritātei ieskaitāma tiesu izpildītāja depozīta kontā un uzglabājama līdz nodrošinātās prasības izskatīšanai tiesā.

629.pants. Kuģa pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana

No naudas, kas saņemta par pārdoto kuģi, sprieduma izpildes izdevumus sedz un citus prasījumus apmierina, ņemot vērā Jūras kodeksa 56.panta otro daļu.

630.pants. Piedziņas secība gadījumos, kad parādniekam manta konfiscēta ar spriedumu krimināllietā

(1) Izpildot krimināllietas spriedumu par mantas konfiskāciju, naudas līdzekļus, kas iegūti, izpildot spriedumu par mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs iemaksā Valsts kases budžeta kontā pēc tam, kad apmierināti visi parādniekam iesniegtie prasījumi, kādi radušies, pirms notiesātā mantai uzlikušas arestu vai to apķīlājušas iepriekšējās izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

(2) Prasījumus par uzturlīdzekļiem un prasījumus personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, apmierina arī tad, ja tie radušies pēc aresta uzlikšanas notiesātā mantai vai tās apķīlāšanas.

631.pants. Tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins

(1) Ja tiesa ir atzinusi piedzinēja tiesības saņemt procentus par piespriesto summu līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) vai ja procentu maksāšanas pienākums noteikts citā likumā, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu par kopējo summu, kas izmaksājama piedzinējam.

(2) Ja ir vairāki piedzinēji un ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai starp piedzinējiem un izsniedz to piedzinējiem un parādniekam.

(3) Ja nekustamā īpašuma izsole pasludināta par nenotikušu un kreditors, kopīpašnieks vai pēdējais pārsolītais solītājs izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no šīs personas.

(4) Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

76.nodaļa Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesību aizsardzība, izpildot tiesas spriedumu

632.pants. Tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšana

(1) Tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības, izņemot šā likuma 617.pantā noteikto gadījumu, piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

(2) Sūdzību izskata 15 dienu laikā rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tiesa uzskata par nepieciešamu sūdzību izskatīt tiesas sēdē vai kad parādnieks, piedzinējs vai tiesu izpildītājs lūdz sūdzību izskatīt tiesas sēdē. Uz tiesas sēdi tiek aicināts parādnieks, piedzinējs un tiesu izpildītājs. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma tiesnesis šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par izpildu darbības atlikšanu, par aizliegumu tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai par mantas pārdošanas apturēšanu. Lēmums izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

633.pants. Citu personu tiesību aizsardzība, izpildot nolēmumu

(1) Personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, uz kuru tiek vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības.

(2) Prasība par mantas izslēgšanu no aprakstes akta, piedziņas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā vai cita prasība ceļama pret parādnieku un piedzinēju. Ja manta aprakstīta, pamatojoties uz krimināllietas spriedumu daļā par mantas konfiskāciju, kā atbildētājus pieaicina notiesāto un finanšu iestādi.

(3) Ja manta jau pārdota, prasība iesniedzama arī pret personām, kurām manta nodota. Ja tiesa apmierina prasību attiecībā uz nekustamo īpašumu, atzīstams par spēkā neesošu ieraksts zemesgrāmatā par īpašuma tiesību pāreju tā ieguvējam.

(4) Strīdus starp ieguvēju, piedzinēju un parādnieku, ja prasība par pārdotas mantas atdošanu atpakaļ natūrā ir apmierināta, izskata tiesa prasības kārtībā.

634.pants. Sprieduma izpildīšanas pagrieziens

(1) Ja izpildītu spriedumu atceļ un pēc lietas jaunas izskatīšanas taisa spriedumu par prasības noraidīšanu vai pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā vai par lietas atstāšanu bez izskatīšanas, atbildētājam jāatdod atpakaļ viss, kas no viņa piedzīts prasītāja labā pēc atceltā sprieduma (sprieduma izpildīšanas pagrieziens).

(2) Ja atdot atpakaļ mantu natūrā nav iespējams, tiesas spriedumā vai lēmumā tiek paredzēta šīs mantas vērtības atlīdzināšana.

