Civilprocesa likums

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētais administratora lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tā sūdzību noraida.

(4) Ja, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, tiesa konstatē, ka ir strīds par tiesībām, tā nosaka termiņu, kādā sūdzības iesniedzējs var celt prasību tiesā vispārējā kārtībā vai var lūgt atjaunot par strīda priekšmetu apturēto tiesvedību.

(5) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta sūdzības izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

363.33 pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā izskatīšana tiesā

(1) Kreditora, parādnieka pārstāvja vai administratora sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā izskata tiesa.

(2) Atzīstot pārsūdzēto kreditoru sapulces lēmumu par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām, tiesa to atceļ.

(3) Atceļot kreditoru sapulces lēmumu par maksātnespējas procesa izdevumu neapstiprināšanu, administratora atlīdzības neapstiprināšanu vai atteikšanos pagarināt maksātnespējas procesa termiņu, tiesa vienlaikus var lemt par maksātnespējas procesa izmaksu apstiprināšanu, administratora atlīdzības apstiprināšanu vai maksātnespējas procesa termiņa pagarināšanu.

(4) Konstatējusi, ka pārsūdzētais kreditoru sapulces lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tiesa sūdzību noraida.

(5) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt sūdzību līdz tās izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

363.34 pants. Sūdzības par Maksātnespējas kontroles dienesta pieņemto lēmumu par administratora rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu izskatīšana tiesā

(1) Tiesa izskata kreditora, parādnieka, administratora vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta pieņemto lēmumu par administratora rīcību maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu, kas pieņemts pēc attiecīgā fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, tiesa izskata šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Maksātnespējas kontroles dienesta lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un lemj par:

1) Maksātnespējas kontroles dienesta lēmuma atcelšanu pilnībā vai daļēji;

2) pienākuma uzlikšanu Maksātnespējas kontroles dienestam pieņemt vai izskatīt sūdzību par administratora rīcību;

3) pienākuma uzlikšanu administratoram novērst pieļauto pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad fiziskās personas maksātnespējas process ir izbeigts.

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētais Maksātnespējas kontroles dienesta lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tā sūdzību noraida.

(4) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta tās izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu.

(5) Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas nekavējoties nosūta pieņemto lēmumu Maksātnespējas kontroles dienestam.

(6) Ja Maksātnespējas kontroles dienesta lēmums par administratora rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu pieņemts gada laikā pēc attiecīgā fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu iesniedz tiesai, kuras tiesvedībā atradās attiecīgā lieta par fiziskās personas maksātnespējas procesu.

363.35 pants. Saistību dzēšanas procedūras izbeigšana

(1) Tiesa izskata jautājumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu pēc parādnieka vai administratora pieteikuma.

(2) Tiesa apstiprina saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja konstatē, ka parādnieks ir izpildījis saistību dzēšanas plānu un nav saņemti kreditoru un parādnieka iebildumi vai arī saņemtie iebildumi atzīstami par nepamatotiem.

(3) Apstiprinot saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, tiesa lemj par to saistību dzēšanu, kuras nav izpildītas saistību dzēšanas procesa laikā.

(4) Pieteikumam par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu parādnieks, kreditors vai administrators pievieno pierādījumus, kas apstiprina pieteikumā norādītos apstākļus.

(5) Apstiprinot saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, tiesa vienlaikus pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

363.36 pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Tiesa pieņem lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja:

1) pēc bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanas parādniekam netiek piemērota saistību dzēšanas procedūra;

2) parādnieks ir nokārtojis visas savas saistības;

3) konstatē ierobežojumus fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai;

4) konstatē ierobežojumus saistību dzēšanas procedūras piemērošanai;

5) parādnieks nepilda saistību dzēšanas plānu;

6) ir izpildīts saistību dzēšanas plāns;

7) bankrota procedūras laikā nav iesniegti kreditoru prasījumi atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajiem termiņiem, vienlaikus izbeidzot arī bankrota procedūru;

8) parādnieka individuālajam komersantam, individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, zemnieku saimniecībai vai zvejnieku saimniecībai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā pasludināts tiesiskās aizsardzības process, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu.

(2) Ja tiesa, izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, konstatē, ka parādnieks ir atbrīvojams no parāda saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu, tā vienlaikus ar procedūras izbeigšanu atbrīvo viņu no saistībām, kuras norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā.

(21) Tiesa pēc Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktās procedūras administratora pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 39. pantu, var izbeigt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(3) Lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu tiesa nekavējoties nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

363.37 pants. Pieteikums par parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšanu un tā pieņemšana

(1) Parādnieks, kreditors vai cita persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, ir tiesīga Maksātnespējas likuma 165.1 pantā noteiktajā termiņā un gadījumos iesniegt pieteikumu par parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšanu.

(2) Ja pieteikuma iesniedzējs nav parādnieks, pieteikums nosūtāms parādniekam, nosakot tam termiņu paskaidrojuma iesniegšanai, ne ilgāku par 30 dienām. Pieteikums nosūtāms administratoram, kurš bija iecelts attiecīgajā fiziskās personas maksātnespējas procesā, nosakot tam termiņu viedokļa iesniegšanai, ne ilgāku par 30 dienām.

(3) Pieteikuma pieņemšana neaptur tiesas lēmuma par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu darbību.

(4) Par tiesas lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu tā iesniedzējs var iesniegt blakus sūdzību.

363.38 pants. Pieteikuma par parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšanu izskatīšana un tiesas lēmums

(1) Pieteikumu izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tiesa uzskata par nepieciešamu pieteikumu izskatīt tiesas sēdē vai to lūdz lietas dalībnieks, pamatojot savu lūgumu.

(2) Tiesa apmierina pieteikumu, ja konstatē, ka pastāv Maksātnespējas likuma 165.1 panta otrajā vai trešajā daļā noteiktais pamats atcelt parādnieka atbrīvošanu no saistībām.

(3) Ja tiesa apmierina pieteikumu, tā lēmumu nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, un administratoram, kurš bija iecelts attiecīgajā fiziskās personas maksātnespējas procesā.

(4) Par tiesas lēmumu par pieteikuma noraidīšanu tā iesniedzējs var iesniegt blakus sūdzību.

47.nodaļa Kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas lietas

364.pants. Lietu piekritība

Kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas lietu izskata tiesa pēc kredītiestādes juridiskās adreses.

365.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniedzēji

Maksātnespējas pieteikumu tiesai var iesniegt:

1) kredītiestāde vai kredītiestādes likvidators;

2) kreditors vai kreditoru grupa;

3) administrators citā maksātnespējas procesā;

4) Latvijas Banka.

366.pants. Likvidācijas pieteikuma iesniedzējs

Likvidācijas pieteikumu tiesai iesniedz Latvijas Banka.

