Civilprocesa likums

(3) Izpildu dokumentu piedzinējam izsniedz, ja ir segti sprieduma izpildes izdevumi, izņemot gadījumu, kad sprieduma izpildes izdevumus saskaņā ar šā likuma noteikumiem maksā piedzinējs. Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam, tiesu izpildītājs atceļ visus pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus.

(4) Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam nav šķērslis šā dokumenta jaunai iesniegšanai izpildei likumā noteiktajā termiņā.

(5) Izpildu dokumentu, pēc kura izpilde izdarāma valsts ienākumos, tiesu izpildītājs izsniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

(6) (Izslēgta ar 05.02.2009. likumu)

(7) Izpildu rakstu piedzinējam neizsniedz, bet pievieno tam atzīmi par izpildu lietas pabeigšanas iemeslu un piedzīto summu. Tiesu izpildītāja izdarītās atzīmes ir neatņemama izpildu raksta sastāvdaļa.

566.pants. Sprieduma izpildes izdevumi

(1) Sprieduma izpildes izdevumos ietilpst valsts nodeva un ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi (39.pants): tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Tie ir:

1) ar pavēstes un citu dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;

2) izdevumi sakarā ar izpildu lietā nepieciešamās informācijas saņemšanu;

3) izdevumi sakarā ar bankas un citu iestāžu pakalpojumiem;

4) izdevumi sakarā ar parādnieka mantas glabāšanu, pārvadāšanu vai iznīcināšanu;

5) ceļa izdevumi nokļūšanai sprieduma izpildes vietā;

6) samaksa ekspertam;

7) izdevumi par izsoles organizēšanu elektronisko izsoļu vietnē;

71) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas radušies sakarā ar tiesu izpildītāja pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanu tiesā;

8) citi piespiedu izpildes darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.

(2) (Izslēgta no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu)

(3) Nosakot ar prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību saistītos izdevumus, piemērojami noteikumi par sprieduma izpildes izdevumiem, ciktāl šīs darbības veicis tiesu izpildītājs.

567.pants. Sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtība izpildes procesā

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, norāda piespiedu izpildes līdzekli, ievērojot šā likuma 570. un 572.panta noteikumus, samaksā valsts nodevu un sedz citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā. Sprieduma izpildes laikā piedzinējs pēc tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos sprieduma izpildes izdevumus. Likumā norādītajos gadījumos sprieduma izpildes laikā sprieduma izpildes izdevumus par atsevišķām procesuālajām darbībām maksā parādnieks.

(11) Piedzinējs — fiziskā persona — prasībā par kaitējuma kompensācijas piedziņu krimināllietā ir atbrīvots no pienākuma norādīt piespiedu izpildes līdzekli. Piemērojamo piespiedu izpildes līdzekli, ievērojot šā likuma 570. panta noteikumus, nosaka tiesu izpildītājs.

(2) No sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji:

1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku un dienestā esošu personu prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

21) gadījumos, kad piedziņa izdarāma par labu cietušajam — fiziskajai personai — saistībā ar apmierinātu kaitējuma kompensācijas pieteikumu krimināllietā;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;

4) gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos;

5) gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu, — pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam;

6) gadījumos, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests ir vienojies ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību;

7) kas ir trauksmes cēlēji un viņu radinieki vai saistītās personas ar šādu statusu celtajās prasībās, arī pieteikumos par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību.

(3) Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, zvērinātam tiesu izpildītājam no valsts budžeta līdzekļiem tiek izmaksāta kompensācija ar izpildu darbību veikšanu saistīto izdevumu segšanai.

(4) Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību, kā arī kompensācijas apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, nosaka Ministru kabinets.

(41) Ja, piedzenot kaitējuma kompensāciju šā panta otrās daļas 2.1 punktā minētajā gadījumā, no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai segtu sprieduma izpildes izdevumus pilnā apmērā, amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi nesegtajā daļā tiesu izpildītājam tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) (Izslēgta no 01.03.2016. ar 04.02.2016. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 113. punktu)

(6) Tiesu izpildītājs var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam izpildes veikšanai nepieciešamo sprieduma izpildes izdevumu pieprasījumu un lūgt, lai tās vienojas ar attiecīgās dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izdevumu īpašu atlīdzināšanas kārtību, ja konstatē vismaz vienu no šādiem gadījumiem:

1) nodokļa prasījuma piedziņai nepieciešami sprieduma izpildes izdevumi ļoti lielā apmērā;

2) piedziņa ir vērsta uz organizētas grupas dalībnieka mantu, kas konfiscēta ar spriedumu krimināllietā (Padomes direktīvas 2010/24/ES 20.pants).

568.pants. Sprieduma izpildes izdevumu piedziņa

(1) Sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.

(11) Ja izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam saskaņā ar šā likuma 565. panta pirmās daļas 1., 3., 6., 8., 9. vai 12. punktu vai pēc izpildu lietas ievešanas tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas, sprieduma izpildes izdevumus sedz piedzinējs. Šis noteikums attiecas arī uz šā likuma 567. panta otrās daļas 1., 2., 2.1, 3. un 5. punktā minētajām lietām.

(12) Ja izpildu lietvedība ir izbeidzama, izņemot šā likuma 563. panta pirmās daļas 4. un 11. punktā noteiktos gadījumus, kā arī gadījumos, kad izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam, pamatojoties uz šā likuma 565. panta pirmās daļas 2. vai 7. punktu, sprieduma izpildes izdevumus, ciktāl tie nav piedzīti no parādnieka, sedz piedzinējs, ja tas saskaņā ar šo likumu nav atbrīvots no to samaksas tiesu izpildītājam.

(13) Ja izpildu lietvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 563. panta pirmās daļas 14. punktu, sprieduma izpildes izdevumus, ciktāl tie nav piedzīti no parādnieka, sedz piedzinējs, ja tas saskaņā ar šo likumu no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam nav atbrīvots.

(14) Sprieduma par kopīpašuma dalīšanu, pamatojoties uz Civillikuma 1075. pantu, izpildes izdevumus sedz kopīpašnieki vienādās daļās.

(2) Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildes izdevumiem sastāda aprēķinu un nosūta parādniekam un piedzinējam. Aprēķinu var pārsūdzēt šā likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Aprēķinā tiek norādīts, kādā apmērā sprieduma izpildes izdevumi atlīdzināmi tiesu izpildītājam (amata atlīdzība), piedzinējam (viņa samaksātā valsts nodeva un citi sprieduma izpildes izdevumi) vai ieskaitāmi valsts ienākumos.

(4) Ja nav iespējams sprieduma izpildes izdevumus piedzīt no parādnieka vai šā panta 1.1, 1.2 un sestajā daļā norādītajos gadījumos tos nav sedzis piedzinējs, tiesu izpildītājs uz sastādītā aprēķina pamata izraksta rēķinu un nodod to piespiedu izpildei.

(5) Rēķinu piespiedu izpildei nodod pēc tam, kad izbeidzies tiesu izpildītāja sastādītā sprieduma izpildes izdevumu aprēķina pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas ir pārsūdzēts, — pēc tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā.

(6) Izdevumus, kas saistīti ar tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu vai Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izpildi, sedz prasītājs. Izdevumus, kas saistīti ar tiesas lēmuma par pierādījumu nodrošināšanu izpildi, sedz persona, pēc kuras lūguma pierādījumi nodrošināmi.

(61) Ja izpildu lietvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 563. panta pirmās daļas 4. punktu un sprieduma izpildes izdevumi nav piedzīti no parādnieka, izpildu lietvedību izbeidz daļā par nolēmuma izpildi, bet turpina daļā par sprieduma izpildes izdevumu piedziņu.

(7) Ja izpildu lietvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 563.panta pirmās daļas 11.punktu un palīdzības pieprasījuma atsaukšanas iemesls ir piedzenamā prasījuma vai tā izpildei izdotā dokumenta atcelšana, tiesu izpildītājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam izpildes izdevumu aprēķinu un lūdz, lai tas vienojas ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu atlīdzināšanu.