635.pants. Jautājuma izlemšana par sprieduma izpildīšanas pagriezienu

(1) Tiesa, kurai lieta nodota jaunai izskatīšanai, pēc savas iniciatīvas izskata jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu un izlemj to jaunajā spriedumā vai lēmumā, ar kuru beidzas tiesvedība lietā.

(2) Ja tiesa, kas izskata lietu no jauna, nav izlēmusi jautājumu par atceltā sprieduma izpildīšanas pagriezienu, atbildētājs ir tiesīgs iesniegt šai tiesai pieteikumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Šis pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Kasācijas instances tiesa, ja tā ar savu spriedumu groza pārsūdzēto (protestēto) spriedumu, atceļ to un izbeidz tiesvedību lietā vai atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, izlemj jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu vai nodod tā izlemšanu tiesai, kuras spriedums bija pārsūdzēts.

(4) Ja apelācijas instances tiesa noraida prasību lietā, kurā pirmās instances tiesa saskaņā ar šā likuma 205.pantu pieļāvusi sprieduma izpildīšanu nekavējoties, vai tiesvedību šādā lietā izbeidz vai atstāj prasību bez izskatīšanas, tā vienlaikus izlemj jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu.

(5) Ja spriedums tiek atcelts sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem vai sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos, jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu izlemj tiesa, kura pēc sprieduma atcelšanas izskata lietu no jauna.

(6) Lietās par uzturlīdzekļu piedziņu, darba samaksas piedziņu, zaudējumu piedziņu sakarā ar personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām nepatiesām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem.

(7) Par tiesas lēmumu jautājumā par sprieduma izpildīšanas pagriezienu var iesniegt blakus sūdzību.

F daļa Starptautiskais civilprocess

Piecpadsmitā sadaļa Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība

77.nodaļa Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana

636.pants. Ārvalsts tiesas nolēmums

(1) Ārvalsts tiesas nolēmums šīs nodaļas izpratnē ir ārvalsts tiesas pieņemts spriedums, ar kuru strīdus jautājums starp pusēm ir izspriests pēc būtības, kā arī ārvalsts tiesas apstiprināts izlīgums.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmums šīs nodaļas izpratnē ir arī ārvalsts kompetentās iestādes nolēmums, kas izpildāms tā pieņemšanas valstī, ja nolēmuma atzīšana un izpilde izriet no tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

637.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu atzīst saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārējos noteikumus.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumu neatzīst tikai tad, ja pastāv viens no šādiem neatzīšanas pamatiem:

1) ārvalsts tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu, saskaņā ar Latvijas likumu nebija kompetenta izskatīt attiecīgo strīdu vai šādam strīdam ir izņēmuma piekritība Latvijas tiesai;

2) ārvalsts tiesas nolēmums nav stājies likumīgā spēkā;

3) atbildētājam bijusi liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības, it īpaši, ja atbildētājam, kurš nav piedalījies lietas izskatīšanā, nav ticis savlaicīgi un pienācīgā kārtā paziņots par ierašanos tiesā, izņemot, ja atbildētājs nav pārsūdzējis šo nolēmumu, lai gan viņam ir bijusi tāda iespēja;

4) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā jau agrāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā jau agrāk uzsāktu tiesvedību starp tām pašām pusēm;

5) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar tādu jau agrāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos citas ārvalsts tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm, kas ir atzīstams vai jau ir atzīts Latvijā;

6) ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu;

7) pieņemot ārvalsts tiesas nolēmumu, nav piemērots tās valsts likums, kas būtu piemērojams atbilstoši Latvijas starptautisko privāttiesību kolīziju normām.

(3) Ārvalsts tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no aizgādības, aizbildnības vai saskarsmes tiesībām, neatzīst tikai tad, ja pastāv vismaz viens no šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 6. un 7.punktā minētajiem neatzīšanas pamatiem vai viens no šādiem neatzīšanas pamatiem:

1) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā vēlāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā vēlāk uzsāktu tiesvedību starp tām pašām pusēm;

2) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar vēlāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos citas ārvalsts tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm, kas ir atzīstams vai jau ir atzīts Latvijā.