367.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas kārtība

(1) Kredītiestāde, kredītiestādes likvidators, kreditors vai kreditoru grupa, administrators citā maksātnespējas procesā kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu var iesniegt tiesai pēc tam, kad to izskatījusi Latvijas Banka.

(2) Maksātnespējas pieteikumu tiesai iesniedz Latvijas Banka, pievienojot tam savu lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesai un citus dokumentus, kuriem varētu būt nozīme lietā. Par pieteicēju šajā gadījumā uzskatāma persona, kuras vārdā sastādīts maksātnespējas pieteikums un kura to iesniegusi Latvijas Bankai. Maksātnespējas pieteikumam jāatbilst šā likuma 368. un 369.panta prasībām.

(3) Ja Latvijas Banka ir noraidījusi maksātnespējas pieteikumu, šā panta pirmajā daļā minētās personas var to iesniegt tieši tiesai. Šādā gadījumā maksātnespējas pieteikumam pievienojams Latvijas Bankas lēmums par atteikumu iesniegt tiesai maksātnespējas pieteikumu.

368. pants. Maksātnespējas pieteikuma, kuru iesniedz kreditors, kreditoru grupa vai administrators citā maksātnespējas procesā, saturs

(1) Maksātnespējas pieteikumā, kuru iesniedz kreditors, kreditoru grupa vai administrators citā maksātnespējas procesā, norāda:

1) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

2) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

3) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

4) faktiskās maksātnespējas apstākļus un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina;

5) maksātnespējas pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Maksātnespējas pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina kredītiestādes faktisko maksātnespēju, kā arī Latvijas Bankas lēmumu par atteikumu iesniegt tiesai maksātnespējas pieteikumu.

369.pants. Kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma saturs

(1) Maksātnespējas pieteikumā, kuru iesniedz kredītiestāde, norāda:

1) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

2) kredītiestādes darbībai izsniegtās licences numuru, izsniegšanas un pārreģistrācijas datumu un visu kredītiestādei atvērto kontu rekvizītus;

3) faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina;

4) maksātnespējas pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Maksātnespējas pieteikumam pievieno:

1) kredītiestādes padomes, valdes un revīzijas institūciju priekšsēdētāju un locekļu un kredītiestādes pārstāvju sarakstu (vārds, uzvārds, personas kods un adrese);

2) kredītiestādes pēdējo bilanci, kas sagatavota atbilstoši Latvijas Bankas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu;

3) dokumentus, kas apstiprina kredītiestādes faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus;

4) kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu, izņemot noguldījumus un procentus par tiem;

5) Latvijas Bankas lēmumu par atteikumu iesniegt tiesai maksātnespējas pieteikumu.

370. pants. Latvijas Bankas pieteikuma par kredītiestādes maksātnespēju saturs

(1) Maksātnespējas pieteikumā, kuru iesniedz Latvijas Banka, norāda:

1) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

2) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

3) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

4) faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina;

5) maksātnespējas pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Maksātnespējas pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina kredītiestādes faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus.

371.pants. Kredītiestādes likvidācijas pieteikuma saturs

(1) Kredītiestādes likvidācijas pieteikumā norāda:

1) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

2) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

3) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

4) kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās kredītiestādes likvidācijā ir obligāta;

5) apstākļus, kuru dēļ kredītiestādei anulēta tās darbībai izsniegtā licence, un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina;

6) pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Likvidācijas pieteikumam pievieno Eiropas Centrālās bankas lēmumu par kredītiestādes darbībai izsniegtās licences anulēšanu un dokumentus, kas apstiprina apstākļus, kuru dēļ kredītiestādei anulēta tās darbībai izsniegtā licence.

372. pants. Kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma un likvidācijas pieteikuma iesniegšana un reģistrācija

(1) Kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu vai likvidācijas pieteikumu tiesai var iesniegt Latvijas Bankas pārstāvis, bet šā likuma 367. panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā — pieteicējs vai viņa pārstāvis. Kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu vai likvidācijas pieteikumu iesniedz elektroniski vai papīra formā klātienē.

(2) Saņēmusi kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu vai likvidācijas pieteikumu, tiesa pārbauda pieteikuma iesniedzēja personību. Ja nav iespējams pārbaudīt klātienē papīra formā iesniegta pieteikuma iesniedzēja personību vai pieteikuma iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu un likvidācijas pieteikumu, kurš saņemts papīra formā, reģistrē atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs. Ja kredītiestādes maksātnespējas pieteikums vai likvidācijas pieteikums saņemts elektroniski, ierakstu reģistrā veic saņēmējs.

373.pants. Kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas ierosināšana

(1) Lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums atstāts bez virzības, — ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesneša lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Ierosinot lietu, tiesa apķīlā kredītiestādes mantu, izņemot gadījumus, kad maksātnespējas pieteikums iesniegts šā likuma 367.panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā.

374.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot kredītiestādes maksātnespējas lietu izskatīšanai

(1) Pēc kredītiestādes maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas no Pretendentu saraksta, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, tiek izraudzīts administratora amata kandidāts, un tiesnesis izvērtē viņa atbilstību administratora pienākumu veikšanai attiecīgajā kredītiestādes maksātnespējas procesā.

(11) Konstatējis, ka attiecībā uz administratora amata kandidātu pastāv ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai konkrētajā kredītiestādes maksātnespējas procesā, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu iecelt administratora amata kandidātu par administratoru. Izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, no Pretendentu saraksta tiek izraudzīts cits administratora amata kandidāts, un tiesnesis izvērtē viņa atbilstību administratora pienākumu veikšanai attiecīgajā kredītiestādes maksātnespējas procesā.

(2) Par administratoru nevar iecelt personu, uz kuru attiecas Kredītiestāžu likumā noteiktie ierobežojumi.

(3) Ieceļot administratoru, viņam uzdod:

1) sagatavot to personu sarakstu, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta;

2) sagatavot pārskatu par kredītiestādes aktīviem (mantu) to reālajā (tirgus) vērtībā;

3) apzināt kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu un sagatavot šīs mantas sarakstu;

4) sagatavot kreditoru sarakstu pēc kredītiestādes grāmatvedībā esošajiem datiem, norādot informāciju par kreditoriem, parādu un saistību apmēriem un izpildes termiņiem;

5) iesniegt minētās ziņas tiesai līdz lietas izskatīšanai.

(4) Lietai pievieno administratora parakstītu deklarāciju, kura apstiprina viņa piekrišanu stāties amatā un uzņemties likumā noteikto atbildību.

(5) (Izslēgta no 01.09.2023. ar 16.03.2023. likumu. Sk. pārejas noteikumu 181. punktu)

375.pants. Kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas izskatīšana

(1) Kredītiestādes maksātnespējas lietu un likvidācijas lietu tiesa izskata 10 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju, kredītiestādes pārstāvi, Latvijas Bankas pārstāvi, bet maksātnespējas lietā — arī administratoru.