569.pants. Parādnieka vai bērna meklēšana

(1) Ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, tiesnesis pēc ieinteresētās puses lūguma pieņem lēmumu par parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību šādās lietās:

1) par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;

2) par prasījumiem personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) par piedziņu valsts ienākumos.

(11) Ja bērna vai parādnieka un bērna atrašanās vieta nav zināma, tiesnesis pēc tiesu izpildītāja lūguma pieņem lēmumu par minēto personu meklēšanu ar policijas palīdzību šādos gadījumos:

1) lietās par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;

2) kad ir saņemts Eiropas Savienības izpildu dokuments par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;

3) lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām.

(2) Pēc policijas iestādes iesnieguma tiesa pieņem lēmumu par meklēšanas izdevumu piedziņu no parādnieka.

Četrpadsmitā sadaļa Piespiedu izpildes līdzekļu piemērošana

70.nodaļa Piedziņas vispārīgie noteikumi

570.pants. Piedziņas vēršana uz fiziskās personas mantu

(1) Piedziņu vērš uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos — uz laulāto mantas kopību.

(2) Piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu.

(3) Piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu pieļaujama, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt. Šāda kārtība neattiecas uz tādu parādu piedziņu, kuri nodrošināti, ieķīlājot attiecīgo nekustamo īpašumu.

571.pants. Manta, uz kuru nedrīkst vērst piedziņu

Izpildot spriedumus, piedziņu nedrīkst vērst uz šā likuma 1.pielikumā minēto mantu, izņemot tādu parādu piedziņu, kas nodrošināti, ieķīlājot attiecīgās lietas.

572.pants. Piedziņa no juridiskās personas

(1) Piedziņu pēc izpildu dokumentiem tiesu izpildītājs vispirms vērš uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(2) Ja, vēršot piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piedzinēja prasījums netiek apmierināts, piedziņu vērš uz juridiskās personas mantu.

572.1 pants. Piedziņa Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā

(1) Ja piedzinējs ir izteicis attiecīgu lūgumu, kā arī lūgumu piemērot visus šā likuma 557.panta 1., 2. un 3.punktā norādītos piespiedu izpildes līdzekļus un ja parādnieks paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu noteiktajā termiņā tiesu izpildītāja depozīta kontā nav ieskaitījis paziņojumā norādīto summu, tiesu izpildītājs Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai paziņo, ka nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu vai notariālais akts, kas ietver vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā, netiek pildīts.

(2) Ja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu, stājusies piedzinēja vietā uzturlīdzekļu piedziņas lietā daļā par to uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka, kuri izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, tai ir visas šajā likumā noteiktās piedzinēja tiesības un pienākumi.

(3) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izpildrīkojumu par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu summu piedziņu no iesniedzēja piedzinējam atpakaļ neizsniedz. Ja tiesu izpildītājs pēc piedzinēja lūguma ir sniedzis Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai šā panta pirmajā daļā noteiktās ziņas, izpildu dokumentu piedzinējam izsniedz tikai pēc tam, kad no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas saņemts apliecinājums par prasījuma neesamību.

572.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" tiesības un pienākumi izpildu lietās par mantas konfiskācijas izpildi

Izpildu lietās par mantas konfiskācijas izpildi Valsts ieņēmumu dienestam un valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" ir visas šajā likumā noteiktās piedzinēja tiesības un pienākumi.

71.nodaļa Piedziņas vēršana uz kustamo mantu

573.pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana

(1) Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, fotofiksācijā un apsardzībā, ciktāl atsevišķām lietām šajā nodaļā nav noteikta cita apķīlāšanas kārtība.

(2) (Izslēgta ar 05.02.2009. likumu.)

(3) Tiesu izpildītājs kustamās lietas neapķīlā, ja varētu būt neiespējami tās pārdot un sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu.

574.pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs apķīlā parādnieka kustamo mantu tādā daudzumā, kāds nepieciešams, lai dzēstu piedzenamo summu un segtu sprieduma izpildes izdevumus. Tiesu izpildītājs neapķīlā galvenās lietas blakus lietas šķirti no galvenās lietas.

(2) Tiesu izpildītājs var apķīlāt parādnieka kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz piedzinējam piespriesto summu un sprieduma izpildes izdevumus, ja parādniekam nav citas apķīlāšanai pakļautas mantas vai šo mantu vērtība nesedz piedzenamo summu un sprieduma izpildes izdevumus.

(3) Pēc kustamās mantas apķīlāšanas tiesu izpildītājs pieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par šādu lietu piederību parādniekam, kā arī komercķīlu reģistrā noskaidro, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas. Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka apķīlātā manta pieder trešajām personām, viņš nekavējoties atbrīvo to no apķīlājuma. Ja komercķīlu reģistrā uz parādnieka kustamo mantu ir reģistrēta komercķīla par labu trešajām personām, tiesu izpildītājs pieprasa, lai parādnieks un komercķīlas ņēmējs paziņo par atlikušo parāda apmēru.

(4) Uz kustamām lietām, kas ieķīlātas kā komercķīla vai rokas ķīla trešo personu prasījumu nodrošināšanai, tiesu izpildītājs var vērst piedziņu ar attiecīgā ķīlas ņēmēja piekrišanu, kā arī var vērst piedziņu uz naudas pārpalikumu ķīlas pārdošanas gadījumā. Ja ķīlas ņēmējs pārdošanai nepiekrīt un pats bez attaisnojoša iemesla vilcinās pārdot ieķīlāto lietu, tiesu izpildītājs izskaidro piedzinējam, ka viņš var lūgt tiesu noteikt laiku ieķīlāto lietu pārdošanai, lai varētu vērst piedziņu uz naudas pārpalikumu, kā arī izskaidro tiesības nodibināt komercķīlu.

(5) Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka kustamā manta jau ir apķīlāta citai piedziņai, viņš salīdzina mantu ar iepriekšējā apķīlāšanā sastādīto mantas aprakstes aktu un apķīlā tikai tos priekšmetus, kas nav ierakstīti agrākajā aprakstes aktā, bet, ja viņš apķīlāšanu jau veicis, — nekavējoties atbrīvo otrreiz apķīlātās lietas no apķīlājuma.

(6) Ja parādnieks atrodas prombūtnē vai izvairās no nolēmuma izpildes, kustamo mantu apķīlā tiesu izpildītājs, piedaloties pašvaldības vai policijas pārstāvim.

(7) Pie parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Liecinieku neierašanās neaptur mantas apķīlāšanu.

(8) Notiekot kustamās mantas apķīlāšanai, parādnieks ir tiesīgs paziņot tiesu izpildītājam, uz kuriem priekšmetiem vispirms būtu vēršama piedziņa. Tiesu izpildītājs šādu pieteikumu apmierina, ja tas nav pretrunā ar šā likuma normām un nekavē nolēmuma izpildi.

(9) (Izslēgta ar 05.02.2009. likumu)

(10) (Izslēgta ar 01.03.2018. likumu)

(11) (Izslēgta ar 01.03.2018. likumu)

575. pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana, ja manta atrodas pie citas personas

(1) Ja ir pierādījumi, ka parādnieka manta atrodas pie citas personas, tiesu izpildītājs apķīlā šo mantu vispārējā kārtībā. Ja persona atsakās ielaist tiesu izpildītāju kustamās mantas atrašanās vietā, tiesu izpildītājs sabiedriskās kārtības nodrošināšanai pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē atver telpu vai glabātavu un veic apķīlāšanu. Aizslēgtas telpas vai glabātavas, par kurām ir pierādījumi, ka tajās atrodas parādnieka manta, un kuras neviena persona neatver, var tikt atvērtas piespiedu kārtā policijas pārstāvja klātbūtnē, vai arī tiesu izpildītājs, izvērtējis konkrētos apstākļus, pieņem lēmumu par apķīlāšanas atlikšanu.

(2) Ja telpās vai citās glabātavās pēc to atvēršanas netiek sastapta neviena pilngadīga persona, tiesu izpildītājs pēc telpu piespiedu atvēršanas gādā par to drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu. Tiesu izpildītājs pie attiecīgās telpas vai glabātavas atstāj paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties tiesu izpildītāja prakses vietā, lai saņemtu telpu atslēgas.