(31) Ārvalsts tiesas nolēmums lietās par uzturlīdzekļu piedziņu, ar kuru groza jau agrāk pieņemtu nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu, pamatojoties uz to, ka ir mainījušies apstākļi, nav uzskatāms par nesavienojamu spriedumu šā panta otrās daļas 4. un 5.punkta izpratnē.

(4) Izlemjot jautājumu par to, vai ārvalsts tiesas nolēmums ir atzīstams atbilstoši šā panta otrajai daļai, tiesnesis vai tiesa vadās pēc apstākļiem, kas nodibināti ar ārvalsts tiesas nolēmumu.

(5) Ja ar ārvalsts tiesas nolēmumu ir apmierināti vairāki vienā prasībā apvienoti prasījumi un šis nolēmums nav atzīstams pilnā apjomā, ārvalsts tiesas nolēmumu var atzīt attiecībā uz vienu vai vairākiem apmierinātiem prasījumiem.

638.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu iesniedz izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc atbildētāja dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

11) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — citus identifikācijas datus) un adresi saziņai ar tiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja pieteicējs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;

12) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus), deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

4) pieteicēja lūgumu atzīt vai atzīt un izpildīt ārvalsts tiesas nolēmumu pilnā apjomā vai kādā tā daļā;

5) pārstāvja elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, un viņš piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu. Ja pieteicēja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;

6) pievienoto dokumentu sarakstu;

7) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(21) Pieteikumu lietā par ārvalsts tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu atzīšanu vai izpildes pasludināšanu Eiropas Savienības un starptautiskos līgumos paredzētajos gadījumos, izmantojot attiecīgajos tiesību aktos norādītās veidlapas, var iesniegt vai pārsūtīt ar sadarbības nodrošināšanai iecelto Latvijas centrālo iestāžu starpniecību.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) ārvalsts tiesas nolēmumu ar apliecinājumu, ka nolēmums stājies likumīgā spēkā;

2) ārvalsts tiesas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies lietas izskatīšanā, savlaicīgi un pienācīgā kārtā bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) ārvalsts tiesas vai kompetentas institūcijas izdotu dokumentu par nolēmuma izpildi, ja ārvalsts tiesas nolēmums jau daļēji ir izpildīts;

4) ārvalsts tiesas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka ārvalsts tiesas nolēmums ir izpildāms tā pieņemšanas valstī, ja pieteicējs lūdz ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi;

5) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā;

6) dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot gadījumu, kad pieteikums iesniegts un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā".

(4) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā.

(5) Neparakstītu pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

(6) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu, ja tam nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar šo pieteikumu tiesā. Lēmums nav pārsūdzams.

639.pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 638.panta otrās un trešās daļas prasībām vai ja no pieteikumam pievienotās pilnvaras vai cita dokumenta neizriet pilnvarojums pārstāvim griezties ar šo pieteikumu tiesā, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

640.pants. Pieteikuma izlemšana

Lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu vai lēmumu par pieteikuma noraidīšanu pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata 10 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, neaicinot puses.

641.pants. Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmuma spēkā stāšanās pārsūdzēšana

(1) Par pirmās instances tiesas lēmumu ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietā var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesai, bet apgabaltiesas lēmumu par blakus sūdzību var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, iesniedzot blakus sūdzību.

(2) Lietas dalībnieks, kura deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Latvijā, šā panta pirmajā daļā minēto blakus sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas, bet lietas dalībnieks, kura deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta vai juridiskā adrese nav Latvijā, — 60 dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas.

(21) Padomes regulā Nr. 4/2009 paredzētajos gadījumos lietas dalībnieks, kura deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta vai juridiskā adrese nav Latvijā, šā panta pirmajā daļā minēto blakus sūdzību var iesniegt 45 dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas.

(3) Pirmās instances tiesas lēmums un apelācijas instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis tā pārsūdzēšanas termiņš, skaitot no vēlākā lēmuma izsniegšanas datuma, un blakus sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par lēmuma izsniegšanu, lēmums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

642.pants. Apgabaltiesas kompetence

(1) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un izlemt jautājumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu;

3) grozīt lēmumu.

(2) Tiesa var pieprasīt no pusēm paskaidrojumus vai arī papildu ziņas no ārvalsts tiesas, kas pieņēmusi nolēmumu.