(3) Kredītiestādes maksātnespējas lietā un likvidācijas lietā nav pieļaujama atteikšanās no pieteikuma vai tā grozīšana.

(4) Izskatot kredītiestādes maksātnespējas lietu, tiesa pārbauda, vai ir kāds no Kredītiestāžu likumā noteiktajiem apstākļiem, kas norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, un vai ir ievērota šā likuma 367.pantā noteiktā pieteikuma pirmstiesas izskatīšanas kārtība.

(5) Izskatot kredītiestādes likvidācijas lietu, tiesa nevērtē kredītiestādes maksātspēju.

376.pants. Tiesas spriedums kredītiestādes maksātnespējas lietā

(1) Ja tiesa konstatē kādu no apstākļiem, kas norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, tā ar savu spriedumu pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu un nosaka, ka kredītiestādes maksātnespēja iestājas tiesas sprieduma pasludināšanas dienā. Spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Taisot spriedumu par kredītiestādes maksātnespēju, tiesa apstiprina iecelto administratoru.

(3) Uz Latvijas Bankas pieteikuma un administratora sagatavotā saraksta pamata tiesa nosaka tos kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

(4) Spriedums ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret kredītiestādi, un spriedumu izpildīšanas lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no kredītiestādes nepiedzīto summu piedziņu.

(5) Ja tiesa nekonstatē apstākļus, kas norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, tā pieteikumu noraida, vienlaikus izbeidzot maksātnespējas procesu un izlemjot jautājumu, vai pieteikums atbilstoši Kredītiestāžu likumam nav atzīstams par apzināti nepatiesu.

(6) Atzīstot pieteikumu par apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no pieteicēja tiesas izdevumus, kā arī administratora un administratora palīga atlīdzību.

377.pants. Tiesas spriedums kredītiestādes likvidācijas lietā

(1) Ja tiesa konstatē, ka Eiropas Centrālā banka anulējusi kredītiestādes darbībai izsniegto licenci saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, tā atzīst kredītiestādi par likvidējamu. Spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Taisot spriedumu par kredītiestādes likvidāciju, tiesa ieceļ kredītiestādes likvidatoru. Par kredītiestādes likvidatoru tiesa ieceļ Latvijas Bankas ieteiktu personu.

(3) Par likvidatoru nevar iecelt personu, uz kuru attiecas Kredītiestāžu likumā noteiktie ierobežojumi.

(4) Uz Latvijas Bankas pieteikuma pamata tiesa nosaka tos kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās kredītiestādes likvidācijā ir obligāta.

(5) Spriedums ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret kredītiestādi, un spriedumu izpildīšanas lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no kredītiestādes nepiedzīto summu piedziņu.

378.pants. Tiesas darbības pēc kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas pasludināšanas

(1) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izsniedz administratoram vai likvidatoram spriedumu ar atzīmi par sprieduma stāšanos spēkā.

(2) Spriedumā noteiktos kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā vai kredītiestādes likvidācijā ir obligāta, tiesnesis brīdina par to, ka:

1) viņu pienākums ir ierasties uz visām tiesas sēdēm, viņu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē, taču tiesa var atzīt viņu ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā;

2) viņiem ir pienākums sniegt tiesai un administratoram vai likvidatoram nepieciešamo informāciju;

3) ja mainās kontaktinformācija saziņai ar tiesu, viņiem triju dienu laikā jāpaziņo tiesai un administratoram vai likvidatoram aktuālā kontaktinformācija saziņai ar tiesu;

4) pienākumu neizpildīšanas gadījumā viņus var saukt pie likumā noteiktās atbildības.

(21) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa par to informē Latvijas Banku, nodrošinot, lai Latvijas Banka saņemtu attiecīgo informāciju sprieduma pasludināšanas dienā. Latvijas Bankas informēšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

(3) Pēc administratora vai likvidatora lūguma tiesa pieņem lēmumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un tās nodošanu administratoram vai likvidatoram.

379.pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc kredītiestādes maksātnespējas pasludināšanas

(1) Pēc kredītiestādes maksātnespējas pasludināšanas uz attiecīgu pieteikumu pamata tiesa lemj par:

1) (izslēgts ar 16.03.2023. likumu);

2) (izslēgts ar 16.03.2023. likumu);

3) maksātnespējas procesa izdevumiem;

4) parādu segšanas kārtību un termiņiem;

5) maksātnespējas procesa pabeigšanu un administratora pārskata apstiprināšanu;

6) (izslēgts ar 16.03.2023. likumu);

7) administratora atkāpšanās pieņemšanu vai viņa atcelšanu un cita administratora iecelšanu.

(2) Tiesa izskata arī sūdzības par administratora rīcību un izlemj citus ar maksātnespējas procesu saistītos jautājumus.

(3) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(4) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, tiesas noteiktie kredītiestādes pārstāvji un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt, ka kredītiestādes pārstāvjiem vai personām, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, jāierodas uz tiesas sēdi, un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(5) Par pieteikumu un sūdzību izskatīšanu tiesa pieņem lēmumus, kuri nav pārsūdzami.

380.pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc kredītiestādes likvidācijas pasludināšanas

(1) Pēc kredītiestādes likvidācijas pasludināšanas uz attiecīgu pieteikumu pamata tiesa lemj par:

1) vairāku likvidatoru iecelšanu;

2) likvidatora atkāpšanās pieņemšanu vai viņa atcelšanu un cita likvidatora iecelšanu;

3) likvidācijas pabeigšanu un likvidatora pārskata apstiprināšanu.

(2) Tiesa izskata arī sūdzības par likvidatora rīcību un izlemj citus ar likvidāciju saistītos jautājumus.

(3) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai likvidators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(4) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, likvidators, tiesas noteiktie kredītiestādes pārstāvji un personas, kuru piedalīšanās kredītiestādes likvidācijā ir obligāta. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt, ka kredītiestādes pārstāvjiem vai personām, kuru piedalīšanās likvidācijā ir obligāta, jāierodas uz tiesas sēdi, un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(5) Par pieteikumu un sūdzību izskatīšanu tiesa pieņem lēmumus, kuri nav pārsūdzami.

381.pants. Sanācijas atcelšana

382.pants. Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu

383.pants. Maksātnespējas procesa un likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtības apstrīdēšana

(1) Pēc kreditora vai kreditoru grupas pieteikuma tiesa lemj par to, vai administratora vai likvidatora lēmums, ar kuru noteikta maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtība, atbilst likumam.

(2) Ja tiesa konstatē, ka administratora noteiktā maksātnespējas procesa izdevumu un parādu segšanas kārtība vai likvidatora noteiktā likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtība neatbilst likumam, tā pieņem lēmumu, kurā nosaka maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtību, vienlaikus, ja nepieciešams, izlemjot jautājumu par nepamatoto maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanu no administratora vai likvidatora nodrošinājuma.