(3) Šajā pantā noteiktajā kārtībā atvērtās telpās vai glabātavās esošās lietas, kuras tiesu izpildītājs neapķīlā, mantas aprakstes aktā nenorāda.

(4) Ja parādnieka mantas atrašanās pie citas personas noteikta ar savstarpēji noslēgtu līgumu, tiesu izpildītājs šo mantu apķīlā, bet jautājumu par citas personas no līguma izrietošo tiesību saglabāšanu izšķir tiesa prasības kārtībā.

576. pants. Ķermenisku lietu aprakstīšana

(1) Aprakstot ķermeniskas lietas, precīzi norāda to individuālās īpašības un daudzumu, kā arī veic lietu fotofiksāciju.

(2) Aprakstot ķermeniskas lietas, jāatšķir jauni priekšmeti no lietotiem.

(3) Aprakstot dārgmetālus, norāda provi (raudzi), ja tā ir zināma. Ja apraksta dārgakmeņiem izgreznotas lietas, norāda šo akmeņu skaitu un krāsu, kā arī lielumu un nosaukumu, ja tie ir zināmi.

(4) Aprakstot preces, kā arī preču iesaiņojumos esošos izstrādājumus un materiālus, norāda uz iesaiņojumiem esošos numurus vai zīmes un šajos iesaiņojumos glabājamo preču nosaukumu un aprakstu.

(5) Viena veida priekšmetus tiesu izpildītājs var sasaiņot pakās, mantas aprakstes aktā norādot sasaiņoto priekšmetu kopējo nosaukumu. Atsevišķus priekšmetus var sasaiņot pakās, uz iesaiņojuma norādot aprakstīto priekšmetu nosaukumus.

577.pants. Mantas aprakstes akts

(1) Mantas aprakstes aktā norāda:

1) akta sastādīšanas laiku un vietu;

2) tiesu izpildītāja amata vietu un prakses vietu, tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu;

3) tiesas vai citas institūcijas vai amatpersonas nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) piedzinēja un parādnieka vai mantas aprakstē klātesošo viņu pilnvaroto pārstāvju vārdu un uzvārdu;

5) liecinieku vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, bet amatpersonai — vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu;

6) katra aprakstītā priekšmeta nosaukumu, tā īpašās pazīmes (576.pants), katra priekšmeta novērtējumu atsevišķi un visas mantas vērtību;

7) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu);

8) tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, kurai aprakstītā manta nodota glabāšanā, vai tās juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un šīs juridiskās personas pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, kurai aprakstītā manta nodota glabāšanā;

81) lietu glabāšanas vietu;

9) to, ka piedzinējam un parādniekam izskaidrota tiesu izpildītāja rīcības pārsūdzēšanas kārtība un termiņš;

10) to, ka mantas glabātājam izskaidrota aprakstītās mantas glabāšanas kārtība, viņa civiltiesiskā atbildība, kā arī kriminālatbildība, ja glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj vai apmaina;

11) piedzinēja, parādnieka vai citu mantas aprakstē klātesošo personu izteiktās piezīmes un iebildumus.

(11) Fotoattēlus (576. panta pirmā daļa) glabā elektroniski izpildu lietas materiālos un pievieno mantas aprakstes aktam kā tā pielikumu tikai pēc piedzinēja vai parādnieka lūguma.

(2) Mantas aprakstes aktu paraksta tiesu izpildītājs, piedzinējs, parādnieks, mantas glabātājs un citas personas, kuras piedalījušās mantas aprakstē. Ja piedzinējs, parādnieks vai viņu pārstāvji mantas aprakstes aktu neparaksta, tiesu izpildītājs par to aktā izdara atzīmi.

(3) Piedzinējam vai parādniekam, kas parakstījis aprakstes aktu bez jebkādām piezīmēm, nav tiesību vēlāk iesniegt sūdzību par aprakstes akta nepareizību.

(4) Mantas aprakstes aktu izsniedz piedzinējam, parādniekam un mantas glabātājam. Ja piedzinējs vai parādnieks mantas aprakstē nav piedalījies, mantas aprakstes aktu tam nosūta triju dienu laikā pēc aprakstes pabeigšanas.

578. pants. Aprakstīto ķermenisko lietu novērtēšana

(1) Aprakstītās ķermeniskās lietas, ievērojot to nolietojuma pakāpi, novērtē tiesu izpildītājs, nosakot lietu piespiedu pārdošanas vērtību pēc šai apvidū esošajām cenām. Ja lietas vai tās īpašību dēļ novērtējuma veikšanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē vai mākslā vai novērtējami dārgakmeņi, dārgmetāli un to izstrādājumi, tiesu izpildītājs lietu piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pieaicina ekspertu. Tiesu izpildītājs lietu piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai var pieaicināt ekspertu arī citos gadījumos. Ja nav iespējams ekspertu pieaicināt mantas aprakstes dienā, tiesu izpildītājs mantas aprakstes aktā norāda paša noteikto mantas vērtību, kas pēc tam tiek aizvietota ar eksperta novērtējumu.

(2) Piedzinējs vai parādnieks var lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai lietu novērtēšanai 10 dienu laikā pēc tam, kad pabeigta mantas aprakste vai nosūtīts rakstveida mantas aprakstes akts, bet, ja vērtības noteikšanai sākotnēji pieaicināts eksperts, — pēc tam, kad nosūtīts tiesu izpildītāja paziņojums par novērtējumu. Pirms eksperta pieaicināšanas tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personai, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, par novērtēšanas izdevumu apmēru. Novērtēšanas izdevumus sedz persona, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, iemaksājot tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par piecām dienām, nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

579.pants. Mantas apsardzība

(1) Lai nodrošinātu apķīlātās mantas apsardzību, tiesu izpildītājs ieceļ mantas glabātāju. Apķīlāto mantu nodod glabāšanā parādniekam vai parādnieka ģimenes loceklim, ja vien nepastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par mantas glabātāja spēju nodrošināt savu pienākumu izpildi vai to, ka apsardzības laikā glabāšanā nodotā manta varētu tikt izšķērdēta, atsavināta, slēpta, apmainīta vai kā citādi būtiski samazināta tās vērtība. Aprakstīto parādnieka mantu tiesu izpildītājs nodod glabāšanā fiziskajai personai pret parakstu. Šajā likumā noteiktajos gadījumos lietas var nodot glabāšanā arī juridiskajai personai pret tās pārstāvja parakstu. Ja mantas glabātājs nevar nodrošināt mantas apsardzību tajā adresē, kur tā aprakstīta, tiesu izpildītājs mantu izņem un nodod mantas glabātājam, mantas aprakstes aktā norādot adresi, kurā mantas glabātājs apņēmies mantu glabāt. Tiesu izpildītājs jebkurā nolēmuma izpildes stadijā ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mantas glabātāja nomaiņu, ja glabātājs nevar turpināt savu pienākumu pildīšanu, nenodrošina pienācīgu lietu glabāšanu vai nepilda tiesu izpildītāja rīkojumu.

(2) Parādnieks vai viņa ģimenes locekļi var lietot viņu glabāšanā atstāto mantu, ja šīs mantas īpašību dēļ tās lietošana mantu neiznīcina vai būtiski nesamazina tās vērtību.

(3) Ja glabātājs nav parādnieks vai parādnieka ģimenes loceklis, viņš par glabāšanu saņem atlīdzību.

(4) Apķīlājot kustamo mantu, no parādnieka vai glabātāja ņemams paraksts, ka viņš to neatsavinās, neieķīlās un neizlietos citam uzdevumam vai nolūkam un ka par tās izšķērdēšanu, atsavināšanu, noslēpšanu vai apmainīšanu viņu var saukt pie kriminālatbildības.

(5) Mantas glabātājs var mainīt apķīlāto lietu glabāšanas vietu, pirms tam saskaņojot to ar tiesu izpildītāju. Mantas glabātājs pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma uzrāda viņam glabāšanā nodoto mantu, ja nepieciešams, nogādājot to tiesu izpildītāja noteiktajā vietā.