(21) Piemērojot Padomes regulu Nr. 4/2009, blakus sūdzību izskata Padomes regulas Nr. 4/2009 34.pantā noteiktajos termiņos.

(3) Tiesa pēc atbildētāja lūguma var apturēt tiesvedību, ja ārvalsts tiesas nolēmums attiecīgajā ārvalstī ir pārsūdzēts vispārējā kārtībā vai arī nav beidzies termiņš šādai pārsūdzēšanai. Otrajā gadījumā tiesa var noteikt termiņu, kādā iesniedzama sūdzība ārvalsts tiesas nolēmuma pārsūdzēšanai attiecīgajā ārvalstī.

643.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošināšana

(1) Pēc pieteicēja pieteikuma tiesnesis vai tiesa lēmumā, ar kuru tiek atzīts ārvalsts tiesas nolēmums, var noteikt šā likuma 138.pantā vai 77.3 nodaļā paredzētos pasākumus ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam.

(2) Šā likuma 641.panta pirmajā daļā minētās blakus sūdzības iesniegšana neaptur tiesneša vai tiesas lēmuma izpildi daļā par ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumu. Blakus sūdzības iesniegšana par tādu lēmumu ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietā, ar kuru atcelts ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājums vai mainīts nodrošinājuma līdzeklis, aptur lēmuma izpildi šajā daļā.

644.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpilde

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu, kurš ir izpildāms tā pieņemšanas valstī, pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Attiecībā uz sprieduma izpildes pasludināšanas kārtību, kas paredzēta 2007.gada 30.oktobra Lugāno konvencijā par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, Padomes regulā Nr.2201/2003, Padomes regulā Nr. 4/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 4.jūlija regulā (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 650/2012), piemērojami šā likuma 77.nodaļas noteikumi par ārvalstu tiesas nolēmumu atzīšanu, ciktāl to pieļauj attiecīgās konvencijas un regulu noteikumi.

(3) Gadījumos, kas paredzēti Padomes regulā Nr.2201/2003, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 805/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006, Padomes regulā Nr. 4/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1215/2012, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 655/2014 un Padomes regulā (ES) 2019/1111, ārvalstu tiesu nolēmumi ir izpildāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā, neprasot ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu, kā arī ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes pasludināšanu.

(4) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā.

644.1 pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atlikt ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi, sadalīt izpildi termiņos, grozīt izpildes veidu vai kārtību.

(11) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Padomes regulas (ES) 2019/1111 36. panta 1. punkta "b" vai "c" apakšpunktā vai 47. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētā apliecība, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 56. panta 4. punktu, var atlikt ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi.

(2) Pieteikumu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Vienlaikus ar paziņojumu tiesa, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai, nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu.

(21) Pieteikumu lietā, kas skar bērnu, izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot pusēm un bāriņtiesai. Pušu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(22) Lēmumā par ārvalsts nolēmuma izpildes atlikšanu lietā, kas skar bērnu, tiesa norāda parādnieka un piedzinēja pienākumus laikā, kamēr nolēmuma izpilde atlikta, un, ja nepieciešams, — arī kārtību, kādā atjaunojama saikne starp bērnu un piedzinēju.

(3) Lēmums par ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

644.2 pants. Ar Eiropas Savienības izpildu dokumentiem saistīti izpildes jautājumi

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms attiecīgs ārvalsts tiesas nolēmums, pēc parādnieka pieteikuma, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 23.pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 23.pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 23.pantu, Padomes regulas Nr. 4/2009 21.panta 3.punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1215/2012 44. pantu vai Padomes regulas (ES) 2019/1111 56. panta 1. un 2. punktu, ir tiesīga:

1) aizstāt nolēmuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam;

2) grozīt nolēmuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt nolēmuma izpildi.