384. pants. Lēmums par maksātnespējas procesa pabeigšanu

Par maksātnespējas procesa pabeigšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina naudas izmaksas.

385.pants. Lēmums par likvidācijas pabeigšanu

(1) Par likvidācijas pabeigšanu tiesa lemj pēc likvidatora pieteikuma.

(2) Tiesa pieņem lēmumu par likvidācijas pabeigšanu, vienlaikus apstiprinot likvidatora pārskatu par visu likvidācijas periodu.

(3) (Izslēgta ar 16.03.2023. likumu)

386.pants. Sūdzības par administratora vai likvidatora rīcību

(1) Izskatot sūdzību par administratora vai likvidatora rīcību, tiesa var pieprasīt administratora vai likvidatora darbības pārskatu un Latvijas Bankas atzinumu par administratora vai likvidatora darbību un lemt par viņa atcelšanu.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētā rīcība neatbilst likumam, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram vai likvidatoram novērst pieļauto pārkāpumu.

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētā rīcība ir likumīga, tā sūdzību noraida.

387.pants. Lēmums par administratora vai likvidatora atkāpšanās pieņemšanu vai viņa atcelšanu

(1) Tiesa pieņem administratora vai likvidatora atkāpšanos, ja viņš iesniedz motivētu iesniegumu, kuram pievienots viņa darbības pārskats.

(2) Administratoru vai likvidatoru var atcelt tiesa pēc Latvijas Bankas pieteikuma. Pieteikumam pievienojams Latvijas Bankas lēmums par neuzticības izteikšanu administratoram vai likvidatoram sakarā ar kādu no šādiem apstākļiem:

1) administrators vai likvidators neatbilst Kredītiestāžu likuma 131.panta pirmās daļas vai 131.1 panta pirmās daļas noteikumiem vai atklājas kāds no 132. vai 132.1 pantā minētajiem apstākļiem;

2) administrators vai likvidators nav kompetents;

3) administrators vai likvidators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

(3) Tiesa var izskatīt jautājumu par administratora vai likvidatora atcelšanu pēc kreditora vai kreditoru grupas pieteikuma vai savas iniciatīvas, ja tās rīcībā ir pierādījumi, ka administrators vai likvidators, pildot savus pienākumus, neievēro Kredītiestāžu likuma un citu normatīvo aktu noteikumus un tiesas nolēmumus, neatbilst Kredītiestāžu likuma 131.panta pirmās daļas vai 131.1 panta pirmās daļas noteikumiem vai atklājas kāds no 132. vai 132.1 pantā minētajiem apstākļiem, administrators vai likvidators nav kompetents vai ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

388. pants. Jauna administratora vai likvidatora iecelšana administratora vai likvidatora atkāpšanās vai atcelšanas gadījumā

(1) Administratora atkāpšanās vai atcelšanas gadījumā tiesa nekavējoties par administratoru ieceļ administratora amata kandidātu, kuru izvēlas no Pretendentu saraksta, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, kā arī nosaka termiņu nodrošinājumu apstiprinoša dokumenta iesniegšanai.

(2) Konstatējis, ka attiecībā uz administratora amata kandidātu pastāv ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai konkrētajā kredītiestādes maksātnespējas procesā, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu iecelt administratora amata kandidātu par administratoru. Tiesnesis pieņem lēmumu par administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Likvidatora atkāpšanās vai atcelšanas gadījumā tiesa pēc Latvijas Bankas ieteikuma nekavējoties ieceļ citu likvidatoru, kā arī nosaka termiņu nodrošinājumu apstiprinoša dokumenta iesniegšanai.

389.pants. Vairāku administratoru vai likvidatoru iecelšana

48.nodaļa Streika vai streika pieteikuma atzīšana par nelikumīgu

390.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu saskaņā ar Streiku likumā minēto pamatu un noteikto kārtību var iesniegt darba devējs.

(2) Pieteikums par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedzams tiesai pēc streika norises vietas.

391.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda streika pieteicējus, streika pieteicēju vai streikotāju prasības, streika komitejas vadītāju, sastāvu, atrašanās vietu, Streiku likumā minēto pamatu, saskaņā ar kuru streiks vai streika pieteikums atzīstams par nelikumīgu.

(2) Pieteikumam pievieno darba devēja un darbinieku vai darbinieku arodorganizācijas streika sarunu protokolu.

392.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Tiesa izskata pieteikumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, par kuru iepriekš paziņo darba devējam, Valsts darba inspekcijai un streika komitejai.

(2) Pieteikuma iesniedzēja piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Viņa neierašanās gadījumā tiesai ir pamats lietu izbeigt.

393.pants. Prokurora piedalīšanās obligātums

Lietas sakarā ar pieteikumiem par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu tiesa izskata, obligāti piedaloties prokuroram.

394.pants. Tiesas spriedums par pieteikumu

(1) Izskatījusi pieteikumu, tiesa taisa spriedumu, ar kuru:

1) atzīst darba devēja pieteikumu par nepamatotu un noraida to;

2) atzīst darba devēja pieteikumu par pamatotu, bet streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu.

(2) Tiesas spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

48.1 nodaļaLokauta vai lokauta pieteikuma atzīšana par nelikumīgu

394.1 pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu saskaņā ar Darba strīdu likumā minēto pamatu un noteikto kārtību var iesniegt darbinieku pārstāvji.

(2) Pieteikums par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedzams tiesai pēc lokauta norises vietas.

394.2 pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda lokauta pieteicēju un Darba strīdu likumā minēto pamatu, saskaņā ar kuru lokauts vai lokauta pieteikums atzīstams par nelikumīgu.

394.3 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Tiesa izskata pieteikumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, par kuru iepriekš paziņo darbinieku pārstāvjiem, Valsts darba inspekcijai un lokauta pieteicējiem.

(2) Pieteikuma iesniedzēja piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Ja pieteikuma iesniedzējs neierodas uz tiesas sēdi, tiesai ir pamats lietu izbeigt.

394.4 pants. Prokurora piedalīšanās obligātums

Lietas sakarā ar pieteikumiem par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu tiesa izskata, obligāti piedaloties prokuroram.

394.5 pants. Tiesas spriedums par pieteikumu

(1) Izskatījusi pieteikumu, tiesa taisa spriedumu, ar kuru darbinieku pārstāvju pieteikumu atzīst par:

1) nepamatotu un noraida to;

2) pamatotu, bet lokautu vai lokauta pieteikumu par nelikumīgu.

(2) Tiesas spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

48.2 nodaļaFiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas lietas

394.6 pants. Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas lietu piekritība

(1) Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas lietu izskata tiesa pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas.

(2) Lietu izskata, pamatojoties uz pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu, kuru iesniedz kreditors, zvērināts notārs, kurš taisījis notariālo aktu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, vai cita persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas.

394.7 pants. Pieteikuma izlemšana par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu

(1) Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, par kuras atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu iesniegts pieteikums, nosakot tai paskaidrojumu iesniegšanai laiku, ne ilgāku par 30 dienām.