(6) Atceļot apķīlājumu vai nomainot mantas glabātāju, tiesu izpildītājs dod rīkojumu glabātājam tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā nodot glabāšanā nodoto mantu rīkojumā norādītajai personai. Par mantas nodošanu tiesu izpildītājs sastāda aktu. Ja mantas glabātājs mantu nenodod vai nav nodrošinājis pienācīgu tās glabāšanu, tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta prokuroram jautājuma izlemšanai par mantas glabātāja atbildību.

580. pants. Parādniekam izņemtās naudas un vērtslietu glabāšana

(1) Aprakstītos zelta un sudraba izstrādājumus un citas vērtslietas tiesu izpildītājs izņem un, ja nevar nodrošināt to saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē.

(2) Pie parādnieka atrasto naudu apmērā, kāds nepieciešams piedzenamā parāda un izpildīšanas izdevumu dzēšanai, tiesu izpildītājs izņem un iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā.

580.1 pants. Reģistrācijai pakļautu ķermenisku lietu apķīlāšana un pārdošana

(1) Tiesu izpildītājs dod rīkojumu iestādei, kuras pienākumos ietilpst reģistrācijai pakļautu lietu reģistrācijas vešana, reģistrēt vai, ja tas tehniski iespējams, pats reģistrē attiecībā uz parādnieka transportlīdzekli vai citu reģistrācijai pakļautu ķermenisku lietu atsavināšanas vai citu darbību aizliegumu.

(2) Vienlaikus ar izsoles sludinājuma ievietošanu elektronisko izsoļu vietnē vai lēmuma pieņemšanu par apķīlātas mantas pārdošanu bez izsoles tiesu izpildītājs par izsoli vai mantas pārdošanu bez izsoles paziņo personām, kuru labā reģistrā ierakstīta ķīlas tiesība vai aizlieguma atzīme. Ja apķīlātais transportlīdzeklis tiek pārdots, tiesu izpildītājs pēc tam, kad ieguvējs samaksājis visu no ieguvēja pienākošos summu, piecu dienu laikā paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par transportlīdzekļa atsavināšanas datumu un ieguvēju un veic par to atzīmi Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

580.2 pants. Kuģa un peldošās konstrukcijas apķīlāšana un pārdošana

(1) Kuģus un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk — Kuģu reģistrs) reģistrētas peldošās konstrukcijas apķīlā šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi. Kuģošanas līdzekļus, kurus reģistrē valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija", apķīlā un pārdod šā likuma 580.1 pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Kuģa vai Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas apķīlājums attiecas ne vien uz kuģa vai peldošās konstrukcijas korpusu, bet arī uz visiem kuģa vai peldošās konstrukcijas piederumiem, ieskaitot tos, kuri nodrošina navigāciju. Kopīpašumā esošu kuģi vai Kuģu reģistrā reģistrētu peldošo konstrukciju apķīlā visā to sastāvā, iepriekš neatdalot parādnieka tiesības uz viņa daļu. Par kuģa vai Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas apķīlāšanu paziņo Kuģu reģistram. Kuģa un Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas novērtēšanai pieaicina ekspertu. Par kuģa vai Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas glabātāju var iecelt arī juridisko personu.

(3) Kuģi vai Kuģu reģistrā reģistrētu peldošo konstrukciju pārdod izsolē tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta nekustamā īpašuma pārdošanai. Paziņojumu par kuģa vai Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas izsoli nosūta arī Jūras kodeksa 55. pantā noteiktajām personām.

580.3 pants. Bezķermenisku lietu apķīlāšanas un pārdošanas kārtība

(1) Bezķermeniskas lietas (tiesības) tiesu izpildītājs apķīlā, pieņemot lēmumu, kurā norāda apķīlāto tiesību, tās rašanās tiesisko pamatu un novērtējumu. Lēmumu tiesu izpildītājs triju dienu laikā nosūta personai, kurai saskaņā ar apķīlāto tiesību ir pienākums dot izpildījumu parādniekam (saistītajai personai), norādot, ka no lēmuma saņemšanas dienas izpildījums saskaņā ar saistību dodams tiesu izpildītājam, nevis parādniekam. Pēc lēmuma nosūtīšanas saistītajai personai lēmumu par tiesības apķīlāšanu tiesu izpildītājs nosūta piedzinējam un parādniekam.

(2) No tiesu izpildītāja lēmuma saņemšanas dienas parādniekam aizliegts prasīt vai saņemt izpildījumu saskaņā ar apķīlāto tiesību. Parādniekam un saistītajai personai ir pienākums pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma sniegt visu pieprasīto informāciju, kas attiecas uz apķīlāto tiesību.

(3) Nav apķīlājamas tiesības, kuras ir tīri personiskas vai kuru atsavināšana aizliegta ar likumu vai tiesas nolēmumu.

(4) Bezķermeniskas lietas novērtē tiesu izpildītājs, nosakot to piespiedu pārdošanas vērtību pēc šai apvidū esošajām cenām. Ja nepieciešams, piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu.

(5) Nosūtot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu piedzinējam un parādniekam, tiesu izpildītājs izskaidro viņu tiesības 10 dienu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai lietu novērtēšanai. Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par piecām dienām, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

(6) Apķīlātas bezķermeniskas lietas tiesu izpildītājs pārdod izsolē vai šā likuma 583.1 pantā noteiktajā kārtībā bez izsoles.

580.4 pants. Kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai akciju un kooperatīvās sabiedrības paju apķīlāšanas un pārdošanas kārtība

(1) Par parādniekam piederošo kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai akciju vai kooperatīvās sabiedrības paju apķīlāšanu tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kurā norāda apķīlātās lietas un to novērtējumu.

(2) Pamatkapitāla daļu vai akciju vai paju piespiedu pārdošanas vērtību nosaka tiesu izpildītājs, bet ne zemāku par pamatkapitāla daļas vai akcijas vai pajas nominālvērtību. Ja nepieciešams, piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu tiesu izpildītājs triju dienu laikā nosūta piedzinējam un parādniekam, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai lietu novērtēšanai. Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par piecām dienām, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

(4) No šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma saņemšanas dienas parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās pamatkapitāla daļas vai akcijas vai pajas, apgrūtināt tās ar citām lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina pamatkapitāla daļu vai akciju vai paju vērtību.

(5) Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par pamatkapitāla daļu apķīlāšanu tiesu izpildītājs dod rīkojumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei un komercreģistra iestādei ievērot aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt parādniekam piederošās pamatkapitāla daļas, apgrūtināt tās ar citām lietu vai saistību tiesībām un, ja tas nepieciešams apķīlāto pamatkapitāla daļu pārdošanas nodrošināšanai, — arī aizliegumu mainīt pamatkapitāla daļu nominālvērtību un veikt citas darbības, kas samazina parādniekam piederošo pamatkapitāla daļu vērtību.

(6) Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par akciju vai paju apķīlāšanu tiesu izpildītājs dod rīkojumu attiecīgi akciju sabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības valdei ievērot aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt parādniekam piederošās akcijas vai pajas, apgrūtināt tās ar citām lietu vai saistību tiesībām un, ja tas nepieciešams apķīlāto akciju vai paju pārdošanas nodrošināšanai, — arī aizliegumu mainīt to nominālvērtību un veikt citas darbības, kas samazina parādniekam piederošo akciju vai paju vērtību.

(7) Vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu tiesu izpildītājs var dot rīkojumu kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības valdei visus naudas līdzekļus, kas pienākas parādniekam, ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(8) Pamatkapitāla daļas vai akcijas vai pajas tiesu izpildītājs pārdod izsolē, bet, ja tas nav izdevies un neviens nav šajā nodaļā noteiktajā kārtībā pieteicies paturēt sev pamatkapitāla daļas vai akcijas vai pajas pēc nenotikušas izsoles, tās var pārdot arī bez izsoles, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanas kārtību. Pēc pamatkapitāla daļu vai akciju vai paju atsavināšanas tiesu izpildītājs paziņo kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības valdei un komercreģistram par apķīlājuma atcelšanu.

(9) Vienlaikus ar pamatkapitāla daļu izsoles sludinājuma ievietošanu elektronisko izsoļu vietnē tiesu izpildītājs par izsoli paziņo sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei.