(2) (Izslēgta ar 23.04.2015. likumu)

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

644.3 pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atteikšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 21.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 47.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(3) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 22.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(4) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms Eiropas maksājuma rīkojums, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 22.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(41) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegts Padomes regulas Nr. 4/2009 20.panta 1.punkta “b” apakšpunktā minētais izraksts, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 21.panta 2.punktu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(42) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1215/2012 53. vai 60.pantā minētā apliecība, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 46.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(43) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā veicama ar ārvalsts tiesas nolēmumu noteiktā aizsardzības pasākuma izpildes kontrole, pēc personas pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz Padomes regulas Nr. 606/2013 13.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(44) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Padomes regulas (ES) 2019/1111 36. panta 1. punkta "b" vai "c" apakšpunktā vai 47. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētā apliecība, vai ārvalsts iestādes izdots publisks akts vai apstiprināta vienošanās, par kuru izdota Padomes regulas (ES) 2019/1111 66. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētā apliecība, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 41., 50. pantu, 56. panta 6. punktu vai 68. panta 3. punktu, var atteikt attiecīgi nolēmuma, publiskā akta vai vienošanās izpildi.

(5) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

644.4 pants. Pieteikuma iesniegšana par ārvalsts tiesas nolēmuma, Eiropas Savienības izpildu dokumenta izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšanu, izpildes apturēšanu vai atteikšanu

(1) Šā likuma 644.1, 644.2 un 644.3 pantā minētajā pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

11) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — citus identifikācijas datus) un adresi saziņai ar tiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja pieteicējs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;

12) atbildētāja (piedzinēja) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus), deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

4) pieteicēja lūgumu;

5) pārstāvja elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, un viņš piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu. Ja pieteicēja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;

6) pievienoto dokumentu sarakstu;

7) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) pienācīgi apliecinātu ārvalsts tiesas nolēmumu;

2) attiecīgajos gadījumos — ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegtu Eiropas Savienības izpildu dokumentu;

3) citus dokumentus, uz kuriem pamatots pieteicēja pieteikums;

4) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā.

(3) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai tā pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievieno pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu griezties ar šo pieteikumu tiesā.

(4) Neparakstītu pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

(5) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu, ja tam nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar šo pieteikumu tiesā. Lēmums nav pārsūdzams.

644.5 pants. Iesniegtā pieteikuma par ārvalsts tiesas nolēmuma — Eiropas Savienības izpildu dokumenta — izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšanu, izpildes apturēšanu vai atteikšanu atstāšana bez virzības

Ja saskaņā ar šā likuma 644.1, 644.2 vai 644.3 pantu iesniegtais pieteikums neatbilst šā likuma 644.4 panta pirmās un otrās daļas prasībām vai ja no pieteikumam pievienotās pilnvaras vai cita dokumenta neizriet pilnvarojums pārstāvim griezties ar šo pieteikumu tiesā, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

77.1 nodaļaLietas par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai par bērna pārvietošanas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī tiesiskumu

644.6 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai par bērna, kura dzīvesvieta ir Latvijā, pārvietošanas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī tiesiskumu tiek izskatītas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārīgos noteikumus.

644.7 pants. Pieteikums par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai lietā par bērna pārvietošanas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī tiesiskumu

(1) Ja ārvalsts tiesa izskata lietu par prettiesiski uz šo ārvalsti pārvietota vai tajā aizturēta bērna atgriešanos Latvijā, pēc šīs tiesas pieprasījuma persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, kā arī bāriņtiesa vai prokurors var iesniegt tiesai pieteikumu par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai par bērna pārvietošanas no Latvijas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī tiesiskumu. Šajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt, ja attiecīgā ārvalsts, kuras tiesa izskata lietu par prettiesiski uz šo ārvalsti pārvietota vai tajā aizturēta bērna atgriešanos Latvijā, ir 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai 1996. gada 19. oktobra Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem līgumslēdzēja valsts.

(11) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, kā arī bāriņtiesa vai prokurors var iesniegt tiesai arī tad, ja nav saņemts ārvalsts tiesas pieprasījums, bet minētā persona, bāriņtiesa vai prokurors uzskata, ka šāda atzinuma sniegšana ārvalsts tiesai ir lietderīga.

(2) Lietas par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī, ja bērna dzīvesvieta ir Latvijā, tiek izskatītas Rīgas pilsētas tiesā.