(2) Ja pieteikuma iesniedzējs nav zvērināts notārs, kurš taisījis notariālo aktu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, tiesa par lietas ierosināšanu informē zvērinātu notāru, kurš taisījis notariālo aktu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, vienlaikus nosakot termiņu, ne ilgāku par 30 dienām, notariālā akta par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un citu lietas materiālu atvasinājumu iesniegšanai tiesā.

(3) Pieteikuma pieņemšana neaptur tā notariālā akta darbību, ar kuru fiziskā persona atbrīvota no parādsaistībām.

(4) Par tiesas lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu tā iesniedzējs var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Ja, izskatot šā panta ceturtajā daļā minēto blakus sūdzību, tiesa atceļ lēmumu, tiesa nodod jautājuma izskatīšanu tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi.

394.8 pants. Pieteikuma izskatīšana par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu un tiesas spriedums

(1) Pieteikumu izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tiesa uzskata par nepieciešamu pieteikumu izskatīt tiesas sēdē vai to lūdz lietas dalībnieks, pamatojot savu lūgumu.

(2) Ja tiesa apmierina pieteikumu, tā sprieduma norakstu pēc sprieduma spēkā stāšanās nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, un zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā ir izpildu lieta pret parādnieku.

(3) Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

48.3 nodaļaNekustamā īpašuma ieguvēja ievešana valdījumā

394.9 pants. Lietu piekritība

Pieteikums par nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā iesniedzams tiesai, kas apstiprinājusi nekustamā īpašuma izsoles aktu (613. pants), pēc tam, kad lēmums par izsoles akta apstiprināšanu ir stājies spēkā.

394.10 pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda informāciju par nekustamo īpašumu, kura valdījumā ievešana veicama, un ieguvēju.

(2) Ja tiek lūgta ievešana valdījumā nekustamā īpašumā, kurā telpas tiek lietotas uz iepriekš noslēgta īres līguma pamata, pieteikumam pievieno:

1) dokumentus, kas apliecina likumā noteiktās prasības izpildi par īrnieka informēšanu par nekustamā īpašuma īpašnieka maiņu un pienākumu dzīvojamās telpas atbrīvot divu mēnešu laikā, vai

2) zvērināta notāra izdotu apliecību par personām, kuras notāra aicinājumā noteiktajā termiņā iesniegušas paziņojumu par dzīvojamās telpas īres līgumu, kopā ar dokumentiem, kas apliecina likumā noteiktās prasības izpildi par īrnieka informēšanu par pienākumu dzīvojamās telpas atbrīvot mēneša laikā, vai

3) zvērināta notāra izdotu apliecību par to, ka notāra uzaicinājumā noteiktajā termiņā neviena persona, kurai ir tiesības īrēt dzīvojamo telpu, nav pieteikusies.

394.11 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu izskata rakstveida procesā 20 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, iepriekš par to paziņojot pieteicējam.

(2) Izskatot pieteikumu, nav piemērojams šā likuma 258. pants.

394.12 pants. Tiesas lēmums

Atzinusi pieteikumu par pamatotu, tiesa taisa lēmumu par iesniedzēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā. Tiesas atteikumu ievest nekustamā īpašuma valdījumā pieteicējs var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Septītā sadaļa Saistību izpildīšana tiesas ceļā

49.nodaļa Nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā

395.pants. Piekritība

Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

396.pants. Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā var iesniegt īpašnieks vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu.

(2) Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojami pārdošanas nosacījumi un izdruka no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma, kurā norādīti spēkā esošie ieraksti un atzīmes, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, — arī ķīlas līgums, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams. Apliecinājums par brīdinājuma izsniegšanu var būt arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādīts akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu.

(3) Pārdošanas nosacījumos norāda:

1) pārdodamā nekustamā īpašuma sastāvu;

2) nekustamā īpašuma apgrūtinājumus un ieķīlājumus;

3) izsoles sākumcenu;

4) nosolītās augstākās cenas samaksas veidu un kārtību;

5) tiesības nekustamajā īpašumā, kuras īpašnieks patur sev;

6) citus pārdošanas nosacījumus, kurus pārdevējs atzīst par nepieciešamiem.

(4) Ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas vairāku personu kopīgā īpašumā, tad, nosakot pārdošanu izsolē tiesas ceļā pēc īpašnieka pieteikuma, ir vajadzīga visu kopīpašnieku piekrišana.

(5) Ja vienam un tam pašam ķīlas ņēmējam viena un tā paša parādnieka nekustamajiem īpašumiem ir reģistrētas pirmās hipotēkas un tie savstarpēji ir funkcionāli saistīti vai tiem ir kopēja robeža, pieteicējam ir tiesības lūgt tiesu pieteikumā norādītos nekustamos īpašumus izsolīt kā kopību.

397.pants. Tiesneša lēmums

(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē izskata tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesnesis pieņem lēmumu atļaut pārdošanu izsolē, pārliecinājies, ka:

1) nekustamais īpašums pieder pieteikuma iesniedzējam vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu;

2) nav likumīgu šķēršļu šā nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem nosacījumiem.

398.pants. Izsoles kārtība

Pārdošanu izsolē veic tiesu izpildītājs kārtībā, kāda šajā likumā noteikta tiesas spriedumu izpildei, ievērojot Civillikuma 2075., 2083., 2084., 2087., 2089. un 2090.panta noteikumus un šādus nosacījumus:

1) nekustamais īpašums aprakstāms un novērtējams tikai tajā gadījumā, ja to lūdz persona, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana;

2) sludinājumā norādāmi pārdošanas nosacījumi, kā arī tas, ka pārdošana ir labprātīga;

3) izsoli uzsāk, nolasot pārdošanas nosacījumus;

4) pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma izsoli var atzīt par notikušu arī tajā gadījumā, ja ieradies tikai viens pircējs;

5) ja saskaņā ar pārdošanas nosacījumiem nosolītās augstākās cenas pieņemšana ir atkarīga no personas, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana, un ja viņš pārdošanas nosacījumos paredzētajā vai tiesas noteiktajā laikā par to nav izteicies, atzīstams, ka viņš klusējot piekritis nosolītajai augstākajai cenai.

399.pants. Pircējam izsniedzamie dokumenti

(1) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, rajona (pilsētas) tiesa lemj par izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam ir pasludināts maksātnespējas process, par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda lemj rajona (pilsētas) tiesa, kuras tiesvedībā atrodas juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

(2) Tiesas lēmumu kopā ar izsoles nosacījumiem un izsoles aktu izsniedz pircējam.

50.nodaļa Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana

400.pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana

(1) Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama:

1) pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu;

2) pēc notariāli apliecinātiem un tiem juridiskā spēka ziņā pielīdzinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu;

3) pēc notariāli apliecinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem īpašuma nomas vai īres līgumiem, kas paredz nomnieka vai īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ vai nomas vai īres maksas nesamaksas dēļ atbrīvot nomāto vai īrēto īpašumu, kā arī pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu;

4) pēc protestētiem vekseļiem, kuri nav izdoti notariālā akta formā.

(11) Šā panta pirmā daļa nav piemērojama Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisītiem notariālajiem aktiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās saistības nav pakļautas bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, ja:

1) šī izpildīšana vērsta pret valsts vai pašvaldības īpašumu;

2) saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no paša akta.

401.pants. Personas, kuras var iesniegt pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

Iesniegt pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var:

1) persona, uz kuras vārda akts (līgums, vekselis) izdots;

2) persona, kurai akts nodots ar atsevišķu zemesgrāmatas aktu vai notariālu aktu;

3) minēto personu mantinieks, ja viņa mantojuma tiesības pierādītas ar tiesas spriedumu, mantojuma apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību par testamenta stāšanos likumīgā spēkā vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās, vai tiesas lēmumu, ar kuru viņš ievests novēlētās mantas valdījumā (Civillikuma 638.pants), vai tiesas lēmumu vai notāra apliecinājumu, ar kuru atzīts, ka viņš mantojumu pieņēmis (Civillikuma 697.pants);

4) galvinieks, kurš samaksājis parādnieka vietā uz tiesas sprieduma pamata vai piespiedu izpildīšanas kārtībā, vai arī kura izdarītā samaksa ir apstiprināta ar uzrakstu uz akta;

5) pēc nekustamā īpašuma nomas vai īres līgumiem — šā īpašuma ieguvējs, ja ieguvēja tiesības apliecinātas ar zemesgrāmatas aktu vai ar šā panta 3.punktā norādītajiem dokumentiem par īpašuma pāreju mantošanas ceļā;

6) pēc protestētiem vekseļiem — vekseļa turētājs, kura vārdā vekselis protestēts, kā arī galvinieks, indosants (žirants) un starpnieks, kuri vekseli samaksājuši un ceļ regresa prasījumu.

402.pants. Personas, pret kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana

Bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama:

1) pret personu, kuras vārdā akts izdots (līgumslēdzējs), bet pēc protestēta vekseļa — pret visām par to atbildīgajām personām;

2) pret galvinieku, ja viņš uzņēmies saistību kā pats parādnieks (Civillikuma 1702.panta otrā daļa);

3) pret saistību uzņēmušās personas mantinieku, ja par mantojuma pieņemšanu ir šā likuma 401.panta 3.punktā minētie pierādījumi.

403.pants. Piekritība

(1) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu naudas maksājumu saistībās, kustamās mantas atdošanas saistībās vai saistībās pēc līgumiem, kas nodrošinātas ar komercķīlu, iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

(2) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistībām atstāt vai atdot nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Ja saistība nodrošināta ar vairākiem nekustamiem īpašumiem un pieteikumi piekrīt dažādu rajona (pilsētas) tiesu izskatīšanai, pieteikumu izskata rajona (pilsētas) tiesa pēc pieteicēja izvēles — pēc viena nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(3) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc kuģa hipotēkas obligācijas iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc hipotēkas reģistrācijas vietas.

404.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādu saistību un pēc kāda akta kreditors lūdz pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai.

(11) Pieteikumā norāda apliecinājumu, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un pieteicējs vai pārstāvis, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, ir informēts, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesa pieteikuma sniegšanu.

(2) Pieteikumā par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu par naudas samaksu norāda piedzenamo galveno parādu, līgumsodu un procentus — kā nolīgtos, tā likumā noteiktos, bet pēc vekseļa — arī ar protestu saistītos izdevumus un likumā noteikto atlīdzību, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmo aktu;

11) pēc protestēta papīra formas vekseļa — vekseli, tā atvasinājumu un protesta aktu papīra formā;

12) pēc protestēta elektroniskā vekseļa — elektronisko vekseli un elektronisku protesta aktu;

2) dokumentu par valsts nodevas samaksu, izņemot gadījumu, kad pieteikums iesniegts un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā;

3) pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam (tajā skaitā nekustamā īpašuma īpašniekam vai komercķīlas devējam), ja no likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams. Apliecinājums par brīdinājuma izsniegšanu var būt arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādīts akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu.

405.pants. Tiesneša lēmums

(1) Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu izlemj tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesnesis, pārbaudījis iesniegtā pieteikuma pamatotību un atzinis, ka tas apmierināms, pieņem lēmumu, ar kuru nosaka, kāda saistība un kādā apmērā ir izpildāma bezstrīdus piespiedu kārtībā. Lēmumu paziņo pieteicējam un parādniekam.

(21) Ja lēmumā noteikts personas pienākums atbrīvot nomāto vai īrēto īpašumu pirms līgumā noteiktā termiņa beigām, tiesnesis šajā daļā nosaka divu mēnešu termiņu lēmuma labprātīgai izpildei.

(3) Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Lēmums izpildāms saskaņā ar sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Tas iesniedzams izpildīšanai kopā ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļautā akta norakstu.

(4) Ja tiesnesis atzīst, ka pieteikums nav pamatots vai pieteikumā norādītā līgumsoda apmērs ir nesamērīgs ar galveno parādu, vai izpildāmais akts satur patērētāju tiesības aizskarošus netaisnīgus līguma noteikumus, viņš pieņem lēmumu par tā noraidīšanu. Lēmumu kopā ar iesniegtajiem dokumentiem tiesnesis nosūta pieteicējam.

406.pants. Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš sešu mēnešu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā prasības celšanas vispārējā kārtībā.

(2) Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš sešu mēnešu laikā no dienas, kad zvērināta notāra izsniegts notariālais izpildu akts nosūtīts parādniekam, var celt pret kreditoru prasību, lai apstrīdētu prasījumu.

(3) Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai zvērināta notāra izsniegta notariālā izpildu akta izpildīšanu, bet, ja piedzinējs šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, — lūgt nodrošināt prasību.

(31) Ceļot prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu, kas pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, maksātnespējas procesa administrators var lūgt tiesu piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli — balsstiesību atņemšanu.

(4) Pieņemot lēmumu par parādnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas vai notariālā izpildu akta izpildīšanas apturēšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmsšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu.

(41) Pieņemot lēmumu par maksātnespējas procesa administratora pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekli — balsstiesību atņemšanu, tiesa ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(5) Lēmums par parādnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas vai notariālā izpildu akta izpildīšanas apturēšanu, ar kuru parādnieka pieteikums apmierināts, nav pārsūdzams un ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Par lēmumu, ar kuru pieteikums noraidīts, parādnieks var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Pēc kreditora motivēta pieteikuma tiesa, kura apturējusi izpildi vai kuras lietvedībā atrodas lieta, kas izskatāma pēc būtības, var atcelt izpildes apturēšanu. Lēmums par izpildes apturēšanas atcelšanu nav pārsūdzams un ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Par lēmumu, ar kuru pieteikums noraidīts, kreditors var iesniegt blakus sūdzību.

50.1 nodaļaSaistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

406.1 pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš. Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama arī maksājuma saistībās, kuras izriet no zemes likumiskās lietošanas tiesībām un kurās iestājies izpildes termiņš.

(2) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

1) par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;

2) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;

4) ja pieprasītais līgumsods pārsniedz 10 procentus no galvenā parāda summas;

5) ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu;

6) par maksājuma saistībām, ja parāda summa pārsniedz 15 000 euro;

7) par solidārām maksājuma saistībām.

406.2 pants. Piekritība

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā tiek ierosināta pēc kreditora pieteikuma.

(2) Pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ir piekritīgs rajona (pilsētas) tiesai, ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Latvijas Republikā.

406.3 pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu iesniedz, izmantojot tiešsaistes sistēmā pieejamo tiešsaistes formu.

(2) Pieteikumā norādāms:

1) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu);

2) pieteicēja vārds, uzvārds, personas kods, juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un norāde, ka pieteicējs piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu;

3) parādnieka vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

4) pieteicēja pārstāvja (ja pieteikumu iesniedz pārstāvis) vārds, uzvārds, personas kods, juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un norāde, ka pieteicēja pārstāvis piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu;

5) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju vai, ja zemes likumiskās lietošanas tiesībās saistība netiek pamatota ar dokumentu, — saistības pamatojumu un saistības izpildes termiņu, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;

6) pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus;

7) pieteicēja apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts, vai ka maksājuma saistība nav solidāra;

8) lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;

9) lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un valsts nodevas piedziņu;

10) apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un pieteicējs vai pārstāvis, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, ir informēts, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesa pieteikuma sniegšanu.

(21) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

(3) Pieteikumam pievieno dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu, izņemot gadījumu, kad samaksa veikta tiešsaistes sistēmā.

(4) Pieteikuma neatbilstība šā likuma 406.1, 406.2 un 406.3 panta prasībām ir šķērslis pieteikuma iesniegšanai. Ja pieteikuma neatbilstība šā likuma 406.1, 406.2 un 406.3 panta prasībām nav bijis šķērslis pieteikuma iesniegšanai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tiesnesis pieņem motivētu lēmumu par atteikumu pieņemt pieteikumu un to nosūta pieteicējam. Lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu nav pārsūdzams.

(5) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi, vai arī prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta, ja pēc pieļauto trūkumu novēršanas tiesā iesniedz tādu pašu pieteikumu vai prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

406.4 pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats

406.5 pants. Brīdinājuma saturs

(1) Brīdinājums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Brīdinājumā norādāms:

1) brīdinājuma numurs un tās tiesas nosaukums, kura izsaka brīdinājumu;

2) pieteicējs, maksājuma saistība, saistību pamatojošo dokumentu identificējoša informācija vai saistības pamatojums, saistības izpildes termiņš, pieprasītā summa un tās aprēķins, kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;

3) parādnieks;

4) tas, ka tiesa nav pārbaudījusi prasījuma pamatotību;

5) priekšlikums parādniekam 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu, paziņojot par to tiesai, vai iesniegt tiesā iebildumus;

6) tas, ka brīdinājumā norādītā saistība tiks nodota piespiedu izpildei, ja noteikto 14 dienu laikā nebūs iesniegti iebildumi vai pierādījumi par samaksu.

(3) Brīdinājumu apliecina ar kvalificētu elektronisko zīmogu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 910/2014) 3. panta 27. punkta izpratnē.

406.6 pants. Brīdinājuma izsniegšana parādniekam

(1) Brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, nosūta parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi. Ja brīdinājumu un atbildes veidlapu nosūtīt uz oficiālo elektronisko adresi nav iespējams, tad parādniekam — juridiskajai personai — nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi, bet parādniekam — fiziskajai personai — nosūta ierakstītā pasta sūtījumā šā likuma 56. panta 2.2 daļā noteiktajā kārtībā.

(11) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

(2) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

(3) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

406.7 pants. Parādnieka atbilde

(1) Parādnieka atbilde noformējama atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. Parādnieks atbildi var sniegt, izmantojot tiešsaistes sistēmā pieejamo tiešsaistes formu. Šādā gadījumā parādnieks ir piekritis saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu.

(2) Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību vai parāda samaksa ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

(3) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(4) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(5) Ja parādnieks atzīst pieteikumu kādā tā daļā, tiesnesis atzītajā daļā pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 406.9 panta prasībām, bet pārējā daļā tiesvedība izbeidzama.

(6) Parādnieka atbilde, kas iesniegta pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāma par iesniegtu termiņā.

(7) Ja parādnieka atbildē nav ietverts apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas, un parādnieks vai pārstāvis, ja atbildi iesniedz pārstāvis, ir informēts, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesas atbildes sniegšanu, parādnieka atbildi uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

406.8 pants. Tiesvedības izbeigšana

(1) Par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā tiesnesis pieņem lēmumu. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.

(2) Lēmumu un parādnieka atbildi paziņo pieteicējam.

(3) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā sakarā ar parādnieka iebildumiem nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta.

406.9 pants. Tiesneša lēmums par saistības piespiedu izpildi

(1) Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā parādnieks nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās dienas pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmumu triju dienu laikā nosūta parādniekam. Lēmumu paziņo pieteicējam.

(2) Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem.

406.10 pants. Saistības piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā prasības celšanas vispārējā kārtībā.

(2) Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt saistības piespiedu izpildīšanu, bet, ja kreditors šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, lūgt nodrošināt prasību.

(3) Pieņemot lēmumu par parādnieka pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā apturēšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmsšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu.

(4) Lēmums, ar kuru pieteikums apmierināts, nav pārsūdzams un ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Par lēmumu, ar kuru pieteikums noraidīts, parādnieks var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Pēc kreditora motivēta pieteikuma tiesa, kura apturējusi izpildi vai kuras lietvedībā atrodas lieta, kas izskatāma pēc būtības, var atcelt izpildes apturēšanu. Lēmums par izpildes apturēšanas atcelšanu nav pārsūdzams un ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Par lēmumu, ar kuru pieteikums noraidīts, kreditors var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Ceļot prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu, kas pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, maksātnespējas procesa administrators var lūgt tiesu piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli — balsstiesību atņemšanu.

(7) Pieņemot lēmumu par maksātnespējas procesa administratora pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekli — balsstiesību atņemšanu, tiesa ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

51.nodaļa Saistības priekšmeta iesniegšana tiesai glabājumā

407.pants. Saistības priekšmeta glabājuma pamats

408.pants. Saistības priekšmets

409.pants. Pieteikuma saturs

410.pants. Tiesneša rīcība pēc pieteikuma saņemšanas

411.pants. Pieteicēja tiesības saņemt iesniegto priekšmetu atpakaļ

412.pants. Saistības priekšmeta izsniegšana kreditoram

C daļa Tiesas spriedumu un lēmumu pārsūdzēšana

Astotā sadaļa Apelācijas tiesvedība

52.nodaļa Apelācijas sūdzības iesniegšana

413.pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību vai apelācijas protestu

(1) Par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var iesniegt apelācijas sūdzību, bet prokurors — apelācijas protestu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, izņemot spriedumus, kuru pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā likums neparedz. Pārstāvis sūdzību iesniedz atbilstoši šā likuma 86.panta prasībām.

(2) Apelācijas protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā apelācijas sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

414.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Rajona (pilsētas) tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā.

(2) (Izslēgta ar 30.10.2014. likumu)

(3) Apelācijas instances tiesai adresētā apelācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(4) Ja apelācijas sūdzību termiņā iesniedz tieši apelācijas instances tiesai, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

415.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņi

(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja spriedums sastādīts pēc tiesas noteiktā datuma (199. pants), sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.

(21) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu)

(22) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas.

(3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

416. pants. Apelācijas sūdzības saturs un tai pievienojamie dokumenti

(1) Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzības iesniedzējs piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;

21) pārstāvja elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos, ja sūdzību iesniedz pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, un viņš piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu. Ja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kā izpaužas sprieduma nepareizība, motivējot, kāpēc sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lietā nepareizi konstatēti fakti vai nepareizi novērtēti pierādījumi, sniegts nepareizs lietas apstākļu juridiskais novērtējums vai nepareizi piemērota materiālā tiesību norma, pārkāpta procesuālā tiesību norma;

6) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesai;

7) sūdzības iesniedzēja lūgumu;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Apelācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.

(3) (Izslēgta ar 23.04.2015. likumu)

(4) Neparakstītu apelācijas sūdzību uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

(5) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību, ja tai nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu pārsūdzēt tiesas spriedumu.

(6) Likumā paredzētajos gadījumos apelācijas sūdzībai un tai pievienotajiem dokumentiem pievieno noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

417.pants. Apelācijas sūdzības noraksti

418.pants. Apelācijas sūdzības robežas

(1) Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav celti pirmās instances tiesā.

(2) Par jauniem prasījumiem nav uzskatāma:

1) prasījumu precizēšana;

2) acīm redzamu kļūdu izlabošana prasībā;

3) procentu un pieaugumu pievienošana prasībai;

4) prasība atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā;

5) prasījuma kopējās summas sastāvdaļu grozīšana šīs summas robežās;

6) prasījuma, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīšana uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ;

7) prasības summas palielināšana sakarā ar lietas gaitā pieaugušajām tirgus cenām.

419.pants. Pievienošanās apelācijas sūdzībai

(1) Līdzdalībnieki un trešās personas, kas piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi apelācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Par pievienošanos sūdzībai paziņo rakstveidā apelācijas instances tiesai ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas apelācijas instancē.

(3) Iesniegumu par pievienošanos apelācijas sūdzībai ar valsts nodevu neapmaksā.

420.pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai, ja:

1) iesniegta apelācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma 416.panta pirmās daļas prasībām;

2) likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu tulkojums;

3) iesniegta apelācijas sūdzība, par kuru nav samaksāta valsts nodeva;

4) no apelācijas sūdzībai pievienotās pilnvaras vai cita dokumenta neizriet pilnvarojums pārstāvim pārsūdzēt tiesas spriedumu.

(2) Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

421.pants. Tiesneša lēmuma pārsūdzēšana

Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību, izņemot šā likuma 416.panta piektajā daļā minēto gadījumu.

422.pants. Pirmās instances tiesas rīcība pēc apelācijas sūdzības saņemšanas

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka apelācijas sūdzība atbilst šā likuma 416. panta prasībām, nekavējoties paziņo par šo sūdzību pārējiem lietas dalībniekiem un nosūta viņiem sūdzību, norādot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura pārējiem lietas dalībniekiem var nosūtīt arī apelācijas sūdzībai pievienotos dokumentus.

(2) Pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa notecēšanas tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem apelācijas instances tiesai.

423.pants. Lietas dalībnieka rakstveida paskaidrojums

(1) Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu par iesniegto apelācijas sūdzību var iesniegt apelācijas instances tiesai 30 dienu laikā no dienas, kad viņam nosūtīta apelācijas sūdzība, bet lietās, kas skar bērnu, — 15 dienu laikā no dienas, kad viņam nosūtīta apelācijas sūdzība.

(2) Paskaidrojumu tiesa nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.

(3) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu.)

(4) Ja apelācijas sūdzība nosūtīta lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai skaita no dienas, kad apelācijas sūdzība izsniegta lietas dalībniekam.

424.pants. Pretapelācijas sūdzība

(1) Pēc apelācijas sūdzības izsniegšanas puse ir tiesīga iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2 ) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 413., 416. un 418.panta prasībām.

(3) Pretapelācijas sūdzība iesniedzama apelācijas instances tiesai termiņā, kas paredzēts šā likuma 423.pantā.

(4) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesa nekavējoties nosūta to pārējiem lietas dalībniekiem.

53.nodaļa Lietas izskatīšana apelācijas instancē

425.pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa notecēšanas pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un noliek lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē.

(11) Lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(12) Lietās par administratoru prasībām maksātnespējīgo parādnieku labā Maksātnespējas likuma XVII nodaļā noteiktajos gadījumos un par zaudējumu piedziņu no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām, tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība nosūtīta apelācijas instances tiesai, pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzību iesniegšanas kārtību, tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja nokavēts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja apelācijas sūdzībai nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu pārsūdzēt tiesas spriedumu; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, pieļauti šā likuma 416. panta pirmajā daļā norādītie trūkumi, nav samaksāta valsts nodeva vai no apelācijas sūdzībai pievienotās pilnvaras vai cita dokumenta neizriet pilnvarojums pārstāvim pārsūdzēt tiesas spriedumu.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi konstatēti apelācijas instances tiesas sēdē, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.

(4) Pirms apelācijas instances tiesa ierosina nodot izskatīšanai citai apgabaltiesai tās izskatīšanā esošu apelācijas lietu saskaņā ar šā likuma 32.1 pantu, tiesa lietas dalībniekiem nosūta informāciju par tiesas ierosinājumu nodot lietu izskatīšanai citai tiesai un par pienākumu noteiktajā termiņā paziņot tiesai, ja lietas nodošana izskatīšanai citai tiesai radīs būtiskus šķēršļus kādam no lietas dalībniekiem ierasties uz tiesas sēdi.

426.pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē

(1) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

(2) Apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā. Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama.

(3) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, nenosūtot to jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, izņemot šā likuma 427.pantā norādītos gadījumus.

427.pants. Gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;