580.5 pants. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība

(1) Tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei, ka citi sabiedrības dalībnieki var izmantot apķīlāto pamatkapitāla daļu pirmpirkuma tiesības, ja:

1) pamatkapitāla daļu izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzēto iemeslu dēļ un piedzinējs šā likuma 590. pantā noteiktajā kārtībā ir iemaksājis tiesu izpildītāja depozīta kontā nepieciešamo summu pamatkapitāla daļu paturēšanai sev;

2) nosolītājs vai pēdējais pārsolītais solītājs ieskaitījis tiesu izpildītāja depozīta kontā visu no viņa pienākošos summu;

3) tiesu izpildītājs pārdod apķīlātās pamatkapitāla daļas bez izsoles šā likuma 583.1 pantā noteiktajā kārtībā, un pircējs ieskaitījis tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma cenu.

(2) Paziņojumā sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei tiesu izpildītājs norāda summu, kāda tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par 10 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas, ieskaitāma tiesu izpildītāja depozīta kontā, kā arī to, ka tad, ja valde starp dalībniekiem rīko slēgtu izsoli saskaņā ar Komerclikuma 189. panta devīto daļu, valdei ir pienākums tajā papildus iegūto pirkuma maksas daļu, kas pārsniedz tiesu izpildītājam paziņojumā norādīto pārskaitīto summu, ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā 10 dienu laikā no slēgtajā izsolē nosolītās pirkuma maksas samaksas dienas.

(3) Ja norādītā summa paziņojumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītāja depozīta kontā nav ieskaitīta, tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi pircējam, nosolītājam, piedzinējam vai pēdējam pārsolītajam solītājam, ka sabiedrības dalībnieki savas pirmpirkuma tiesības nav izmantojuši.

(4) Ja paziņojumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītāja depozīta kontā tiek ieskaitīta visa norādītā summa, tiesu izpildītājs sastāda aktu par apķīlāto pamatkapitāla daļu nodošanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību un nosūta to sabiedrības valdei. Pēc akta nosūtīšanas tiesu izpildītājs paziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu piedzinējam, parādniekam un personai, kas nosolījusi vai izteikusi vēlēšanos paturēt sev pamatkapitāla daļas vai bijusi pēdējais pārsolītais solītājs, nekavējoties atmaksājot šai personai tās ieskaitīto summu.

580.6 pants. Finanšu instrumentu apķīlāšanas un pārdošanas kārtība

(1) Ja parādniekam pieder finanšu instrumenti, tiesu izpildītājs kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurā ir atvērts parādnieka finanšu instrumentu konts un kura parādnieka uzdevumā rīkojas ar viņa finanšu instrumentiem, dod rīkojumu, ar kuru aizliedz atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām parādniekam piederošos finanšu instrumentus. Ja apķīlātie finanšu instrumenti atrodas centrālā vērtspapīru depozitārija sākotnējā reģistrā (Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē), šādu rīkojumu dod centrālajam vērtspapīru depozitārijam.

(2) Šā likuma 576. pantā noteiktajā kārtībā apraksta tikai papīra formas vērtspapīrus. Aprakstot vērtspapīrus, norāda to skaitu, šķiru, numurus un nominālvērtību, ja tā ir zināma. Ja nominālvērtība nav zināma, tiesu izpildītājs papīra formas vērtspapīrus novērtē šā likuma 578. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Piedzinējs vai parādnieks var lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai vērtspapīru novērtēšanai šā likuma 578. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Aprakstītos vērtspapīrus tiesu izpildītājs izņem un, ja nevar nodrošināt to saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē.

(3) Finanšu instrumentu pārdošanai tiesu izpildītājs kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurā ir atvērts parādnieka finanšu instrumentu konts un kura parādnieka uzdevumā rīkojas ar viņa finanšu instrumentiem, dod rīkojumu termiņā, kas nepārsniedz vienu mēnesi, pārdot apķīlātos finanšu instrumentus regulētajā tirgū par šo finanšu instrumentu tirgus cenu un iegūtos naudas līdzekļus pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā. Ja tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā visus parādnieka finanšu instrumentus vai daļu no tiem pārdot nav izdevies, tiesu izpildītājs pārdošanas termiņu var pagarināt, dodot jaunu rīkojumu.

(4) Ja parādniekam pieder tādi finanšu instrumenti, kuri tiek turēti parādnieka finanšu instrumentu kontā, bet kurus nevar pārdot šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, jo tie nav iekļauti regulētajā tirgū, tiesu izpildītājs dod rīkojumu kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai realizēt šos finanšu instrumentus atbilstoši kārtībai, kāda finanšu instrumentu vērtības noteikšanai un pārdošanai noteikta attiecīgajā tirgū.

(5) Papīra formas vērtspapīrus tiesu izpildītājs pārdod kustamās mantas izsolē. Šādā gadījumā par sākumcenu tiek noteikta papīra formas vērtspapīru nominālvērtība vai tiesu izpildītāja vai eksperta noteikta piespiedu pārdošanas vērtība, ja tās noteikšanai tiesu izpildītājs pieaicinājis ekspertu. Ja ir veiktas divas eksperta novērtēšanas, sākumcena ir augstākais eksperta novērtējums.

(6) Tiesības uz finanšu instrumentiem, kuri atrodas centrālā vērtspapīru depozitārija sākotnējā reģistrā, tiesu izpildītājs pārdod kustamās mantas izsolē. Šādā gadījumā par sākumcenu nosaka finanšu instrumentu vidējo tirgus cenu iepriekšējā mēnesī pirms izsoles izziņošanas. Ja parādniekam pieder vairāku veidu un kategoriju finanšu instrumenti, ir pieļaujama to pārdošana pa daļām ar nosacījumu, ka vienā darījumā ir pārdodami visi viena veida un vienas kategorijas finanšu instrumenti. Pēc tam kad nosolītājs samaksājis pirkuma cenu pilnā apmērā tiesu izpildītāja depozīta kontā un informējis tiesu izpildītāju par savu finanšu instrumentu kontu kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un dod rīkojumu centrālajam vērtspapīru depozitārijam veikt finanšu instrumentu dereģistrāciju uz ieguvēja finanšu instrumentu kontu.

580.7 pants. Lietu, kuru apgrozība ir ierobežota, apķīlāšanas un pārdošanas kārtība

(1) Lietas, kuru apgrozība ir ierobežota, var nodot glabāšanā tikai tādai fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai izsniegta speciālā atļauja (licence), kas nepieciešama darbību veikšanai ar attiecīgā veida lietām.

(2) Lietas, kuru apgrozība ir ierobežota, tiesu izpildītājs pārdod izsolē vai šā likuma 583.1 pantā noteiktajā kārtībā bez izsoles. Persona, kas vēlas iegādāties lietu, kuras apgrozība ir ierobežota, uzrāda tiesu izpildītājam dokumentus, kas apliecina tās tiesības iegūt īpašumā šādas lietas.

581. pants. Apķīlātās mantas pārdošana

(1) Tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot parādnieka mantu, ja šajā likumā noteiktajā termiņā nav iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu atkārtotai lietu novērtēšanai, bet, ja ir iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu, — pēc mantas atkārtotas novērtēšanas vai lūguma noraidīšanas.

(2) Ja sevišķu apstākļu dēļ nolēmuma izpildes kavēšanās var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai parādniekam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama, manta izņemama un pārdodama nekavējoties šā likuma 583.1 pantā noteiktajā kārtībā. Šādos gadījumos piedzinējs vai parādnieks nevar lūgt lietu atkārtotu novērtēšanu un tiesu izpildītāja lēmuma par mantas pārdošanu bez izsoles pārsūdzēšana neaptur mantas pārdošanu, izņemot šā likuma 632. panta trešajā daļā minēto gadījumu. Ja parādnieks ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tiesu izpildītājs pārdošanas cenu apliek ar pievienotās vērtības nodokli.

(3) Apķīlātās lietas tiesu izpildītājs var pārdot kā vienu priekšmetu, ja ir apķīlātas vienādas lietas vai galvenā lieta un tās blakus lietas vai apķīlātās lietas ir nelietderīgi pārdot atsevišķi.

(4) Ja parādnieks ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tiesu izpildītājs pirms apķīlātās mantas pārdošanas, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu, nosūta parādniekam uzaicinājumu sniegt informāciju par to, vai, pārdodot viņa apķīlāto mantu, pārdošanas vai izsoles cena saskaņā ar pievienotās vērtības nodokli regulējošiem normatīvajiem aktiem apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība.

582. pants. Apķīlātās mantas pārdošanas kārtība

(1) Tiesu izpildītājs apķīlāto mantu pārdod izsolē, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apķīlāto mantu var pārdot arī bez izsoles.

(2) Tiesu izpildītājs var izņemt apķīlāto kustamo mantu:

1) pirms pārdošanas izsolē, ja tas nepieciešams;

2) lai šajā likumā noteiktajos gadījumos to nodotu kustamās mantas pircējam, nosolītājam, piedzinējam vai parādniekam.

(3) Ja parādnieks pilnīgi samaksā parādu un sprieduma izpildes izdevumus pirms apķīlātās mantas pārdošanas, bet, ja manta tiek pārdota izsolē, — ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītā izsoles noslēguma datuma, pārdošana tiek atcelta, jau uzsāktā izsole pārtraukta un apķīlātā manta tiek atdota parādniekam, sastādot par to aktu.

(4) Pēc apķīlātās mantas pārdošanas vai nodošanas piedzinējam tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par pārdotās mantas atbrīvošanu no apķīlājuma, kā arī nosūta attiecīgajam kustamo lietu reģistra turētājam vai citam publiskajam reģistram paziņojumu par aizlieguma atcelšanu un mantas atbrīvošanu no apķīlājuma.

583.pants. Apķīlātās mantas pārdošana komisijā

583.1 pants. Apķīlātās mantas pārdošana bez izsoles

(1) Tiesu izpildītājs pārdod apķīlāto mantu konkrētai personai (pircējam) bez izsoles šajā likumā īpaši norādītos gadījumos, kā arī tad, ja apķīlāto mantu varētu būt neiespējami pārdot izsolē vai to nav izdevies pārdot izsolē. Par apķīlātās mantas pārdošanu bez izsoles tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, norādot apstākļus, kas pieļauj mantas pārdošanu bez izsoles. Lēmumu nosūta parādniekam un piedzinējam. Lēmumu var pārsūdzēt šā likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Attiecībā uz apķīlātās mantas pircēju piemērojami šā likuma 586. pantā noteiktie ierobežojumi personām, kurām nav tiesību piedalīties solīšanā.

(3) Pēc tam kad beidzies tiesu izpildītāja sastādītā lēmuma pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tiesu izpildītāja lēmums ir pārsūdzēts, — pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas lēmums, ar kuru sūdzība noraidīta, tiesu izpildītājs paziņo pircējam termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par mēnesi, kādā pirkuma cena ieskaitāma tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(4) Cena, par kādu atļauts pārdot apķīlāto mantu (pirkuma cena), nedrīkst būt zemāka par mantas aprakstes aktā tiesu izpildītāja norādīto, bet, ja pieaicināts eksperts, — par eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību. Ja ir veiktas divas eksperta novērtēšanas, pirkuma cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību. Pēc tam kad pirkuma cena pilnā apmērā saņemta tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesu izpildītājs nodod apķīlāto mantu pircējam, sastādot par to aktu, un informē Valsts ieņēmumu dienestu par mantas pārdošanas faktu un cenu, par kādu manta pārdota.

(5) Ja apķīlātās mantas pircējs ir piedzinējs, viņam atļauts ieskaitīt pirkuma cenā savu prasījumu, kas pamatots ar izpildu dokumentu. Ja ar pirkuma cenu nepietiek visu piedziņu un komercķīlas ņēmēju prasījumu apmierināšanai, piedzinējs var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(6) Ja vairākas personas izteikušas vēlmi pirkt apķīlāto mantu, rīkojama izsole.

(7) Ja pircējs šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā neieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma cenu, tiesu izpildītājs var pārdot apķīlāto mantu izsolē vai šajā pantā noteiktajā kārtībā bez izsoles.

583.2 pants. Kustamās mantas pārdošana izsolē

Kustamās mantas pārdošanai un izsoles organizēšanai piemēro tādu kārtību, kādā veic darbības elektronisko izsoļu vietnē un kādā izsoļu dalībnieku reģistrā iekļauj, aktualizē un dzēš ziņas par personu (605.1 un 605.2 pants).

584. pants. Kustamās mantas izsoles izziņošana

(1) Sludinājumu par kustamās mantas izsoli tiesu izpildītājs ievieto elektronisko izsoļu vietnē un, ja uzskata to par lietderīgu, izliek arī savā prakses vietā. Ieinteresētā persona izsoles sludinājumu uz sava rēķina var ievietot laikrakstos un citos plašsaziņas līdzekļos, kā arī izlikt sludinājumu sabiedriskās vietās atbilstoši attiecīgās pašvaldības noteiktajai kārtībai.

(2) Sludinājumā par kustamās mantas izsoli norāda:

1) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

2) parādnieka vārdu un uzvārdu, juridiskajai personai — nosaukumu un juridisko adresi;

3) pārdodamo lietu un tās novērtējumu;

4) kura izsole pēc kārtas tā ir;

5) izsoles sākumcenu un izsoles soli;

6) izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

7) vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība;

8) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā;

9) datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var lūgt tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē un iemaksāt nodrošinājuma summu;

10) norādi uz tīmekļvietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.

(3) Vienlaikus ar izsoles sludinājuma ievietošanu elektronisko izsoļu vietnē tiesu izpildītājs par izsoli paziņo piedzinējam un parādniekam.

(4) Kustamās mantas izsole tiek uzsākta no tiesu izpildītāja novērtējuma, bet, ja ir veikta viena vai divas eksperta novērtēšanas, — no augstākā eksperta novērtējuma.

(5) Tiesu izpildītājs nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no kustamās mantas izsoles sākumcenas.

(6) Laika posmā no izsoles izziņošanas dienas līdz dienai, kas noteikta lūguma iesniegšanai par autorizēšanu dalībai izsolē, personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, ir tiesības pārdodamo lietu apskatīt. Tiesu izpildītājs mantas apskates laiku un vietu paziņo mantas glabātājam. Ja vēlmi apskatīt pārdodamo lietu izteikušas vairākas personas, tiesu izpildītājs nodrošina, ka mantas apskate, ja tas iespējams, tiek organizēta vienlaikus.

584.1 pants. Kustamās mantas pirkuma nodrošinājums un izsoles dalībnieku autorizācija

(1) Persona, kura vēlas piedalīties kustamās mantas izsolē, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, 10 dienu laikā no kustamās mantas izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma nosūta tiesu izpildītājam lūgumu autorizēt to dalībai izsolē un ieskaita izsoles sludinājumā norādītajā tiesu izpildītāja depozīta kontā nodrošinājumu 10 procentu apmērā no pārdodamās lietas novērtējuma.

(2) Ja pārdodamās lietas novērtējums ir 10 000 euro vai vairāk, termiņš, kādā persona šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nosūta tiesu izpildītājam lūgumu autorizēt to dalībai izsolē un ieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā nodrošinājumu, ir 20 dienas no kustamās mantas izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma.

(3) Tiesu izpildītājs autorizē personu dalībai izsolē triju, bet šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā — piecu darbdienu laikā no nodrošinājuma un personas lūguma saņemšanas dienas, ja nepastāv šā likuma 586. pantā minētie ierobežojumi. Ja nodrošinājums vai autorizācijas lūgums nav saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā norādītajā termiņā vai personai nav tiesību piedalīties izsolē saskaņā ar šā likuma 586. pantu, tiesu izpildītājs atsaka personas autorizāciju dalībai izsolē.

(4) Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura nosolījusi pārdodamo lietu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem, izņemot pēdējo pārsolīto solītāju, iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles noslēguma nekavējoties izsniedz atpakaļ. Pēdējam pārsolītajam solītājam viņa iemaksāto nodrošinājumu atdod divu darbdienu laikā pēc tam, kad nosolītājs samaksājis pilnu nosolīto summu. Ja mantu pēc nenotikušas izsoles patur sev pēdējais pārsolītais solītājs, viņa iemaksāto nodrošinājumu ieskaita pirkuma maksā.

585.pants. Kuģa izsoles izziņošana

586. pants. Personas, kam nav tiesību piedalīties solīšanā

(1) Solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi šā likuma 578. pantā minēto novērtēšanu, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Piedzinējam ir tiesības piedalīties izsolē vispārējā kārtībā. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz izsolāmās lietas iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

(2) Šā panta pirmajā daļā parādniekam noteikto aizliegumu piedalīties solīšanā nepiemēro attiecībā uz izsoli, kas tiek rīkota, lai izpildītu tiesas spriedumu par kopīpašuma dalīšanu, izņemot gadījumu, kad kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1074.1 pantu.

(3) Solīšanā nav tiesību piedalīties kopīpašniekam, kura kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1075. panta pirmās daļas 3. punktu.

587. pants. Kustamo lietu izsoles kārtība

(1) Izsoles dalībnieks elektroniski var veikt solījumus no brīža, kad viņš šā likuma 584.1 pantā noteiktajā kārtībā autorizēts dalībai izsolē, līdz brīdim, kad izsole ir noslēgusies.

(2) Solīšana notiek šā likuma 608. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Izsole noslēdzas divdesmitajā dienā no kustamās mantas izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma pulksten 13.00, bet, ja divdesmitā diena iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, — nākamajā darbdienā pulksten 13.00. Ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir 10 000 euro vai vairāk, izsole noslēdzas trīsdesmitajā dienā no kustamās mantas izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma pulksten 13.00, bet, ja trīsdesmitā diena iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, — nākamajā darbdienā pulksten 13.00.

(4) Ja pēdējo piecu minūšu laikā pirms izsoles noslēgšanai noteiktā laika tiek reģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par piecām minūtēm. Ja pēdējās stundas laikā pirms izsoles noslēguma tiek konstatēti būtiski tehniski traucējumi, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, un tie nav saistīti ar sistēmas drošības pārkāpumiem, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts līdz nākamās darbdienas pulksten 13.00. Pēc izsoles noslēgšanas solījumus vairs nereģistrē un elektronisko izsoļu vietnē tiek norādīts izsoles noslēguma datums, laiks un pēdējais izdarītais solījums.

(5) Tiesu izpildītājs var pārtraukt kustamās mantas izsoli šajā likumā paredzētajos gadījumos. Paziņojumu par izsoles pārtraukšanu publicē elektronisko izsoļu vietnē.

(6) Piedzinējs, iesniedzot pieteikumu tiesu izpildītājam, var lūgt atlikt izsoli vai izsniegt izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai ir izdarīta nepilnīgi, ja šāds piedzinēja lūgums saņemts ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītā izsoles noslēguma datuma.

(7) Pēc izsoles noslēguma nosolītājam elektroniski uz Izsoļu dalībnieku reģistrā reģistrētā elektronisko izsoļu vietnes lietotāja kontu nosūta paziņojumu par to, ka viņš nosolījis augstāku cenu nekā citi un ir iestājies pienākums samaksāt visu no viņa pienākošos summu.

588. pants. Izsoles akts

(1) Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) pārdodamās lietas nosaukumu;

5) pārdodamās lietas izsoles sākumcenu;

6) personas, kas autorizētas dalībai izsolē, norādot to vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu (personai, kurai nav piešķirts personas kods), Izsoļu dalībnieku reģistrā norādīto kontaktadresi; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

7) izsolē solītās cenas un solītāja vārdu un uzvārdu vai firmu (nosaukumu);

8) augstāko nosolīto cenu, nosolītāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi.

(2) Elektronisko izsoļu vietnē elektroniski sagatavots izsoles akts ir derīgs bez tiesu izpildītāja paraksta.

588.1 pants. Izsoles sekas

(1) Persona, kura nosolījusi pārdodamo lietu, samaksā pilnu nosolīto summu un pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc izsoles noslēguma. Ja nosolītā summa pārsniedz 1420 euro, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma cenas un pievienotās vērtības nodokļa samaksu uz laiku līdz septiņām dienām. Ja nosolītā summa pārsniedz 142 280 euro, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma cenas un pievienotās vērtības nodokļa samaksu uz laiku līdz 14 dienām. Kad nosolītā summa un pievienotās vērtības nodoklis samaksāts pilnā apmērā, tiesu izpildītājs sastāda aktu, norādot, kam un par kādu cenu izsolītās lietas pārdotas, kā arī informē par mantas pārdošanas faktu un cenu Valsts ieņēmumu dienestu. Akts un nopirktās lietas tiek nodotas nosolītājam.

(2) Pēc tam kad ir beidzies tiesu izpildītāja sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš un šis aprēķins nav pārsūdzēts vai, ja šis aprēķins ir pārsūdzēts, — pēc tam, kad spēkā stājies tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu, tiesu izpildītājs nosolītāja samaksāto pievienotās vērtības nodokli iemaksā valsts budžetā un paziņo par to parādniekam un Valsts ieņēmumu dienestam.

588.2 pants. Pirkuma maksas ieskaits

(1) Nosolītājam atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu prasījumu, kas pamatots ar izpildu dokumentu.

(2) Ja ar pārdošanā ieņemto summu nepietiek visu piedziņu un komercķīlas ņēmēju prasījumu apmierināšanai, nosolītājs var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

589. pants. Nenotikusi izsole

(1) Tiesu izpildītājs atzīst izsoli par nenotikušu, ja:

1) izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

2) neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

3) nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas (588.1 panta pirmā daļa);

4) izsoles norises laikā, izņemot šā likuma 587. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, vai par sistēmas drošības pārkāpumu.

(2) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu, šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajā gadījumā tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo piedzinējam un parādniekam. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni.

(3) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu, šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam, parādniekam un piedzinējam.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 4. punktā minētais paziņojums saņemts izsoles norises laikā, tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē.

(5) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu, šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo piedzinējam un parādniekam. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni.

(6) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā iemaksāto nodrošinājumu neatmaksā, bet pievieno kopējai par mantu saņemtajai summai. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams kopējai summai arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē (586. panta trešais teikums), un tad, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par mantas paturēšanu sev par savu augstāko solīto cenu vai ir atteicies to paturēt (590. panta ceturtā un astotā daļa).

590. pants. Nenotikušas izsoles sekas un otrā izsole

(1) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to piedzinējam, uzaicinot viņu paturēt apķīlāto mantu sev par izsoles sākumcenu. Piedzinējam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas rakstveidā paziņot tiesu izpildītājam par apķīlātās mantas paturēšanu sev.

(2) Ja vairāki piedzinēji vēlas paturēt apķīlāto mantu sev par izsoles sākumcenu, rīkojama atkārtota pirmā izsole, kurā piedalās piedzinēji, kas vēlas paturēt apķīlāto mantu sev par sākumcenu, un solīšana sākas no pirmās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo piedzinējiem septiņas dienas iepriekš. Piedzinēja neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par viņa atteikšanos no tiesībām paturēt mantu sev. Ja uz izsoli ierodas viens piedzinējs, viņš var paturēt apķīlāto mantu sev bez solīšanas. Ja uz izsoli neierodas neviens piedzinējs, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otro izsoli.

(3) Ja neviens nav pieteicies paturēt apķīlāto mantu sev, tiesu izpildītājs nekavējoties rīko otro izsoli. Otro izsoli izziņo, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana kustamās mantas otrajā izsolē tiek uzsākta no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

(4) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt apķīlāto mantu sev par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas rakstveidā paziņot tiesu izpildītājam par apķīlātās mantas paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par apķīlātās mantas paturēšanu vai atteicies to paturēt sev, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu pirmo izsoli.