(21) (Izslēgta ar 30.10.2014. likumu)

(3) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — citus identifikācijas datus), deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, kā arī adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus. Ja pieteicējs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;

3) prettiesiski pārvietotā vai aizturētā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, dzimšanas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus), deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, kā arī dzīvesvietu, ja tā atšķiras no deklarētās dzīvesvietas un deklarācijā norādītās papildu adreses vai ziņas par tā atrašanās vietu;

5) apstākļus, kas apstiprina pieteicēja aizgādības vai aizbildnības tiesības;

6) apstākļus, kas apstiprina bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas faktu un civiltiesiskos aspektus;

7) pieteicēja lūgumu;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(4) Pieteikumam pievieno dokumentus, uz kuriem tas pamatots, un ārvalsts tiesas pieprasījumu, ja tāds ir.

(5) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu iesniedz pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pilnvarojumu griezties ar šo pieteikumu tiesā. Ja pieteicēja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā.

(6) Neparakstītu pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

(7) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu, ja tam nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar šo pieteikumu tiesā. Lēmums nav pārsūdzams.

644.8 pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 644.7 panta trešās un ceturtās daļas prasībām vai ja no pieteikumam pievienotās pilnvaras vai cita dokumenta neizriet pilnvarojums pārstāvim griezties ar šo pieteikumu tiesā, tiesa atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

644.9 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, piedaloties pieteikuma iesniedzējam un attiecīgās bāriņtiesas pārstāvim. Bāriņtiesai ir šā likuma 88.panta otrajā daļā noteiktās lietas dalībnieka tiesības.

(2) Par tiesas sēdi paziņo atbildētājam. Šīs personas neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Tiesa pieņem lēmumu, ar kuru sniedz ārvalsts tiesai atzinumu par bērna pārvietošanas no Latvijas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī tiesiskumu.

(4) Ja tiesa konstatē, ka bērns atrodas Latvijā, tā pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

(5) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus.

(6) (Izslēgta ar 14.12.2017. likumu)

(7) Tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties un nav pārsūdzams.

644.10 pants. Apgabaltiesas kompetence

644.11 pants. Rīcība pēc lēmuma pieņemšanas

(1) Tiesa pieņemto lēmumu, ar kuru ārvalsts tiesai sniegts atzinums par bērna pārvietošanas no Latvijas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī tiesiskumu, iesniedz Tieslietu ministrijai, ja pieprasījums par bērna atgriešanos Latvijā ārvalstij ir iesniegts ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

(2) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu)

(3) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai Tieslietu ministrija pievieno tiesas dokumentiem informāciju par Latvijas normatīvo aktu noteikumiem.

644.12 pants. Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes pieņemta nolēmuma par bērna neatgriešanos sekas

(1) Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmums un citi dokumenti par bērna neatgriešanos Latvijā, kas pieņemti, pamatojoties uz 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 13.pantu, saskaņā ar Padomes regulas (ES) 2019/1111 29. panta 3. punktu Latvijā var tikt iesniegti tiesai ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

(2) Tieslietu ministrija, saņēmusi šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, tos nosūta tiesai, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības, informējot attiecīgo bāriņtiesu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes lēmumu.

(3) (Izslēgta no 01.08.2022. ar 16.06.2022. likumu. Sk. pārejas noteikumu 177. punktu)

77.2 nodaļaLietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā

644.13 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, tiek izskatītas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārīgos noteikumus.

644.14 pants. Lietu piekritība

(1) Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, tiek izskatītas Rīgas pilsētas tiesā.

(2) (Izslēgta ar 30.10.2014. likumu)

(3) Ja lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā puses noslēdz izlīgumu, Rīgas pilsētas tiesai ir piekritība apstiprināt minēto izlīgumu arī daļā par aizgādības un saskarsmes tiesībām.

644.15 pants. Pieteikums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta

(1) Lai nodrošinātu prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, var iesniegt tiesai pieteikumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja attiecīgā valsts ir 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem līgumslēdzēja valsts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt tiesai arī kompetentās iestādes, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Padomes regulu (ES) 2019/1111.

(3) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — citus identifikācijas datus), deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu vai ziņas par viņa atrašanās vietu, kā arī adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus. Ja pieteicējs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;

3) prettiesiski pārvietotā vai aizturētā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus), deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, kā arī dzīvesvietu, ja tā atšķiras no deklarētās dzīvesvietas un deklarācijā norādītās papildu adreses vai ziņas par tā atrašanās vietu;

5) apstākļus, kas apstiprina attiecīgās personas aizgādības vai aizbildnības tiesības uz bērnu;

6) apstākļus, kas apstiprina bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas faktu un civiltiesiskos aspektus;

7) pieteicēja lūgumu;

71) vai pieteicējs vai viņa pārstāvis piedalīsies lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgā izpildē Latvijas teritorijā;

72) pieteicēja viedokli par iespēju izmantot mediāciju jautājuma par bērna atgriešanos vai neatgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, risināšanai;

73) vai ārvalsts tiesā ir celta prasība izskatīt lietu par aizgādības tiesībām pēc būtības, un šādas ārvalsts tiesas nosaukumu un adresi;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(4) Pieteikumam pievieno:

1) dokumentus, uz kuriem tas pamatots;

2) attiecīgās ārvalsts kompetento iestāžu apliecinātu informāciju par tiesisko regulējumu valstī, kurā ir bērna dzīvesvieta;

3) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1. un 2.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā.

(5) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu iesniedz pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievieno pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu griezties ar šo pieteikumu tiesā. Ja pieteicēja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā.

(6) Neparakstītu pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

(7) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu, ja tam nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar šo pieteikumu tiesā. Lēmums nav pārsūdzams.

644.16 pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 644.15 panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas prasībām vai ja no pieteikumam pievienotās pilnvaras vai cita dokumenta neizriet pilnvarojums pārstāvim griezties ar šo pieteikumu tiesā, tiesa atstāj pieteikumu bez virzības tikai tādā gadījumā, ja dokumentu vai nepieciešamo ziņu trūkums būtiski ietekmē pieteikuma izskatīšanas iespējamību.

(2) Ja tiesa atbilstoši šā panta pirmajai daļai atstāj pieteikumu bez virzības, iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

644.17 pants. Atbildētāja un bērna meklēšana

(1) Ja atbildētāja vai prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma, bet ir pamats uzskatīt, ka bērns atrodas Latvijā, tiesnesis pēc šā likuma 644.15 pantā minētā pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par atbildētāja vai bērna meklēšanu ar policijas palīdzību.

(2) Tiesa aptur tiesvedību, ja pieņemts lēmums par atbildētāja vai bērna meklēšanu ar policijas palīdzību.

(3) Tiesvedība tiek apturēta, līdz atbildētājs vai bērns tiek atrasts.

644.18 pants. Tiesas rīcība pēc lietas ierosināšanas

(1) Tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par lietas ierosināšanu. Tieslietu ministrija par to informē tās valsts kompetento iestādi, kurā ir bērna dzīvesvieta, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, Padomes regulu Nr. 2201/2003 vai Padomes regulu (ES) 2019/1111.

(2) Ja pieteikums ir pamatots ar attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes pieņemtu lēmumu par bērna atgriešanos, tiesa papildus var tieši informēt arī attiecīgās ārvalsts kompetento iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos attiecīgajā valstī.

(3) Tiesas dokumentus un tiesas pavēsti atbildētājam nosūta šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā.

644.18A pants. Pagaidu lēmums

(1) Tiesa pēc puses lūguma vai savas iniciatīvas pieņem pagaidu lēmumu, ar kuru līdz lēmuma taisīšanai lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, nosaka aizliegumu bērna izvešanai no valsts. Tiesa lēmumu nekavējoties pēc tā pieņemšanas nosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei uz to norādītajām elektroniskā pasta adresēm.

(11) Tiesa pēc puses lūguma var pieņemt pagaidu lēmumu, lai līdz lēmuma taisīšanai lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā nodrošinātu bērna un pieteikuma iesniedzēja saskarsmi, ja tas ir bērna interesēs.

(2) Lūgumu par pagaidu lēmumu izskata rakstveida procesā un lēmumu pieņem rezolūcijas veidā vienas darba dienas laikā no lūguma saņemšanas dienas. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(21) Ja tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus lūguma par saskarsmi izlemšanai, tiesa lūgumu par saskarsmi izlemj ne vēlāk kā tiesas sēdē, skatot lietu par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā