Civilprocesa likums

123. Grozījumi šā likuma 572.1 panta pirmajā un trešajā daļā par piedziņu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā stājas spēkā 2017.gada 1.februārī un attiecas uz izpildu lietām, kas ievestas ar 2017.gada 1.februāri.

124. Prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, kuras celtas tiesā līdz 2017.gada 1.aprīlim, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2017.gada 1.aprīlim.

125. Grozījumi par šā likuma 341.9 un 363.6 panta izslēgšanu, kā arī grozījumi šā likuma 43. panta pirmās daļas 10. punktā, 341.5, 341.6, 341.7, 341.8, 341.10 , 363.1, 363.2, 363.9, 363.10 un 363.11 pantā, ar kuriem attiecīgi tiek ieviests uzraugošās personas regulējums un noteikta ar to saistīto jautājumu izlemšana tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, ierobežotas administratora tiesības un pienākumi tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī noteikts kreditoru un Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma maksātnespējas procesa pieteikuma regulējums juridiskās personas maksātnespējas procesā, stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā un ir piemērojami attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesiem un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesiem, kas uzsākti, sākot ar 2017. gada 1. jūliju, un šiem procesiem sekojošiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem. Tiesiskās aizsardzības procesiem un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesiem, kas uzsākti līdz 2017. gada 30. jūnijam, un tiem sekojošiem maksātnespējas procesiem piemēro šā likuma normas, kas bija spēkā attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas dienā.

126. Grozījumi šā likuma 485.1 un 541.1 pantā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 861/2007 stājas spēkā 2017. gada 14. jūlijā.

127. Grozījumi šā likuma 611. panta trešajā daļā un 615. panta piektajā daļā par pieteikuma elektronisku iesniegšanu rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā, izmantojot Tiesu informatīvo sistēmu, un grozījumi šā likuma 617. panta otrajā daļā par sūdzības iesniegšanu jebkurā zemesgrāmatu nodaļā stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī.

128. Šā likuma 567. panta 1.1 daļa par piedzinēja atbrīvošanu no pienākuma norādīt piespiedu izpildes līdzekli, otrās daļas 2.1 punkts par cietušā atbrīvošanu no sprieduma izpildes izdevumiem, 4.1 daļa par sprieduma izpildes izdevumu segšanu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

129. Grozījumi šā likuma 582. panta sestajā daļā par pienākuma noteikšanu tiesu izpildītājam veikt atzīmi Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā par apķīlāta transportlīdzekļa atsavināšanas datumu un ieguvēju stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. Līdz 2017. gada 31. decembrim tiesu izpildītājs par transportlīdzekļa atsavināšanas datumu un ieguvēju paziņo Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram, rakstveidā nosūtot informāciju.

130. Pieteikumus par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesai līdz dienai, kad stājās spēkā šā likuma 30.6 nodaļā noteiktā kārtība par konkurences tiesību pārkāpumiem, ja lietu izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, nodod izskatīšanai Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai. Pieteikumus par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesai līdz dienai, kad stājās spēkā šā likuma 30.6 nodaļā noteiktā kārtība par konkurences tiesību pārkāpumiem, ja lietu izskatīšana pēc būtības ir uzsākta, pabeidz izskatīt tiesa, kurai pieteikums iesniegts.

131. Grozījumi šā likuma 34. un 38. pantā saistībā ar valsts nodevas un kancelejas nodevas precizēšanu stājas spēkā 2018. gada 1. martā.

132. Grozījumi šā likuma 82. pantā par sestās un septītās daļas izslēgšanu, par likuma papildināšanu ar 82.1 pantu un grozījumi 83. pantā par pārstāvības ierobežojumiem tiesā stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

133. Šā likuma 82.1 panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās fiziskās personas vai juridiskās personas lietas, kuras līdz 2018. gada 31. decembrim pirmās vai apelācijas instances tiesā tiek vestas ar pārstāvja starpniecību, var tikt pabeigtas, tās vedot pirmās vai apelācijas instances tiesā ar šā pārstāvja starpniecību.

134. Līdz šā likuma 250.20 panta pirmajā daļā un 250.23 panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 1. jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2011. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 783 "Noteikumi par maza apmēra prasībā izmantojamām veidlapām", ņemot vērā šajos pantos izdarītos grozījumus, ar kuriem termins "lietas par maza apmēra prasībām" tiek aizstāts ar terminu "vienkāršotās procedūras lietas".

135. Pieteikumus par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā (77.1 nodaļa), kas iesniegti Latvijas tiesā līdz 2018. gada 14. janvārim, izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2018. gada 15. janvārim.

136. Blakus sūdzību par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu, kas, izskatot sūdzību par Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 35, Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 36 vai Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 37 tiesu izpildītāja darbībām sprieduma izpildīšanā (632. pants), pasludināts līdz 2018. gada 28. februārim, izskata Rīgas apgabaltiesa.

137. Grozījumi šā likuma 14. panta trešajā daļā, 62. panta pirmajā daļā, 187., 193., 194., 199., 208., 230.1, 231., 250.25, 250.26, 250.27, 250.36, 250.42 pantā, 415. panta otrajā daļā, 442. pantā, 452. panta trešajā daļā, 454. panta otrajā daļā, 464.3, 472. un 477.1 pantā saistībā ar saīsinātā sprieduma taisīšanas kārtību, formu un saturu, spriedumu sastādīšanas lūgumu, saīsinātā lēmuma taisīšanas kārtību, formu un saturu, kā arī sprieduma, saīsinātā sprieduma, lēmuma un saīsinātā lēmuma pasludināšanas kārtību stājas spēkā 2018. gada 1. martā.

138. Lietas, kas ierosinātas par maza apmēra prasībām, un lietas, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē līdz grozījumu šā likuma 250.25, 250.26 un 250.27 pantā par saīsinātā sprieduma un sprieduma sastādīšanas lūguma spēkā stāšanās dienai, izskata šā likuma 250.25, 250.26 un 250.27 pantā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2018. gada 1. martam.

139. Grozījumi šā likuma 34. pantā par piektās daļas izslēgšanu, grozījumi 41. panta pirmajā daļā, 445. pantā, 449. panta ceturtajā daļā, 464. panta septītajā daļā, 443.1 un 444.1 pants saistībā ar blakus sūdzības saturu, valsts nodevas par blakus sūdzību aizstāšanu ar drošības naudu un šīs drošības naudas apmēru, iemaksāšanas un atmaksas kārtību stājas spēkā 2018. gada 1. martā.

140. Blakus sūdzības, par kurām samaksāta valsts nodeva un kuras iesniegtas līdz grozījumu šā likuma 34. pantā par piektās daļas izslēgšanu, grozījumu 41. panta pirmajā daļā, 445. pantā, 449. panta ceturtajā daļā, 464. panta septītajā daļā par rīcību ar drošības naudu un līdz likuma papildināšanas ar 444.1 pantu par drošības naudas samaksu blakus sūdzībās spēkā stāšanās dienai, izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2018. gada 1. martam.

141. Pēc tam kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 187., 194., 199., 230.1 un 231. pantā par saīsinātā sprieduma taisīšanas kārtību, formu un saturu, kā arī par saīsināto lēmumu taisīšanas kārtību, formu un saturu, lietās, kurās taisīts saīsinātais nolēmums atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai, kāda bija spēkā līdz 2018. gada 1. martam, arī pilnais nolēmums tiek sastādīts atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai, kāda bija spēkā līdz 2018. gada 1. martam.

142. Kustamās mantas izsole, kas izziņota līdz 2018. gada 30. jūnijam, rīkojama saskaņā ar tiem noteikumiem, kādi bija spēkā izsoles izziņošanas dienā.

143. Valsts ieņēmumu dienests un Nodrošinājuma valsts aģentūra līdz atbilstoša tiesiskā regulējuma izstrādei, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim tās darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos piemēro šā likuma 71. nodaļas "Piedziņas vēršana uz kustamo mantu" noteikumus, kas bija spēkā līdz 2018. gada 30. jūnijam.

144. Šā likuma 30.7 nodaļa, kas nosaka kārtību, kādā izskatāmi strīdi lietās par tiesībām maksātnespējas procesa lietās un pieteikumi par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, piemērojama tiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem, kuri uzsākti pēc 2018. gada 30. jūnija.

145. Pirmās instances tiesas lēmumiem par administratora atcelšanu no attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, kuri pieņemti līdz 2018. gada 30. jūnijam, piemēro šā likuma 341.8 panta trešo un septīto daļu, 363.14 panta trešo un divpadsmito daļu, 363.28 panta trešo un devīto daļu tādā redakcijā, kāda bija spēkā līdz 2018. gada 30. jūnijam.

146. Šā likuma 341.2 panta otrās daļas 3. punktu un 363.11 panta ceturtās daļas otro teikumu piemēro tiesiskās aizsardzības procesa lietām, kas uzsāktas pēc 2018. gada 30. jūnija.

147. Grozījumi šā likuma 56.2 panta pirmajā daļā, papildinot to ar 5. punktu, 656. panta pirmajā daļā, 664., 666. pantā, 667. panta pirmajā daļā, 670. panta trešajā daļā, kā arī grozījumi par 658., 661., 665. panta, 673. panta ceturtās daļas un 674. panta izslēgšanu un šā likuma papildināšanu ar 81.1 nodaļu saistībā ar ārvalsts tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanas funkcijas nodošanu tiesu izpildītājiem un dokumentu izsniegšanu saskaņā ar Hāgas 1965. gada konvenciju stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

148. Grozījumi šā likuma 620. panta ceturtajā daļā par naudas soda apmēra palielināšanu un piektajā daļā par iesnieguma iesniegšanu kriminālprocesa uzsākšanai, ja parādnieks turpina nepildīt spriedumu pēc naudas soda uzlikšanas, stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

149. Līdz dienai, kad Civilprocesa likumā stājas spēkā grozījumi, kas paredz pieteikumus par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu iesniegt tikai elektroniski, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskata pieteikumus par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu:

1) naudas maksājumu saistībās, kustamās mantas atdošanas saistībās vai saistībās pēc līgumiem, kas nodrošinātas ar komercķīlu, ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā;

2) pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistībām atstāt vai atdot nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu, ja nekustamais īpašums atrodas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

150. Līdz dienai, kad Civilprocesa likumā stājas spēkā grozījumi, kas paredz pieteikumus par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniegt tikai elektroniski, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskata pieteikumus, ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

151. Grozījumi par vārdu "zemesgrāmatu nodaļa" (attiecīgā locījumā) un vārdu "rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu visā likumā, 24. panta pirmās daļas trešā teikuma izslēgšanu, 363.15 panta ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 403. panta pirmās daļas papildināšana, vārdu "un rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša" izslēgšana 443. panta pirmās daļas 1. punktā, vārdu "zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu" aizstāšana 449. panta trešajā daļā stājas spēkā 2019. gada 1. jūnijā.

152. Šā likuma 43. panta pirmās daļas 16.1 punkts par trauksmes cēlēja vai viņa radinieka kā puses civillietā atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas stājas spēkā 2019. gada 1. maijā.

153. Līdz 2020. gada 31. decembrim tiesā iesniegtos pieteikumus, kuru izskatīšana ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, izskata tā tiesa, kurā pieteikumi iesniegti. Šajās lietās apelācijas kārtībā pārsūdzēto nolēmumu izskata Rīgas apgabaltiesa.

154. Apelācijas instances tiesa, atceļot rajona (pilsētas) tiesas spriedumu lietā, kas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu nodod jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā.

155. Kasācijas instances tiesa, atceļot spriedumu lietā, kas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu nodod jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā vai Rīgas apgabaltiesā.

156. Līdz 2020. gada 31. decembrim tiesā iesniegtos pieteikumus par autortiesībām un blakustiesībām un datubāzu veidotāju tiesībām (sui generis) izskata tā tiesa, kurā pieteikumi iesniegti. Šajās lietās apelācijas kārtībā pārsūdzēto nolēmumu izskata Rīgas apgabaltiesa.

157. Apelācijas instances tiesa, atceļot rajona (pilsētas) tiesas spriedumu lietā par autortiesībām un blakustiesībām un datubāzu veidotāju tiesībām (sui generis), lietu nodod jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

158. Kasācijas instances tiesa, atceļot spriedumu lietā par autortiesībām un blakustiesībām un datubāzu veidotāju tiesībām (sui generis), lietu nodod jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā vai Rīgas apgabaltiesā.

159. Šā likuma 594. panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā noteiktie parādniekam saglabājamie maksājumi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdz 2021. gada 31. decembrim nosakāmi 64,03 euro apmērā, kas atbilst valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram 2020. gada 31. decembrī.

160. Grozījums šā likuma 250.19 panta otrajā daļā saistībā ar prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam atsaisti no Ministru kabineta noteiktā minimālā apmēra un šā likuma 250.19 panta 2.1 daļa stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

161. Grozījumi šā likuma 628. pantā, ar kuriem apmierināmo prasījumu secībā iekļauj prasījumus par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi), par maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi), attiecas uz nolēmumiem par parādsaistībām, kas radušās pēc 2022. gada 31. decembra.

162. Šā likuma 195. panta otro daļu, kā arī 625. panta 2. punktu piemēro prasībām, kas celtas pēc 2021. gada 28. februāra.

163. Prasībās, kas celtas pēc 2021. gada 28. februāra, tiesa, taisot spriedumu un piemērojot šā likuma 195. panta otro daļu, spriedumā atsevišķi norāda prasījuma apmierināšanas kārtību par laika periodu līdz 2022. gada 31. decembrim un laika periodu no 2023. gada 1. janvāra.

164. Šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 7.1 punkts, 250.54A pants, 250.59 panta 4.1 daļa un grozījums šā panta piektajā daļā, grozījums 250.60 panta pirmajā daļā, 250.62 panta sestā daļa, kā arī 250.62A pants saistībā ar pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli — pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai — stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

165. Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. jūnijam izdod noteikumus par tiesas noteiktā pagaidu aizsardzības līdzekļa — pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai — apjomu, saņemšanas, apmaksas un izpildes, pārtraukšanas un izbeigšanas kārtību.

166. Sūdzības par administratora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra darbību, par kurām samaksāta valsts nodeva un kuras iesniegtas līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 34. panta pirmajā daļā, kas izslēdz 14. punktu un 13. punktā izslēdz vārdus "par sūdzībām sakarā ar maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) lēmumu vai rīcību", izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz šajā punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai.

167. Līdz dienai, kad dokumentu aprite civilprocesā ir pilnībā pārgājusi uz elektronisko formu, papīra formā sagatavotos dokumentus pārvērš elektroniskā formā, tos apliecinot ar elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē un ievērojot šādus noteikumus:

1) ir nodrošināts oriģinālā dokumenta satura attēlojums un atbilstība tam noteiktajā datu glabāšanas laikā;

2) ir nodrošināta satura lasīšana elektroniski un, ja nepieciešams, atvasinājuma veidošana papīra formā;

3) pārvērstais dokuments tiek aizsargāts pret papildinājumiem, izmaiņām vai neatļautu piekļūšanu vai iznīcināšanu.

Šajā punktā noteiktajā kārtībā elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam.

168. Līdz 2021. gada 30. novembrim izsniegtajiem papīra formas izpildu rakstiem vai izpildu rakstiem, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, piemēro noteikumus, kas noteikti pārējiem izpildu dokumentiem, kā arī noteikumus, kas attiecās uz izpildu rakstiem un bija spēkā līdz 2021. gada 30. novembrim.

169. Papīra formas izpildu raksta nozaudēšanas gadījumā vai līdz 2021. gada 30. novembrim neizsniegta izpildu raksta pieprasīšanas gadījumā tiesa pēc piedzinēja pieteikuma sagatavo izpildu rakstu un nodrošina tā pieejamību tiešsaistes sistēmā vai, ja tas tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams vai izpildu raksts iesniedzams tiesā hipotēkas nostiprināšanai, izsniedz izpildu rakstu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, atbilstoši kārtībai, kāda bija spēkā līdz 2021. gada 30. novembrim.

170. No 2021. gada 1. decembra attiecībā uz dokumentu, kas izveidots vai pievienots tiešsaistes sistēmā, šajā likumā noteiktā prasība pēc paraksta ir izpildīta, ja dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē.

171. No 2021. gada 1. decembra tiesas vai tiesneša nolēmumu, ko pieņem atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, paraksta ar drošu elektronisko parakstu, izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ.

172. Lietas materiāliem pievienojamos dokumentus, kas iesniegti tiesā no 2021. gada 1. decembra papīra formā, tiesa pārvērš elektroniskā formā. Tiesa līdz 2026. gada 31. maijam iesniegtos dokumentus var nepārvērst elektroniskā formā, ja ir liels papīra formas dokumentu apjoms vai ja tas nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ.

173. Līdz 2026. gada 31. decembrim šā likuma 48.3 nodaļu, kā arī grozījumus šā likuma 613. pantā un 74.2 nodaļā nepiemēro gadījumos, kad ievešana valdījumā ir veicama tādā nekustamajā īpašumā, par kura lietošanu līdz 2021. gada 30. aprīlim ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums un tas nav ierakstīts zemesgrāmatā.

174. Līdz šā likuma 39. panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009. gada 1. septembra noteikumi Nr. 983 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

175. Līdz šā likuma 39. panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistīto izdevumu apmēru nosaka, piemērojot Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra noteikumu Nr. 96 "Noteikumi par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem" 2. pielikuma 2. punktu.

176. Attiecībā uz ārvalsts tiesas nolēmuma, par kuru izdota apliecība saskaņā ar Padomes regulas Nr. 2201/2003 41. panta 1. punktu vai 42. panta 1. punktu, izpildes atlikšanu vai atteikumu būtisku apstākļu maiņas gadījumā piemēro tās šā likuma normas, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. jūlijam.

177. Šā likuma 540. panta 20. punkts, 563. panta astotā daļa, grozījums 559. panta pirmajā daļā par skaitļu "620.22" un "620.29" izslēgšanu, grozījumi par 620.22 un 620.29 panta izslēgšanu, kā arī grozījumi 244.2, 541.1, 543.1, 545.1, 555., 644., 644.1, 644.2, 644.3, 644.12, 644.15, 644.18, 644.19 un 653.1 pantā saistībā ar Padomes regulas (ES) 2019/1111 piemērošanu stājas spēkā 2022. gada 1. augustā.

178. Grozījums šā likuma 400. panta pirmās daļas 4. punktā par protestētiem vekseļiem, kuri nav izdoti notariālā akta formā, šā likuma 539. panta otrās daļas 6. punkts un 540. panta 16.1 punkts stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.

179. Grozījumi šā likuma 34. panta pirmās daļas 3. un 19. punktā, 43. panta pirmās daļas 1.2 punktā, 341.2 panta pirmajā un otrajā daļā, 341.4 pantā, 341.5 panta otrajā, trešajā, piektajā un sestajā daļā, 341.6 pantā, 341.7 panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 341.8 panta pirmajā daļā, 341.11 pantā, 341.12 pants, grozījumi 363.9, 363.23, 363.24, 363.25, 363.26 un 363.27 pantā, 363.28 panta pirmajā daļā, 363.29 pantā, 363.36 panta pirmajā daļā, 363.37 un 363.38 pants, grozījumi 440.1 un 440.11 pantā, 560. panta pirmajā un trešajā daļā, 562. panta pirmajā un ceturtajā daļā un 563. panta pirmajā daļā, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) ieviešanu, stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Maksātnespējas likumā un ir piemērojami tiem tiesiskās aizsardzības procesiem, juridiskās personas maksātnespējas procesiem un fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kas uzsākti no 2023. gada 15. septembra.

180. Grozījums šā likuma 223. pantā par tā papildināšanu ar 10. punktu daļā par tiesvedības izbeigšanu lietā, ja parādnieka maksātnespējas procesa administrators iesniedzis lūgumu prasībā par šā parādnieka izslēgšanu no citas sabiedrības, kas celta saskaņā ar Komerclikuma 136.1 pantu, stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

181. Grozījumi šā likuma 374., 375. un 388. pantā saistībā ar administratora izvēli kredītiestādes maksātnespējas lietā stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.

182. Šā likuma 77. panta 1.2 daļa, kas paredz Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekam aizliegumu cedēt prasījumus, stājas spēkā 2023. gada 1. decembrī.

183. Šā likuma grozījums par 594. panta, kas regulē to, kā aprēķināmi ieturējumi no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem, izteikšanu jaunā redakcijā, paredzot, ka ieturējumi veicami no summas, kas pārsniedz 50 procentus no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, stājas spēkā 2024. gada 1. oktobrī.

184. Grozījums šā likuma 250.58 pantā par tā papildināšanu ar 8.1 daļu, kurā noteikts, ka šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 7.1 punktā minētais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis ir spēkā līdz tā izpildei vai līdz brīdim, kad kriminālprocess par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību ļaunprātīgu nepildīšanu ir pabeigts uz nereabilitējoša pamata, tiek piemērots arī lēmumiem, kas pieņemti līdz 2025. gada 31. martam.

185. Tiesa, taisot spriedumu lietās, kas ierosinātas līdz 2025. gada 31. martam, piedzen no pusēm valsts labā summas, ko iemaksājusi valsts par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai un 39. un 40. panta noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. martam.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) (izslēgts ar 19.12.2013. likumu);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās;

4) Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvas 2014/67/ES par to, kā izpildīt direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ("IMI regula");

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valsts tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un ES konkurences tiesību pārkāpumiem;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija direktīvas (ES) 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju).

Likums stājas spēkā 1999.gada 1.martā.Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 3.novembrī