(5) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu pirmo izsoli.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos persona, kura patur sev apķīlāto mantu, kā arī persona, kura otrajā izsolē nosolījusi pārdodamo priekšmetu, samaksu veic un apķīlāto mantu saņem šā likuma 588.1 pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja otrā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ un neviens nav šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņojis par vēlēšanos apķīlāto mantu paturēt sev par otrās izsoles sākumcenu, mantu var atdot parādniekam, atbrīvojot to no apķīlājuma, vai arī tiesu izpildītājs var lemt par mantas pārdošanu citā šajā nodaļā paredzētajā veidā. Par mantas atdošanu parādniekam tiesu izpildītājs sastāda aktu.

(8) Ja otrā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētā iemesla dēļ un pēdējais pārsolītais solītājs nav šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā paziņojis par vēlēšanos apķīlāto mantu paturēt sev par savu augstāko solīto cenu vai ja otrā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu otro izsoli.

(9) Persona, uz kuru attiecināmas sankcijas, nevar paturēt apķīlāto mantu, ja mantas iegūšana nav savienojama ar ierobežojumiem, kas noteikti ar sankcijām.

591.pants. Izsoles atzīšana par spēkā neesošu

(1) Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;

2) mantu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

3) (izslēgts ar 01.03.2018. likumu);

4) tiesu izpildītājs, piedzinējs vai pircējs pieļāvis ļaunprātības.

(11) Sūdzību par tiesu izpildītāja, piedzinēja vai pircēja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles noslēguma dienas var iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pēc tiesu izpildītāja amata vietas.

(2) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(3) Ja izsole atzīta par spēkā neesošu, rīkojama atkārtota izsole pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu.

591.1 pants. Kustamās mantas konfiskācijas izpildes kārtība

(1) Tiesu izpildītājs konfiscēto kustamo mantu apķīlā un pārdod šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Saņēmis izpildu rakstu un tam pievienoto protokola vai lēmuma par aresta uzlikšanu mantai izrakstu, tiesu izpildītājs nekavējoties pārbauda tajā norādītās mantas esību. Ja mantas glabātājs uzrāda visu glabāšanā nodoto mantu un tās vērtība nav būtiski mainījusies, tiesu izpildītājs mantu atkārtoti neapķīlā. Ja mantas konfiskācijas izpildi nav iespējams veikt, jo konfiscētā manta nav konstatēta, tiesu izpildītājs pabeidz izpildu lietu bez izpildes un paziņo par to pirmās instances tiesai, kas pieņēmusi izpildāmo spriedumu, un prokuratūrai, lai tā izlemtu jautājumu par mantas glabātāja atbildību.

(3) Ja konfiscētās lietas varētu būt neiespējami pārdot un sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, tiesu izpildītājs tās nodod kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu.

(4) Personai, kuras mantas konfiskācija tiek izpildīta, nav šajā likumā noteikto parādnieka tiesību.

(5) Ja izsole pasludināta par nenotikušu vai mantu nav izdevies pārdot bez izsoles, tiesības paturēt mantu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā ir piedzinējam citās izpildu lietās par piedziņu no personas, kuras mantas konfiskācija tiek izpildīta. Ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt konfiscēto mantu sev, tiesu izpildītājs mantu nodod kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu.

72.nodaļa Piedziņas vēršana uz darba samaksu,tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām

592.pants. Piedziņas vēršana uz darba samaksu

(1) Piedziņa uz parādnieka darba samaksu, arī uz samaksu, ko parādnieks saņem par valsts civildienesta vai militārā dienesta pildīšanu, tiek vērsta, ja:

1) tiek izpildīts nolēmums par periodisku maksājumu piedziņu;

2) piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu;

3) piedzinējs ir lūdzis vērst piedziņu uz darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem.

(2) Piedziņa uz parādnieka darba samaksu tiek vērsta arī tad, ja parādniekam nav mantas vai tās nepietiek, lai piedzītu parādu.

593.pants. Ziņas par parādnieka darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem

Darba devējs pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma viņa noteiktajā termiņā sniedz ziņas par to, vai parādnieks strādā pie tā, kāda ir viņa darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi tiesu izpildītāja norādītajā laikposmā.

594. pants. Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem

(1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai.

(2) Veicot ieturējumus, parādniekam tiek saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļi 15 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 50 procenti no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas kopā.

(3) No summas, kas pārsniedz šā panta otrajā daļā noteikto apmēru, ieturējumus izdara 30 procentu apmērā.

(4) Saņemot vairākus šā panta pirmajā daļā noteiktos rīkojumus, vispirms izpilda rīkojumu, kas dots augstākas kārtas prasījuma piedziņai. Ja saņemti rīkojumi par vienas kārtas prasījumu piedziņu, tos izpilda proporcionāli piedzenamajai summai, kas norādīta rīkojumā.

(5) Ja piedziņa uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem vienlaikus tiek vērsta pēc vairākiem rīkojumiem, ieturējumus no summas, kas pārsniedz šā panta otrajā daļā noteikto apmēru, veic 40 procentu apmērā.

(6) Ieturējumu apmēru no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas. Ieturējumu apmēru aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona, ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā reģistrēto nepilngadīgo bērnu skaitu.

(7) Ja vienas izpildu lietas ietvaros piedziņa vienlaikus tiek vērsta gan uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, gan uz noguldījumiem kredītiestādē, tiesu izpildītājs pēc parādnieka lūguma dod kredītiestādei rīkojumu saglabāt kontā, kurā parādnieks saņem darba samaksu vai tai pielīdzinātos maksājumus, naudas līdzekļus tādā apmērā, kādā tie parādniekam izmaksājami pēc ieturējumu veikšanas atbilstoši šajā pantā noteiktajam.

595.pants. Piedziņas vēršana uz citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas

(1) Šajā nodaļā noteiktos nosacījumus un kārtību, kas jāievēro, vēršot piedziņu uz darba samaksu, piemēro arī gadījumos, kad parādnieks saņem:

1) mācību iestādes audzēkņa stipendiju;

2) summas zaudējumu atlīdzināšanai par personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) (izslēgts ar 17.12.2009. likumu).

(2) Vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi.

596.pants. Summas, uz kurām nevar vērst piedziņu

Piedziņu nevar vērst uz:

1) atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;

2) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;

3) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;

4) sociālās palīdzības pabalstiem;

5) bērna uzturlīdzekļiem, kurus saņem parādnieks tādā apmērā, kāds noteikts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai notariālā akta formā taisītu vienošanos par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem, vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, un kurus maksā persona, kurai iestājies pienākums uzturēt bērnu, vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija;

6) noziedzīgos nodarījumos cietušajiem izmaksāto valsts kompensāciju saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem".

597.pants. Kārtība piedziņas vēršanai uz parādnieka darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citiem ienākumiem

(1) Tiesu izpildītājs nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai rīkojumu ar norādi izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta un uz parādnieka rēķina ieskaitīt ieturētās summas tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(2) Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, darba devējs par to informē tiesu izpildītāju, kā arī norāda parādnieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma. Šie noteikumi attiecināmi arī uz juridiskajām personām, kas ir izdarījušas ieturējumus no parādniekam izmaksājamās pensijas, stipendijas vai pabalsta, ja šo maksājumu izdarīšana tiek pārtraukta.

598.pants. Kontrole par ieturējumu pareizību

Tiesu izpildītājs pēc piedzinēja rakstveida lūguma pārbauda, vai darba devējs (attiecīga juridiskā persona) pareizi un savlaicīgi izdarījis ieturējumus no parādnieka darba samaksas un cita veida ienākumiem un vai ieturētās summas ieskaitījis tiesu izpildītāja depozīta kontā.

599.pants. Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām

(1) Ja piedziņu vērš uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām, tajā skaitā no cita tiesu izpildītāja, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šie naudas līdzekļi tiek apķīlāti piedziņas summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai šīm personām naudas līdzekļi jāieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) (Izslēgts no 01.07.2017. ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

(4) Ja piedziņu vērš uz naudas līdzekļiem, kuri parādniekam — fiziskajai personai — no citām personām pienākas parādnieka reģistrētas saimnieciskās darbības ietvaros, kas ir parādnieka vienīgais ienākumu gūšanas avots, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu.